Vidura Niti · Chapter 1
Udyoga 33 — Vidura summoned
त्रयस्त्रिंशोऽध्यायः
Dhritarashtra, unable to sleep with dread of the coming war, summons Vidura. Vidura opens by listing the seventeen kinds of fools and the marks of the wise.
104 verses
द्वाःस्थं प्राह महाप्राज्ञो धृतराष्ट्रो महीपतिः | विदुरं द्रष्टुमिच्छामि तमिहानय माचिरम्
dvāḥsthaṃ prāha mahāprājño dhṛtarāṣṭro mahīpatiḥ | viduraṃ draṣṭumicchāmi tamihānaya māciram
Meaning
{"speaker":"Vaishampayana","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रहितो धृतराष्ट्रेण दूतः क्षत्तारमब्रवीत् | ईश्वरस्त्वां महाराजो महाप्राज्ञ दिदृक्षति
prahito dhṛtarāṣṭreṇa dūtaḥ kṣattāramabravīt | īśvarastvāṃ mahārājo mahāprājña didṛkṣati
Meaning
{"speaker":"Vaishampayana","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एवमुक्तस्तु विदुरः प्राप्य राजनिवेशनम् | अब्रवीद्धृतराष्ट्राय द्वाःस्थ मां प्रतिवेदय
evamuktastu viduraḥ prāpya rājaniveśanam | abravīddhṛtarāṣṭrāya dvāḥstha māṃ prativedaya
Meaning
{"speaker":"Vaishampayana","subParva":"प्रजागरपर्व"}
विदुरोऽयमनुप्राप्तो राजेन्द्र तव शासनात् | द्रष्टुमिच्छति ते पादौ किं करोतु प्रशाधि माम्
viduro'yamanuprāpto rājendra tava śāsanāt | draṣṭumicchati te pādau kiṃ karotu praśādhi mām
Meaning
{"speaker":"Dvarapala","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रवेशय महाप्राज्ञं विदुरं दीर्घदर्शिनम् | अहं हि विदुरस्यास्य नाकाल्यो जातु दर्शने
praveśaya mahāprājñaṃ viduraṃ dīrghadarśinam | ahaṃ hi vidurasyāsya nākālyo jātu darśane
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रविशान्तःपुरं क्षत्तर्महाराजस्य धीमतः | न हि ते दर्शनेऽकाल्यो जातु राजा ब्रवीति माम्
praviśāntaḥpuraṃ kṣattarmahārājasya dhīmataḥ | na hi te darśane'kālyo jātu rājā bravīti mām
Meaning
{"speaker":"Dvarapala","subParva":"प्रजागरपर्व"}
ततः प्रविश्य विदुरो धृतराष्ट्रनिवेशनम् | अब्रवीत्प्राञ्जलिर्वाक्यं चिन्तयानं नराधिपम्
tataḥ praviśya viduro dhṛtarāṣṭraniveśanam | abravītprāñjalirvākyaṃ cintayānaṃ narādhipam
Meaning
{"speaker":"Vaishampayana","subParva":"प्रजागरपर्व"}
विदुरोऽहं महाप्राज्ञ सम्प्राप्तस्तव शासनात् | यदि किञ्चन कर्तव्यमयमस्मि प्रशाधि माम्
viduro'haṃ mahāprājña samprāptastava śāsanāt | yadi kiñcana kartavyamayamasmi praśādhi mām
Meaning
{"speaker":"Vaishampayana","subParva":"प्रजागरपर्व"}
सञ्जयो विदुर प्राप्तो गर्हयित्वा च मां गतः | अजातशत्रोः श्वो वाक्यं सभामध्ये स वक्ष्यति
sañjayo vidura prāpto garhayitvā ca māṃ gataḥ | ajātaśatroḥ śvo vākyaṃ sabhāmadhye sa vakṣyati
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
तस्याद्य कुरुवीरस्य न विज्ञातं वचो मया | तन्मे दहति गात्राणि तदकार्षीत्प्रजागरम्
tasyādya kuruvīrasya na vijñātaṃ vaco mayā | tanme dahati gātrāṇi tadakārṣītprajāgaram
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
जाग्रतो दह्यमानस्य श्रेयो यदिह पश्यसि | तद्ब्रूहि त्वं हि नस्तात धर्मार्थकुशलो ह्यसि
jāgrato dahyamānasya śreyo yadiha paśyasi | tadbrūhi tvaṃ hi nastāta dharmārthakuśalo hyasi
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यतः प्राप्तः सञ्जयः पाण्डवेभ्यो; न मे यथावन्मनसः प्रशान्तिः | सर्वेन्द्रियाण्यप्रकृतिं गतानि; किं वक्ष्यतीत्येव हि मेऽद्य चिन्ता
yataḥ prāptaḥ sañjayaḥ pāṇḍavebhyo; na me yathāvanmanasaḥ praśāntiḥ | sarvendriyāṇyaprakṛtiṃ gatāni; kiṃ vakṣyatītyeva hi me'dya cintā
