Ramayana · Chapter 5
Sundara Kanda
सुन्दरकाण्ड
Hanuman's leap to Lanka, his meeting with Sita, the burning of Lanka — the most beloved book.
2796 verses
ततो रावणनीतायाः सीतायाः शत्रुकर्शनः। इयेष पदमन्वेष्टुं चारणाचरिते पथि॥
tato rāvaṇa-nītāyāḥ sītāyāḥ śatru-karśanaḥ iyeṣa padam anveṣṭuṁ cāraṇācarite pathi
Meaning (English)
Then Hanuman, scorcher of foes, set out to find the trail of Sita who had been carried off by Ravana, taking the path travelled by celestial beings.
दुष्करं निष्प्रतिद्वन्द्वं चिकीर्षन् कर्म वानरः। समुदग्रशिरोग्रीवो गवां पतिरिवाबभौ
duṣkaraṃ niṣpratidvandvaṃ cikīrṣan karma vānaraḥ| samudagraśirogrīvo gavāṃ patirivābabhau
अथ वैदूर्यवर्णेषु शाद्वलेषु महाबलः। धीरः सलिलकल्पेषु विचचार यथासुखम्
atha vaidūryavarṇeṣu śādvaleṣu mahābalaḥ| dhīraḥ salilakalpeṣu vicacāra yathāsukham
द्विजान् वित्रासयन् धीमानुरसा पादपान् हरन्। मृगांश्च सुबहून् निघ्नन् प्रवृद्ध इव केसरी
dvijān vitrāsayan dhīmānurasā pādapān haran| mṛgāṃśca subahūn nighnan pravṛddha iva kesarī
नीललोहितमाञ्जिष्ठपद्मवर्णैः सितासितैः। स्वभावसिद्धैर्विमलैर्धातुभिः समलंकृतम्
nīlalohitamāñjiṣṭhapadmavarṇaiḥ sitāsitaiḥ| svabhāvasiddhairvimalairdhātubhiḥ samalaṃkṛtam
कामरूपिभिराविष्टमभीक्ष्णं सपरिच्छदैः। यक्षकिंनरगन्धर्वैर्देवकल्पैः सपन्नगैः
kāmarūpibhirāviṣṭamabhīkṣṇaṃ saparicchadaiḥ| yakṣakiṃnaragandharvairdevakalpaiḥ sapannagaiḥ
स तस्य गिरिवर्यस्य तले नागवरायुते। तिष्ठन् कपिवरस्तत्र ह्रदे नाग इवाबभौ
sa tasya girivaryasya tale nāgavarāyute| tiṣṭhan kapivarastatra hrade nāga ivābabhau
स सूर्याय महेन्द्राय पवनाय स्वयम्भुवे। भूतेभ्यश्चाञ्जलिं कृत्वा चकार गमने मतिम्
sa sūryāya mahendrāya pavanāya svayambhuve| bhūtebhyaścāñjaliṃ kṛtvā cakāra gamane matim
अञ्जलिं प्राङ्मुखं कुर्वन् पवनायात्मयोनये। ततो हि ववृधे गन्तुं दक्षिणो दक्षिणां दिशम्
añjaliṃ prāṅmukhaṃ kurvan pavanāyātmayonaye| tato hi vavṛdhe gantuṃ dakṣiṇo dakṣiṇāṃ diśam
प्लवगप्रवरैर्दृष्टः प्लवने कृतनिश्चयः। ववृधे रामवृद्ध्यर्थं समुद्र इव पर्वसु
plavagapravarairdṛṣṭaḥ plavane kṛtaniścayaḥ| vavṛdhe rāmavṛddhyarthaṃ samudra iva parvasu
निष्प्रमाणशरीरः सँल्लिलङ्घयिषुरर्णवम्। बाहुभ्यां पीडयामास चरणाभ्यां च पर्वतम्
niṣpramāṇaśarīraḥ sa~llilaṅghayiṣurarṇavam| bāhubhyāṃ pīḍayāmāsa caraṇābhyāṃ ca parvatam
स चचालाचलश्चाशु मुहूर्तं कपिपीडितः। तरूणां पुष्पिताग्राणां सर्वं पुष्पमशातयत्
sa cacālācalaścāśu muhūrtaṃ kapipīḍitaḥ| tarūṇāṃ puṣpitāgrāṇāṃ sarvaṃ puṣpamaśātayat
तेन पादपमुक्तेन पुष्पौघेण सुगन्धिना। सर्वतः संवृतः शैलो बभौ पुष्पमयो यथा
tena pādapamuktena puṣpaugheṇa sugandhinā| sarvataḥ saṃvṛtaḥ śailo babhau puṣpamayo yathā
तेन चोत्तमवीर्येण पीड्यमानः स पर्वतः। सलिलं सम्प्रसुस्राव मदमत्त इव द्विपः
tena cottamavīryeṇa pīḍyamānaḥ sa parvataḥ| salilaṃ samprasusrāva madamatta iva dvipaḥ
पीड्यमानस्तु बलिना महेन्द्रस्तेन पर्वतः। रीतीर्निर्वर्तयामास काञ्चनाञ्जनराजतीः
pīḍyamānastu balinā mahendrastena parvataḥ| rītīrnirvartayāmāsa kāñcanāñjanarājatīḥ
मुमोच च शिलाः शैलो विशालाः समनःशिलाः। मध्यमेनार्चिषा जुष्टो धूमराजीरिवानलः
mumoca ca śilāḥ śailo viśālāḥ samanaḥśilāḥ| madhyamenārciṣā juṣṭo dhūmarājīrivānalaḥ
हरिणा पीड्यमानेन पीड्यमानानि सर्वतः। गुहाविष्टानि सत्त्वानि विनेदुर्विकृतैः स्वरैः
hariṇā pīḍyamānena pīḍyamānāni sarvataḥ| guhāviṣṭāni sattvāni vinedurvikṛtaiḥ svaraiḥ
स महान् सत्त्वसन्नादः शैलपीडानिमित्तजः। पृथिवीं पूरयामास दिशश्चोपवनानि च
sa mahān sattvasannādaḥ śailapīḍānimittajaḥ| pṛthivīṃ pūrayāmāsa diśaścopavanāni ca
शिरोभिः पृथुभिर्नागा व्यक्तस्वस्तिकलक्षणैः। वमन्तः पावकं घोरं ददंशुर्दशनैः शिलाः
śirobhiḥ pṛthubhirnāgā vyaktasvastikalakṣaṇaiḥ| vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ dadaṃśurdaśanaiḥ śilāḥ
तास्तदा सविषैर्दष्टाः कुपितैस्तैर्महाशिलाः। जज्वलुः पावकोद्दीप्ता बिभिदुश्च सहस्रधा
tāstadā saviṣairdaṣṭāḥ kupitaistairmahāśilāḥ| jajvaluḥ pāvakoddīptā bibhiduśca sahasradhā
यानि त्वौषधजालानि तस्मिञ्जातानि पर्वते। विषघ्नान्यपि नागानां न शेकुः शमितुं विषम्
yāni tvauṣadhajālāni tasmiñjātāni parvate| viṣaghnānyapi nāgānāṃ na śekuḥ śamituṃ viṣam
भिद्यतेऽयं गिरिर्भूतैरिति मत्वा तपस्विनः। त्रस्ता विद्याधरास्तस्मादुत्पेतुः स्त्रीगणैः सह
bhidyate'yaṃ girirbhūtairiti matvā tapasvinaḥ| trastā vidyādharāstasmādutpetuḥ strīgaṇaiḥ saha
पानभूमिगतं हित्वा हैममासवभाजनम्। पात्राणि च महार्हाणि करकांश्च हिरण्मयान्
pānabhūmigataṃ hitvā haimamāsavabhājanam| pātrāṇi ca mahārhāṇi karakāṃśca hiraṇmayān
लेह्यानुच्चावचान् भक्ष्यान् मांसानि विविधानि च। आर्षभाणि च चर्माणि खड्गांश्च कनकत्सरून्
lehyānuccāvacān bhakṣyān māṃsāni vividhāni ca| ārṣabhāṇi ca carmāṇi khaḍgāṃśca kanakatsarūn
कृतकण्ठगुणाः क्षीबा रक्तमाल्यानुलेपनाः। रक्ताक्षाः पुष्कराक्षाश्च गगनं प्रतिपेदिरे
kṛtakaṇṭhaguṇāḥ kṣībā raktamālyānulepanāḥ| raktākṣāḥ puṣkarākṣāśca gaganaṃ pratipedire
हारनूपुरकेयूरपारिहार्यधराः स्त्रियः। विस्मिताः सस्मितास्तस्थुराकाशे रमणौः सह
hāranūpurakeyūrapārihāryadharāḥ striyaḥ| vismitāḥ sasmitāstasthurākāśe ramaṇauḥ saha
दर्शयन्तो महाविद्यां विद्याधरमहर्षयः। सहितास्तस्थुराकाशे वीक्षांचक्रुश्च पर्वतम्
darśayanto mahāvidyāṃ vidyādharamaharṣayaḥ| sahitāstasthurākāśe vīkṣāṃcakruśca parvatam
शुश्रुवुश्च तदा शब्दमृषीणां भावितात्मनाम्। चारणानां च सिद्धानां स्थितानां विमलेऽम्बरे
śuśruvuśca tadā śabdamṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām| cāraṇānāṃ ca siddhānāṃ sthitānāṃ vimale'mbare
एष पर्वतसंकाशो हनुमान् मारुतात्मजः। तितीर्षति महावेगः समुद्रं वरुणालयम्
eṣa parvatasaṃkāśo hanumān mārutātmajaḥ| titīrṣati mahāvegaḥ samudraṃ varuṇālayam
रामार्थं वानरार्थं च चिकीर्षन् कर्म दुष्करम्। समुद्रस्य परं पारं दुष्प्रापं प्राप्तुमिच्छति
rāmārthaṃ vānarārthaṃ ca cikīrṣan karma duṣkaram| samudrasya paraṃ pāraṃ duṣprāpaṃ prāptumicchati
इति विद्याधरा वाचः श्रुत्वा तेषां तपस्विनाम्। तमप्रमेयं ददृशुः पर्वते वानरर्षभम्
iti vidyādharā vācaḥ śrutvā teṣāṃ tapasvinām| tamaprameyaṃ dadṛśuḥ parvate vānararṣabham
दुधुवे च स रोमाणि चकम्पे चानलोपमः। ननाद च महानादं सुमहानिव तोयदः
dudhuve ca sa romāṇi cakampe cānalopamaḥ| nanāda ca mahānādaṃ sumahāniva toyadaḥ
आनुपूर्व्या च वृत्तं तल्लाङ्गूलं रोमभिश्चितम्। उत्पतिष्यन् विचिक्षेप पक्षिराज इवोरगम्
ānupūrvyā ca vṛttaṃ tallāṅgūlaṃ romabhiścitam| utpatiṣyan vicikṣepa pakṣirāja ivoragam
तस्य लाङ्गूलमाविद्धमतिवेगस्य पृष्ठतः। ददृशे गरुडेनेव ह्रियमाणो महोरगः
tasya lāṅgūlamāviddhamativegasya pṛṣṭhataḥ| dadṛśe garuḍeneva hriyamāṇo mahoragaḥ
बाहू संस्तम्भयामास महापरिघसंनिभौ। आससाद कपिः कट्यां चरणौ संचुकोच च
bāhū saṃstambhayāmāsa mahāparighasaṃnibhau| āsasāda kapiḥ kaṭyāṃ caraṇau saṃcukoca ca
संहृत्य च भुजौ श्रीमांस्तथैव च शिरोधराम्। तेजः सत्त्वं तथा वीर्यमाविवेश स वीर्यवान्
saṃhṛtya ca bhujau śrīmāṃstathaiva ca śirodharām| tejaḥ sattvaṃ tathā vīryamāviveśa sa vīryavān
मार्गमालोकयन् दूरादूर्ध्वप्रणिहितेक्षणः। रुरोध हृदये प्राणानाकाशमवलोकयन्
mārgamālokayan dūrādūrdhvapraṇihitekṣaṇaḥ| rurodha hṛdaye prāṇānākāśamavalokayan
पद्भ्यां दृढमवस्थानं कृत्वा स कपिकुञ्जरः। निकुच्य कर्णौ हनुमानुत्पतिष्यन् महाबलः
padbhyāṃ dṛḍhamavasthānaṃ kṛtvā sa kapikuñjaraḥ| nikucya karṇau hanumānutpatiṣyan mahābalaḥ
वानरान् वानरश्रेष्ठ इदं वचनमब्रवीत्। यथा राघवनिर्मुक्तः शरः श्वसनविक्रमः
vānarān vānaraśreṣṭha idaṃ vacanamabravīt| yathā rāghavanirmuktaḥ śaraḥ śvasanavikramaḥ
गच्छेत् तद्वद् गमिष्यामि लंकां रावणपालिताम्। नहि द्रक्ष्यामि यदि तां लंकायां जनकात्मजाम्
