Manusmriti · Chapter 11
Penance and Expiation
प्रायश्चित्तानि
The gravity of sins, public and private expiations, and the recovery of ritual purity.
265 verses
सान्तानिकं यक्ष्यमाणमध्वगं सार्ववेदसम् । गुर्वर्थं पितृमात्र्यर्थं स्वाध्यायार्थ्युपतापिनः
sāntānikaṃ yakṣyamāṇamadhvagaṃ sārvavedasam | gurvarthaṃ pitṛmātryarthaṃ svādhyāyārthyupatāpinaḥ
न वै तान् स्नातकान् विद्याद्ब्राह्मणान् धर्मभिक्षुकान् । निःस्वेभ्यो देयमेतेभ्यो दानं विद्याविशेषतः
na vai tān snātakān vidyādbrāhmaṇān dharmabhikṣukān | niḥsvebhyo deyametebhyo dānaṃ vidyāviśeṣataḥ
एतेभ्यो हि द्विजाग्र्येभ्यो देयमन्नं सदक्षिणम् । इतरेभ्यो बहिर्वेदि कृतान्नं देयमुच्यते
etebhyo hi dvijāgryebhyo deyamannaṃ sadakṣiṇam | itarebhyo bahirvedi kṛtānnaṃ deyamucyate
सर्वरत्नानि राजा तु यथार्हं प्रतिपादयेत् । ब्राह्मणान् वेदविदुषो यज्ञार्थं चैव दक्षिणाम्
sarvaratnāni rājā tu yathārhaṃ pratipādayet | brāhmaṇān vedaviduṣo yajñārthaṃ caiva dakṣiṇām
कृतदारोऽपरान् दारान् भिक्षित्वा योऽधिगच्छति । रतिमात्रं फलं तस्य द्रव्यदातुस्तु संततिः
kṛtadāro'parān dārān bhikṣitvā yo'dhigacchati | ratimātraṃ phalaṃ tasya dravyadātustu saṃtatiḥ
धनानि तु यथाशक्ति विप्रेषु प्रतिपादयेत् । वेदवित्सु विविक्तेषु प्रेत्य स्वर्गं समश्नुते
dhanāni tu yathāśakti vipreṣu pratipādayet | vedavitsu vivikteṣu pretya svargaṃ samaśnute
यस्य त्रैवार्षिकं भक्तं पर्याप्तं भृत्यवृत्तये । अधिकं वाऽपि विद्येत स सोमं पातुमर्हति
yasya traivārṣikaṃ bhaktaṃ paryāptaṃ bhṛtyavṛttaye | adhikaṃ vā'pi vidyeta sa somaṃ pātumarhati
अतः स्वल्पीयसि द्रव्ये यः सोमं पिबति द्विजः । स पीतसोमपूर्वोऽपि न तस्याप्नोति तत्फलम्
ataḥ svalpīyasi dravye yaḥ somaṃ pibati dvijaḥ | sa pītasomapūrvo'pi na tasyāpnoti tatphalam
शक्तः परजने दाता स्वजने दुःखजीविनि । मध्वापातो विषास्वादः स धर्मप्रतिरूपकः
śaktaḥ parajane dātā svajane duḥkhajīvini | madhvāpāto viṣāsvādaḥ sa dharmapratirūpakaḥ
भृत्यानामुपरोधेन यत्करोत्यौर्ध्वदेहिकम् । तद्भवत्यसुखौदर्कं जीवतश्च मृतस्य च
bhṛtyānāmuparodhena yatkarotyaurdhvadehikam | tadbhavatyasukhaudarkaṃ jīvataśca mṛtasya ca
यज्ञश्चेत्प्रतिरुद्धः स्यादेकेनाङ्गेन यज्वनः । ब्राह्मणस्य विशेषेन धार्मिके सति राजनि
yajñaścetpratiruddhaḥ syādekenāṅgena yajvanaḥ | brāhmaṇasya viśeṣena dhārmike sati rājani
यो वैश्यः स्याद्बहुपशुर्हीनक्रतुरसोमपः । कुटुम्बात्तस्य तद्द्रव्यमाहरेद्यज्ञसिद्धये
yo vaiśyaḥ syādbahupaśurhīnakraturasomapaḥ | kuṭumbāttasya taddravyamāharedyajñasiddhaye
आहरेत्त्रीणि वा द्वे वा कामं शूद्रस्य वेश्मनः । न हि शूद्रस्य यज्ञेषु कश्चिदस्ति परिग्रहः
āharettrīṇi vā dve vā kāmaṃ śūdrasya veśmanaḥ | na hi śūdrasya yajñeṣu kaścidasti parigrahaḥ
योऽनाहिताग्निः शतगुरयज्वा च सहस्रगुः । अयज्ञश् तयोरपि कुटुम्बाभ्यामाहरेदविचारयन्
yo'nāhitāgniḥ śatagurayajvā ca sahasraguḥ | ayajñaś tayorapi kuṭumbābhyāmāharedavicārayan
आदाननित्याच्चादातुराहरेदप्रयच्छतः । तथा यशोऽस्य प्रथते धर्मश्चैव प्रवर्धते
ādānanityāccādāturāharedaprayacchataḥ | tathā yaśo'sya prathate dharmaścaiva pravardhate
तथैव सप्तमे भक्ते भक्तानि षडनश्नता । अश्वस्तनविधानेन हर्तव्यं हीनकर्मणः
tathaiva saptame bhakte bhaktāni ṣaḍanaśnatā | aśvastanavidhānena hartavyaṃ hīnakarmaṇaḥ
खलात्क्षेत्रादगाराद्वा यतो वाऽप्युपलभ्यते । आख्यातव्यं तु तत्तस्मै पृच्छते यदि पृच्छति
khalātkṣetrādagārādvā yato vā'pyupalabhyate | ākhyātavyaṃ tu tattasmai pṛcchate yadi pṛcchati
ब्राह्मणस्वं न हर्तव्यं क्षत्रियेण कदा चन । दस्युनिष्क्रिययोस्तु स्वमजीवन् हर्तुमर्हति
brāhmaṇasvaṃ na hartavyaṃ kṣatriyeṇa kadā cana | dasyuniṣkriyayostu svamajīvan hartumarhati
योऽसाधुभ्योऽर्थमादाय साधुभ्यः सम्प्रयच्छति । स कृत्वा प्लवमात्मानं संतारयति तावुभौ
yo'sādhubhyo'rthamādāya sādhubhyaḥ samprayacchati | sa kṛtvā plavamātmānaṃ saṃtārayati tāvubhau
यद्धनं यज्ञशीलानां देवस्वं तद्विदुर्बुधाः । अयज्वनां तु यद्वित्तमासुरस्वं तदुच्यते
yaddhanaṃ yajñaśīlānāṃ devasvaṃ tadvidurbudhāḥ | ayajvanāṃ tu yadvittamāsurasvaṃ taducyate
न तस्मिन् धारयेद्दण्डं धार्मिकः पृथिवीपतिः । क्षत्रियस्य हि बालिश्याद्ब्राह्मणः सीदति क्षुधा
na tasmin dhārayeddaṇḍaṃ dhārmikaḥ pṛthivīpatiḥ | kṣatriyasya hi bāliśyādbrāhmaṇaḥ sīdati kṣudhā
तस्य भृत्यजनं ज्ञात्वा स्वकुटुम्बान् महीपतिः । श्रुतशीले च विज्ञाय वृत्तिं धर्म्यां प्रकल्पयेत्
tasya bhṛtyajanaṃ jñātvā svakuṭumbān mahīpatiḥ | śrutaśīle ca vijñāya vṛttiṃ dharmyāṃ prakalpayet
कल्पयित्वाऽस्य वृत्तिं च रक्षेदेनं समन्ततः । राजा हि धर्मषड्भागं तस्मात्प्राप्नोति रक्षितात्
kalpayitvā'sya vṛttiṃ ca rakṣedenaṃ samantataḥ | rājā hi dharmaṣaḍbhāgaṃ tasmātprāpnoti rakṣitāt
न यज्ञार्थं धनं शूद्राद्विप्रो भिक्षेत कर्हि चित् । यजमानो हि भिक्षित्वा चण्डालः प्रेत्य जायते
na yajñārthaṃ dhanaṃ śūdrādvipro bhikṣeta karhi cit | yajamāno hi bhikṣitvā caṇḍālaḥ pretya jāyate
यज्ञार्थमर्थं भिक्षित्वा यो न सर्वं प्रयच्छति । स याति भासतां विप्रः काकतां वा शतं समाः
yajñārthamarthaṃ bhikṣitvā yo na sarvaṃ prayacchati | sa yāti bhāsatāṃ vipraḥ kākatāṃ vā śataṃ samāḥ
देवस्वं ब्राह्मणस्वं वा लोभेनोपहिनस्ति यः । स पापात्मा परे लोके गृध्रौच्छिष्टेन जीवति
devasvaṃ brāhmaṇasvaṃ vā lobhenopahinasti yaḥ | sa pāpātmā pare loke gṛdhraucchiṣṭena jīvati
इष्टिं वैश्वानरीं नित्यं निर्वपेदब्दपर्यये । कॢप्तानां पशुसोमानां निष्कृत्यर्थमसम्भवे
iṣṭiṃ vaiśvānarīṃ nityaṃ nirvapedabdaparyaye | kḷptānāṃ paśusomānāṃ niṣkṛtyarthamasambhave
आपत्कल्पेन यो धर्मं कुरुतेऽनापदि द्विजः । स नाप्नोति फलं तस्य परत्रेति विचारितम्
āpatkalpena yo dharmaṃ kurute'nāpadi dvijaḥ | sa nāpnoti phalaṃ tasya paratreti vicāritam
विश्वैश्च देवैः साध्यैश्च ब्राह्मणैश्च महर्षिभिः । आपत्सु मरणाद्भीतैर्विधेः प्रतिनिधिः कृतः
viśvaiśca devaiḥ sādhyaiśca brāhmaṇaiśca maharṣibhiḥ | āpatsu maraṇādbhītairvidheḥ pratinidhiḥ kṛtaḥ
प्रभुः प्रथमकल्पस्य योऽनुकल्पेन वर्तते । न साम्परायिकं तस्य दुर्मतेर्विद्यते फलम्
prabhuḥ prathamakalpasya yo'nukalpena vartate | na sāmparāyikaṃ tasya durmatervidyate phalam
न ब्राह्मणो वेदयेत किञ्चिद्राजनि धर्मवित् । स्ववीर्येणैव तांशिष्यान् मानवानपकारिणः
na brāhmaṇo vedayeta kiñcidrājani dharmavit | svavīryeṇaiva tāṃśiṣyān mānavānapakāriṇaḥ
स्ववीर्याद्राजवीर्याच्च स्ववीर्यं बलवत्तरम् । तस्मात्स्वेनैव वीर्येण निगृह्णीयादरीन् द्विजः
svavīryādrājavīryācca svavīryaṃ balavattaram | tasmātsvenaiva vīryeṇa nigṛhṇīyādarīn dvijaḥ
श्रुतीरथर्वाङ्गिरसीः कुर्यादित्यविचारयन् । वाक्षस्त्रं वै ब्राह्मणस्य तेन हन्यादरीन् द्विजः