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अभियुक्तं बलवता दुर्बलं हीनसाधनम् | हृतस्वं कामिनं चोरमाविशन्ति प्रजागराः
abhiyuktaṃ balavatā durbalaṃ hīnasādhanam | hṛtasvaṃ kāminaṃ coramāviśanti prajāgarāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
कच्चिदेतैर्महादोषैर्न स्पृष्टोऽसि नराधिप | कच्चिन्न परवित्तेषु गृध्यन्विपरितप्यसे
kaccidetairmahādoṣairna spṛṣṭo'si narādhipa | kaccinna paravitteṣu gṛdhyanviparitapyase
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
श्रोतुमिच्छामि ते धर्म्यं परं नैःश्रेयसं वचः | अस्मिन्राजर्षिवंशे हि त्वमेकः प्राज्ञसंमतः
śrotumicchāmi te dharmyaṃ paraṃ naiḥśreyasaṃ vacaḥ | asminrājarṣivaṃśe hi tvamekaḥ prājñasaṃmataḥ
Meaning
{"speaker":"Dhritarashtra","subParva":"प्रजागरपर्व"}
निषेवते प्रशस्तानि निन्दितानि न सेवते | अनास्तिकः श्रद्दधान एतत्पण्डितलक्षणम्
niṣevate praśastāni ninditāni na sevate | anāstikaḥ śraddadhāna etatpaṇḍitalakṣaṇam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
क्रोधो हर्षश्च दर्पश्च ह्रीस्तम्भो मान्यमानिता | यमर्थान्नापकर्षन्ति स वै पण्डित उच्यते
krodho harṣaśca darpaśca hrīstambho mānyamānitā | yamarthānnāpakarṣanti sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यस्य कृत्यं न जानन्ति मन्त्रं वा मन्त्रितं परे | कृतमेवास्य जानन्ति स वै पण्डित उच्यते
yasya kṛtyaṃ na jānanti mantraṃ vā mantritaṃ pare | kṛtamevāsya jānanti sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यस्य कृत्यं न विघ्नन्ति शीतमुष्णं भयं रतिः | समृद्धिरसमृद्धिर्वा स वै पण्डित उच्यते
yasya kṛtyaṃ na vighnanti śītamuṣṇaṃ bhayaṃ ratiḥ | samṛddhirasamṛddhirvā sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यस्य संसारिणी प्रज्ञा धर्मार्थावनुवर्तते | कामादर्थं वृणीते यः स वै पण्डित उच्यते
yasya saṃsāriṇī prajñā dharmārthāvanuvartate | kāmādarthaṃ vṛṇīte yaḥ sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यथाशक्ति चिकीर्षन्ति यथाशक्ति च कुर्वते | न किञ्चिदवमन्यन्ते पण्डिता भरतर्षभ
yathāśakti cikīrṣanti yathāśakti ca kurvate | na kiñcidavamanyante paṇḍitā bharatarṣabha
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
क्षिप्रं विजानाति चिरं शृणोति; विज्ञाय चार्थं भजते न कामात् | नासम्पृष्टो व्युपयुङ्क्ते परार्थे; तत्प्रज्ञानं प्रथमं पण्डितस्य
kṣipraṃ vijānāti ciraṃ śṛṇoti; vijñāya cārthaṃ bhajate na kāmāt | nāsampṛṣṭo vyupayuṅkte parārthe; tatprajñānaṃ prathamaṃ paṇḍitasya
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
नाप्राप्यमभिवाञ्छन्ति नष्टं नेच्छन्ति शोचितुम् | आपत्सु च न मुह्यन्ति नराः पण्डितबुद्धयः
nāprāpyamabhivāñchanti naṣṭaṃ necchanti śocitum | āpatsu ca na muhyanti narāḥ paṇḍitabuddhayaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
निश्चित्य यः प्रक्रमते नान्तर्वसति कर्मणः | अवन्ध्यकालो वश्यात्मा स वै पण्डित उच्यते
niścitya yaḥ prakramate nāntarvasati karmaṇaḥ | avandhyakālo vaśyātmā sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
आर्यकर्मणि रज्यन्ते भूतिकर्माणि कुर्वते | हितं च नाभ्यसूयन्ति पण्डिता भरतर्षभ
āryakarmaṇi rajyante bhūtikarmāṇi kurvate | hitaṃ ca nābhyasūyanti paṇḍitā bharatarṣabha
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न हृष्यत्यात्मसंमाने नावमानेन तप्यते | गाङ्गो ह्रद इवाक्षोभ्यो यः स पण्डित उच्यते
na hṛṣyatyātmasaṃmāne nāvamānena tapyate | gāṅgo hrada ivākṣobhyo yaḥ sa paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