gacchet tadvad gamiṣyāmi laṃkāṃ rāvaṇapālitām| nahi drakṣyāmi yadi tāṃ laṃkāyāṃ janakātmajām
अनेनैव हि वेगेन गमिष्यामि सुरालयम्। यदि वा त्रिदिवे सीतां न द्रक्ष्यामि कृतश्रमः
anenaiva hi vegena gamiṣyāmi surālayam| yadi vā tridive sītāṃ na drakṣyāmi kṛtaśramaḥ
बद्ध्वा राक्षसराजानमानयिष्यामि रावणम्। सर्वथा कृतकार्योऽहमेष्यामि सह सीतया
baddhvā rākṣasarājānamānayiṣyāmi rāvaṇam| sarvathā kṛtakāryo'hameṣyāmi saha sītayā
आनयिष्यामि वा लंकां समुत्पाट्य सरावणाम्। एवमुक्त्वा तु हनुमान् वानरो वानरोत्तमः
ānayiṣyāmi vā laṃkāṃ samutpāṭya sarāvaṇām| evamuktvā tu hanumān vānaro vānarottamaḥ
उत्पपाताथ वेगेन वेगवानविचारयन्। सुपर्णमिव चात्मानं मेने स कपिकुञ्जरः
utpapātātha vegena vegavānavicārayan| suparṇamiva cātmānaṃ mene sa kapikuñjaraḥ
समुत्पतति वेगात् तु वेगात् ते नगरोहिणः। संहृत्य विटपान् सर्वान् समुत्पेतुः समन्ततः
samutpatati vegāt tu vegāt te nagarohiṇaḥ| saṃhṛtya viṭapān sarvān samutpetuḥ samantataḥ
स मत्तकोयष्टिभकान् पादपान् पुष्पशालिनः। उद्वहन्नुरुवेगेन जगाम विमलेऽम्बरे
sa mattakoyaṣṭibhakān pādapān puṣpaśālinaḥ| udvahannuruvegena jagāma vimale'mbare
ऊरुवेगोत्थिता वृक्षा मुहूर्तं कपिमन्वयुः। प्रस्थितं दीर्घमध्वानं स्वबन्धुमिव बान्धवाः
ūruvegotthitā vṛkṣā muhūrtaṃ kapimanvayuḥ| prasthitaṃ dīrghamadhvānaṃ svabandhumiva bāndhavāḥ
तमूरुवेगोन्मथिताः सालाश्चान्ये नगोत्तमाः। अनुजग्मुर्हनूमन्तं सैन्या इव महीपतिम्
tamūruvegonmathitāḥ sālāścānye nagottamāḥ| anujagmurhanūmantaṃ sainyā iva mahīpatim
सुपुष्पिताग्रैर्बहुभिः पादपैरन्वितः कपिः। हनूमान् पर्वताकारो बभूवाद्भुतदर्शनः
supuṣpitāgrairbahubhiḥ pādapairanvitaḥ kapiḥ| hanūmān parvatākāro babhūvādbhutadarśanaḥ
सारवन्तोऽथ ये वृक्षा न्यमज्जँल्लवणाम्भसि। भयादिव महेन्द्रस्य पर्वता वरुणालये
sāravanto'tha ye vṛkṣā nyamajja~llavaṇāmbhasi| bhayādiva mahendrasya parvatā varuṇālaye
स नानाकुसुमैः कीर्णः कपिः साङ्कुरकोरकैः। शुशुभे मेघसंकाशः खद्योतैरिव पर्वतः
sa nānākusumaiḥ kīrṇaḥ kapiḥ sāṅkurakorakaiḥ| śuśubhe meghasaṃkāśaḥ khadyotairiva parvataḥ
विमुक्तास्तस्य वेगेन मुक्त्वा पुष्पाणि ते द्रुमाः। व्यवशीर्यन्त सलिले निवृत्ताः सुहृदो यथा
vimuktāstasya vegena muktvā puṣpāṇi te drumāḥ| vyavaśīryanta salile nivṛttāḥ suhṛdo yathā
लघुत्वेनोपपन्नं तद् विचित्रं सागरेऽपतत्। द्रुमाणां विविधं पुष्पं कपिवायुसमीरितम्। ताराचितमिवाकाशं प्रबभौ स महार्णवः
laghutvenopapannaṃ tad vicitraṃ sāgare'patat| drumāṇāṃ vividhaṃ puṣpaṃ kapivāyusamīritam| tārācitamivākāśaṃ prababhau sa mahārṇavaḥ
पुष्पौघेण सुगन्धेन नानावर्णेन वानरः। बभौ मेघ इवोद्यन् वै विद्युद्गणविभूषितः
puṣpaugheṇa sugandhena nānāvarṇena vānaraḥ| babhau megha ivodyan vai vidyudagaṇavibhūṣitaḥ
तस्य वेगसमुद्भूतैः पुष्पैस्तोयमदृश्यत। ताराभिरिव रामाभिरुदिताभिरिवाम्बरम्
tasya vegasamudbhūtaiḥ puṣpaistoyamadṛśyata| tārābhiriva rāmābhiruditābhirivāmbaram
तस्याम्बरगतौ बाहू ददृशाते प्रसारितौ। पर्वताग्राद् विनिष्क्रान्तौ पञ्चास्याविव पन्नगौ
tasyāmbaragatau bāhū dadṛśāte prasāritau| parvatāgrād viniṣkrāntau pañcāsyāviva pannagau
पिबन्निव बभौ चापि सोर्मिजालं महार्णवम्। पिपासुरिव चाकाशं ददृशे स महाकपिः
pibanniva babhau cāpi sormijālaṃ mahārṇavam| pipāsuriva cākāśaṃ dadṛśe sa mahākapiḥ
तस्य विद्युत्प्रभाकारे वायुमार्गानुसारिणः। नयने विप्रकाशेते पर्वतस्थाविवानलौ
tasya vidyutprabhākāre vāyumārgānusāriṇaḥ| nayane viprakāśete parvatasthāvivānalau
पिङ्गे पिङ्गाक्षमुख्यस्य बृहती परिमण्डले। चक्षुषी सम्प्रकाशेते चन्द्रसूर्याविव स्थितौ
piṅge piṅgākṣamukhyasya bṛhatī parimaṇḍale| cakṣuṣī samprakāśete candrasūryāviva sthitau
मुखं नासिकया तस्य ताम्रया ताम्रमाबभौ। संध्यया समभिस्पृष्टं यथा स्यात् सूर्यमण्डलम्
mukhaṃ nāsikayā tasya tāmrayā tāmramābabhau| saṃdhyayā samabhispṛṣṭaṃ yathā syāt sūryamaṇḍalam
लाङ्गूलं च समाविद्धं प्लवमानस्य शोभते। अम्बरे वायुपुत्रस्य शक्रध्वज इवोच्छ्रितम्
lāṅgūlaṃ ca samāviddhaṃ plavamānasya śobhate| ambare vāyuputrasya śakradhvaja ivocchritam
लाङ्गूलचक्रो हनुमान् शुक्लदंष्ट्रोऽनिलात्मजः। व्यरोचत महाप्राज्ञः परिवेषीव भास्करः
lāṅgūlacakro hanumān śukladaṃṣṭro'nilātmajaḥ| vyarocata mahāprājñaḥ pariveṣīva bhāskaraḥ
स्फिग्देशेनातिताम्रेण रराज स महाकपिः। महता दारितेनेव गिरिर्गैरिकधातुना
sphigdeśenātitāmreṇa rarāja sa mahākapiḥ| mahatā dāriteneva girirgairikadhātunā
तस्य वानरसिंहस्य प्लवमानस्य सागरम्। कक्षान्तरगतो वायुर्जीमूत इव गर्जति
tasya vānarasiṃhasya plavamānasya sāgaram| kakṣāntaragato vāyurjīmūta iva garjati
खे यथा निपतत्युल्का उत्तरान्ताद् विनिःसृता। दृश्यते सानुबन्धा च तथा स कपिकुञ्जरः
khe yathā nipatatyulkā uttarāntād viniḥsṛtā| dṛśyate sānubandhā ca tathā sa kapikuñjaraḥ
पतत्पतङ्गसंकाशो व्यायतः शुशुभे कपिः। प्रवृद्ध इव मातङ्गः कक्ष्यया बध्यमानया
patatpataṅgasaṃkāśo vyāyataḥ śuśubhe kapiḥ| pravṛddha iva mātaṅgaḥ kakṣyayā badhyamānayā
उपरिष्टाच्छरीरेण च्छायया चावगाढया। सागरे मारुताविष्टा नौरिवासीत् तदा कपिः
upariṣṭāccharīreṇa cchāyayā cāvagāḍhayā| sāgare mārutāviṣṭā naurivāsīt tadā kapiḥ
यं यं देशं समुद्रस्य जगाम स महाकपिः। स तु तस्याङ्गवेगेन सोन्माद इव लक्ष्यते
yaṃ yaṃ deśaṃ samudrasya jagāma sa mahākapiḥ| sa tu tasyāṅgavegena sonmāda iva lakṣyate
सागरस्योर्मिजालानामुरसा शैलवर्ष्मणाम्। अभिध्नंस्तु महावेगः पुप्लुवे स महाकपिः
sāgarasyormijālānāmurasā śailavarṣmaṇām| abhidhnaṃstu mahāvegaḥ pupluve sa mahākapiḥ
कपिवातश्च बलवान् मेघवातश्च निर्गतः। सागरं भीमनिर्ह्रादं कम्पयामासतुर्भृशम्
kapivātaśca balavān meghavātaśca nirgataḥ| sāgaraṃ bhīmanirhrādaṃ kampayāmāsaturbhṛśam
विकर्षन्नूर्मिजालानि बृहन्ति लवणाम्भसि। पुप्लुवे कपिशार्दूलो विकिरन्निव रोदसी
vikarṣannūrmijālāni bṛhanti lavaṇāmbhasi| pupluve kapiśārdūlo vikiranniva rodasī
मेरुमन्दरसंकाशानुद्गतान् सुमहार्णवे। अत्यक्रामन्महावेगस्तरङ्गान् गणयन्निव
merumandarasaṃkāśānudagatān sumahārṇave| atyakrāmanmahāvegastaraṅgān gaṇayanniva
तस्य वेगसमुद्घुष्टं जलं सजलदं तदा। अम्बरस्थं विबभ्राजे शरदभ्रमिवाततम्
tasya vegasamudaghuṣṭaṃ jalaṃ sajaladaṃ tadā| ambarasthaṃ vibabhrāje śaradabhramivātatam
तिमिनक्रझषाः कूर्मा दृश्यन्ते विवृतास्तदा। वस्त्रापकर्षणेनेव शरीराणि शरीरिणाम्
timinakrajhaṣāḥ kūrmā dṛśyante vivṛtāstadā| vastrāpakarṣaṇeneva śarīrāṇi śarīriṇām
क्रममाणं समीक्ष्याथ भुजगाः सागरंगमाः। व्योम्नि तं कपिशार्दूलं सुपर्णमिव मेनिरे
kramamāṇaṃ samīkṣyātha bhujagāḥ sāgaraṃgamāḥ| vyomni taṃ kapiśārdūlaṃ suparṇamiva menire
दशयोजनविस्तीर्णा त्रिंशद्योजनमायता। छाया वानरसिंहस्य जवे चारुतराभवत्
daśayojanavistīrṇā triṃśadyojanamāyatā| chāyā vānarasiṃhasya jave cārutarābhavat
श्वेताभ्रघनराजीव वायुपुत्रानुगामिनी। तस्य सा शुशुभे छाया पतिता लवणाम्भसि
śvetābhraghanarājīva vāyuputrānugāminī| tasya sā śuśubhe chāyā patitā lavaṇāmbhasi
शुशुभे स महातेजा महाकायो महाकपिः। वायुमार्गे निरालम्बे पक्षवानिव पर्वतः
śuśubhe sa mahātejā mahākāyo mahākapiḥ| vāyumārge nirālambe pakṣavāniva parvataḥ
येनासौ याति बलवान् वेगेन कपिकुञ्जरः। तेन मार्गेण सहसा द्रोणीकृत इवार्णवः
yenāsau yāti balavān vegena kapikuñjaraḥ| tena mārgeṇa sahasā droṇīkṛta ivārṇavaḥ
आपाते पक्षिसङ्घानां पक्षिराज इव व्रजन्। हनुमान् मेघजालानि प्रकर्षन् मारुतो यथा
āpāte pakṣisaṅghānāṃ pakṣirāja iva vrajan| hanumān meghajālāni prakarṣan māruto yathā
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमञ्जिष्ठकानि च। कपिनाऽऽकृष्यमाणानि महाभ्राणि चकाशिरे
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamañjiṣṭhakāni ca| kapinā''kṛṣyamāṇāni mahābhrāṇi cakāśire