śrutīratharvāṅgirasīḥ kuryādityavicārayan | vākṣastraṃ vai brāhmaṇasya tena hanyādarīn dvijaḥ
क्षत्रियो बाहुवीर्येण तरेदापदमात्मनः । धनेन वैश्यशूद्रौ तु जपहोमैर्द्विजोत्तमः
kṣatriyo bāhuvīryeṇa taredāpadamātmanaḥ | dhanena vaiśyaśūdrau tu japahomairdvijottamaḥ
विधाता शासिता वक्ता मैत्रो ब्राह्मण उच्यते । तस्मै नाकुशलं ब्रूयान्न शुष्कां गिरमीरयेत्
vidhātā śāsitā vaktā maitro brāhmaṇa ucyate | tasmai nākuśalaṃ brūyānna śuṣkāṃ giramīrayet
न वै कन्या न युवतिर्नाल्पविद्यो न बालिशः । होता स्यादग्निहोत्रस्य नार्तो नासंस्कृतस्तथा
na vai kanyā na yuvatirnālpavidyo na bāliśaḥ | hotā syādagnihotrasya nārto nāsaṃskṛtastathā
नरके हि पतन्त्येते जुह्वन्तः स च यस्य तत् । जुह्वतः तस्माद्वैतानकुशलो होता स्याद्वेदपारगः
narake hi patantyete juhvantaḥ sa ca yasya tat | juhvataḥ tasmādvaitānakuśalo hotā syādvedapāragaḥ
प्राजापत्यमदत्त्वाऽश्वमग्न्याधेयस्य दक्षिणाम् । अनाहिताग्निर्भवति ब्राह्मणो विभवे सति
prājāpatyamadattvā'śvamagnyādheyasya dakṣiṇām | anāhitāgnirbhavati brāhmaṇo vibhave sati
पुण्यान्यन्यानि कुर्वीत श्रद्दधानो जितेन्द्रियः । न त्वल्पदक्षिणैर्यज्ञैर्यजेतेह कथं चन
puṇyānyanyāni kurvīta śraddadhāno jitendriyaḥ | na tvalpadakṣiṇairyajñairyajeteha kathaṃ cana
इन्द्रियाणि यशः स्वर्गमायुः कीर्तिं प्रजाः पशून् । हन्त्यल्पदक्षिणो यज्ञस्तस्मान्नाल्पधनो यजेत्
indriyāṇi yaśaḥ svargamāyuḥ kīrtiṃ prajāḥ paśūn | hantyalpadakṣiṇo yajñastasmānnālpadhano yajet
अग्निहोत्र्यपविद्याग्नीन् ब्राह्मणः कामकारतः । चान्द्रायणं चरेन् मासं वीरहत्यासमं हि तत्
agnihotryapavidyāgnīn brāhmaṇaḥ kāmakārataḥ | cāndrāyaṇaṃ caren māsaṃ vīrahatyāsamaṃ hi tat
ये शूद्रादधिगम्यार्थमग्निहोत्रमुपासते । ऋत्विजस्ते हि शूद्राणां ब्रह्मवादिषु गर्हिताः
ye śūdrādadhigamyārthamagnihotramupāsate | ṛtvijaste hi śūdrāṇāṃ brahmavādiṣu garhitāḥ
तेषां सततमज्ञानां वृषलाग्न्युपसेविनाम् । पदा मस्तकमाक्रम्य दाता दुर्गाणि संतरेत्
teṣāṃ satatamajñānāṃ vṛṣalāgnyupasevinām | padā mastakamākramya dātā durgāṇi saṃtaret
अकुर्वन् विहितं कर्म निन्दितं च समाचरन् । प्रसक्तश्चैन्द्रियार्थेषु प्रायश्चित्तीयते नरः
akurvan vihitaṃ karma ninditaṃ ca samācaran | prasaktaścaindriyārtheṣu prāyaścittīyate naraḥ
प्रसज्जनिन्द्रियार्थेषु अकामतः कृते पापे प्रायश्चित्तं विदुर्बुधाः । कामकारकृतेऽप्याहुरेके श्रुतिनिदर्शनात्
prasajjanindriyārtheṣu akāmataḥ kṛte pāpe prāyaścittaṃ vidurbudhāḥ | kāmakārakṛte'pyāhureke śrutinidarśanāt
अकामतः कृतं पापं वेदाभ्यासेन शुध्यति । कामतस्तु कृतं मोहात्प्रायश्चित्तैः पृथग्विधैः
akāmataḥ kṛtaṃ pāpaṃ vedābhyāsena śudhyati | kāmatastu kṛtaṃ mohātprāyaścittaiḥ pṛthagvidhaiḥ
प्रायश्चित्तीयतां प्राप्य दैवात्पूर्वकृतेन वा । न संसर्गं व्रजेत्सद्भिः प्रायश्चित्तेऽकृते द्विजः
prāyaścittīyatāṃ prāpya daivātpūrvakṛtena vā | na saṃsargaṃ vrajetsadbhiḥ prāyaścitte'kṛte dvijaḥ
इह दुश्चरितैः के चित्के चित्पूर्वकृतैस्तथा । प्राप्नुवन्ति दुरात्मानो नरा रूपविपर्ययम्
iha duścaritaiḥ ke citke citpūrvakṛtaistathā | prāpnuvanti durātmāno narā rūpaviparyayam
सुवर्णचौरः कौनख्यं सुरापः श्यावदन्तताम् । ब्रह्महा क्षयरोगित्वं दौश्चर्म्यं गुरुतल्पगः
suvarṇacauraḥ kaunakhyaṃ surāpaḥ śyāvadantatām | brahmahā kṣayarogitvaṃ dauścarmyaṃ gurutalpagaḥ
पिशुनः पौतिनासिक्यं सूचकः पूतिवक्त्रताम् । धान्यचौरोऽङ्गहीनत्वमातिरैक्यं तु मिश्रकः
piśunaḥ pautināsikyaṃ sūcakaḥ pūtivaktratām | dhānyacauro'ṅgahīnatvamātiraikyaṃ tu miśrakaḥ
अन्नहर्ताऽमयावित्वं मौक्यं वागपहारकः । वस्त्रापहारकः श्वैत्र्यं पङ्गुतामश्वहारकः
annahartā'mayāvitvaṃ maukyaṃ vāgapahārakaḥ | vastrāpahārakaḥ śvaitryaṃ paṅgutāmaśvahārakaḥ
एवं कर्मविशेषेण जायन्ते सद्विगर्हिताः । जडमूकान्धबधिरा विकृताकृतयस्तथा
evaṃ karmaviśeṣeṇa jāyante sadvigarhitāḥ | jaḍamūkāndhabadhirā vikṛtākṛtayastathā
चरितव्यमतो नित्यं प्रायश्चित्तं विशुद्धये । निन्द्यैर्हि लक्षणैर्युक्ता जायन्तेऽनिष्कृतेनसः
caritavyamato nityaṃ prāyaścittaṃ viśuddhaye | nindyairhi lakṣaṇairyuktā jāyante'niṣkṛtenasaḥ
ब्रह्महत्या सुरापानं स्तेयं गुर्वङ्गनागमः । महान्ति पातकान्याहुः संसर्गश्चापि तैः सह
brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ gurvaṅganāgamaḥ | mahānti pātakānyāhuḥ saṃsargaścāpi taiḥ saha
अनृतं च समुत्कर्षे राजगामि च पैशुनम् । गुरोश्चालीकनिर्बन्धः समानि ब्रह्महत्यया
anṛtaṃ ca samutkarṣe rājagāmi ca paiśunam | guroścālīkanirbandhaḥ samāni brahmahatyayā
ब्रह्मोज्झता वेदनिन्दा कौटसाक्ष्यं सुहृद्वधः । गर्हितानाद्ययोर्जग्धिः सुरापानसमानि षट्
brahmojjhatā vedanindā kauṭasākṣyaṃ suhṛdvadhaḥ | garhitānādyayorjagdhiḥ surāpānasamāni ṣaṭ
निक्षेपस्यापहरणं नराश्वरजतस्य च । भूमिवज्रमणीनां च रुक्मस्तेयसमं स्मृतम्
nikṣepasyāpaharaṇaṃ narāśvarajatasya ca | bhūmivajramaṇīnāṃ ca rukmasteyasamaṃ smṛtam
रेतःसेकः स्वयोनीषु कुमारीष्वन्त्यजासु च । सख्युः पुत्रस्य च स्त्रीषु गुरुतल्पसमं विदुः
retaḥsekaḥ svayonīṣu kumārīṣvantyajāsu ca | sakhyuḥ putrasya ca strīṣu gurutalpasamaṃ viduḥ
गोवधोऽयाज्यसंयाज्यं पारदार्यात्मविक्रयः । गुरुमातृपितृत्यागः स्वाध्यायाग्न्योः सुतस्य च
govadho'yājyasaṃyājyaṃ pāradāryātmavikrayaḥ | gurumātṛpitṛtyāgaḥ svādhyāyāgnyoḥ sutasya ca
परिवित्तिताऽनुजेऽनूढे परिवेदनमेव च । तयोर्दानं च कन्यायास्तयोरेव च याजनम्
parivittitā'nuje'nūḍhe parivedanameva ca | tayordānaṃ ca kanyāyāstayoreva ca yājanam
कन्याया दूषणं चैव वार्धुष्यं व्रतलोपनम् । तडागारामदाराणामपत्यस्य च विक्रयः
kanyāyā dūṣaṇaṃ caiva vārdhuṣyaṃ vratalopanam | taḍāgārāmadārāṇāmapatyasya ca vikrayaḥ
व्रात्यता बान्धवत्यागो भृत्याध्यापनमेव च । भृत्या चाध्ययनादानमपण्यानां च विक्रयः
vrātyatā bāndhavatyāgo bhṛtyādhyāpanameva ca | bhṛtyā cādhyayanādānamapaṇyānāṃ ca vikrayaḥ
भृताच्चाध्ययनादानम् सर्वाकारेष्वधीकारो महायन्त्रप्रवर्तनम् । हिंसौषधीनां स्त्र्याजीवोऽभिचारो मूलकर्म च
bhṛtāccādhyayanādānam sarvākāreṣvadhīkāro mahāyantrapravartanam | hiṃsauṣadhīnāṃ stryājīvo'bhicāro mūlakarma ca
इन्धनार्थमशुष्काणां द्रुमाणामवपातनम् । आत्मार्थं च क्रियारम्भो निन्दितान्नादनं तथा
indhanārthamaśuṣkāṇāṃ drumāṇāmavapātanam | ātmārthaṃ ca kriyārambho ninditānnādanaṃ tathā
अनाहिताग्निता स्तेयं ऋणानामनपक्रिया । असत्शास्त्राधिगमनं कौशीलव्यस्य च क्रिया
anāhitāgnitā steyaṃ ṛṇānāmanapakriyā | asatśāstrādhigamanaṃ kauśīlavyasya ca kriyā
धान्यकुप्यपशुस्तेयं मद्यपस्त्रीनिषेवणम् । स्त्रीशूद्रविट्क्षत्रवधो नास्तिक्यं चोपपातकम्
dhānyakupyapaśusteyaṃ madyapastrīniṣevaṇam | strīśūdraviṭkṣatravadho nāstikyaṃ copapātakam
ब्राह्मणस्य रुजः कृत्वा घ्रातिरघ्रेयमद्ययोः । जैह्म्यं च मैथुनं पुंसि जातिभ्रंशकरं स्मृतम्