तत्त्वज्ञः सर्वभूतानां योगज्ञः सर्वकर्मणाम् | उपायज्ञो मनुष्याणां नरः पण्डित उच्यते
tattvajñaḥ sarvabhūtānāṃ yogajñaḥ sarvakarmaṇām | upāyajño manuṣyāṇāṃ naraḥ paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रवृत्तवाक्चित्रकथ ऊहवान्प्रतिभानवान् | आशु ग्रन्थस्य वक्ता च स वै पण्डित उच्यते
pravṛttavākcitrakatha ūhavānpratibhānavān | āśu granthasya vaktā ca sa vai paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
श्रुतं प्रज्ञानुगं यस्य प्रज्ञा चैव श्रुतानुगा | असम्भिन्नार्यमर्यादः पण्डिताख्यां लभेत सः
śrutaṃ prajñānugaṃ yasya prajñā caiva śrutānugā | asambhinnāryamaryādaḥ paṇḍitākhyāṃ labheta saḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अश्रुतश्च समुन्नद्धो दरिद्रश्च महामनाः | अर्थांश्चाकर्मणा प्रेप्सुर्मूढ इत्युच्यते बुधैः
aśrutaśca samunnaddho daridraśca mahāmanāḥ | arthāṃścākarmaṇā prepsurmūḍha ityucyate budhaiḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
स्वमर्थं यः परित्यज्य परार्थमनुतिष्ठति | मिथ्या चरति मित्रार्थे यश्च मूढः स उच्यते
svamarthaṃ yaḥ parityajya parārthamanutiṣṭhati | mithyā carati mitrārthe yaśca mūḍhaḥ sa ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अकामान्कामयति यः कामयानान्परिद्विषन् | बलवन्तं च यो द्वेष्टि तमाहुर्मूढचेतसम्
akāmānkāmayati yaḥ kāmayānānparidviṣan | balavantaṃ ca yo dveṣṭi tamāhurmūḍhacetasam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अमित्रं कुरुते मित्रं मित्रं द्वेष्टि हिनस्ति च | कर्म चारभते दुष्टं तमाहुर्मूढचेतसम्
amitraṃ kurute mitraṃ mitraṃ dveṣṭi hinasti ca | karma cārabhate duṣṭaṃ tamāhurmūḍhacetasam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
संसारयति कृत्यानि सर्वत्र विचिकित्सते | चिरं करोति क्षिप्रार्थे स मूढो भरतर्षभ
saṃsārayati kṛtyāni sarvatra vicikitsate | ciraṃ karoti kṣiprārthe sa mūḍho bharatarṣabha
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अनाहूतः प्रविशति अपृष्टो बहु भाषते | विश्वसत्यप्रमत्तेषु मूढचेता नराधमः
anāhūtaḥ praviśati apṛṣṭo bahu bhāṣate | viśvasatyapramatteṣu mūḍhacetā narādhamaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
परं क्षिपति दोषेण वर्तमानः स्वयं तथा | यश्च क्रुध्यत्यनीशः सन्स च मूढतमो नरः
paraṃ kṣipati doṣeṇa vartamānaḥ svayaṃ tathā | yaśca krudhyatyanīśaḥ sansa ca mūḍhatamo naraḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
आत्मनो बलमज्ञाय धर्मार्थपरिवर्जितम् | अलभ्यमिच्छन्नैष्कर्म्यान्मूढबुद्धिरिहोच्यते
ātmano balamajñāya dharmārthaparivarjitam | alabhyamicchannaiṣkarmyānmūḍhabuddhirihocyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अशिष्यं शास्ति यो राजन्यश्च शून्यमुपासते | कदर्यं भजते यश्च तमाहुर्मूढचेतसम्
aśiṣyaṃ śāsti yo rājanyaśca śūnyamupāsate | kadaryaṃ bhajate yaśca tamāhurmūḍhacetasam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अर्थं महान्तमासाद्य विद्यामैश्वर्यमेव वा | विचरत्यसमुन्नद्धो यः स पण्डित उच्यते
arthaṃ mahāntamāsādya vidyāmaiśvaryameva vā | vicaratyasamunnaddho yaḥ sa paṇḍita ucyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकः सम्पन्नमश्नाति वस्ते वासश्च शोभनम् | योऽसंविभज्य भृत्येभ्यः को नृशंसतरस्ततः
ekaḥ sampannamaśnāti vaste vāsaśca śobhanam | yo'saṃvibhajya bhṛtyebhyaḥ ko nṛśaṃsatarastataḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकः पापानि कुरुते फलं भुङ्क्ते महाजनः | भोक्तारो विप्रमुच्यन्ते कर्ता दोषेण लिप्यते