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः। प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव दृश्यते
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ| pracchannaśca prakāśaśca candramā iva dṛśyate
प्लवमानं तु तं दृष्ट्वा प्लवगं त्वरितं तदा। ववृषुस्तत्र पुष्पाणि देवगन्धर्वचारणाः
plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā plavagaṃ tvaritaṃ tadā| vavṛṣustatra puṣpāṇi devagandharvacāraṇāḥ
तताप नहि तं सूर्यः प्लवन्तं वानरेश्वरम्। सिषेवे च तदा वायू रामकार्यार्थसिद्धये
tatāpa nahi taṃ sūryaḥ plavantaṃ vānareśvaram| siṣeve ca tadā vāyū rāmakāryārthasiddhaye
ऋषयस्तुष्टुवुश्चैनं प्लवमानं विहायसा। जगुश्च देवगन्धर्वाः प्रशंसन्तो वनौकसम्
ṛṣayastuṣṭuvuścainaṃ plavamānaṃ vihāyasā| jaguśca devagandharvāḥ praśaṃsanto vanaukasam
नागाश्च तुष्टुवुर्यक्षा रक्षांसि विविधानि च। प्रेक्ष्य सर्वे कपिवरं सहसा विगतक्लमम्
nāgāśca tuṣṭuvuryakṣā rakṣāṃsi vividhāni ca| prekṣya sarve kapivaraṃ sahasā vigataklamam
तस्मिन् प्लवगशार्दूले प्लवमाने हनूमति। इक्ष्वाकुकुलमानार्थी चिन्तयामास सागरः
tasmin plavagaśārdūle plavamāne hanūmati| ikṣvākukulamānārthī cintayāmāsa sāgaraḥ
साहाय्यं वानरेन्द्रस्य यदि नाहं हनूमतः। करिष्यामि भविष्यामि सर्ववाच्यो विवक्षताम्
sāhāyyaṃ vānarendrasya yadi nāhaṃ hanūmataḥ| kariṣyāmi bhaviṣyāmi sarvavācyo vivakṣatām
अहमिक्ष्वाकुनाथेन सगरेण विवर्धितः। इक्ष्वाकुसचिवश्चायं तन्नार्हत्यवसादितुम्
ahamikṣvākunāthena sagareṇa vivardhitaḥ| ikṣvākusacivaścāyaṃ tannārhatyavasāditum
तथा मया विधातव्यं विश्रमेत यथा कपिः। शेषं च मयि विश्रान्तः सुखी सोऽतितरिष्यति
tathā mayā vidhātavyaṃ viśrameta yathā kapiḥ| śeṣaṃ ca mayi viśrāntaḥ sukhī so'titariṣyati
इति कृत्वा मतिं साध्वीं समुद्रश्छन्नमम्भसि। हिरण्यनाभं मैनाकमुवाच गिरिसत्तमम्
iti kṛtvā matiṃ sādhvīṃ samudraśchannamambhasi| hiraṇyanābhaṃ mainākamuvāca girisattamam
त्वमिहासुरसङ्घानां देवराज्ञा महात्मना। पातालनिलयानां हि परिघः संनिवेशितः
tvamihāsurasaṅghānāṃ devarājñā mahātmanā| pātālanilayānāṃ hi parighaḥ saṃniveśitaḥ
त्वमेषां ज्ञातवीर्याणां पुनरेवोत्पतिष्यताम्। पातालस्याप्रमेयस्य द्वारमावृत्य तिष्ठसि
tvameṣāṃ jñātavīryāṇāṃ punarevotpatiṣyatām| pātālasyāprameyasya dvāramāvṛtya tiṣṭhasi
तिर्यगूर्ध्वमधश्चैव शक्तिस्ते शैल वर्धितुम्। तस्मात् संचोदयामि त्वामुत्तिष्ठ गिरिसत्तम
tiryagūrdhvamadhaścaiva śaktiste śaila vardhitum| tasmāt saṃcodayāmi tvāmuttiṣṭha girisattama
स एष कपिशार्दूलस्त्वामुपर्येति वीर्यवान्। हनूमान् रामकार्यार्थी भीमकर्मा खमाप्लुतः
sa eṣa kapiśārdūlastvāmuparyeti vīryavān| hanūmān rāmakāryārthī bhīmakarmā khamāplutaḥ
अस्य साह्यं मया कार्यमिक्ष्वाकुकुलवर्तिनः। मम इक्ष्वाकवः पूज्याः परं पूज्यतमास्तव
asya sāhyaṃ mayā kāryamikṣvākukulavartinaḥ| mama ikṣvākavaḥ pūjyāḥ paraṃ pūjyatamāstava
कुरु साचिव्यमस्माकं न नः कार्यमतिक्रमेत्। कर्तव्यमकृतं कार्यं सतां मन्युमुदीरयेत्
kuru sācivyamasmākaṃ na naḥ kāryamatikramet| kartavyamakṛtaṃ kāryaṃ satāṃ manyumudīrayet
सलिलादूर्ध्वमुत्तिष्ठ तिष्ठत्वेष कपिस्त्वयि। अस्माकमतिथिश्चैव पूज्यश्च प्लवतां वरः
salilādūrdhvamuttiṣṭha tiṣṭhatveṣa kapistvayi| asmākamatithiścaiva pūjyaśca plavatāṃ varaḥ
चामीकरमहानाभ देवगन्धर्वसेवित। हनूमाँस्त्वयि विश्रान्तस्ततः शेषं गमिष्यति
cāmīkaramahānābha devagandharvasevita| hanūmā~stvayi viśrāntastataḥ śeṣaṃ gamiṣyati
काकुत्स्थस्यानृशंस्यं च मैथिल्याश्च विवासनम्। श्रमं च प्लवगेन्द्रस्य समीक्ष्योत्थातुमर्हसि
kākutsthasyānṛśaṃsyaṃ ca maithilyāśca vivāsanam| śramaṃ ca plavagendrasya samīkṣyotthātumarhasi
हिरण्यगर्भो मैनाको निशम्य लवणाम्भसः। उत्पपात जलात् तूर्णं महाद्रुमलतावृतः
hiraṇyagarbho maināko niśamya lavaṇāmbhasaḥ| utpapāta jalāt tūrṇaṃ mahādrumalatāvṛtaḥ
स सागरजलं भित्त्वा बभूवात्युच्छ्रितस्तदा। यथा जलधरं भित्त्वा दीप्तरश्मिर्दिवाकरः
sa sāgarajalaṃ bhittvā babhūvātyucchritastadā| yathā jaladharaṃ bhittvā dīptaraśmirdivākaraḥ
स महात्मा मुहूर्तेन पर्वतः सलिलावृतः। दर्शयामास शृङ्गाणि सागरेण नियोजितः
sa mahātmā muhūrtena parvataḥ salilāvṛtaḥ| darśayāmāsa śṛṅgāṇi sāgareṇa niyojitaḥ
शातकुम्भमयैः शृङ्गैः सकिंनरमहोरगैः। आदित्योदयसंकाशैरुल्लिखद्भिरिवाम्बरम्
śātakumbhamayaiḥ śṛṅgaiḥ sakiṃnaramahoragaiḥ| ādityodayasaṃkāśairullikhadbhirivāmbaram
तस्य जाम्बूनदैः शृङ्गैः पर्वतस्य समुत्थितैः। आकाशं शस्त्रसंकाशमभवत् काञ्चनप्रभम्
tasya jāmbūnadaiḥ śṛṅgaiḥ parvatasya samutthitaiḥ| ākāśaṃ śastrasaṃkāśamabhavat kāñcanaprabham
जातरूपमयैः शृङ्गैर्भ्राजमानैर्महाप्रभैः। आदित्यशतसंकाशः सोऽभवद् गिरिसत्तमः
jātarūpamayaiḥ śṛṅgairbhrājamānairmahāprabhaiḥ| ādityaśatasaṃkāśaḥ so'bhavad girisattamaḥ
समुत्थितमसङ्गेन हनूमानग्रतः स्थितम्। मध्ये लवणतोयस्य विघ्नोऽयमिति निश्चितः
samutthitamasaṅgena hanūmānagrataḥ sthitam| madhye lavaṇatoyasya vighno'yamiti niścitaḥ
स तमुच्छ्रितमत्यर्थं महावेगो महाकपिः। उरसा पातयामास जीमूतमिव मारुतः
sa tamucchritamatyarthaṃ mahāvego mahākapiḥ| urasā pātayāmāsa jīmūtamiva mārutaḥ
स तदासादितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः। बुद्ध्वा तस्य हरेर्वेगं जहर्ष च ननाद च
sa tadāsāditastena kapinā parvatottamaḥ| buddhvā tasya harervegaṃ jaharṣa ca nanāda ca
तमाकाशगतं वीरमाकाशे समुपस्थितः। प्रीतो हृष्टमना वाक्यमब्रवीत् पर्वतः कपिम्
tamākāśagataṃ vīramākāśe samupasthitaḥ| prīto hṛṣṭamanā vākyamabravīt parvataḥ kapim
मानुषं धारयन् रूपमात्मनः शिखरे स्थितः। दुष्करं कृतवान् कर्म त्वमिदं वानरोत्तम
mānuṣaṃ dhārayan rūpamātmanaḥ śikhare sthitaḥ| duṣkaraṃ kṛtavān karma tvamidaṃ vānarottama
निपत्य मम शृङ्गेषु सुखं विश्रम्य गम्यताम्। राघवस्य कुले जातैरुदधिः परिवर्धितः
nipatya mama śṛṅgeṣu sukhaṃ viśramya gamyatām| rāghavasya kule jātairudadhiḥ parivardhitaḥ
स त्वां रामहिते युक्तं प्रत्यर्चयति सागरः। कृते च प्रतिकर्तव्यमेष धर्मः सनातनः
sa tvāṃ rāmahite yuktaṃ pratyarcayati sāgaraḥ| kṛte ca pratikartavyameṣa dharmaḥ sanātanaḥ
सोऽयं तत्प्रतिकारार्थी त्वत्तः सम्मानमर्हति। त्वन्निमित्तमनेनाहं बहुमानात् प्रचोदितः
so'yaṃ tatpratikārārthī tvattaḥ sammānamarhati| tvannimittamanenāhaṃ bahumānāt pracoditaḥ
योजनानां शतं चापि कपिरेष खमाप्लुतः। तव सानुषु विश्रान्तः शेषं प्रक्रमतामिति
yojanānāṃ śataṃ cāpi kapireṣa khamāplutaḥ| tava sānuṣu viśrāntaḥ śeṣaṃ prakramatāmiti
तिष्ठ त्वं हरिशार्दूल मयि विश्रम्य गम्यताम्। तदिदं गन्धवत् स्वादु कन्दमूलफलं बहु
tiṣṭha tvaṃ hariśārdūla mayi viśramya gamyatām| tadidaṃ gandhavat svādu kandamūlaphalaṃ bahu
तदास्वाद्य हरिश्रेष्ठ विश्रान्तोऽथ गमिष्यसि। अस्माकमपि सम्बन्धः कपिमुख्य त्वयास्ति वै। प्रख्यातस्त्रिषु लोकेषु महागुणपरिग्रहः
tadāsvādya hariśreṣṭha viśrānto'tha gamiṣyasi| asmākamapi sambandhaḥ kapimukhya tvayāsti vai| prakhyātastriṣu lokeṣu mahāguṇaparigrahaḥ
वेगवन्तः प्लवन्तो ये प्लवगा मारुतात्मज। तेषां मुख्यतमं मन्ये त्वामहं कपिकुञ्जर
vegavantaḥ plavanto ye plavagā mārutātmaja| teṣāṃ mukhyatamaṃ manye tvāmahaṃ kapikuñjara
अतिथिः किल पूजार्हः प्राकृतोऽपि विजानता। धर्मं जिज्ञासमानेन किं पुनर्यादृशो भवान्
atithiḥ kila pūjārhaḥ prākṛto'pi vijānatā| dharmaṃ jijñāsamānena kiṃ punaryādṛśo bhavān
त्वं हि देववरिष्ठस्य मारुतस्य महात्मनः। पुत्रस्तस्यैव वेगेन सदृशः कपिकुञ्जर
tvaṃ hi devavariṣṭhasya mārutasya mahātmanaḥ| putrastasyaiva vegena sadṛśaḥ kapikuñjara
पूजिते त्वयि धर्मज्ञे पूजां प्राप्नोति मारुतः। तस्मात् त्वं पूजनीयो मे शृणु चाप्यत्र कारणम्
pūjite tvayi dharmajñe pūjāṃ prāpnoti mārutaḥ| tasmāt tvaṃ pūjanīyo me śṛṇu cāpyatra kāraṇam
पूर्वं कृतयुगे तात पर्वताः पक्षिणोऽभवन्। तेऽपि जग्मुर्दिशः सर्वा गरुडा इव वेगिनः