brāhmaṇasya rujaḥ kṛtvā ghrātiraghreyamadyayoḥ | jaihmyaṃ ca maithunaṃ puṃsi jātibhraṃśakaraṃ smṛtam
खराश्वोष्ट्रमृगैभानामजाविकवधस्तथा । सङ्करीकरणं ज्ञेयं मीनाहिमहिषस्य च
kharāśvoṣṭramṛgaibhānāmajāvikavadhastathā | saṅkarīkaraṇaṃ jñeyaṃ mīnāhimahiṣasya ca
निन्दितेभ्यो धनादानं वाणिज्यं शूद्रसेवनम् । अपात्रीकरणं ज्ञेयमसत्यस्य च भाषणम्
ninditebhyo dhanādānaṃ vāṇijyaṃ śūdrasevanam | apātrīkaraṇaṃ jñeyamasatyasya ca bhāṣaṇam
कृमिकीटवयोहत्या मद्यानुगतभोजनम् । फलेधः।कुसुमस्तेयमधैर्यं च मलावहम्
kṛmikīṭavayohatyā madyānugatabhojanam | phaledhaḥ|kusumasteyamadhairyaṃ ca malāvaham
एतान्येनांसि सर्वाणि यथोक्तानि पृथक्पृथक् । यैर्यैर्व्रतैरपोह्यन्ते तानि सम्यग्निबोधत
etānyenāṃsi sarvāṇi yathoktāni pṛthakpṛthak | yairyairvratairapohyante tāni samyagnibodhata
ब्रह्महा द्वादश समाः कुटीं कृत्वा वने वसेत् । भैक्षाश्यात्मविशुद्ध्यर्थं कृत्वा शवशिरो ध्वजम्
brahmahā dvādaśa samāḥ kuṭīṃ kṛtvā vane vaset | bhaikṣāśyātmaviśuddhyarthaṃ kṛtvā śavaśiro dhvajam
लक्ष्यं शस्त्रभृतां वा स्याद्विदुषामिच्छयाऽत्मनः । प्रास्येदात्मानमग्नौ वा समिद्धे त्रिरवाक्षिराः
lakṣyaṃ śastrabhṛtāṃ vā syādviduṣāmicchayā'tmanaḥ | prāsyedātmānamagnau vā samiddhe triravākṣirāḥ
यजेत वाऽश्वमेधेन स्वर्जिता गोसवेन वा । अभिजिद्विश्वजिद्भ्यां वा त्रिवृताऽग्निष्टुताऽपि वा
yajeta vā'śvamedhena svarjitā gosavena vā | abhijidviśvajidbhyāṃ vā trivṛtā'gniṣṭutā'pi vā
जपन् वाऽन्यतमं वेदं योजनानां शतं व्रजेत् । ब्रह्महत्यापनोदाय मितभुज्ञियतेन्द्रियः
japan vā'nyatamaṃ vedaṃ yojanānāṃ śataṃ vrajet | brahmahatyāpanodāya mitabhujñiyatendriyaḥ
सर्वस्वं वेदविदुषे ब्राह्मणायोपपादयेत् । धनं हि जीवनायालं गृहं वा सपरिच्छदम्
sarvasvaṃ vedaviduṣe brāhmaṇāyopapādayet | dhanaṃ hi jīvanāyālaṃ gṛhaṃ vā saparicchadam
हविष्यभुग्वाऽनुसरेत्प्रतिस्रोतः सरस्वतीम् । जपेद्वा नियताहारस्त्रिर्वै वेदस्य संहिताम्
haviṣyabhugvā'nusaretpratisrotaḥ sarasvatīm | japedvā niyatāhārastrirvai vedasya saṃhitām
कृतवापनो निवसेद्ग्रामान्ते गोव्रजेऽपि वा । आश्रमे वृक्षमूले वा गोब्राह्मणहिते रतः
kṛtavāpano nivasedgrāmānte govraje'pi vā | āśrame vṛkṣamūle vā gobrāhmaṇahite rataḥ
ब्राह्मणार्थे गवार्थे वा सद्यः प्राणान् परित्यजेत् । संयक्प्राणान् मुच्यते ब्रह्महत्याया गोप्ता गोर्ब्राह्मणस्य च
brāhmaṇārthe gavārthe vā sadyaḥ prāṇān parityajet | saṃyakprāṇān mucyate brahmahatyāyā goptā gorbrāhmaṇasya ca
त्रिवारं प्रतिरोद्धा वा सर्वस्वमवजित्य वा । त्र्यवरं विप्रस्य तन्निमित्ते वा प्राणालाभे विमुच्यते
trivāraṃ pratiroddhā vā sarvasvamavajitya vā | tryavaraṃ viprasya tannimitte vā prāṇālābhe vimucyate
प्राणालाभेऽपि मुच्यते एवं दृढव्रतो नित्यं ब्रह्मचारी समाहितः । समाप्ते द्वादशे वर्षे ब्रह्महत्यां व्यपोहति
prāṇālābhe'pi mucyate evaṃ dṛḍhavrato nityaṃ brahmacārī samāhitaḥ | samāpte dvādaśe varṣe brahmahatyāṃ vyapohati
शिष्ट्वा वा भूमिदेवानां नरदेवसमागमे । स्वमेनोऽवभृथस्नातो हयमेधे विमुच्यते
śiṣṭvā vā bhūmidevānāṃ naradevasamāgame | svameno'vabhṛthasnāto hayamedhe vimucyate
धर्मस्य ब्राह्मणो मूलमग्रं राजन्य उच्यते । तस्मात्समागमे तेषामेनो विख्याप्य शुध्यति
dharmasya brāhmaṇo mūlamagraṃ rājanya ucyate | tasmātsamāgame teṣāmeno vikhyāpya śudhyati
ब्रह्मणः सम्भवेनैव देवानामपि दैवतम् । प्रमाणं चैव लोकस्य ब्रह्मात्रैव हि कारणम्
brahmaṇaḥ sambhavenaiva devānāmapi daivatam | pramāṇaṃ caiva lokasya brahmātraiva hi kāraṇam
तेषां वेदविदो ब्रूयुस्त्रयोऽप्येनः सुनिष्कृतिम् । सा तेषां पावनाय स्यात्पवित्रा विदुषां हि वाक्
teṣāṃ vedavido brūyustrayo'pyenaḥ suniṣkṛtim | sā teṣāṃ pāvanāya syātpavitrā viduṣāṃ hi vāk
पवित्रं अतोऽन्यतममास्थाय विधिं विप्रः समाहितः । ब्रह्महत्याकृतं पापं व्यपोहत्यात्मवत्तया
pavitraṃ ato'nyatamamāsthāya vidhiṃ vipraḥ samāhitaḥ | brahmahatyākṛtaṃ pāpaṃ vyapohatyātmavattayā
हत्वा गर्भमविज्ञातमेतदेव व्रतं चरेत् । राजन्यवैश्यौ चैजानावात्रेयीमेव च स्त्रियम्
hatvā garbhamavijñātametadeva vrataṃ caret | rājanyavaiśyau caijānāvātreyīmeva ca striyam
उक्त्वा चैवानृतं साक्ष्ये प्रतिरुध्य गुरुं तथा । प्रतिरभ्य अपहृत्य च निःक्षेपं कृत्वा च स्त्रीसुहृत्वधम्
uktvā caivānṛtaṃ sākṣye pratirudhya guruṃ tathā | pratirabhya apahṛtya ca niḥkṣepaṃ kṛtvā ca strīsuhṛtvadham
निक्षेपं इयं विशुद्धिरुदिता प्रमाप्याकामतो द्विजम् । कामतो ब्राह्मणवधे निष्कृतिर्न विधीयते
nikṣepaṃ iyaṃ viśuddhiruditā pramāpyākāmato dvijam | kāmato brāhmaṇavadhe niṣkṛtirna vidhīyate
सुरां पीत्वा द्विजो मोहादग्निवर्णां सुरां पिबेत् । तया स काये निर्दग्धे मुच्यते किल्बिषात्ततः
surāṃ pītvā dvijo mohādagnivarṇāṃ surāṃ pibet | tayā sa kāye nirdagdhe mucyate kilbiṣāttataḥ
गोमूत्रमग्निवर्णं वा पिबेदुदकमेव वा । पयो घृतं वाऽ मरणाद्गोशकृद्रसमेव वा
gomūtramagnivarṇaṃ vā pibedudakameva vā | payo ghṛtaṃ vā' maraṇādgośakṛdrasameva vā
कणान् वा भक्षयेदब्दं पिण्याकं वा सकृत्निशि । सुरापानापनुत्त्यर्थं वालवासा जटी ध्वजी
kaṇān vā bhakṣayedabdaṃ piṇyākaṃ vā sakṛtniśi | surāpānāpanuttyarthaṃ vālavāsā jaṭī dhvajī
सुरा वै मलमन्नानां पाप्मा च मलमुच्यते । तस्माद्ब्राह्मणराजन्यौ वैश्यश्च न सुरां पिबेत्
surā vai malamannānāṃ pāpmā ca malamucyate | tasmādbrāhmaṇarājanyau vaiśyaśca na surāṃ pibet
गौडी पैष्टी च माध्वी च विज्ञेया त्रिविधा सुरा । यथैवैका तथा सर्वा न पातव्या द्विजोत्तमैः
gauḍī paiṣṭī ca mādhvī ca vijñeyā trividhā surā | yathaivaikā tathā sarvā na pātavyā dvijottamaiḥ
यक्षरक्षः।पिशाचान्नं मद्यं मांसं सुरासवम् । तद्ब्राह्मणेन नात्तव्यं देवानामश्नता हविः
yakṣarakṣaḥ|piśācānnaṃ madyaṃ māṃsaṃ surāsavam | tadbrāhmaṇena nāttavyaṃ devānāmaśnatā haviḥ
अमेध्ये वा पतेन् मत्तो वैदिकं वाऽप्युदाहरेत् । अकार्यमन्यत्कुर्याद्वा ब्राह्मणो मदमोहितः
amedhye vā paten matto vaidikaṃ vā'pyudāharet | akāryamanyatkuryādvā brāhmaṇo madamohitaḥ
यस्य कायगतं ब्रह्म मद्येनाप्लाव्यते सकृत् । तस्य व्यपैति ब्राह्मण्यं शूद्रत्वं च स गच्छति
yasya kāyagataṃ brahma madyenāplāvyate sakṛt | tasya vyapaiti brāhmaṇyaṃ śūdratvaṃ ca sa gacchati
एषा विचित्राभिहिता सुरापानस्य निष्कृतिः । अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि सुवर्णस्तेयनिष्कृतिम्
eṣā vicitrābhihitā surāpānasya niṣkṛtiḥ | ata ūrdhvaṃ pravakṣyāmi suvarṇasteyaniṣkṛtim
सुवर्णस्तेयकृद्विप्रो राजानमभिगम्य तु । स्वकर्म ख्यापयन् ब्रूयात्मां भवाननुशास्त्विति
suvarṇasteyakṛdvipro rājānamabhigamya tu | svakarma khyāpayan brūyātmāṃ bhavānanuśāstviti
गृहीत्वा मुसलं राजा सकृद्धन्यात्तु तं स्वयम् । वधेन शुध्यति स्तेनो ब्राह्मणस्तपसैव तु