ekaḥ pāpāni kurute phalaṃ bhuṅkte mahājanaḥ | bhoktāro vipramucyante kartā doṣeṇa lipyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकं हन्यान्न वा हन्यादिषुर्मुक्तो धनुष्मता | बुद्धिर्बुद्धिमतोत्सृष्टा हन्याद्राष्ट्रं सराजकम्
ekaṃ hanyānna vā hanyādiṣurmukto dhanuṣmatā | buddhirbuddhimatotsṛṣṭā hanyādrāṣṭraṃ sarājakam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकया द्वे विनिश्चित्य त्रींश्चतुर्भिर्वशे कुरु | पञ्च जित्वा विदित्वा षट्सप्त हित्वा सुखी भव
ekayā dve viniścitya trīṃścaturbhirvaśe kuru | pañca jitvā viditvā ṣaṭsapta hitvā sukhī bhava
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकं विषरसो हन्ति शस्त्रेणैकश्च वध्यते | सराष्ट्रं सप्रजं हन्ति राजानं मन्त्रविस्रवः
ekaṃ viṣaraso hanti śastreṇaikaśca vadhyate | sarāṣṭraṃ saprajaṃ hanti rājānaṃ mantravisravaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकः स्वादु न भुञ्जीत एकश्चार्थान्न चिन्तयेत् | एको न गच्छेदध्वानं नैकः सुप्तेषु जागृयात्
ekaḥ svādu na bhuñjīta ekaścārthānna cintayet | eko na gacchedadhvānaṃ naikaḥ supteṣu jāgṛyāt
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकमेवाद्वितीयं तद्यद्राजन्नावबुध्यसे | सत्यं स्वर्गस्य सोपानं पारावारस्य नौरिव
ekamevādvitīyaṃ tadyadrājannāvabudhyase | satyaṃ svargasya sopānaṃ pārāvārasya nauriva
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एकः क्षमावतां दोषो द्वितीयो नोपलभ्यते | यदेनं क्षमया युक्तमशक्तं मन्यते जनः
ekaḥ kṣamāvatāṃ doṣo dvitīyo nopalabhyate | yadenaṃ kṣamayā yuktamaśaktaṃ manyate janaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
एको धर्मः परं श्रेयः क्षमैका शान्तिरुत्तमा | विद्यैका परमा दृष्टिरहिंसैका सुखावहा
eko dharmaḥ paraṃ śreyaḥ kṣamaikā śāntiruttamā | vidyaikā paramā dṛṣṭirahiṃsaikā sukhāvahā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
द्वाविमौ ग्रसते भूमिः सर्पो बिलशयानिव | राजानं चाविरोद्धारं ब्राह्मणं चाप्रवासिनम्
dvāvimau grasate bhūmiḥ sarpo bilaśayāniva | rājānaṃ cāviroddhāraṃ brāhmaṇaṃ cāpravāsinam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
द्वे कर्मणी नरः कुर्वन्नस्मिँल्लोके विरोचते | अब्रुवन्परुषं किञ्चिदसतो नार्थयंस्तथा
dve karmaṇī naraḥ kurvannasmi~lloke virocate | abruvanparuṣaṃ kiñcidasato nārthayaṃstathā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
द्वाविमौ पुरुषव्याघ्र परप्रत्ययकारिणौ | स्त्रियः कामितकामिन्यो लोकः पूजितपूजकः
dvāvimau puruṣavyāghra parapratyayakāriṇau | striyaḥ kāmitakāminyo lokaḥ pūjitapūjakaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
द्वाविमौ कण्टकौ तीक्ष्णौ शरीरपरिशोषणौ | यश्चाधनः कामयते यश्च कुप्यत्यनीश्वरः
dvāvimau kaṇṭakau tīkṣṇau śarīrapariśoṣaṇau | yaścādhanaḥ kāmayate yaśca kupyatyanīśvaraḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
द्वाविमौ पुरुषौ राजन्स्वर्गस्योपरि तिष्ठतः | प्रभुश्च क्षमया युक्तो दरिद्रश्च प्रदानवान्
dvāvimau puruṣau rājansvargasyopari tiṣṭhataḥ | prabhuśca kṣamayā yukto daridraśca pradānavān
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न्यायागतस्य द्रव्यस्य बोद्धव्यौ द्वावतिक्रमौ | अपात्रे प्रतिपत्तिश्च पात्रे चाप्रतिपादनम्
nyāyāgatasya dravyasya boddhavyau dvāvatikramau | apātre pratipattiśca pātre cāpratipādanam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
त्रयो न्याया मनुष्याणां श्रूयन्ते भरतर्षभ | कनीयान्मध्यमः श्रेष्ठ इति वेदविदो विदुः