pūrvaṃ kṛtayuge tāta parvatāḥ pakṣiṇo'bhavan| te'pi jagmurdiśaḥ sarvā garuḍā iva veginaḥ
ततस्तेषु प्रयातेषु देवसङ्घाः सहर्षिभिः। भूतानि च भयं जग्मुस्तेषां पतनशङ्कया
tatasteṣu prayāteṣu devasaṅghāḥ saharṣibhiḥ| bhūtāni ca bhayaṃ jagmusteṣāṃ patanaśaṅkayā
ततः क्रुद्धः सहस्राक्षः पर्वतानां शतक्रतुः। पक्षांश्चिच्छेद वज्रेण ततः शतसहस्रशः
tataḥ kruddhaḥ sahasrākṣaḥ parvatānāṃ śatakratuḥ| pakṣāṃściccheda vajreṇa tataḥ śatasahasraśaḥ
स मामुपगतः क्रुद्धो वज्रमुद्यम्य देवराट्। ततोऽहं सहसा क्षिप्तः श्वसनेन महात्मना
sa māmupagataḥ kruddho vajramudyamya devarāṭ| tato'haṃ sahasā kṣiptaḥ śvasanena mahātmanā
अस्मिँल्लवणतोये च प्रक्षिप्तः प्लवगोत्तम। गुप्तपक्षः समग्रश्च तव पित्राभिरक्षितः
asmi~llavaṇatoye ca prakṣiptaḥ plavagottama| guptapakṣaḥ samagraśca tava pitrābhirakṣitaḥ
ततोऽहं मानयामि त्वां मान्योऽसि मम मारुते। त्वया ममैष सम्बन्धः कपिमुख्य महागुणः
tato'haṃ mānayāmi tvāṃ mānyo'si mama mārute| tvayā mamaiṣa sambandhaḥ kapimukhya mahāguṇaḥ
अस्मिन् नेवंगते कार्ये सागरस्य ममैव च। प्रीतिं प्रीतमनाः कर्तुं त्वमर्हसि महामते
asmin nevaṃgate kārye sāgarasya mamaiva ca| prītiṃ prītamanāḥ kartuṃ tvamarhasi mahāmate
श्रमं मोक्षय पूजां च गृहाण हरिसत्तम। प्रीतिं च मम मान्यस्य प्रीतोऽस्मि तव दर्शनात्
śramaṃ mokṣaya pūjāṃ ca gṛhāṇa harisattama| prītiṃ ca mama mānyasya prīto'smi tava darśanāt
एवमुक्तः कपिश्रेष्ठस्तं नगोत्तममब्रवीत्। प्रीतोऽस्मि कृतमातिथ्यं मन्युरेषोऽपनीयताम्
evamuktaḥ kapiśreṣṭhastaṃ nagottamamabravīt| prīto'smi kṛtamātithyaṃ manyureṣo'panīyatām
त्वरते कार्यकालो मे अहश्चाप्यतिवर्तते। प्रतिज्ञा च मया दत्ता न स्थातव्यमिहान्तरा
tvarate kāryakālo me ahaścāpyativartate| pratijñā ca mayā dattā na sthātavyamihāntarā
इत्युक्त्वा पाणिना शैलमालभ्य हरिपुङ्गवः। जगामाकाशमाविश्य वीर्यवान् प्रहसन्निव
ityuktvā pāṇinā śailamālabhya haripuṅgavaḥ| jagāmākāśamāviśya vīryavān prahasanniva
स पर्वतसमुद्राभ्यां बहुमानादवेक्षितः। पूजितश्चोपपन्नाभिराशीर्भिरभिनन्दितः
sa parvatasamudrābhyāṃ bahumānādavekṣitaḥ| pūjitaścopapannābhirāśīrbhirabhinanditaḥ
अथोर्ध्वं दूरमागत्य हित्वा शैलमहार्णवौ। पितुः पन्थानमासाद्य जगाम विमलेऽम्बरे
athordhvaṃ dūramāgatya hitvā śailamahārṇavau| pituḥ panthānamāsādya jagāma vimale'mbare
भूयश्चोर्ध्वं गतिं प्राप्य गिरिं तमवलोकयन्। वायुसूनुर्निरालम्बो जगाम कपिकुञ्जरः
bhūyaścordhvaṃ gatiṃ prāpya giriṃ tamavalokayan| vāyusūnurnirālambo jagāma kapikuñjaraḥ
तद् द्वितीयं हनुमतो दृष्ट्वा कर्म सुदुष्करम्। प्रशशंसुः सुराः सर्वे सिद्धाश्च परमर्षयः
tad dvitīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram| praśaśaṃsuḥ surāḥ sarve siddhāśca paramarṣayaḥ
देवताश्चाभवन् हृष्टास्तत्रस्थास्तस्य कर्मणा। काञ्चनस्य सुनाभस्य सहस्राक्षश्च वासवः
devatāścābhavan hṛṣṭāstatrasthāstasya karmaṇā| kāñcanasya sunābhasya sahasrākṣaśca vāsavaḥ
उवाच वचनं धीमान् परितोषात् सगद्गदम्। सुनाभं पर्वतश्रेष्ठं स्वयमेव शचीपतिः
uvāca vacanaṃ dhīmān paritoṣāt sagadagadam| sunābhaṃ parvataśreṣṭhaṃ svayameva śacīpatiḥ
हिरण्यनाभ शैलेन्द्र परितुष्टोऽस्मि ते भृशम्। अभयं ते प्रयच्छामि गच्छ सौम्य यथासुखम्
hiraṇyanābha śailendra parituṣṭo'smi te bhṛśam| abhayaṃ te prayacchāmi gaccha saumya yathāsukham
साह्यं कृतं ते सुमहद् विश्रान्तस्य हनूमतः। क्रमतो योजनशतं निर्भयस्य भये सति
sāhyaṃ kṛtaṃ te sumahad viśrāntasya hanūmataḥ| kramato yojanaśataṃ nirbhayasya bhaye sati
रामस्यैष हितायैव याति दाशरथेः कपिः। सत्क्रियां कुर्वता शक्त्या तोषितोऽस्मि दृढं त्वया
rāmasyaiṣa hitāyaiva yāti dāśaratheḥ kapiḥ| satkriyāṃ kurvatā śaktyā toṣito'smi dṛḍhaṃ tvayā
स तत् प्रहर्षमलभद् विपुलं पर्वतोत्तमः। देवतानां पतिं दृष्ट्वा परितुष्टं शतक्रतुम्
sa tat praharṣamalabhad vipulaṃ parvatottamaḥ| devatānāṃ patiṃ dṛṣṭvā parituṣṭaṃ śatakratum
स वै दत्तवरः शैलो बभूवावस्थितस्तदा। हनूमांश्च मुहूर्तेन व्यतिचक्राम सागरम्
sa vai dattavaraḥ śailo babhūvāvasthitastadā| hanūmāṃśca muhūrtena vyaticakrāma sāgaram
ततो देवाः सगन्धर्वाः सिद्धाश्च परमर्षयः। अब्रुवन् सूर्यसंकाशां सुरसां नागमातरम्
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ| abruvan sūryasaṃkāśāṃ surasāṃ nāgamātaram
अयं वातात्मजः श्रीमान् प्लवते सागरोपरि। हनूमान् नाम तस्य त्वं मुहूर्तं विघ्नमाचर
ayaṃ vātātmajaḥ śrīmān plavate sāgaropari| hanūmān nāma tasya tvaṃ muhūrtaṃ vighnamācara
राक्षसं रूपमास्थाय सुघोरं पर्वतोपमम्। दंष्ट्राकरालं पिङ्गाक्षं वक्त्रं कृत्वा नभःस्पृशम्
rākṣasaṃ rūpamāsthāya sughoraṃ parvatopamam| daṃṣṭrākarālaṃ piṅgākṣaṃ vaktraṃ kṛtvā nabhaḥspṛśam
बलमिच्छामहे ज्ञातुं भूयश्चास्य पराक्रमम्। त्वां विजेष्यत्युपायेन विषादं वा गमिष्यति
balamicchāmahe jñātuṃ bhūyaścāsya parākramam| tvāṃ vijeṣyatyupāyena viṣādaṃ vā gamiṣyati
एवमुक्ता तु सा देवी दैवतैरभिसत्कृता। समुद्रमध्ये सुरसा बिभ्रती राक्षसं वपुः
evamuktā tu sā devī daivatairabhisatkṛtā| samudramadhye surasā bibhratī rākṣasaṃ vapuḥ
विकृतं च विरूपं च सर्वस्य च भयावहम्। प्लवमानं हनूमन्तमावृत्येदमुवाच ह
vikṛtaṃ ca virūpaṃ ca sarvasya ca bhayāvaham| plavamānaṃ hanūmantamāvṛtyedamuvāca ha
मम भक्ष्यः प्रदिष्टस्त्वमीश्वरैर्वानरर्षभ। अहं त्वां भक्षयिष्यामि प्रविशेदं ममाननम्
mama bhakṣyaḥ pradiṣṭastvamīśvarairvānararṣabha| ahaṃ tvāṃ bhakṣayiṣyāmi praviśedaṃ mamānanam
वर एष पुरा दत्तो मम धात्रेति सत्वरा। व्यादाय वक्त्रं विपुलं स्थिता सा मारुतेः पुरः
vara eṣa purā datto mama dhātreti satvarā| vyādāya vaktraṃ vipulaṃ sthitā sā māruteḥ puraḥ
एवमुक्तः सुरसया प्रहृष्टवदनोऽब्रवीत्। रामो दाशरथिर्नाम प्रविष्टो दण्डकावनम्। लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा वैदेह्या चापि भार्यया
evamuktaḥ surasayā prahṛṣṭavadano'bravīt| rāmo dāśarathirnāma praviṣṭo daṇḍakāvanam| lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā
अन्यकार्यविषक्तस्य बद्धवैरस्य राक्षसैः। तस्य सीता हृता भार्या रावणेन यशस्विनी
anyakāryaviṣaktasya baddhavairasya rākṣasaiḥ| tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena yaśasvinī
तस्याः सकाशं दूतोऽहं गमिष्ये रामशासनात्। कर्तुमर्हसि रामस्य साह्यं विषयवासिनि
tasyāḥ sakāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt| kartumarhasi rāmasya sāhyaṃ viṣayavāsini
अथवा मैथिलीं दृष्ट्वा रामं चाक्लिष्टकारिणम्। आगमिष्यामि ते वक्त्रं सत्यं प्रतिशृणोमि ते
athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam| āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te
एवमुक्ता हनुमता सुरसा कामरूपिणी। अब्रवीन्नातिवर्तेन्मां कश्चिदेष वरो मम
evamuktā hanumatā surasā kāmarūpiṇī| abravīnnātivartenmāṃ kaścideṣa varo mama
तं प्रयान्तं समुद्वीक्ष्य सुरसा वाक्यमब्रवीत्। बलं जिज्ञासमाना सा नागमाता हनूमतः
taṃ prayāntaṃ samudvīkṣya surasā vākyamabravīt| balaṃ jijñāsamānā sā nāgamātā hanūmataḥ
निविश्य वदनं मेऽद्य गन्तव्यं वानरोत्तम। वर एष पुरा दत्तो मम धात्रेति सत्वरा
niviśya vadanaṃ me'dya gantavyaṃ vānarottama| vara eṣa purā datto mama dhātreti satvarā
व्यादाय विपुलं वक्त्रं स्थिता सा मारुतेःपुरः। एवमुक्तः सुरसया क्रुद्धो वानरपुंगवः
vyādāya vipulaṃ vaktraṃ sthitā sā māruteḥpuraḥ| evamuktaḥ surasayā kruddho vānarapuṃgavaḥ
अब्रवीत् कुरु वै वक्त्रं येन मां विषहिष्यसि। इत्युक्त्वा सुरसां क्रुद्धो दशयोजनमायताम्
abravīt kuru vai vaktraṃ yena māṃ viṣahiṣyasi| ityuktvā surasāṃ kruddho daśayojanamāyatām
दशयोजनविस्तारो हनूमानभवत् तदा। तं दृष्ट्वा मेघसंकाशं दशयोजनमायतम्। चकार सुरसाप्यास्यं विंशद् योजनमायतम्
daśayojanavistāro hanūmānabhavat tadā| taṃ dṛṣṭvā meghasaṃkāśaṃ daśayojanamāyatam| cakāra surasāpyāsyaṃ viṃśad yojanamāyatam