gṛhītvā musalaṃ rājā sakṛddhanyāttu taṃ svayam | vadhena śudhyati steno brāhmaṇastapasaiva tu
तपसापनुनुत्सुस्तु सुवर्णस्तेयजं मलम् । चीरवासा द्विजोऽरण्ये चरेद्ब्रह्महनो व्रतम्
tapasāpanunutsustu suvarṇasteyajaṃ malam | cīravāsā dvijo'raṇye caredbrahmahano vratam
एतैर्व्रतैरपोहेत पापं स्तेयकृतं द्विजः । गुरुस्त्रीगमनीयं तु व्रतैरेभिरपानुदेत्
etairvratairapoheta pāpaṃ steyakṛtaṃ dvijaḥ | gurustrīgamanīyaṃ tu vratairebhirapānudet
गुरुतल्प्यभिभाष्यैनस्तप्ते स्वप्यादयोमये । तल्पे स्वप्याद् सूर्मीं ज्वलन्तीं स्वाश्लिष्येन् मृत्युना स विशुध्यति
gurutalpyabhibhāṣyainastapte svapyādayomaye | talpe svapyād sūrmīṃ jvalantīṃ svāśliṣyen mṛtyunā sa viśudhyati
वाऽश्लिष्येन् स्वयं वा शिष्णवृषणावुत्कृत्याधाय चाञ्जलौ । नैर्{ऋ}तीं दिशमातिष्ठेदा निपातादजिह्मगः
vā'śliṣyen svayaṃ vā śiṣṇavṛṣaṇāvutkṛtyādhāya cāñjalau | nair{ṛ}tīṃ diśamātiṣṭhedā nipātādajihmagaḥ
खट्वाङ्गी चीरवासा वा श्मश्रुलो विजने वने । प्राजापत्यं चरेत्कृच्छ्रमब्दमेकं समाहितः
khaṭvāṅgī cīravāsā vā śmaśrulo vijane vane | prājāpatyaṃ caretkṛcchramabdamekaṃ samāhitaḥ
चान्द्रायणं वा त्रीन् मासानभ्यस्येन्नियतैन्द्रियः । हविष्येण यवाग्वा वा गुरुतल्पापनुत्तये
cāndrāyaṇaṃ vā trīn māsānabhyasyenniyataindriyaḥ | haviṣyeṇa yavāgvā vā gurutalpāpanuttaye
एतैर्व्रतैरपोहेयुर्महापातकिनो मलम् । उपपातकिनस्त्वेवमेभिर्नानाविधैर्व्रतैः
etairvratairapoheyurmahāpātakino malam | upapātakinastvevamebhirnānāvidhairvrataiḥ
उपपातकसंयुक्तो गोघ्नो मासं यवान् पिबेत् । कृतवापो वसेद्गोष्ठे चर्मणा तेन संवृतः
upapātakasaṃyukto goghno māsaṃ yavān pibet | kṛtavāpo vasedgoṣṭhe carmaṇā tena saṃvṛtaḥ
चतुर्थकालमश्नीयादक्षारलवणं मितम् । गोमूत्रेणाचरेत्स्नानं द्वौ मासौ नियतेन्द्रियः
caturthakālamaśnīyādakṣāralavaṇaṃ mitam | gomūtreṇācaretsnānaṃ dvau māsau niyatendriyaḥ
दिवाऽनुगच्छेद्गास्तास्तु तिष्ठन्नूर्ध्वं रजः पिबेत् । शुश्रूषित्वा नमस्कृत्य रात्रौ वीरासनं वसेत्
divā'nugacchedgāstāstu tiṣṭhannūrdhvaṃ rajaḥ pibet | śuśrūṣitvā namaskṛtya rātrau vīrāsanaṃ vaset
वीरासनो तिष्ठन्तीष्वनुतिष्ठेत्तु व्रजन्तीष्वप्यनुव्रजेत् । आसीनासु तथाऽसीनो नियतो वीतमत्सरः
vīrāsano tiṣṭhantīṣvanutiṣṭhettu vrajantīṣvapyanuvrajet | āsīnāsu tathā'sīno niyato vītamatsaraḥ
आतुरामभिशस्तां वा चौरव्याघ्रादिभिर्भयैः । पतितां पङ्कलग्नां वा सर्वौपायैर्विमोचयेत्
āturāmabhiśastāṃ vā cauravyāghrādibhirbhayaiḥ | patitāṃ paṅkalagnāṃ vā sarvaupāyairvimocayet
सर्वप्राणैर्विमोचयेत् उष्णे वर्षति शीते वा मारुते वाति वा भृशम् । न कुर्वीतात्मनस्त्राणं गोरकृत्वा तु शक्तितः
sarvaprāṇairvimocayet uṣṇe varṣati śīte vā mārute vāti vā bhṛśam | na kurvītātmanastrāṇaṃ gorakṛtvā tu śaktitaḥ
आत्मनो यदि वाऽन्येषां गृहे क्षेत्रेऽथ वा खले । भक्षयन्तीं न कथयेत्पिबन्तं चैव वत्सकम्
ātmano yadi vā'nyeṣāṃ gṛhe kṣetre'tha vā khale | bhakṣayantīṃ na kathayetpibantaṃ caiva vatsakam
अनेन विधिना यस्तु गोघ्नो गामनुगच्छति । स गोहत्याकृतं पापं त्रिभिर्मासैर्व्यपोहति
anena vidhinā yastu goghno gāmanugacchati | sa gohatyākṛtaṃ pāpaṃ tribhirmāsairvyapohati
वृषभैकादशा गाश्च दद्यात्सुचरितव्रतः । अविद्यमाने सर्वस्वं वेदविद्भ्यो निवेदयेत्
vṛṣabhaikādaśā gāśca dadyātsucaritavrataḥ | avidyamāne sarvasvaṃ vedavidbhyo nivedayet
एतदेव व्रतं कुर्युरुपपातकिनो द्विजाः । अवकीर्णिवर्ज्यं शुद्ध्यर्थं चान्द्रायणमथापि वा
etadeva vrataṃ kuryurupapātakino dvijāḥ | avakīrṇivarjyaṃ śuddhyarthaṃ cāndrāyaṇamathāpi vā
अवकीर्णिवर्जं अवकीर्णी तु काणेन गर्दभेन चतुष्पथे । पाकयज्ञविधानेन यजेत निर्{ऋ}तिं निशि
avakīrṇivarjaṃ avakīrṇī tu kāṇena gardabhena catuṣpathe | pākayajñavidhānena yajeta nir{ṛ}tiṃ niśi
हुत्वाऽग्नौ विधिवधोमानन्ततश्च समित्यृचा । वातेन्द्रगुरुवह्नीनां जुहुयात्सर्पिषाऽहुतीः
hutvā'gnau vidhivadhomānantataśca samityṛcā | vātendraguruvahnīnāṃ juhuyātsarpiṣā'hutīḥ
कामतो रेतसः सेकं व्रतस्थस्य द्विजन्मनः । अतिक्रमं व्रतस्याहुर्धर्मज्ञा ब्रह्मवादिनः
kāmato retasaḥ sekaṃ vratasthasya dvijanmanaḥ | atikramaṃ vratasyāhurdharmajñā brahmavādinaḥ
मारुतं पुरुहूतं च गुरुं पावकमेव च । चतुरो व्रतिनोऽभ्येति ब्राह्मं तेजोऽवकीर्णिनः
mārutaṃ puruhūtaṃ ca guruṃ pāvakameva ca | caturo vratino'bhyeti brāhmaṃ tejo'vakīrṇinaḥ
एतस्मिन्नेनसि प्राप्ते वसित्वा गर्दभाजिनम् । सप्तागारांश्चरेद्भैक्षं स्वकर्म परिकीर्तयन्
etasminnenasi prāpte vasitvā gardabhājinam | saptāgārāṃścaredbhaikṣaṃ svakarma parikīrtayan
तेभ्यो लब्धेन भैक्षेण वर्तयन्नेककालिकम् । उपस्पृशंस्त्रिषवणं त्वब्देन स विशुध्यति
tebhyo labdhena bhaikṣeṇa vartayannekakālikam | upaspṛśaṃstriṣavaṇaṃ tvabdena sa viśudhyati
त्रिषवणं अब्देन जातिभ्रंशकरं कर्म कृत्वाऽन्यतममिच्छया । चरेत्सांतपनं कृच्छ्रं प्राजापत्यमनिच्छया
triṣavaṇaṃ abdena jātibhraṃśakaraṃ karma kṛtvā'nyatamamicchayā | caretsāṃtapanaṃ kṛcchraṃ prājāpatyamanicchayā
सङ्करापात्रकृत्यासु मासं शोधनमैन्दवम् । ऐन्दवः मलिनीकरणीयेषु तप्तः स्याद्यावकैस्त्र्यहम्
saṅkarāpātrakṛtyāsu māsaṃ śodhanamaindavam | aindavaḥ malinīkaraṇīyeṣu taptaḥ syādyāvakaistryaham
तुरीयो ब्रह्महत्यायाः क्षत्रियस्य वधे स्मृतः । वैश्येऽष्टमांशो वृत्तस्थे शूद्रे ज्ञेयस्तु षोडशः
turīyo brahmahatyāyāḥ kṣatriyasya vadhe smṛtaḥ | vaiśye'ṣṭamāṃśo vṛttasthe śūdre jñeyastu ṣoḍaśaḥ
अकामतस्तु राजन्यं विनिपात्य द्विजोत्तमः । वृषभैकसहस्रा गा दद्यात्सुचरितव्रतः
akāmatastu rājanyaṃ vinipātya dvijottamaḥ | vṛṣabhaikasahasrā gā dadyātsucaritavrataḥ
त्र्यब्दं चरेद्वा नियतो जटी ब्रह्महनो व्रतम् । वसन् दूरतरे ग्रामाद्वृक्षमूलनिकेतनः
tryabdaṃ caredvā niyato jaṭī brahmahano vratam | vasan dūratare grāmādvṛkṣamūlaniketanaḥ
एतदेव चरेदब्दं प्रायश्चित्तं द्विजोत्तमः । प्रमाप्य वैश्यं वृत्तस्थं दद्याच्चैकशतं गवाम्
etadeva caredabdaṃ prāyaścittaṃ dvijottamaḥ | pramāpya vaiśyaṃ vṛttasthaṃ dadyāccaikaśataṃ gavām
दद्याद्वैकशतं गवाम् एतदेव व्रतं कृत्स्नं षण्मासांशूद्रहा चरेत्) । वृषभेकादशा वाऽपि दद्याद्विप्राय गाः सिताः
dadyādvaikaśataṃ gavām etadeva vrataṃ kṛtsnaṃ ṣaṇmāsāṃśūdrahā caret) | vṛṣabhekādaśā vā'pi dadyādviprāya gāḥ sitāḥ
मार्जारनकुलौ हत्वा चाषं मण्डूकमेव च । श्वगोधौलूककाकांश्च शूद्रहत्याव्रतं चरेत्
mārjāranakulau hatvā cāṣaṃ maṇḍūkameva ca | śvagodhaulūkakākāṃśca śūdrahatyāvrataṃ caret
पयः पिबेत्त्रिरात्रं वा योजनं वाऽध्वनो व्रजेत् । उपस्पृशेत्स्रवन्त्यां वा सूक्तं वाऽब्।दैवतं जपेत्
payaḥ pibettrirātraṃ vā yojanaṃ vā'dhvano vrajet | upaspṛśetsravantyāṃ vā sūktaṃ vā'b|daivataṃ japet
अभ्रिं कार्ष्णायसीं दद्यात्सर्पं हत्वा द्विजोत्तमः । पलालभारकं षण्ढे सैसकं चैकमाषकम्