trayo nyāyā manuṣyāṇāṃ śrūyante bharatarṣabha | kanīyānmadhyamaḥ śreṣṭha iti vedavido viduḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
त्रिविधाः पुरुषा राजन्नुत्तमाधममध्यमाः | नियोजयेद्यथावत्तांस्त्रिविधेष्वेव कर्मसु
trividhāḥ puruṣā rājannuttamādhamamadhyamāḥ | niyojayedyathāvattāṃstrividheṣveva karmasu
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
त्रय एवाधना राजन्भार्या दासस्तथा सुतः | यत्ते समधिगच्छन्ति यस्य ते तस्य तद्धनम्
traya evādhanā rājanbhāryā dāsastathā sutaḥ | yatte samadhigacchanti yasya te tasya taddhanam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
चत्वारि राज्ञा तु महाबलेन; वर्ज्यान्याहुः पण्डितस्तानि विद्यात् | अल्पप्रज्ञैः सह मन्त्रं न कुर्या; न्न दीर्घसूत्रैरलसैश्चारणैश्च
catvāri rājñā tu mahābalena; varjyānyāhuḥ paṇḍitastāni vidyāt | alpaprajñaiḥ saha mantraṃ na kuryā; nna dīrghasūtrairalasaiścāraṇaiśca
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
चत्वारि ते तात गृहे वसन्तु; श्रियाभिजुष्टस्य गृहस्थधर्मे | वृद्धो ज्ञातिरवसन्नः कुलीनः; सखा दरिद्रो भगिनी चानपत्या
catvāri te tāta gṛhe vasantu; śriyābhijuṣṭasya gṛhasthadharme | vṛddho jñātiravasannaḥ kulīnaḥ; sakhā daridro bhaginī cānapatyā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
चत्वार्याह महाराज सद्यस्कानि बृहस्पतिः | पृच्छते त्रिदशेन्द्राय तानीमानि निबोध मे
catvāryāha mahārāja sadyaskāni bṛhaspatiḥ | pṛcchate tridaśendrāya tānīmāni nibodha me
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
देवतानां च सङ्कल्पमनुभावं च धीमताम् | विनयं कृतविद्यानां विनाशं पापकर्मणाम्
devatānāṃ ca saṅkalpamanubhāvaṃ ca dhīmatām | vinayaṃ kṛtavidyānāṃ vināśaṃ pāpakarmaṇām
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
पञ्चाग्नयो मनुष्येण परिचर्याः प्रयत्नतः | पिता माताग्निरात्मा च गुरुश्च भरतर्षभ
pañcāgnayo manuṣyeṇa paricaryāḥ prayatnataḥ | pitā mātāgnirātmā ca guruśca bharatarṣabha
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
पञ्चैव पूजयँल्लोके यशः प्राप्नोति केवलम् | देवान्पितॄन्मनुष्यांश्च भिक्षूनतिथिपञ्चमान्
pañcaiva pūjaya~lloke yaśaḥ prāpnoti kevalam | devānpitṝnmanuṣyāṃśca bhikṣūnatithipañcamān
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
पञ्च त्वानुगमिष्यन्ति यत्र यत्र गमिष्यसि | मित्राण्यमित्रा मध्यस्था उपजीव्योपजीविनः
pañca tvānugamiṣyanti yatra yatra gamiṣyasi | mitrāṇyamitrā madhyasthā upajīvyopajīvinaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
पञ्चेन्द्रियस्य मर्त्यस्य छिद्रं चेदेकमिन्द्रियम् | ततोऽस्य स्रवति प्रज्ञा दृतेः पादादिवोदकम्
pañcendriyasya martyasya chidraṃ cedekamindriyam | tato'sya sravati prajñā dṛteḥ pādādivodakam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
षड्दोषाः पुरुषेणेह हातव्या भूतिमिच्छता | निद्रा तन्द्री भयं क्रोध आलस्यं दीर्घसूत्रता
ṣaḍdoṣāḥ puruṣeṇeha hātavyā bhūtimicchatā | nidrā tandrī bhayaṃ krodha ālasyaṃ dīrghasūtratā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
षडिमान्पुरुषो जह्याद्भिन्नां नावमिवार्णवे | अप्रवक्तारमाचार्यमनधीयानमृत्विजम्
ṣaḍimānpuruṣo jahyādbhinnāṃ nāvamivārṇave | apravaktāramācāryamanadhīyānamṛtvijam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अरक्षितारं राजानं भार्यां चाप्रियवादिनीम् | ग्रामकामं च गोपालं वनकामं च नापितम्
arakṣitāraṃ rājānaṃ bhāryāṃ cāpriyavādinīm | grāmakāmaṃ ca gopālaṃ vanakāmaṃ ca nāpitam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