हनूमांस्तु ततः क्रुद्धस्त्रिंशद् योजनमायतः। चकार सुरसा वक्त्रं चत्वारिंशत् तथोच्छ्रितम्
hanūmāṃstu tataḥ kruddhastriṃśad yojanamāyataḥ| cakāra surasā vaktraṃ catvāriṃśat tathocchritam
बभूव हनुमान् वीरः पञ्चाशद् योजनोच्छ्रितः। चकार सुरसा वक्त्रं षष्टिं योजनमुच्छ्रितम्
babhūva hanumān vīraḥ pañcāśad yojanocchritaḥ| cakāra surasā vaktraṃ ṣaṣṭiṃ yojanamucchritam
तदैव हनुमान् वीरः सप्ततिं योजनोच्छ्रितः। चकार सुरसा वक्त्रमशीतिं योजनोच्छ्रितम्
tadaiva hanumān vīraḥ saptatiṃ yojanocchritaḥ| cakāra surasā vaktramaśītiṃ yojanocchritam
हनूमाननलप्रख्यो नवतिं योजनोच्छ्रितः। चकार सुरसा वक्त्रं शतयोजनमायतम्
hanūmānanalaprakhyo navatiṃ yojanocchritaḥ| cakāra surasā vaktraṃ śatayojanamāyatam
तद् दृष्ट्वा व्यादितं त्वास्यं वायुपुत्रः स बुद्धिमान्। दीर्घजिह्वं सुरसया सुभीमं नरकोपमम्
tad dṛṣṭvā vyāditaṃ tvāsyaṃ vāyuputraḥ sa buddhimān| dīrghajihvaṃ surasayā subhīmaṃ narakopamam
स संक्षिप्यात्मनः कायं जीमूत इव मारुतिः। तस्मिन् मुहूर्ते हनुमान् बभूवाङ्गुष्ठमात्रकः
sa saṃkṣipyātmanaḥ kāyaṃ jīmūta iva mārutiḥ| tasmin muhūrte hanumān babhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ
सोऽभिपद्याथ तद्वक्त्रं निष्पत्य च महाबलः। अन्तरिक्षे स्थितः श्रीमानिदं वचनमब्रवीत्
so'bhipadyātha tadvaktraṃ niṣpatya ca mahābalaḥ| antarikṣe sthitaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt
प्रविष्टोऽस्मि हि ते वक्त्रं दाक्षायणि नमोऽस्तुते। गमिष्ये यत्र वैदेही सत्यश्चासीद् वरस्तव
praviṣṭo'smi hi te vaktraṃ dākṣāyaṇi namo'stute| gamiṣye yatra vaidehī satyaścāsīd varastava
तं दृष्ट्वा वदनान्मुक्तं चन्द्रं राहुमुखादिव। अब्रवीत् सुरसा देवी स्वेन रूपेण वानरम्
taṃ dṛṣṭvā vadanānmuktaṃ candraṃ rāhumukhādiva| abravīt surasā devī svena rūpeṇa vānaram
अर्थसिद्ध्यै हरिश्रेष्ठ गच्छ सौम्य यथासुखम्। समानय च वैदेहीं राघवेण महात्मना
arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham| samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā
तत् तृतीयं हनुमतो दृष्ट्वा कर्म सुदुष्करम्। साधुसाध्विति भूतानि प्रशशंसुस्तदा हरिम्
tat tṛtīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram| sādhusādhviti bhūtāni praśaśaṃsustadā harim
स सागरमनाधृष्यमभ्येत्य वरुणालयम्। जगामाकाशमाविश्य वेगेन गरुडोपमः
sa sāgaramanādhṛṣyamabhyetya varuṇālayam| jagāmākāśamāviśya vegena garuḍopamaḥ
सेविते वारिधाराभिः पतगैश्च निषेविते। चरिते कैशिकाचार्यैरैरावतनिषेविते
sevite vāridhārābhiḥ patagaiśca niṣevite| carite kaiśikācāryairairāvataniṣevite
सिंहकुञ्जरशार्दूलपतगोरगवाहनैः। विमानैः सम्पतद्भिश्च विमलैः समलंकृते
siṃhakuñjaraśārdūlapatagoragavāhanaiḥ| vimānaiḥ sampatadbhiśca vimalaiḥ samalaṃkṛte
वज्राशनिसमस्पर्शैः पावकैरिव शोभिते। कृतपुण्यैर्महाभागैः स्वर्गजिद्भिरधिष्ठिते
vajrāśanisamasparśaiḥ pāvakairiva śobhite| kṛtapuṇyairmahābhāgaiḥ svargajidbhiradhiṣṭhite
वहता हव्यमत्यन्तं सेविते चित्रभानुना। ग्रहनक्षत्रचन्द्रार्कतारागणविभूषिते
vahatā havyamatyantaṃ sevite citrabhānunā| grahanakṣatracandrārkatārāgaṇavibhūṣite
महर्षिगणगन्धर्वनागयक्षसमाकुले। विविक्ते विमले विश्वे विश्वावसुनिषेविते
maharṣigaṇagandharvanāgayakṣasamākule| vivikte vimale viśve viśvāvasuniṣevite
देवराजगजाक्रान्ते चन्द्रसूर्यपथे शिवे। विताने जीवलोकस्य वितते ब्रह्मनिर्मिते
devarājagajākrānte candrasūryapathe śive| vitāne jīvalokasya vitate brahmanirmite
बहुशः सेविते वीरैर्विद्याधरगणैर्वृते। जगाम वायुमार्गे च गरुत्मानिव मारुतिः
bahuśaḥ sevite vīrairvidyādharagaṇairvṛte| jagāma vāyumārge ca garutmāniva mārutiḥ
हनुमान् मेघजालानि प्राकर्षन् मारुतो यथा। कालागुरुसवर्णानि रक्तपीतसितानि च
hanumān meghajālāni prākarṣan māruto yathā| kālāgurusavarṇāni raktapītasitāni ca
कपिना कृष्यमाणानि महाभ्राणि चकाशिरे। प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः
kapinā kṛṣyamāṇāni mahābhrāṇi cakāśire| praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ
प्रावृषीन्दुरिवाभाति निष्पतन् प्रविशंस्तदा। प्रदृश्यमानः सर्वत्र हनूमान् मारुतात्मजः
prāvṛṣīndurivābhāti niṣpatan praviśaṃstadā| pradṛśyamānaḥ sarvatra hanūmān mārutātmajaḥ
भेजेऽम्बरं निरालम्बं पक्षयुक्त इवाद्रिराट्। प्लवमानं तु तं दृष्ट्वा सिंहिका नाम राक्षसी
bheje'mbaraṃ nirālambaṃ pakṣayukta ivādrirāṭ| plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā siṃhikā nāma rākṣasī
मनसा चिन्तयामास प्रवृद्धा कामरूपिणी। अद्य दीर्घस्य कालस्य भविष्याम्यहमाशिता
manasā cintayāmāsa pravṛddhā kāmarūpiṇī| adya dīrghasya kālasya bhaviṣyāmyahamāśitā
इदं मम महासत्त्वं चिरस्य वशमागतम्। इति संचिन्त्य मनसा च्छायामस्य समाक्षिपत्
idaṃ mama mahāsattvaṃ cirasya vaśamāgatam| iti saṃcintya manasā cchāyāmasya samākṣipat
छायायां गृह्यमाणायां चिन्तयामास वानरः। समाक्षिप्तोऽस्मि सहसा पङ्गूकृतपराक्रमः
chāyāyāṃ gṛhyamāṇāyāṃ cintayāmāsa vānaraḥ| samākṣipto'smi sahasā paṅgūkṛtaparākramaḥ
प्रतिलोमेन वातेन महानौरिव सागरे। तिर्यगूर्ध्वमधश्चैव वीक्षमाणस्तदा कपिः
pratilomena vātena mahānauriva sāgare| tiryagūrdhvamadhaścaiva vīkṣamāṇastadā kapiḥ
ददर्श स महासत्त्वमुत्थितं लवणाम्भसि। तद् दृष्ट्वा चिन्तयामास मारुतिर्विकृताननाम्
dadarśa sa mahāsattvamutthitaṃ lavaṇāmbhasi| tad dṛṣṭvā cintayāmāsa mārutirvikṛtānanām
कपिराज्ञा यथाख्यातं सत्त्वमद्भुतदर्शनम्। छायाग्राहि महावीर्यं तदिदं नात्र संशयः
kapirājñā yathākhyātaṃ sattvamadbhutadarśanam| chāyāgrāhi mahāvīryaṃ tadidaṃ nātra saṃśayaḥ
स तां बुद्ध्वार्थतत्त्वेन सिंहिकां मतिमान् कपिः। व्यवर्धत महाकायः प्रावृषीव बलाहकः
sa tāṃ buddhvārthatattvena siṃhikāṃ matimān kapiḥ| vyavardhata mahākāyaḥ prāvṛṣīva balāhakaḥ
तस्य सा कायमुद्वीक्ष्य वर्धमानं महाकपेः। वक्त्रं प्रसारयामास पातालाम्बरसंनिभम्
tasya sā kāyamudvīkṣya vardhamānaṃ mahākapeḥ| vaktraṃ prasārayāmāsa pātālāmbarasaṃnibham
घनराजीव गर्जन्ती वानरं समभिद्रवत्। स ददर्श ततस्तस्या विकृतं सुमहन्मुखम्
ghanarājīva garjantī vānaraṃ samabhidravat| sa dadarśa tatastasyā vikṛtaṃ sumahanmukham
कायमात्रं च मेधावी मर्माणि च महाकपिः। स तस्या विकृते वक्त्रे वज्रसंहननः कपिः
kāyamātraṃ ca medhāvī marmāṇi ca mahākapiḥ| sa tasyā vikṛte vaktre vajrasaṃhananaḥ kapiḥ
संक्षिप्य मुहुरात्मानं निपपात महाकपिः। आस्ये तस्या निमज्जन्तं ददृशुः सिद्धचारणाः
saṃkṣipya muhurātmānaṃ nipapāta mahākapiḥ| āsye tasyā nimajjantaṃ dadṛśuḥ siddhacāraṇāḥ
ग्रस्यमानं यथा चन्द्रं पूर्णं पर्वणि राहुणा। ततस्तस्या नखैस्तीक्ष्णैर्मर्माण्युत्कृत्य वानरः
grasyamānaṃ yathā candraṃ pūrṇaṃ parvaṇi rāhuṇā| tatastasyā nakhaistīkṣṇairmarmāṇyutkṛtya vānaraḥ
उत्पपाताथ वेगेन मनःसम्पातविक्रमः। तां तु दिष्ट्या च धृत्या च दाक्षिण्येन निपात्य सः
utpapātātha vegena manaḥsampātavikramaḥ| tāṃ tu diṣṭyā ca dhṛtyā ca dākṣiṇyena nipātya saḥ
कपिप्रवीरो वेगेन ववृधे पुनरात्मवान्। हृतहृत्सा हनुमता पपात विधुराम्भसि। स्वयंभुवैव हनुमान् सृष्टस्तस्या निपातने
kapipravīro vegena vavṛdhe punarātmavān| hṛtahṛtsā hanumatā papāta vidhurāmbhasi| svayaṃbhuvaiva hanumān sṛṣṭastasyā nipātane
तां हतां वानरेणाशु पतितां वीक्ष्य सिंहिकाम्। भूतान्याकाशचारीणि तमूचुः प्लवगोत्तमम्
tāṃ hatāṃ vānareṇāśu patitāṃ vīkṣya siṃhikām| bhūtānyākāśacārīṇi tamūcuḥ plavagottamam
भीममद्य कृतं कर्म महत्सत्त्वं त्वया हतम्। साधयार्थमभिप्रेतमरिष्टं प्लवतां वर
bhīmamadya kṛtaṃ karma mahatsattvaṃ tvayā hatam| sādhayārthamabhipretamariṣṭaṃ plavatāṃ vara
यस्य त्वेतानि चत्वारि वानरेन्द्र यथा तव। धृतिर्दृष्टिर्मतिर्दाक्ष्यं स कर्मसु न सीदति
yasya tvetāni catvāri vānarendra yathā tava| dhṛtirdṛṣṭirmatirdākṣyaṃ sa karmasu na sīdati