abhriṃ kārṣṇāyasīṃ dadyātsarpaṃ hatvā dvijottamaḥ | palālabhārakaṃ ṣaṇḍhe saisakaṃ caikamāṣakam
घृतकुम्भं वराहे तु तिलद्रोणं तु तित्तिरौ । शुके द्विहायनं वत्सं क्रौञ्चं हत्वा त्रिहायनम्
ghṛtakumbhaṃ varāhe tu tiladroṇaṃ tu tittirau | śuke dvihāyanaṃ vatsaṃ krauñcaṃ hatvā trihāyanam
हत्वा हंसं बलाकां च बकं बर्हिणमेव च । वानरं श्येनभासौ च स्पर्शयेद्ब्राह्मणाय गाम्
hatvā haṃsaṃ balākāṃ ca bakaṃ barhiṇameva ca | vānaraṃ śyenabhāsau ca sparśayedbrāhmaṇāya gām
वासो दद्याधयं हत्वा पञ्च नीलान् वृषान् गजम् । अजमेषावनड्वाहं खरं हत्वैकहायनम्
vāso dadyādhayaṃ hatvā pañca nīlān vṛṣān gajam | ajameṣāvanaḍvāhaṃ kharaṃ hatvaikahāyanam
क्रव्यादांस्तु मृगान् हत्वा धेनुं दद्यात्पयस्विनीम् । अक्रव्यादान् वत्सतरीमुष्ट्रं हत्वा तु कृष्णलम्
kravyādāṃstu mṛgān hatvā dhenuṃ dadyātpayasvinīm | akravyādān vatsatarīmuṣṭraṃ hatvā tu kṛṣṇalam
जीनकार्मुकबस्तावीन् पृथग्दद्याद्विशुद्धये । चतुर्णामपि वर्णानां नारीर्हत्वाऽनवस्थिताः
jīnakārmukabastāvīn pṛthagdadyādviśuddhaye | caturṇāmapi varṇānāṃ nārīrhatvā'navasthitāḥ
दानेन वधनिर्णेकं सर्पादीनामशक्नुवन् । एकैकशश्चरेत्कृच्छ्रं द्विजः पापापनुत्तये
dānena vadhanirṇekaṃ sarpādīnāmaśaknuvan | ekaikaśaścaretkṛcchraṃ dvijaḥ pāpāpanuttaye
अस्थिमतां तु सत्त्वानां सहस्रस्य प्रमापणे । पूर्णे चानस्यनस्थ्नां तु शूद्रहत्याव्रतं चरेत्
asthimatāṃ tu sattvānāṃ sahasrasya pramāpaṇe | pūrṇe cānasyanasthnāṃ tu śūdrahatyāvrataṃ caret
किं चिदेव तु विप्राय दद्यादस्थिमतां वधे । अनस्थ्नां चैव हिंसायां प्राणायामेन शुध्यति
kiṃ cideva tu viprāya dadyādasthimatāṃ vadhe | anasthnāṃ caiva hiṃsāyāṃ prāṇāyāmena śudhyati
फलदानां तु वृक्षाणां छेदने जप्यमृच्शतम् । गुल्मवल्लीलतानां च पुष्पितानां च वीरुधाम्
phaladānāṃ tu vṛkṣāṇāṃ chedane japyamṛcśatam | gulmavallīlatānāṃ ca puṣpitānāṃ ca vīrudhām
अन्नाद्यजानां सत्त्वानां रसजानां च सर्वशः । फलपुष्पोद्भवानां च घृतप्राशो विशोधनम्
annādyajānāṃ sattvānāṃ rasajānāṃ ca sarvaśaḥ | phalapuṣpodbhavānāṃ ca ghṛtaprāśo viśodhanam
कृष्तजानामोषधीनां जातानां च स्वयं वने । वृथालम्भेऽनुगच्छेद्गां दिनमेकं पयोव्रतः
kṛṣtajānāmoṣadhīnāṃ jātānāṃ ca svayaṃ vane | vṛthālambhe'nugacchedgāṃ dinamekaṃ payovrataḥ
एतैर्व्रतैरपोह्यं स्यादेनो हिंसासमुद्भवम् । ज्ञानाज्ञानकृतं कृत्स्नं शृणुतानाद्यभक्षणे
etairvratairapohyaṃ syādeno hiṃsāsamudbhavam | jñānājñānakṛtaṃ kṛtsnaṃ śṛṇutānādyabhakṣaṇe
अज्ञानाद्वारुणीं पीत्वा संस्कारेणैव शुध्यति । मतिपूर्वमनिर्देश्यं प्राणान्तिकमिति स्थितिः
ajñānādvāruṇīṃ pītvā saṃskāreṇaiva śudhyati | matipūrvamanirdeśyaṃ prāṇāntikamiti sthitiḥ
अपः सुराभाजनस्था मद्यभाण्डस्थितास्तथा । पञ्चरात्रं पिबेत्पीत्वा शङ्खपुष्पीशृतं पयः
apaḥ surābhājanasthā madyabhāṇḍasthitāstathā | pañcarātraṃ pibetpītvā śaṅkhapuṣpīśṛtaṃ payaḥ
स्पृष्ट्वा दत्त्वा च मदिरां विधिवत्प्रतिगृह्य च । शूद्रोच्छिष्टाश्च पीत्वाऽपः कुशवारि पिबेत्त्र्यहम्
spṛṣṭvā dattvā ca madirāṃ vidhivatpratigṛhya ca | śūdrocchiṣṭāśca pītvā'paḥ kuśavāri pibettryaham
ब्राह्मणस्तु सुरापस्य गन्धमाघ्राय सोमपः । प्राणानप्सु त्रिरायम्य घृतं प्राश्य विशुध्यति
brāhmaṇastu surāpasya gandhamāghrāya somapaḥ | prāṇānapsu trirāyamya ghṛtaṃ prāśya viśudhyati
अज्ञानात्प्राश्य विण्मूत्रं सुरासंस्पृष्टमेव च । पुनः संस्कारमर्हन्ति त्रयो वर्णा द्विजातयः
ajñānātprāśya viṇmūtraṃ surāsaṃspṛṣṭameva ca | punaḥ saṃskāramarhanti trayo varṇā dvijātayaḥ
वपनं मेखला दण्डो भैक्षचर्या व्रतानि च । भैक्ष्यचर्या निवर्तन्ते द्विजातीनां पुनःसंस्कारकर्मणि
vapanaṃ mekhalā daṇḍo bhaikṣacaryā vratāni ca | bhaikṣyacaryā nivartante dvijātīnāṃ punaḥsaṃskārakarmaṇi
अभोज्यानां तु भुक्त्वाऽन्नं स्त्रीशूद्रोच्छिष्टमेव च । जग्ध्वा मांसमभक्ष्यं च सप्तरात्रं यवान् पिबेत्
abhojyānāṃ tu bhuktvā'nnaṃ strīśūdrocchiṣṭameva ca | jagdhvā māṃsamabhakṣyaṃ ca saptarātraṃ yavān pibet
शुक्तानि च कषायांश्च पीत्वा मेध्यान्यपि द्विजः । तावद्भवत्यप्रयतो यावत्तन्न व्रजत्यधः
śuktāni ca kaṣāyāṃśca pītvā medhyānyapi dvijaḥ | tāvadbhavatyaprayato yāvattanna vrajatyadhaḥ
विड्वराहखरोष्ट्राणां गोमायोः कपिकाकयोः । प्राश्य मूत्रपुरीषाणि द्विजश्चान्द्रायणं चरेत्
viḍvarāhakharoṣṭrāṇāṃ gomāyoḥ kapikākayoḥ | prāśya mūtrapurīṣāṇi dvijaścāndrāyaṇaṃ caret
शुष्काणि भुक्त्वा मांसानि भौमानि कवकानि च । अज्ञातं चैव सूनास्थमेतदेव व्रतं चरेत्
śuṣkāṇi bhuktvā māṃsāni bhaumāni kavakāni ca | ajñātaṃ caiva sūnāsthametadeva vrataṃ caret
क्रव्यादसूकरोष्ट्राणां कुक्कुटानां च भक्षणे । नरकाकखराणां च तप्तकृच्छ्रं विशोधनम्
kravyādasūkaroṣṭrāṇāṃ kukkuṭānāṃ ca bhakṣaṇe | narakākakharāṇāṃ ca taptakṛcchraṃ viśodhanam
मासिकान्नं तु योऽश्नीयादसमावर्तको द्विजः । स त्रीण्यहान्युपवसेदेकाहं चोदके वसेत्
māsikānnaṃ tu yo'śnīyādasamāvartako dvijaḥ | sa trīṇyahānyupavasedekāhaṃ codake vaset
ब्रह्मचारी तु योऽश्नीयान् मधु मांसं कथं चन । व्रतचारी तु स कृत्वा प्राकृतं कृच्छ्रं व्रतशेषं समापयेत्
brahmacārī tu yo'śnīyān madhu māṃsaṃ kathaṃ cana | vratacārī tu sa kṛtvā prākṛtaṃ kṛcchraṃ vrataśeṣaṃ samāpayet
बिडालकाकाखूच्छिष्टं जग्ध्वा श्वनकुलस्य च । केशकीटावपन्नं च पिबेद्ब्रह्मसुवर्चलाम्
biḍālakākākhūcchiṣṭaṃ jagdhvā śvanakulasya ca | keśakīṭāvapannaṃ ca pibedbrahmasuvarcalām
अभोज्यमन्नं नात्तव्यमात्मनः शुद्धिमिच्छता । अज्ञानभुक्तं तूत्तार्यं शोध्यं वाऽप्याशु शोधनैः
abhojyamannaṃ nāttavyamātmanaḥ śuddhimicchatā | ajñānabhuktaṃ tūttāryaṃ śodhyaṃ vā'pyāśu śodhanaiḥ
एषोऽनाद्यादनस्योक्तो व्रतानां विविधो विधिः । स्तेयदोषापहर्तॄणां व्रतानां श्रूयतां विधिः
eṣo'nādyādanasyokto vratānāṃ vividho vidhiḥ | steyadoṣāpahartṝṇāṃ vratānāṃ śrūyatāṃ vidhiḥ
धान्यान्नधनचौर्याणि कृत्वा कामाद्द्विजोत्तमः । स्वजातीयगृहादेव कृच्छ्राब्देन विशुध्यति
dhānyānnadhanacauryāṇi kṛtvā kāmāddvijottamaḥ | svajātīyagṛhādeva kṛcchrābdena viśudhyati
मनुष्याणां तु हरणे स्त्रीणां क्षेत्रगृहस्य च । कूपवापीजलानां च शुद्धिश्चान्द्रायणं स्मृतम्
manuṣyāṇāṃ tu haraṇe strīṇāṃ kṣetragṛhasya ca | kūpavāpījalānāṃ ca śuddhiścāndrāyaṇaṃ smṛtam
द्रव्याणामल्पसाराणां स्तेयं कृत्वाऽन्यवेश्मतः । कृत्वाऽन्यवेश्मनि चरेत्सांतपनं कृच्छ्रं तन्निर्यात्यात्मशुद्धये
dravyāṇāmalpasārāṇāṃ steyaṃ kṛtvā'nyaveśmataḥ | kṛtvā'nyaveśmani caretsāṃtapanaṃ kṛcchraṃ tanniryātyātmaśuddhaye
भक्ष्यभोज्यापहरणे यानशय्याऽऽसनस्य च । पुष्पमूलफलानां च पञ्चगव्यं विशोधनम्
bhakṣyabhojyāpaharaṇe yānaśayyā''sanasya ca | puṣpamūlaphalānāṃ ca pañcagavyaṃ viśodhanam
तृणकाष्ठद्रुमाणां च शुष्कान्नस्य गुडस्य च । चेलचर्मामिषाणां च त्रिरात्रं स्यादभोजनम्