षडेव तु गुणाः पुंसा न हातव्याः कदाचन | सत्यं दानमनालस्यमनसूया क्षमा धृतिः
ṣaḍeva tu guṇāḥ puṃsā na hātavyāḥ kadācana | satyaṃ dānamanālasyamanasūyā kṣamā dhṛtiḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
षण्णामात्मनि नित्यानामैश्वर्यं योऽधिगच्छति | न स पापैः कुतोऽनर्थैर्युज्यते विजितेन्द्रियः
ṣaṇṇāmātmani nityānāmaiśvaryaṃ yo'dhigacchati | na sa pāpaiḥ kuto'narthairyujyate vijitendriyaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
षडिमे षट्सु जीवन्ति सप्तमो नोपलभ्यते | चोराः प्रमत्ते जीवन्ति व्याधितेषु चिकित्सकाः
ṣaḍime ṣaṭsu jīvanti saptamo nopalabhyate | corāḥ pramatte jīvanti vyādhiteṣu cikitsakāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रमदाः कामयानेषु यजमानेषु याजकाः | राजा विवदमानेषु नित्यं मूर्खेषु पण्डिताः
pramadāḥ kāmayāneṣu yajamāneṣu yājakāḥ | rājā vivadamāneṣu nityaṃ mūrkheṣu paṇḍitāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
सप्त दोषाः सदा राज्ञा हातव्या व्यसनोदयाः | प्रायशो यैर्विनश्यन्ति कृतमूलाश्च पार्थिवाः
sapta doṣāḥ sadā rājñā hātavyā vyasanodayāḥ | prāyaśo yairvinaśyanti kṛtamūlāśca pārthivāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
स्त्रियोऽक्षा मृगया पानं वाक्पारुष्यं च पञ्चमम् | महच्च दण्डपारुष्यमर्थदूषणमेव च
striyo'kṣā mṛgayā pānaṃ vākpāruṣyaṃ ca pañcamam | mahacca daṇḍapāruṣyamarthadūṣaṇameva ca
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अष्टौ पूर्वनिमित्तानि नरस्य विनशिष्यतः | ब्राह्मणान्प्रथमं द्वेष्टि ब्राह्मणैश्च विरुध्यते
aṣṭau pūrvanimittāni narasya vinaśiṣyataḥ | brāhmaṇānprathamaṃ dveṣṭi brāhmaṇaiśca virudhyate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
ब्राह्मणस्वानि चादत्ते ब्राह्मणांश्च जिघांसति | रमते निन्दया चैषां प्रशंसां नाभिनन्दति
brāhmaṇasvāni cādatte brāhmaṇāṃśca jighāṃsati | ramate nindayā caiṣāṃ praśaṃsāṃ nābhinandati
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
नैतान्स्मरति कृत्येषु याचितश्चाभ्यसूयति | एतान्दोषान्नरः प्राज्ञो बुद्ध्या बुद्ध्वा विवर्जयेत्
naitānsmarati kṛtyeṣu yācitaścābhyasūyati | etāndoṣānnaraḥ prājño buddhyā buddhvā vivarjayet
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अष्टाविमानि हर्षस्य नवनीतानि भारत | वर्तमानानि दृश्यन्ते तान्येव सुसुखान्यपि
aṣṭāvimāni harṣasya navanītāni bhārata | vartamānāni dṛśyante tānyeva susukhānyapi
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
समागमश्च सखिभिर्महांश्चैव धनागमः | पुत्रेण च परिष्वङ्गः संनिपातश्च मैथुने
samāgamaśca sakhibhirmahāṃścaiva dhanāgamaḥ | putreṇa ca pariṣvaṅgaḥ saṃnipātaśca maithune
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
समये च प्रियालापः स्वयूथेषु च संनतिः | अभिप्रेतस्य लाभश्च पूजा च जनसंसदि
samaye ca priyālāpaḥ svayūtheṣu ca saṃnatiḥ | abhipretasya lābhaśca pūjā ca janasaṃsadi
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
नवद्वारमिदं वेश्म त्रिस्थूणं पञ्चसाक्षिकम् | क्षेत्रज्ञाधिष्ठितं विद्वान्यो वेद स परः कविः
navadvāramidaṃ veśma tristhūṇaṃ pañcasākṣikam | kṣetrajñādhiṣṭhitaṃ vidvānyo veda sa paraḥ kaviḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
दश धर्मं न जानन्ति धृतराष्ट्र निबोध तान् | मत्तः प्रमत्त उन्मत्तः श्रान्तः क्रुद्धो बुभुक्षितः
daśa dharmaṃ na jānanti dhṛtarāṣṭra nibodha tān | mattaḥ pramatta unmattaḥ śrāntaḥ kruddho bubhukṣitaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