स तैः सम्पूजितः पूज्यः प्रतिपन्नप्रयोजनैः। जगामाकाशमाविश्य पन्नगाशनवत् कपिः
sa taiḥ sampūjitaḥ pūjyaḥ pratipannaprayojanaiḥ| jagāmākāśamāviśya pannagāśanavat kapiḥ
प्राप्तभूयिष्ठपारस्तु सर्वतः परिलोकयन्। योजनानां शतस्यान्ते वनराजीं ददर्श सः
prāptabhūyiṣṭhapārastu sarvataḥ parilokayan| yojanānāṃ śatasyānte vanarājīṃ dadarśa saḥ
ददर्श च पतन्नेव विविधद्रुमभूषितम्। द्वीपं शाखामृगश्रेष्ठो मलयोपवनानि च
dadarśa ca patanneva vividhadrumabhūṣitam| dvīpaṃ śākhāmṛgaśreṣṭho malayopavanāni ca
सागरं सागरानूपान् सागरानूपजान् द्रुमान्। सागरस्य च पत्नीनां मुखान्यपि विलोकयत्
sāgaraṃ sāgarānūpān sāgarānūpajān drumān| sāgarasya ca patnīnāṃ mukhānyapi vilokayat
स महामेघसंकाशं समीक्ष्यात्मानमात्मवान्। निरुन्धन्तमिवाकाशं चकार मतिमान् मतिम्
sa mahāmeghasaṃkāśaṃ samīkṣyātmānamātmavān| nirundhantamivākāśaṃ cakāra matimān matim
कायवृद्धिं प्रवेगं च मम दृष्ट्वैव राक्षसाः। मयि कौतूहलं कुर्युरिति मेने महामतिः
kāyavṛddhiṃ pravegaṃ ca mama dṛṣṭvaiva rākṣasāḥ| mayi kautūhalaṃ kuryuriti mene mahāmatiḥ
ततः शरीरं संक्षिप्य तन्महीधरसंनिभम्। पुनः प्रकृतिमापेदे वीतमोह इवात्मवान्
tataḥ śarīraṃ saṃkṣipya tanmahīdharasaṃnibham| punaḥ prakṛtimāpede vītamoha ivātmavān
तद्रूपमतिसंक्षिप्य हनूमान् प्रकृतौ स्थितः। त्रीन् क्रमानिव विक्रम्य बलिवीर्यहरो हरिः
tadrūpamatisaṃkṣipya hanūmān prakṛtau sthitaḥ| trīn kramāniva vikramya balivīryaharo hariḥ
स चारुनानाविधरूपधारी परं समासाद्य समुद्रतीरम्। परैरशक्यं प्रतिपन्नरूपः समीक्षितात्मा समवेक्षितार्थः
sa cārunānāvidharūpadhārī paraṃ samāsādya samudratīram| parairaśakyaṃ pratipannarūpaḥ samīkṣitātmā samavekṣitārthaḥ
ततः स लम्बस्य गिरेः समृद्धे विचित्रकूटे निपपात कूटे। सकेतकोद्दालकनारिकेले महाभ्रकूटप्रतिमो महात्मा
tataḥ sa lambasya gireḥ samṛddhe vicitrakūṭe nipapāta kūṭe| saketakoddālakanārikele mahābhrakūṭapratimo mahātmā
ततस्तु सम्प्राप्य समुद्रतीरं समीक्ष्य लंकां गिरिवर्यमूर्ध्नि। कपिस्तु तस्मिन् निपपात पर्वते विधूय रूपं व्यथयन्मृगद्विजान्
tatastu samprāpya samudratīraṃ samīkṣya laṃkāṃ girivaryamūrdhni| kapistu tasmin nipapāta parvate vidhūya rūpaṃ vyathayanmṛgadvijān
स सागरं दानवपन्नगायुतं बलेन विक्रम्य महोर्मिमालिनम्। निपत्य तीरे च महोदधेस्तदा ददर्श लंकाममरावतीमिव
sa sāgaraṃ dānavapannagāyutaṃ balena vikramya mahormimālinam| nipatya tīre ca mahodadhestadā dadarśa laṃkāmamarāvatīmiva
स सागरमनाधृष्यमतिक्रम्य महाबलः। त्रिकूटस्य तटे लंकां स्थितः स्वस्थो ददर्श ह
sa sāgaramanādhṛṣyamatikramya mahābalaḥ| trikūṭasya taṭe laṃkāṃ sthitaḥ svastho dadarśa ha
ततः पादपमुक्तेन पुष्पवर्षेण वीर्यवान्। अभिवृष्टस्ततस्तत्र बभौ पुष्पमयो हरिः
tataḥ pādapamuktena puṣpavarṣeṇa vīryavān| abhivṛṣṭastatastatra babhau puṣpamayo hariḥ
योजनानां शतं श्रीमांस्तीर्त्वाप्युत्तमविक्रमः। अनिःश्वसन् कपिस्तत्र न ग्लानिमधिगच्छति
yojanānāṃ śataṃ śrīmāṃstīrtvāpyuttamavikramaḥ| aniḥśvasan kapistatra na glānimadhigacchati
शतान्यहं योजनानां क्रमेयं सुबहून्यपि। किं पुनः सागरस्यान्तं संख्यातं शतयोजनम्
śatānyahaṃ yojanānāṃ krameyaṃ subahūnyapi| kiṃ punaḥ sāgarasyāntaṃ saṃkhyātaṃ śatayojanam
स तु वीर्यवतां श्रेष्ठः प्लवतामपि चोत्तमः। जगाम वेगवाँल्लंकां लङ्घयित्वा महोदधिम्
sa tu vīryavatāṃ śreṣṭhaḥ plavatāmapi cottamaḥ| jagāma vegavā~llaṃkāṃ laṅghayitvā mahodadhim
शाद्वलानि च नीलानि गन्धवन्ति वनानि च। मधुमन्ति च मध्येन जगाम नगवन्ति च
śādvalāni ca nīlāni gandhavanti vanāni ca| madhumanti ca madhyena jagāma nagavanti ca
शैलांश्च तरुसंछन्नान् वनराजीश्च पुष्पिताः। अभिचक्राम तेजस्वी हनूमान् प्लवगर्षभः
śailāṃśca tarusaṃchannān vanarājīśca puṣpitāḥ| abhicakrāma tejasvī hanūmān plavagarṣabhaḥ
स तस्मिन्नचले तिष्ठन् वनान्युपवनानि च। स नगाग्रे स्थितां लंकां ददर्श पवनात्मजः
sa tasminnacale tiṣṭhan vanānyupavanāni ca| sa nagāgre sthitāṃ laṃkāṃ dadarśa pavanātmajaḥ
सरलान् कर्णिकारांश्च खर्जूरांश्च सुपुष्पितान्। प्रियालान् मुचुलिन्दांश्च कुटजान् केतकानपि
saralān karṇikārāṃśca kharjūrāṃśca supuṣpitān| priyālān muculindāṃśca kuṭajān ketakānapi
प्रियङ्गून् गन्धपूर्णांश्च नीपान् सप्तच्छदांस्तथा। असनान् कोविदारांश्च करवीरांश्च पुष्पितान्
priyaṅgūn gandhapūrṇāṃśca nīpān saptacchadāṃstathā| asanān kovidārāṃśca karavīrāṃśca puṣpitān
पुष्पभारनिबद्धांश्च तथा मुकुलितानपि। पादपान् विहगाकीर्णान् पवनाधूतमस्तकान्
puṣpabhāranibaddhāṃśca tathā mukulitānapi| pādapān vihagākīrṇān pavanādhūtamastakān
हंसकारण्डवाकीर्णा वापीः पद्मोत्पलावृताः। आक्रीडान् विविधान् रम्यान् विविधांश्च जलाशयान्
haṃsakāraṇḍavākīrṇā vāpīḥ padmotpalāvṛtāḥ| ākrīḍān vividhān ramyān vividhāṃśca jalāśayān
संततान् विविधैर्वृक्षैः सर्वर्तुफलपुष्पितैः। उद्यानानि च रम्याणि ददर्श कपिकुञ्जरः
saṃtatān vividhairvṛkṣaiḥ sarvartuphalapuṣpitaiḥ| udyānāni ca ramyāṇi dadarśa kapikuñjaraḥ
समासाद्य च लक्ष्मीवाँल्लंकां रावणपालिताम्। परिखाभिः सपद्माभिः सोत्पलाभिरलंकृताम्
samāsādya ca lakṣmīvā~llaṃkāṃ rāvaṇapālitām| parikhābhiḥ sapadmābhiḥ sotpalābhiralaṃkṛtām
सीतापहरणात् तेन रावणेन सुरक्षिताम्। समन्ताद् विचरद्भिश्च राक्षसैरुग्रधन्वभिः
sītāpaharaṇāt tena rāvaṇena surakṣitām| samantād vicaradbhiśca rākṣasairugradhanvabhiḥ
काञ्चनेनावृतां रम्यां प्राकारेण महापुरीम्। गृहैश्च गिरिसंकाशैः शारदाम्बुदसंनिभैः
kāñcanenāvṛtāṃ ramyāṃ prākāreṇa mahāpurīm| gṛhaiśca girisaṃkāśaiḥ śāradāmbudasaṃnibhaiḥ
पाण्डुराभिः प्रतोलीभिरुच्चाभिरभिसंवृताम्। अट्टालकशताकीर्णां पताकाध्वजशोभिताम्
pāṇḍurābhiḥ pratolībhiruccābhirabhisaṃvṛtām| aṭṭālakaśatākīrṇāṃ patākādhvajaśobhitām
तोरणैः काञ्चनैर्दिव्यैर्लतापङ्क्तिविराजितैः। ददर्श हनुमाँल्लंकां देवो देवपुरीमिव
toraṇaiḥ kāñcanairdivyairlatāpaṅktivirājitaiḥ| dadarśa hanumā~llaṃkāṃ devo devapurīmiva
गिरिमूर्ध्नि स्थितां लंकां पाण्डुरैर्भवनैः शुभैः। ददर्श स कपिः श्रीमान् पुरीमाकाशगामिव
girimūrdhni sthitāṃ laṃkāṃ pāṇḍurairbhavanaiḥ śubhaiḥ| dadarśa sa kapiḥ śrīmān purīmākāśagāmiva
पालितां राक्षसेन्द्रेण निर्मितां विश्वकर्मणा। प्लवमानामिवाकाशे ददर्श हनुमान् कपिः
pālitāṃ rākṣasendreṇa nirmitāṃ viśvakarmaṇā| plavamānāmivākāśe dadarśa hanumān kapiḥ
वप्रप्राकारजघनां विपुलाम्बुवनाम्बराम्। शतघ्नीशूलकेशान्तामट्टालकावतंसकाम्
vapraprākārajaghanāṃ vipulāmbuvanāmbarām| śataghnīśūlakeśāntāmaṭṭālakāvataṃsakām
मनसेव कृतां लंकां निर्मितां विश्वकर्मणा। द्वारमुत्तरमासाद्य चिन्तयामास वानरः
manaseva kṛtāṃ laṃkāṃ nirmitāṃ viśvakarmaṇā| dvāramuttaramāsādya cintayāmāsa vānaraḥ
कैलासनिलयप्रख्यमालिखन्तमिवाम्बरम्। ध्रियमाणमिवाकाशमुच्छ्रितैर्भवनोत्तमैः
kailāsanilayaprakhyamālikhantamivāmbaram| dhriyamāṇamivākāśamucchritairbhavanottamaiḥ
सम्पूर्णा राक्षसैर्घोरैर्नागैर्भोगवतीमिव। अचिन्त्यां सुकृतां स्पष्टां कुबेराध्युषितां पुरा
sampūrṇā rākṣasairghorairnāgairbhogavatīmiva| acintyāṃ sukṛtāṃ spaṣṭāṃ kuberādhyuṣitāṃ purā
दंष्ट्राभिर्बहुभिः शूरैः शूलपट्टिशपाणिभिः। रक्षितां राक्षसैर्घोरैर्गुहामाशीविषैरिव
daṃṣṭrābhirbahubhiḥ śūraiḥ śūlapaṭṭiśapāṇibhiḥ| rakṣitāṃ rākṣasairghorairguhāmāśīviṣairiva
तस्याश्च महतीं गुप्तिं सागरं च निरीक्ष्य सः। रावणं च रिपुं घोरं चिन्तयामास वानरः
tasyāśca mahatīṃ guptiṃ sāgaraṃ ca nirīkṣya saḥ| rāvaṇaṃ ca ripuṃ ghoraṃ cintayāmāsa vānaraḥ
आगत्यापीह हरयो भविष्यन्ति निरर्थकाः। नहि युद्धेन वै लंका शक्या जेतुं सुरैरपि
āgatyāpīha harayo bhaviṣyanti nirarthakāḥ| nahi yuddhena vai laṃkā śakyā jetuṃ surairapi
इमां त्वविषमां लंकां दुर्गां रावणपालिताम्। प्राप्यापि सुमहाबाहुः किं करिष्यति राघवः
imāṃ tvaviṣamāṃ laṃkāṃ durgāṃ rāvaṇapālitām| prāpyāpi sumahābāhuḥ kiṃ kariṣyati rāghavaḥ