tṛṇakāṣṭhadrumāṇāṃ ca śuṣkānnasya guḍasya ca | celacarmāmiṣāṇāṃ ca trirātraṃ syādabhojanam
चैलचर्मामिक्षाणां मणिमुक्ताप्रवालानां ताम्रस्य रजतस्य च । अयः।कांस्यौपलानां च द्वादशाहं कणान्नता
cailacarmāmikṣāṇāṃ maṇimuktāpravālānāṃ tāmrasya rajatasya ca | ayaḥ|kāṃsyaupalānāṃ ca dvādaśāhaṃ kaṇānnatā
कार्पासकीटजोर्णानां द्विशफेकशफस्य च । द्वेशफेकखुरस्य च पक्षिगन्धौषधीनां च रज्ज्वाश्चैव त्र्यहं पयः
kārpāsakīṭajorṇānāṃ dviśaphekaśaphasya ca | dveśaphekakhurasya ca pakṣigandhauṣadhīnāṃ ca rajjvāścaiva tryahaṃ payaḥ
एतैर्व्रतैरपोहेत पापं स्तेयकृतं द्विजः । अगम्यागमनीयं तु व्रतैरेभिरपानुदेत्
etairvratairapoheta pāpaṃ steyakṛtaṃ dvijaḥ | agamyāgamanīyaṃ tu vratairebhirapānudet
गुरुतल्पव्रतं कुर्याद्रेतः सिक्त्वा स्वयोनिषु । सख्युः पुत्रस्य च स्त्रीषु कुमारीष्वन्त्यजासु च
gurutalpavrataṃ kuryādretaḥ siktvā svayoniṣu | sakhyuḥ putrasya ca strīṣu kumārīṣvantyajāsu ca
पैतृस्वसेयीं भगिनीं स्वस्रीयां मातुरेव च । मातुश्च भ्रातुस्तनयां गत्वा चान्द्रायणं चरेत्
paitṛsvaseyīṃ bhaginīṃ svasrīyāṃ mātureva ca | mātuśca bhrātustanayāṃ gatvā cāndrāyaṇaṃ caret
भ्रातुराप्तस्य गत्वा एतास्तिस्रस्तु भार्यार्थे नोपयच्छेत्तु बुद्धिमान् । ज्ञातित्वेनानुपेयास्ताः पतति ह्युपयन्नधः
bhrāturāptasya gatvā etāstisrastu bhāryārthe nopayacchettu buddhimān | jñātitvenānupeyāstāḥ patati hyupayannadhaḥ
अमानुषीषू पुरुष उदक्यायामयोनिषु । रेतः सिक्त्वा जले चैव कृच्छ्रं सांतपनं चरेत्
amānuṣīṣū puruṣa udakyāyāmayoniṣu | retaḥ siktvā jale caiva kṛcchraṃ sāṃtapanaṃ caret
मैथुनं तु समासेव्य पुंसि योषिति वा द्विजः । गोयानेऽप्सु दिवा चैव सवासाः स्नानमाचरेत्
maithunaṃ tu samāsevya puṃsi yoṣiti vā dvijaḥ | goyāne'psu divā caiva savāsāḥ snānamācaret
चण्डालान्त्यस्त्रियो गत्वा भुक्त्वा च प्रतिगृह्य च । पतत्यज्ञानतो विप्रो ज्ञानात्साम्यं तु गच्छति
caṇḍālāntyastriyo gatvā bhuktvā ca pratigṛhya ca | patatyajñānato vipro jñānātsāmyaṃ tu gacchati
विप्रदुष्टां स्त्रियं भर्ता निरुन्ध्यादेकवेश्मनि । यत्पुंसः परदारेषु तच्चैनां चारयेद्व्रतम्
vipraduṣṭāṃ striyaṃ bhartā nirundhyādekaveśmani | yatpuṃsaḥ paradāreṣu taccaināṃ cārayedvratam
सा चेत्पुनः प्रदुष्येत्तु सदृशेनोपमन्त्रिता । सदृशेनोपयन्त्रिता कृच्छ्रं चान्द्रायणं चैव तदस्याः पावनं स्मृतम्
sā cetpunaḥ praduṣyettu sadṛśenopamantritā | sadṛśenopayantritā kṛcchraṃ cāndrāyaṇaṃ caiva tadasyāḥ pāvanaṃ smṛtam
यत्करोत्येकरात्रेण वृषलीसेवनाद्द्विजः । तद्भैक्षभुज्जपन्नित्यं त्रिभिर्वर्षैर्व्यपोहति
yatkarotyekarātreṇa vṛṣalīsevanāddvijaḥ | tadbhaikṣabhujjapannityaṃ tribhirvarṣairvyapohati
एषा पापकृतामुक्ता चतुर्णामपि निष्कृतिः । पतितैः सम्प्रयुक्तानामिमाः शृणुत निष्कृतीः
eṣā pāpakṛtāmuktā caturṇāmapi niṣkṛtiḥ | patitaiḥ samprayuktānāmimāḥ śṛṇuta niṣkṛtīḥ
संवत्सरेण पतति पतितेन सहाचरन् । याजनाध्यापनाद्यौनान्न तु यानासनाशनात्
saṃvatsareṇa patati patitena sahācaran | yājanādhyāpanādyaunānna tu yānāsanāśanāt
यो येन पतितेनैषां संसर्गं याति मानवः । स तस्यैव व्रतं कुर्यात्तत्संसर्गविशुद्धये
yo yena patitenaiṣāṃ saṃsargaṃ yāti mānavaḥ | sa tasyaiva vrataṃ kuryāttatsaṃsargaviśuddhaye
पतितस्योदकं कार्यं सपिण्डैर्बान्धवैर्बहिः । निन्दितेऽहनि सायाह्ने ज्ञातिर्त्विग्गुरुसंनिधौ
patitasyodakaṃ kāryaṃ sapiṇḍairbāndhavairbahiḥ | nindite'hani sāyāhne jñātirtviggurusaṃnidhau
दासी घटमपां पूर्णं पर्यस्येत्प्रेतवत्पदा । अहोरात्रमुपासीरन्नशौचं बान्धवैः सह
dāsī ghaṭamapāṃ pūrṇaṃ paryasyetpretavatpadā | ahorātramupāsīrannaśaucaṃ bāndhavaiḥ saha
निवर्तेरंश्च तस्मात्तु सम्भाषणसहासने । दायाद्यस्य प्रदानं च यात्रा चैव हि लौकिकी
nivarteraṃśca tasmāttu sambhāṣaṇasahāsane | dāyādyasya pradānaṃ ca yātrā caiva hi laukikī
ज्येष्ठता च निवर्तेत ज्येष्ठावाप्यं च यद्धनम् । यद्वसु ज्येष्ठांशं प्राप्नुयाच्चास्य यवीयान् गुणतोऽधिकः
jyeṣṭhatā ca nivarteta jyeṣṭhāvāpyaṃ ca yaddhanam | yadvasu jyeṣṭhāṃśaṃ prāpnuyāccāsya yavīyān guṇato'dhikaḥ
प्रायश्चित्ते तु चरिते पूर्णकुम्भमपां नवम् । तेनैव सार्धं प्रास्येयुः स्नात्वा पुण्ये जलाशये
prāyaścitte tu carite pūrṇakumbhamapāṃ navam | tenaiva sārdhaṃ prāsyeyuḥ snātvā puṇye jalāśaye
स त्वप्सु तं घटं प्रास्य प्रविश्य भवनं स्वकम् । सर्वाणि ज्ञातिकार्याणि यथापूर्वं समाचरेत्
sa tvapsu taṃ ghaṭaṃ prāsya praviśya bhavanaṃ svakam | sarvāṇi jñātikāryāṇi yathāpūrvaṃ samācaret
एतदेव विधिं कुर्याद्योषित्सु पतितास्वपि । एतमेव विधिं वस्त्रान्नपानं देयं तु वसेयुश्च गृहान्तिके
etadeva vidhiṃ kuryādyoṣitsu patitāsvapi | etameva vidhiṃ vastrānnapānaṃ deyaṃ tu vaseyuśca gṛhāntike
एनस्विभिरनिर्णिक्तैर्नार्थं किं चित्सहाचरेत् । कृतनिर्णेजनांश्चैव न जुगुप्सेत कर्हि चित्
enasvibhiranirṇiktairnārthaṃ kiṃ citsahācaret | kṛtanirṇejanāṃścaiva na jugupseta karhi cit
कृतनिर्णेजनांश्चैतान् बालघ्नांश्च कृतघ्नांश्च विशुद्धानपि धर्मतः । शरणागतहन्तॄंश्च स्त्रीहन्तॄंश्च न संवसेत्
kṛtanirṇejanāṃścaitān bālaghnāṃśca kṛtaghnāṃśca viśuddhānapi dharmataḥ | śaraṇāgatahantṝṃśca strīhantṝṃśca na saṃvaset
येषां द्विजानां सावित्री नानूच्येत यथाविधि । तांश्चारयित्वा त्रीन् कृच्छ्रान् यथाविध्योपनाययेत्
yeṣāṃ dvijānāṃ sāvitrī nānūcyeta yathāvidhi | tāṃścārayitvā trīn kṛcchrān yathāvidhyopanāyayet
प्रायश्चित्तं चिकीर्षन्ति विकर्मस्थास्तु ये द्विजाः । ब्रह्मणा च परित्यक्तास्तेषामप्येतदादिशेत्
prāyaścittaṃ cikīrṣanti vikarmasthāstu ye dvijāḥ | brahmaṇā ca parityaktāsteṣāmapyetadādiśet
यद्गर्हितेनार्जयन्ति कर्मणा ब्राह्मणा धनम् । तस्योत्सर्गेण शुध्यन्ति जप्येन तपसैव च
yadgarhitenārjayanti karmaṇā brāhmaṇā dhanam | tasyotsargeṇa śudhyanti japyena tapasaiva ca
जपित्वा त्रीणि सावित्र्याः सहस्राणि समाहितः । मासं गोष्ठे पयः पीत्वा मुच्यतेऽसत्प्रतिग्रहात्
japitvā trīṇi sāvitryāḥ sahasrāṇi samāhitaḥ | māsaṃ goṣṭhe payaḥ pītvā mucyate'satpratigrahāt
उपवासकृशं तं तु गोव्रजात्पुनरागतम् । प्रणतं प्रति पृच्छेयुः साम्यं सौम्यैच्छसीति किम्
upavāsakṛśaṃ taṃ tu govrajātpunarāgatam | praṇataṃ prati pṛccheyuḥ sāmyaṃ saumyaicchasīti kim
सत्यमुक्त्वा तु विप्रेषु विकिरेद्यवसं गवाम् । गोभिः प्रवर्तिते तीर्थे कुर्युस्तस्य परिग्रहम्
satyamuktvā tu vipreṣu vikiredyavasaṃ gavām | gobhiḥ pravartite tīrthe kuryustasya parigraham
व्रात्यानां याजनं कृत्वा परेषामन्त्यकर्म च । अभिचारमहीनं च त्रिभिः कृच्छ्रैर्व्यपोहति
vrātyānāṃ yājanaṃ kṛtvā pareṣāmantyakarma ca | abhicāramahīnaṃ ca tribhiḥ kṛcchrairvyapohati
शरणागतं परित्यज्य वेदं विप्लाव्य च द्विजः । संवत्सरं यवाहारस्तत्पापमपसेधति
śaraṇāgataṃ parityajya vedaṃ viplāvya ca dvijaḥ | saṃvatsaraṃ yavāhārastatpāpamapasedhati