त्वरमाणश्च भीरुश्च लुब्धः कामी च ते दश | तस्मादेतेषु भावेषु न प्रसज्जेत पण्डितः
tvaramāṇaśca bhīruśca lubdhaḥ kāmī ca te daśa | tasmādeteṣu bhāveṣu na prasajjeta paṇḍitaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अत्रैवोदाहरन्तीममितिहासं पुरातनम् | पुत्रार्थमसुरेन्द्रेण गीतं चैव सुधन्वना
atraivodāharantīmamitihāsaṃ purātanam | putrārthamasurendreṇa gītaṃ caiva sudhanvanā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यः काममन्यू प्रजहाति राजा; पात्रे प्रतिष्ठापयते धनं च | विशेषविच्छ्रुतवान्क्षिप्रकारी; तं सर्वलोकः कुरुते प्रमाणम्
yaḥ kāmamanyū prajahāti rājā; pātre pratiṣṭhāpayate dhanaṃ ca | viśeṣavicchrutavānkṣiprakārī; taṃ sarvalokaḥ kurute pramāṇam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
जानाति विश्वासयितुं मनुष्या; न्विज्ञातदोषेषु दधाति दण्डम् | जानाति मात्रां च तथा क्षमां च; तं तादृशं श्रीर्जुषते समग्रा
jānāti viśvāsayituṃ manuṣyā; nvijñātadoṣeṣu dadhāti daṇḍam | jānāti mātrāṃ ca tathā kṣamāṃ ca; taṃ tādṛśaṃ śrīrjuṣate samagrā
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
सुदुर्बलं नावजानाति कं चि; द्युक्तो रिपुं सेवते बुद्धिपूर्वम् | न विग्रहं रोचयते बलस्थैः; काले च यो विक्रमते स धीरः
sudurbalaṃ nāvajānāti kaṃ ci; dyukto ripuṃ sevate buddhipūrvam | na vigrahaṃ rocayate balasthaiḥ; kāle ca yo vikramate sa dhīraḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्राप्यापदं न व्यथते कदा चि; दुद्योगमन्विच्छति चाप्रमत्तः | दुःखं च काले सहते जितात्मा; धुरन्धरस्तस्य जिताः सपत्नाः
prāpyāpadaṃ na vyathate kadā ci; dudyogamanvicchati cāpramattaḥ | duḥkhaṃ ca kāle sahate jitātmā; dhurandharastasya jitāḥ sapatnāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
अनर्थकं विप्रवासं गृहेभ्यः; पापैः सन्धिं परदाराभिमर्शम् | दम्भं स्तैन्यं पैशुनं मद्यपानं; न सेवते यः स सुखी सदैव
anarthakaṃ vipravāsaṃ gṛhebhyaḥ; pāpaiḥ sandhiṃ paradārābhimarśam | dambhaṃ stainyaṃ paiśunaṃ madyapānaṃ; na sevate yaḥ sa sukhī sadaiva
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न संरम्भेणारभतेऽर्थवर्ग; माकारितः शंसति तथ्यमेव | न मात्रार्थे रोचयते विवादं; नापूजितः कुप्यति चाप्यमूढः
na saṃrambheṇārabhate'rthavarga; mākāritaḥ śaṃsati tathyameva | na mātrārthe rocayate vivādaṃ; nāpūjitaḥ kupyati cāpyamūḍhaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न योऽभ्यसूयत्यनुकम्पते च; न दुर्बलः प्रातिभाव्यं करोति | नात्याह किञ्चित्क्षमते विवादं; सर्वत्र तादृग्लभते प्रशंसाम्
na yo'bhyasūyatyanukampate ca; na durbalaḥ prātibhāvyaṃ karoti | nātyāha kiñcitkṣamate vivādaṃ; sarvatra tādṛglabhate praśaṃsām
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यो नोद्धतं कुरुते जातु वेषं; न पौरुषेणापि विकत्थतेऽन्यान् | न मूर्च्छितः कटुकान्याह किं चि; त्प्रियं सदा तं कुरुते जनोऽपि
yo noddhataṃ kurute jātu veṣaṃ; na pauruṣeṇāpi vikatthate'nyān | na mūrcchitaḥ kaṭukānyāha kiṃ ci; tpriyaṃ sadā taṃ kurute jano'pi
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न वैरमुद्दीपयति प्रशान्तं; न दर्पमारोहति नास्तमेति | न दुर्गतोऽस्मीति करोति मन्युं; तमार्यशीलं परमाहुरग्र्यम्
na vairamuddīpayati praśāntaṃ; na darpamārohati nāstameti | na durgato'smīti karoti manyuṃ; tamāryaśīlaṃ paramāhuragryam
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
न स्वे सुखे वै कुरुते प्रहर्षं; नान्यस्य दुःखे भवति प्रतीतः | दत्त्वा न पश्चात्कुरुतेऽनुतापं; न कत्थते सत्पुरुषार्यशीलः