अवकाशो न साम्नस्तु राक्षसेष्वभिगम्यते। न दानस्य न भेदस्य नैव युद्धस्य दृश्यते
avakāśo na sāmnastu rākṣaseṣvabhigamyate| na dānasya na bhedasya naiva yuddhasya dṛśyate
चतुर्णामेव हि गतिर्वानराणां तरस्विनाम्। वालिपुत्रस्य नीलस्य मम राज्ञश्च धीमतः
caturṇāmeva hi gatirvānarāṇāṃ tarasvinām| vāliputrasya nīlasya mama rājñaśca dhīmataḥ
यावज्जानामि वैदेहीं यदि जीवति वा न वा। तत्रैव चिन्तयिष्यामि दृष्ट्वा तां जनकात्मजाम्
yāvajjānāmi vaidehīṃ yadi jīvati vā na vā| tatraiva cintayiṣyāmi dṛṣṭvā tāṃ janakātmajām
ततः स चिन्तयामास मुहूर्तं कपिकुञ्जरः। गिरेः शृङ्गे स्थितस्तस्मिन् रामस्याभ्युदयं ततः
tataḥ sa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ| gireḥ śṛṅge sthitastasmin rāmasyābhyudayaṃ tataḥ
अनेन रूपेण मया न शक्या रक्षसां पुरी। प्रवेष्टुं राक्षसैर्गुप्ता क्रूरैर्बलसमन्वितैः
anena rūpeṇa mayā na śakyā rakṣasāṃ purī| praveṣṭuṃ rākṣasairguptā krūrairbalasamanvitaiḥ
महौजसो महावीर्या बलवन्तश्च राक्षसाः। वञ्चनीया मया सर्वे जानकीं परिमार्गता
mahaujaso mahāvīryā balavantaśca rākṣasāḥ| vañcanīyā mayā sarve jānakīṃ parimārgatā
लक्ष्यालक्ष्येण रूपेण रात्रौ लंकापुरी मया। प्राप्तकालं प्रवेष्टुं मे कृत्यं साधयितुं महत्
lakṣyālakṣyeṇa rūpeṇa rātrau laṃkāpurī mayā| prāptakālaṃ praveṣṭuṃ me kṛtyaṃ sādhayituṃ mahat
तां पुरीं तादृशीं दृष्ट्वा दुराधर्षां सुरासुरैः। हनूमांश्चिन्तयामास विनिःश्वस्य मुहुर्मुहुः
tāṃ purīṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā durādharṣāṃ surāsuraiḥ| hanūmāṃścintayāmāsa viniḥśvasya muhurmuhuḥ
केनोपायेन पश्येयं मैथिलीं जनकात्मजाम्। अदृष्टो राक्षसेन्द्रेण रावणेन दुरात्मना
kenopāyena paśyeyaṃ maithilīṃ janakātmajām| adṛṣṭo rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā
न विनश्येत् कथं कार्यं रामस्य विदितात्मनः। एकामेकस्तु पश्येयं रहिते जनकात्मजाम्
na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ rāmasya viditātmanaḥ| ekāmekastu paśyeyaṃ rahite janakātmajām
भूताश्चार्था विनश्यन्ति देशकालविरोधिताः। विक्लवं दूतमासाद्य तमः सूर्योदये यथा
bhūtāścārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ| viklavaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā
अर्थानर्थान्तरे बुद्धिर्निश्चितापि न शोभते। घातयन्तीह कार्याणि दूताः पण्डितमानिनः
arthānarthāntare buddhirniścitāpi na śobhate| ghātayantīha kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ
न विनश्येत् कथं कार्यं वैक्लव्यं न कथं भवेत्। लङ्घनं च समुद्रस्य कथं नु न भवेद् वृथा
na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ vaiklavyaṃ na kathaṃ bhavet| laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na bhaved vṛthā
मयि दृष्टे तु रक्षोभी रामस्य विदितात्मनः। भवेद् व्यर्थमिदं कार्यं रावणानर्थमिच्छतः
mayi dṛṣṭe tu rakṣobhī rāmasya viditātmanaḥ| bhaved vyarthamidaṃ kāryaṃ rāvaṇānarthamicchataḥ
नहि शक्यं क्वचित् स्थातुमविज्ञातेन राक्षसैः। अपि राक्षसरूपेण किमुतान्येन केनचित्
nahi śakyaṃ kvacit sthātumavijñātena rākṣasaiḥ| api rākṣasarūpeṇa kimutānyena kenacit
वायुरप्यत्र नाज्ञातश्चरेदिति मतिर्मम। नह्यत्राविदितं किंचिद् रक्षसां भीमकर्मणाम्
vāyurapyatra nājñātaścarediti matirmama| nahyatrāviditaṃ kiṃcid rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām
इहाहं यदि तिष्ठामि स्वेन रूपेण संवृतः। विनाशमुपयास्यामि भर्तुरर्थश्च हास्यति
ihāhaṃ yadi tiṣṭhāmi svena rūpeṇa saṃvṛtaḥ| vināśamupayāsyāmi bharturarthaśca hāsyati
तदहं स्वेन रूपेण रजन्यां ह्रस्वतां गतः। लंकामभिपतिष्यामि राघवस्यार्थसिद्धये
tadahaṃ svena rūpeṇa rajanyāṃ hrasvatāṃ gataḥ| laṃkāmabhipatiṣyāmi rāghavasyārthasiddhaye
रावणस्य पुरीं रात्रौ प्रविश्य सुदुरासदाम्। प्रविश्य भवनं सर्वं द्रक्ष्यामि जनकात्मजाम्
rāvaṇasya purīṃ rātrau praviśya sudurāsadām| praviśya bhavanaṃ sarvaṃ drakṣyāmi janakātmajām
इति निश्चित्य हनुमान् सूर्यस्यास्तमयं कपिः। आचकाङ्क्षे तदा वीरो वैदेह्या दर्शनोत्सुकः
iti niścitya hanumān sūryasyāstamayaṃ kapiḥ| ācakāṅkṣe tadā vīro vaidehyā darśanotsukaḥ
सूर्ये चास्तं गते रात्रौ देहं संक्षिप्य मारुतिः। वृषदंशकमात्रोऽथ बभूवाद्भुतदर्शनः
sūrye cāstaṃ gate rātrau dehaṃ saṃkṣipya mārutiḥ| vṛṣadaṃśakamātro'tha babhūvādbhutadarśanaḥ
प्रदोषकाले हनुमांस्तूर्णमुत्पत्य वीर्यवान्। प्रविवेश पुरीं रम्यां प्रविभक्तमहापथाम्
pradoṣakāle hanumāṃstūrṇamutpatya vīryavān| praviveśa purīṃ ramyāṃ pravibhaktamahāpathām
प्रासादमालाविततां स्तम्भैः काञ्चनसंनिभैः। शातकुम्भनिभैर्जालैर्गन्धर्वनगरोपमाम्
prāsādamālāvitatāṃ stambhaiḥ kāñcanasaṃnibhaiḥ| śātakumbhanibhairjālairgandharvanagaropamām
सप्तभौमाष्टभौमैश्च स ददर्श महापुरीम्। तलैः स्फटिकसंकीर्णैः कार्तस्वरविभूषितैः
saptabhaumāṣṭabhaumaiśca sa dadarśa mahāpurīm| talaiḥ sphaṭikasaṃkīrṇaiḥ kārtasvaravibhūṣitaiḥ
वैदूर्यमणिचित्रैश्च मुक्ताजालविभूषितैः। तैस्तैः शुशुभिरे तानि भवनान्यत्र रक्षसाम्
vaidūryamaṇicitraiśca muktājālavibhūṣitaiḥ| taistaiḥ śuśubhire tāni bhavanānyatra rakṣasām
काञ्चनानि विचित्राणि तोरणानि च रक्षसाम्। लंकामुद्योतयामासुः सर्वतः समलंकृताम्
kāñcanāni vicitrāṇi toraṇāni ca rakṣasām| laṃkāmudyotayāmāsuḥ sarvataḥ samalaṃkṛtām
अचिन्त्यामद्भुताकारां दृष्ट्वा लंकां महाकपिः। आसीद् विषण्णो हृष्टश्च वैदेह्या दर्शनोत्सुकः
acintyāmadbhutākārāṃ dṛṣṭvā laṃkāṃ mahākapiḥ| āsīd viṣaṇṇo hṛṣṭaśca vaidehyā darśanotsukaḥ
स पाण्डुराविद्धविमानमालिनीं महार्हजाम्बूनदजालतोरणाम्। यशस्विनीं रावणबाहुपालितां क्षपाचरैर्भीमबलैः सुपालिताम्
sa pāṇḍurāviddhavimānamālinīṃ mahārhajāmbūnadajālatoraṇām| yaśasvinīṃ rāvaṇabāhupālitāṃ kṣapācarairbhīmabalaiḥ supālitām
चन्द्रोऽपि साचिव्यमिवास्य कुर्वं- स्तारागणैर्मध्यगतो विराजन्। ज्योत्स्नावितानेन वितत्य लोका- नुत्तिष्ठतेऽनेकसहस्ररश्मिः
candro'pi sācivyamivāsya kurvaṃ- stārāgaṇairmadhyagato virājan| jyotsnāvitānena vitatya lokā- nuttiṣṭhate'nekasahasraraśmiḥ
शङ्खप्रभं क्षीरमृणालवर्ण- मुद्गच्छमानं व्यवभासमानम्। ददर्श चन्द्रं स कपिप्रवीरः पोप्लूयमानं सरसीव हंसम्
śaṅkhaprabhaṃ kṣīramṛṇālavarṇa- mudagacchamānaṃ vyavabhāsamānam| dadarśa candraṃ sa kapipravīraḥ poplūyamānaṃ sarasīva haṃsam
स लम्बशिखरे लम्बे लम्बतोयदसंनिभे। सत्त्वमास्थाय मेधावी हनुमान् मारुतात्मजः
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasaṃnibhe| sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ
निशि लंकां महासत्त्वो विवेश कपिकुञ्जरः। रम्यकाननतोयाढ्यां पुरीं रावणपालिताम्
niśi laṃkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ| ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām
शारदाम्बुधरप्रख्यैर्भवनैरुपशोभिताम्। सागरोपमनिर्घोषां सागरानिलसेविताम्
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām| sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām
सुपुष्टबलसम्पुष्टां यथैव विटपावतीम्। चारुतोरणनिर्यूहां पाण्डुरद्वारतोरणाम्
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm| cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām
भुजगाचरितां गुप्तां शुभां भोगवतीमिव। तां सविद्युद्घनाकीर्णां ज्योतिर्गणनिषेविताम्
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva| tāṃ savidyudaghanākīrṇāṃ jyotirgaṇaniṣevitām
चण्डमारुतनिर्ह्रादां यथा चाप्यमरावतीम्। शातकुम्भेन महता प्राकारेणाभिसंवृताम्
caṇḍamārutanirhrādāṃ yathā cāpyamarāvatīm| śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām
किङ्किणीजालघोषाभिः पताकाभिरलंकृताम्। आसाद्य सहसा हृष्टः प्राकारमभिपेदिवान्
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṃkṛtām| āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān
विस्मयाविष्टहृदयः पुरीमालोक्य सर्वतः। जाम्बूनदमयैर्द्वारैर्वैदूर्यकृतवेदिकैः