श्वशृगालखरैर्दष्टो ग्राम्यैः क्रव्याद्भिरेव च । नराश्वोष्ट्रवराहैश्च प्राणायामेन शुध्यति
śvaśṛgālakharairdaṣṭo grāmyaiḥ kravyādbhireva ca | narāśvoṣṭravarāhaiśca prāṇāyāmena śudhyati
षष्ठान्नकालता मासं संहिताजप एव वा । होमाश्च सकला नित्यमपाङ्क्त्यानां विशोधनम्
ṣaṣṭhānnakālatā māsaṃ saṃhitājapa eva vā | homāśca sakalā nityamapāṅktyānāṃ viśodhanam
होमाश्च शाकला उष्ट्रयानं समारुह्य खरयानं तु कामतः । स्नात्वा तु विप्रो दिग्वासाः प्राणायामेन शुध्यति
homāśca śākalā uṣṭrayānaṃ samāruhya kharayānaṃ tu kāmataḥ | snātvā tu vipro digvāsāḥ prāṇāyāmena śudhyati
विनाऽद्भिरप्सु वाऽप्यार्तः शारीरं संनिषेव्य च । सचैलो बहिराप्लुत्य गामालभ्य विशुध्यति
vinā'dbhirapsu vā'pyārtaḥ śārīraṃ saṃniṣevya ca | sacailo bahirāplutya gāmālabhya viśudhyati
वेदोदितानां नित्यानां कर्मणां समतिक्रमे । स्नातकव्रतलोपे च प्रायश्चित्तमभोजनम्
vedoditānāṃ nityānāṃ karmaṇāṃ samatikrame | snātakavratalope ca prāyaścittamabhojanam
हुङ्कारं ब्राह्मणस्योक्त्वा त्वङ्कारं च गरीयसः । स्नात्वाऽनश्नन्नहः शेषमभिवाद्य प्रसादयेत्
huṅkāraṃ brāhmaṇasyoktvā tvaṅkāraṃ ca garīyasaḥ | snātvā'naśnannahaḥ śeṣamabhivādya prasādayet
ताडयित्वा तृणेनापि कण्ठे वाऽबध्य वाससा । विवादे वा विनिर्जित्य प्रणिपत्य प्रसादयेत्
tāḍayitvā tṛṇenāpi kaṇṭhe vā'badhya vāsasā | vivāde vā vinirjitya praṇipatya prasādayet
अवगूर्य त्वब्दशतं सहस्रमभिहत्य च । जिघांसया ब्राह्मणस्य नरकं प्रतिपद्यते
avagūrya tvabdaśataṃ sahasramabhihatya ca | jighāṃsayā brāhmaṇasya narakaṃ pratipadyate
शोणितं यावतः पांसून् सङ्गृह्णाति महीतले । तावन्त्यब्दसहस्राणि तत्कर्ता नरके वसेत्
śoṇitaṃ yāvataḥ pāṃsūn saṅgṛhṇāti mahītale | tāvantyabdasahasrāṇi tatkartā narake vaset
नरके व्रजेत् अवगूर्य चरेत्कृच्छ्रमतिकृच्छ्रं निपातने । कृच्छ्रातिकृच्छ्रौ कुर्वीत विप्रस्योत्पाद्य शोणितम्
narake vrajet avagūrya caretkṛcchramatikṛcchraṃ nipātane | kṛcchrātikṛcchrau kurvīta viprasyotpādya śoṇitam
अनुक्तनिष्कृतीनां तु पापानामपनुत्तये । शक्तिं चावेक्ष्य पापं च प्रायश्चित्तं प्रकल्पयेत्
anuktaniṣkṛtīnāṃ tu pāpānāmapanuttaye | śaktiṃ cāvekṣya pāpaṃ ca prāyaścittaṃ prakalpayet
यैरभ्युपायैरेनांसि मानवो व्यपकर्षति । तान् वोऽभ्युपायान् वक्ष्यामि देवर्षिपितृसेवितान्
yairabhyupāyairenāṃsi mānavo vyapakarṣati | tān vo'bhyupāyān vakṣyāmi devarṣipitṛsevitān
त्र्यहं प्रातस्त्र्यहं सायं त्र्यहमद्यादयाचितम् । त्र्यहं परं च नाश्नीयात्प्राजापत्यं चरन् द्विजः
tryahaṃ prātastryahaṃ sāyaṃ tryahamadyādayācitam | tryahaṃ paraṃ ca nāśnīyātprājāpatyaṃ caran dvijaḥ
गोमूत्रं गोमयं क्षीरं दधि सर्पिः कुशोदकम् । एकरात्रोपवासश्च कृच्छ्रं सांतपनं स्मृतम्
gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhi sarpiḥ kuśodakam | ekarātropavāsaśca kṛcchraṃ sāṃtapanaṃ smṛtam
एकैकं ग्रासमश्नीयात्त्र्यहाणि त्रीणि पूर्ववत् । त्र्यहं चोपवसेदन्त्यमतिकृच्छ्रं चरन् द्विजः
ekaikaṃ grāsamaśnīyāttryahāṇi trīṇi pūrvavat | tryahaṃ copavasedantyamatikṛcchraṃ caran dvijaḥ
तप्तकृच्छ्रं चरन् विप्रो जलक्षीरघृतानिलान् । प्रतित्र्यहं पिबेदुष्णान् सकृत्स्नायी समाहितः
taptakṛcchraṃ caran vipro jalakṣīraghṛtānilān | pratitryahaṃ pibeduṣṇān sakṛtsnāyī samāhitaḥ
यतात्मनोऽप्रमत्तस्य द्वादशाहमभोजनम् । पराको नाम कृच्छ्रोऽयं सर्वपापापनोदनः
yatātmano'pramattasya dvādaśāhamabhojanam | parāko nāma kṛcchro'yaṃ sarvapāpāpanodanaḥ
एकैकं ह्रासयेत्पिण्डं कृष्णे शुक्ले च वर्धयेत् । उपस्पृशंस्त्रिषवणमेतत्चाण्ड्रायणं स्मृतम्
ekaikaṃ hrāsayetpiṇḍaṃ kṛṣṇe śukle ca vardhayet | upaspṛśaṃstriṣavaṇametatcāṇḍrāyaṇaṃ smṛtam
एतमेव विधिं कृत्स्नमाचरेद्यवमध्यमे । शुक्लपक्षादिनियतश्चरंश्चान्द्रायणं व्रतम्
etameva vidhiṃ kṛtsnamācaredyavamadhyame | śuklapakṣādiniyataścaraṃścāndrāyaṇaṃ vratam
अष्टावष्टौ समश्नीयात्पिण्डान् मध्यंदिने स्थिते । नियतात्मा हविष्याशी यतिचान्द्रायणं चरन्
aṣṭāvaṣṭau samaśnīyātpiṇḍān madhyaṃdine sthite | niyatātmā haviṣyāśī yaticāndrāyaṇaṃ caran
चतुरः प्रातरश्नीयात्पिण्डान् विप्रः समाहितः । चतुरोऽस्तमिते सूर्ये शिशुचान्द्रायणं स्मृतम्
caturaḥ prātaraśnīyātpiṇḍān vipraḥ samāhitaḥ | caturo'stamite sūrye śiśucāndrāyaṇaṃ smṛtam
यथा कथं चित्पिण्डानां तिस्रोऽशीतीः समाहितः । मासेनाश्नन् हविष्यस्य चन्द्रस्यैति सलोकताम्
yathā kathaṃ citpiṇḍānāṃ tisro'śītīḥ samāhitaḥ | māsenāśnan haviṣyasya candrasyaiti salokatām
एतद्रुद्रास्तथाऽदित्या वसवश्चाचरन् व्रतम् । सर्वाकुशलमोक्षाय मरुतश्च महर्षिभिः
etadrudrāstathā'dityā vasavaścācaran vratam | sarvākuśalamokṣāya marutaśca maharṣibhiḥ
महाव्याहृतिभिर्होमः कर्तव्यः स्वयमन्वहम् । अहिंसा सत्यमक्रोधमार्जवं च समाचरेत्
mahāvyāhṛtibhirhomaḥ kartavyaḥ svayamanvaham | ahiṃsā satyamakrodhamārjavaṃ ca samācaret
त्रिरह्नस्त्रिर्निशायां च सवासा जलमाविशेत् । स्त्रीशूद्रपतितांश्चैव नाभिभाषेत कर्हि चित्
trirahnastrirniśāyāṃ ca savāsā jalamāviśet | strīśūdrapatitāṃścaiva nābhibhāṣeta karhi cit
स्थानासनाभ्यां विहरेदशक्तोऽधः शयीत वा । ब्रह्मचारी व्रती च स्याद्गुरुदेवद्विजार्चकः
sthānāsanābhyāṃ viharedaśakto'dhaḥ śayīta vā | brahmacārī vratī ca syādgurudevadvijārcakaḥ
सावित्रीं च जपेन्नित्यं पवित्राणि च शक्तितः । सर्वेष्वेव व्रतेष्वेवं प्रायश्चित्तार्थमादृतः
sāvitrīṃ ca japennityaṃ pavitrāṇi ca śaktitaḥ | sarveṣveva vrateṣvevaṃ prāyaścittārthamādṛtaḥ
एतैर्द्विजातयः शोध्या व्रतैराविष्कृतेनसः । अनाविष्कृतपापांस्तु मन्त्रैर्होमैश्च शोधयेत्
etairdvijātayaḥ śodhyā vratairāviṣkṛtenasaḥ | anāviṣkṛtapāpāṃstu mantrairhomaiśca śodhayet
ख्यापनेनानुतापेन तपसाऽध्ययनेन च । पापकृत्मुच्यते पापात्तथा दानेन चापदि
khyāpanenānutāpena tapasā'dhyayanena ca | pāpakṛtmucyate pāpāttathā dānena cāpadi
यथा यथा नरोऽधर्मं स्वयं कृत्वाऽनुभाषते । तथा तथा त्वचैवाहिस्तेनाधर्मेण मुच्यते
yathā yathā naro'dharmaṃ svayaṃ kṛtvā'nubhāṣate | tathā tathā tvacaivāhistenādharmeṇa mucyate
यथा यथा मनस्तस्य दुष्कृतं कर्म गर्हति । तथा तथा शरीरं तत्तेनाधर्मेण मुच्यते
yathā yathā manastasya duṣkṛtaṃ karma garhati | tathā tathā śarīraṃ tattenādharmeṇa mucyate
कृत्वा पापं हि संतप्य तस्मात्पापात्प्रमुच्यते । नैवं कुर्यां पुनरिति निवृत्त्या पूयते तु सः
kṛtvā pāpaṃ hi saṃtapya tasmātpāpātpramucyate | naivaṃ kuryāṃ punariti nivṛttyā pūyate tu saḥ
एवं सञ्चिन्त्य मनसा प्रेत्य कर्मफलोदयम् । मनोवाङ्मूर्तिभिर्नित्यं शुभं कर्म समाचरेत्
evaṃ sañcintya manasā pretya karmaphalodayam | manovāṅmūrtibhirnityaṃ śubhaṃ karma samācaret
अज्ञानाद्यदि वा ज्ञानात्कृत्वा कर्म विगर्हितम् । तस्माद्विमुक्तिमन्विच्छन् द्वितीयं न समाचरेत्