na sve sukhe vai kurute praharṣaṃ; nānyasya duḥkhe bhavati pratītaḥ | dattvā na paścātkurute'nutāpaṃ; na katthate satpuruṣāryaśīlaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
देशाचारान्समयाञ्जातिधर्मा; न्बुभूषते यस्तु परावरज्ञः | स तत्र तत्राधिगतः सदैव; महाजनस्याधिपत्यं करोति
deśācārānsamayāñjātidharmā; nbubhūṣate yastu parāvarajñaḥ | sa tatra tatrādhigataḥ sadaiva; mahājanasyādhipatyaṃ karoti
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
दम्भं मोहं मत्सरं पापकृत्यं; राजद्विष्टं पैशुनं पूगवैरम् | मत्तोन्मत्तैर्दुर्जनैश्चापि वादं; यः प्रज्ञावान्वर्जयेत्स प्रधानः
dambhaṃ mohaṃ matsaraṃ pāpakṛtyaṃ; rājadviṣṭaṃ paiśunaṃ pūgavairam | mattonmattairdurjanaiścāpi vādaṃ; yaḥ prajñāvānvarjayetsa pradhānaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
दमं शौचं दैवतं मङ्गलानि; प्रायश्चित्तं विविधाँल्लोकवादान् | एतानि यः कुरुते नैत्यकानि; तस्योत्थानं देवता राधयन्ति
damaṃ śaucaṃ daivataṃ maṅgalāni; prāyaścittaṃ vividhā~llokavādān | etāni yaḥ kurute naityakāni; tasyotthānaṃ devatā rādhayanti
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
समैर्विवाहं कुरुते न हीनैः; समैः सख्यं व्यवहारं कथाश्च | गुणैर्विशिष्टांश्च पुरोदधाति; विपश्चितस्तस्य नयाः सुनीताः
samairvivāhaṃ kurute na hīnaiḥ; samaiḥ sakhyaṃ vyavahāraṃ kathāśca | guṇairviśiṣṭāṃśca purodadhāti; vipaścitastasya nayāḥ sunītāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
मितं भुङ्क्ते संविभज्याश्रितेभ्यो; मितं स्वपित्यमितं कर्म कृत्वा | ददात्यमित्रेष्वपि याचितः सं; स्तमात्मवन्तं प्रजहत्यनर्थाः
mitaṃ bhuṅkte saṃvibhajyāśritebhyo; mitaṃ svapityamitaṃ karma kṛtvā | dadātyamitreṣvapi yācitaḥ saṃ; stamātmavantaṃ prajahatyanarthāḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
चिकीर्षितं विप्रकृतं च यस्य; नान्ये जनाः कर्म जानन्ति किञ्चित् | मन्त्रे गुप्ते सम्यगनुष्ठिते च; स्वल्पो नास्य व्यथते कश्चिदर्थः
cikīrṣitaṃ viprakṛtaṃ ca yasya; nānye janāḥ karma jānanti kiñcit | mantre gupte samyaganuṣṭhite ca; svalpo nāsya vyathate kaścidarthaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
यः सर्वभूतप्रशमे निविष्टः; सत्यो मृदुर्दानकृच्छुद्धभावः | अतीव सञ्ज्ञायते ज्ञातिमध्ये; महामणिर्जात्य इव प्रसन्नः
yaḥ sarvabhūtapraśame niviṣṭaḥ; satyo mṛdurdānakṛcchuddhabhāvaḥ | atīva sañjñāyate jñātimadhye; mahāmaṇirjātya iva prasannaḥ
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
य आत्मनापत्रपते भृशं नरः; स सर्वलोकस्य गुरुर्भवत्युत | अनन्ततेजाः सुमनाः समाहितः; स्वतेजसा सूर्य इवावभासते
ya ātmanāpatrapate bhṛśaṃ naraḥ; sa sarvalokasya gururbhavatyuta | anantatejāḥ sumanāḥ samāhitaḥ; svatejasā sūrya ivāvabhāsate
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
वने जाताः शापदग्धस्य राज्ञः; पाण्डोः पुत्राः पञ्च पञ्चेन्द्रकल्पाः | त्वयैव बाला वर्धिताः शिक्षिताश्च; तवादेशं पालयन्त्याम्बिकेय
vane jātāḥ śāpadagdhasya rājñaḥ; pāṇḍoḥ putrāḥ pañca pañcendrakalpāḥ | tvayaiva bālā vardhitāḥ śikṣitāśca; tavādeśaṃ pālayantyāmbikeya
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}
प्रदायैषामुचितं तात राज्यं; सुखी पुत्रैः सहितो मोदमानः | न देवानां नापि च मानुषाणां; भविष्यसि त्वं तर्कणीयो नरेन्द्र
pradāyaiṣāmucitaṃ tāta rājyaṃ; sukhī putraiḥ sahito modamānaḥ | na devānāṃ nāpi ca mānuṣāṇāṃ; bhaviṣyasi tvaṃ tarkaṇīyo narendra
Meaning
{"speaker":"Vidura","subParva":"प्रजागरपर्व"}