ajñānādyadi vā jñānātkṛtvā karma vigarhitam | tasmādvimuktimanvicchan dvitīyaṃ na samācaret
यस्मिन् कर्मण्यस्य कृते मनसः स्यादलाघवम् । तस्मिंस्तावत्तपः कुर्याद्यावत्तुष्टिकरं भवेत्
yasmin karmaṇyasya kṛte manasaḥ syādalāghavam | tasmiṃstāvattapaḥ kuryādyāvattuṣṭikaraṃ bhavet
तपोमूलमिदं सर्वं दैवमानुषकं सुखम् । तपोमध्यं बुधैः प्रोक्तं तपोऽन्तं वेददर्शिभिः
tapomūlamidaṃ sarvaṃ daivamānuṣakaṃ sukham | tapomadhyaṃ budhaiḥ proktaṃ tapo'ntaṃ vedadarśibhiḥ
ब्राह्मणस्य तपो ज्ञानं तपः क्षत्रस्य रक्षणम् । वैश्यस्य तु तपो वार्ता तपः शूद्रस्य सेवनम्
brāhmaṇasya tapo jñānaṃ tapaḥ kṣatrasya rakṣaṇam | vaiśyasya tu tapo vārtā tapaḥ śūdrasya sevanam
ऋषयः संयतात्मानः फलमूलानिलाशनाः । तपसैव प्रपश्यन्ति त्रैलोक्यं सचराचरम्
ṛṣayaḥ saṃyatātmānaḥ phalamūlānilāśanāḥ | tapasaiva prapaśyanti trailokyaṃ sacarācaram
औषधान्यगदो विद्या दैवी च विविधा स्थितिः । तपसैव प्रसिध्यन्ति तपस्तेषां हि साधनम्
auṣadhānyagado vidyā daivī ca vividhā sthitiḥ | tapasaiva prasidhyanti tapasteṣāṃ hi sādhanam
यद्दुस्तरं यद्दुरापं यद्दुर्गं यच्च दुष्करम् । सर्वं तु तपसा साध्यं तपो हि दुरतिक्रमम्
yaddustaraṃ yaddurāpaṃ yaddurgaṃ yacca duṣkaram | sarvaṃ tu tapasā sādhyaṃ tapo hi duratikramam
सर्वं तत्तपसा महापातकिनश्चैव शेषाश्चाकार्यकारिणः । तपसैव सुतप्तेन मुच्यन्ते किल्बिषात्ततः
sarvaṃ tattapasā mahāpātakinaścaiva śeṣāścākāryakāriṇaḥ | tapasaiva sutaptena mucyante kilbiṣāttataḥ
कीटाश्चाहिपतङ्गाश्च पशवश्च वयांसि च । स्थावराणि च भूतानि दिवं यान्ति तपोबलात्
kīṭāścāhipataṅgāśca paśavaśca vayāṃsi ca | sthāvarāṇi ca bhūtāni divaṃ yānti tapobalāt
यत्किं चिदेनः कुर्वन्ति मनोवाङ्मूर्तिभिर्जनाः । मनोवाच्।कर्मभिर् तत्सर्वं निर्दहन्त्याशु तपसैव तपोधनाः
yatkiṃ cidenaḥ kurvanti manovāṅmūrtibhirjanāḥ | manovāc|karmabhir tatsarvaṃ nirdahantyāśu tapasaiva tapodhanāḥ
तपसैव विशुद्धस्य ब्राह्मणस्य दिवौकसः । इज्याश्च प्रतिगृह्णन्ति कामान् संवर्धयन्ति च
tapasaiva viśuddhasya brāhmaṇasya divaukasaḥ | ijyāśca pratigṛhṇanti kāmān saṃvardhayanti ca
प्रजापतिरिदं शास्त्रं तपसैवासृजत्प्रभुः । तथैव वेदान् ऋषयस्तपसा प्रतिपेदिरे
prajāpatiridaṃ śāstraṃ tapasaivāsṛjatprabhuḥ | tathaiva vedān ṛṣayastapasā pratipedire
इत्येतत्तपसो देवा महाभाग्यं प्रचक्षते । यदेतत्तपसो सर्वस्यास्य प्रपश्यन्तस्तपसः पुण्यमुत्तमम्
ityetattapaso devā mahābhāgyaṃ pracakṣate | yadetattapaso sarvasyāsya prapaśyantastapasaḥ puṇyamuttamam
पुण्यमुद्भवं वेदाभ्यासोऽन्वहं शक्त्या महायज्ञक्रिया क्षमा । नाशयन्त्याशु पापानि महापातकजान्यपि
puṇyamudbhavaṃ vedābhyāso'nvahaṃ śaktyā mahāyajñakriyā kṣamā | nāśayantyāśu pāpāni mahāpātakajānyapi
यथैधस्तेजसा वह्निः प्राप्तं निर्दहति क्षणात् । तथा ज्ञानाग्निना पापं सर्वं दहति वेदवित्
yathaidhastejasā vahniḥ prāptaṃ nirdahati kṣaṇāt | tathā jñānāgninā pāpaṃ sarvaṃ dahati vedavit
इत्येतदेनसामुक्तं प्रायश्चित्तं यथाविधि । अत ऊर्ध्वं रहस्यानां प्रायश्चित्तं निबोधत
ityetadenasāmuktaṃ prāyaścittaṃ yathāvidhi | ata ūrdhvaṃ rahasyānāṃ prāyaścittaṃ nibodhata
सव्याहृतिप्रणवकाः प्राणायामास्तु षोडश । अपि भ्रूणहनं मासात्पुनन्त्यहरहः कृताः
savyāhṛtipraṇavakāḥ prāṇāyāmāstu ṣoḍaśa | api bhrūṇahanaṃ māsātpunantyaharahaḥ kṛtāḥ
कौत्सं जप्त्वाऽप इत्येतद्वसिष्ठं च प्रतीत्यृचम् । माहित्रं शुद्धवत्यश्च सुरापोऽपि विशुध्यति
kautsaṃ japtvā'pa ityetadvasiṣṭhaṃ ca pratītyṛcam | māhitraṃ śuddhavatyaśca surāpo'pi viśudhyati
सकृत्जप्त्वाऽस्यवामीयं शिवसङ्कल्पमेव च । अपहृत्य सुवर्णं तु क्षणाद्भवति निर्मलः
sakṛtjaptvā'syavāmīyaṃ śivasaṅkalpameva ca | apahṛtya suvarṇaṃ tu kṣaṇādbhavati nirmalaḥ
हविष्पान्तीयमभ्यस्य न तमं ह इतीति च । जपित्वा पौरुषं सूक्तं मुच्यते गुरुतल्पगः
haviṣpāntīyamabhyasya na tamaṃ ha itīti ca | japitvā pauruṣaṃ sūktaṃ mucyate gurutalpagaḥ
एनसां स्थूलसूक्ष्माणां चिकीर्षन्नपनोदनम् । अवेत्यृचं जपेदब्दं यत्किञ्चेदमितीति वा
enasāṃ sthūlasūkṣmāṇāṃ cikīrṣannapanodanam | avetyṛcaṃ japedabdaṃ yatkiñcedamitīti vā
प्रतिगृह्याप्रतिग्राह्यं भुक्त्वा चान्नं विगर्हितम् । जपंस्तरत्समन्दीयं पूयते मानवस्त्र्यहात्
pratigṛhyāpratigrāhyaṃ bhuktvā cānnaṃ vigarhitam | japaṃstaratsamandīyaṃ pūyate mānavastryahāt
सोमारौद्रं तु बह्वेनाः मासमभ्यस्य शुध्यति । समामभ्यस्य) स्रवन्त्यामाचरन् स्नानमर्यम्णामिति च तृचम्
somāraudraṃ tu bahvenāḥ māsamabhyasya śudhyati | samāmabhyasya) sravantyāmācaran snānamaryamṇāmiti ca tṛcam
अब्दार्धमिन्द्रमित्येतदेनस्वी सप्तकं जपेत् । अप्रशस्तं तु कृत्वाऽप्सु मासमासीत भैक्षभुक्
abdārdhamindramityetadenasvī saptakaṃ japet | apraśastaṃ tu kṛtvā'psu māsamāsīta bhaikṣabhuk
मन्त्रैः शाकलहोमीयैरब्दं हुत्वा घृतं द्विजः । सुगुर्वप्यपहन्त्येनो जप्त्वा वा नम इत्यृचम्
mantraiḥ śākalahomīyairabdaṃ hutvā ghṛtaṃ dvijaḥ | sugurvapyapahantyeno japtvā vā nama ityṛcam
महापातकसंयुक्तोऽनुगच्छेद्गाः समाहितः । अभ्यस्याब्दं पावमानीर्भैक्षाहारो विशुध्यति
mahāpātakasaṃyukto'nugacchedgāḥ samāhitaḥ | abhyasyābdaṃ pāvamānīrbhaikṣāhāro viśudhyati
अरण्ये वा त्रिरभ्यस्य प्रयतो वेदसंहिताम् । मुच्यते पातकैः सर्वैः पराकैः शोधितस्त्रिभिः
araṇye vā trirabhyasya prayato vedasaṃhitām | mucyate pātakaiḥ sarvaiḥ parākaiḥ śodhitastribhiḥ
त्र्यहं तूपवसेद्युक्तस्त्रिरह्नोऽभ्युपयन्नपः । मुच्यते पातकैः सर्वैस्त्रिर्जपित्वाऽघमर्षणम्
tryahaṃ tūpavasedyuktastrirahno'bhyupayannapaḥ | mucyate pātakaiḥ sarvaistrirjapitvā'ghamarṣaṇam
यथाऽश्वमेधः क्रतुराट् सर्वपापापनोदनः । तथाऽघमर्षणं सूक्तं सर्वपापापनोदनम्
yathā'śvamedhaḥ kraturāṭ sarvapāpāpanodanaḥ | tathā'ghamarṣaṇaṃ sūktaṃ sarvapāpāpanodanam
हत्वा लोकानपीमांस्त्रीनश्नन्नपि यतस्ततः । ऋग्वेदं धारयन् विप्रो नैनः प्राप्नोति किं चन
hatvā lokānapīmāṃstrīnaśnannapi yatastataḥ | ṛgvedaṃ dhārayan vipro nainaḥ prāpnoti kiṃ cana
ऋक्संहितां त्रिरभ्यस्य यजुषां वा समाहितः । साम्नां वा सरहस्यानां सर्वपापैः प्रमुच्यते
ṛksaṃhitāṃ trirabhyasya yajuṣāṃ vā samāhitaḥ | sāmnāṃ vā sarahasyānāṃ sarvapāpaiḥ pramucyate
यथा महाह्रदं प्राप्य क्षिप्तं लोष्टं विनश्यति । तथा दुश्चरितं सर्वं वेदे त्रिवृति मज्जति
yathā mahāhradaṃ prāpya kṣiptaṃ loṣṭaṃ vinaśyati | tathā duścaritaṃ sarvaṃ vede trivṛti majjati
ऋचो यजूंषि चान्यानि सामानि विविधानि च । एष ज्ञेयस्त्रिवृद्वेदो यो वेदैनं स वेदवित्
ṛco yajūṃṣi cānyāni sāmāni vividhāni ca | eṣa jñeyastrivṛdvedo yo vedainaṃ sa vedavit
आद्यं यत्त्र्यक्षरं ब्रह्म त्रयी यस्मिन् प्रतिष्ठिता । स गुह्योऽन्यस्त्रिवृद्वेदो यस्तं वेद स वेदवित्
ādyaṃ yattryakṣaraṃ brahma trayī yasmin pratiṣṭhitā | sa guhyo'nyastrivṛdvedo yastaṃ veda sa vedavit