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ| jāmbūnadamayairdvārairvaidūryakṛtavedikaiḥ
वज्रस्फटिकमुक्ताभिर्मणिकुट्टिमभूषितैः। तप्तहाटकनिर्यूहै राजतामलपाण्डुरैः
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ| taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ
वैदूर्यकृतसोपानैः स्फाटिकान्तरपांसुभिः। चारुसंजवनोपेतैः खमिवोत्पतितैः शुभैः
vaidūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ| cārusaṃjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ
क्रौञ्चबर्हिणसंघुष्टै राजहंसनिषेवितैः। तूर्याभरणनिर्घोषैः सर्वतः परिनादिताम्
krauñcabarhiṇasaṃghuṣṭai rājahaṃsaniṣevitaiḥ| tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ parināditām
वस्वोकसारप्रतिमां समीक्ष्य नगरीं ततः। खमिवोत्पतितां लंकां जहर्ष हनुमान् कपिः
vasvokasārapratimāṃ samīkṣya nagarīṃ tataḥ| khamivotpatitāṃ laṃkāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ
तां समीक्ष्य पुरीं लंकां राक्षसाधिपतेः शुभाम्। अनुत्तमामृद्धिमतीं चिन्तयामास वीर्यवान्
tāṃ samīkṣya purīṃ laṃkāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām| anuttamāmṛddhimatīṃ cintayāmāsa vīryavān
नेयमन्येन नगरी शक्या धर्षयितुं बलात्। रक्षिता रावणबलैरुद्यतायुधपाणिभिः
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt| rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhapāṇibhiḥ
कुमुदाङ्गदयोर्वापि सुषेणस्य महाकपेः। प्रसिद्धेयं भवेद् भूमिर्मैन्दद्विविदयोरपि
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ| prasiddheyaṃ bhaved bhūmirmaindadvividayorapi
विवस्वतस्तनूजस्य हरेश्च कुशपर्वणः। ऋक्षस्य कपिमुख्यस्य मम चैव गतिर्भवेत्
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ| ṛkṣasya kapimukhyasya mama caiva gatirbhavet
समीक्ष्य च महाबाहो राघवस्य पराक्रमम्। लक्ष्मणस्य च विक्रान्तमभवत् प्रीतिमान् कपिः
samīkṣya ca mahābāho rāghavasya parākramam| lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ
तां रत्नवसनोपेतां गोष्ठागारावतंसिकाम्। यन्त्रागारस्तनीमृद्धां प्रमदामिव भूषिताम्
tāṃ ratnavasanopetāṃ goṣṭhāgārāvataṃsikām| yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām
तां नष्टतिमिरां दीपैर्भास्वरैश्च महाग्रहैः। नगरीं राक्षसेन्द्रस्य स ददर्श महाकपिः
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīpairbhāsvaraiśca mahāgrahaiḥ| nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ
अथ सा हरिशार्दूलं प्रविशन्तं महाकपिम्। नगरी स्वेन रूपेण ददर्श पवनात्मजम्
atha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahākapim| nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam
सा तं हरिवरं दृष्ट्वा लंका रावणपालिता। स्वयमेवोत्थिता तत्र विकृताननदर्शना
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṃkā rāvaṇapālitā| svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā
पुरस्तात् तस्य वीरस्य वायुसूनोरतिष्ठत। मुञ्चमाना महानादमब्रवीत् पवनात्मजम्
purastāt tasya vīrasya vāyusūnoratiṣṭhata| muñcamānā mahānādamabravīt pavanātmajam
कस्त्वं केन च कार्येण इह प्राप्तो वनालय। कथयस्वेह यत् तत्त्वं यावत् प्राणा धरन्ति ते
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya| kathayasveha yat tattvaṃ yāvat prāṇā dharanti te
न शक्यं खल्वियं लंका प्रवेष्टुं वानर त्वया। रक्षिता रावणबलैरभिगुप्ता समन्ततः
na śakyaṃ khalviyaṃ laṃkā praveṣṭuṃ vānara tvayā| rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ
अथ तामब्रवीद् वीरो हनुमानग्रतः स्थिताम्। कथयिष्यामि तत् तत्त्वं यन्मां त्वं परिपृच्छसे
atha tāmabravīd vīro hanumānagrataḥ sthitām| kathayiṣyāmi tat tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchase
का त्वं विरूपनयना पुरद्वारेऽवतिष्ठसे। किमर्थं चापि मां क्रोधान्निर्भर्त्सयसि दारुणे
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhase| kimarthaṃ cāpi māṃ krodhānnirbhartsayasi dāruṇe
हनुमद्वचनं श्रुत्वा लंका सा कामरूपिणी। उवाच वचनं क्रुद्धा परुषं पवनात्मजम्
hanumadvacanaṃ śrutvā laṃkā sā kāmarūpiṇī| uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam
अहं राक्षसराजस्य रावणस्य महात्मनः। आज्ञाप्रतीक्षा दुर्धर्षा रक्षामि नगरीमिमाम्
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ| ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām
न शक्यं मामवज्ञाय प्रवेष्टुं नगरीमिमाम्। अद्य प्राणैः परित्यक्तः स्वप्स्यसे निहतो मया
na śakyaṃ māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarīmimām| adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā
अहं हि नगरी लंका स्वयमेव प्लवङ्गम। सर्वतः परिरक्षामि अतस्ते कथितं मया
ahaṃ hi nagarī laṃkā svayameva plavaṅgama| sarvataḥ parirakṣāmi ataste kathitaṃ mayā
लंकाया वचनं श्रुत्वा हनुमान् मारुतात्मजः। यत्नवान् स हरिश्रेष्ठः स्थितः शैल इवापरः
laṃkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ| yatnavān sa hariśreṣṭhaḥ sthitaḥ śaila ivāparaḥ
स तां स्त्रीरूपविकृतां दृष्ट्वा वानरपुङ्गवः। आबभाषेऽथ मेधावी सत्त्ववान् प्लवगर्षभः
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭvā vānarapuṅgavaḥ| ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ
द्रक्ष्यामि नगरीं लंकां साट्टप्राकारतोरणाम्। इत्यर्थमिह सम्प्राप्तः परं कौतूहलं हि मे
drakṣyāmi nagarīṃ laṃkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām| ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me
वनान्युपवनानीह लंकायाः काननानि च। सर्वतो गृहमुख्यानि द्रष्टुमागमनं हि मे
vanānyupavanānīha laṃkāyāḥ kānanāni ca| sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा लंका सा कामरूपिणी। भूय एव पुनर्वाक्यं बभाषे परुषाक्षरम्
tasya tad vacanaṃ śrutvā laṃkā sā kāmarūpiṇī| bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram
मामनिर्जित्य दुर्बुद्धे राक्षसेश्वरपालिताम्। न शक्यं ह्यद्य ते द्रष्टुं पुरीयं वानराधम
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām| na śakyaṃ hyadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama
ततः स हरिशार्दूलस्तामुवाच निशाचरीम्। दृष्ट्वा पुरीमिमां भद्रे पुनर्यास्ये यथागतम्
tataḥ sa hariśārdūlastāmuvāca niśācarīm| dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam
ततः कृत्वा महानादं सा वै लंका भयंकरम्। तलेन वानरश्रेष्ठं ताडयामास वेगिता
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṃkā bhayaṃkaram| talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā
ततः स हरिशार्दूलो लंकया ताडितो भृशम्। ननाद सुमहानादं वीर्यवान् मारुतात्मजः
tataḥ sa hariśārdūlo laṃkayā tāḍito bhṛśam| nanāda sumahānādaṃ vīryavān mārutātmajaḥ
ततः संवर्तयामास वामहस्तस्य सोऽङ्गुलीः। मुष्टिनाभिजघानैनां हनुमान् क्रोधर्मूच्छितः
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ| muṣṭinābhijaghānaināṃ hanumān krodharmūcchitaḥ
स्त्री चेति मन्यमानेन नातिक्रोधः स्वयं कृतः। सा तु तेन प्रहारेण विह्वलाङ्गी निशाचरी। पपात सहसा भूमौ विकृताननदर्शना
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ| sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī| papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā
ततस्तु हनुमान् वीरस्तां दृष्ट्वा विनिपातिताम्। कृपां चकार तेजस्वी मन्यमानः स्त्रियं च ताम्
tatastu hanumān vīrastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām| kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ ca tām
ततो वै भृशमुद्विग्ना लंका सा गद्गदाक्षरम्। उवाचागर्वितं वाक्यं हनुमन्तं प्लवङ्गमम्
tato vai bhṛśamudvignā laṃkā sā gadagadākṣaram| uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanumantaṃ plavaṅgamam
प्रसीद सुमहाबाहो त्रायस्व हरिसत्तम। समये सौम्य तिष्ठन्ति सत्त्ववन्तो महाबलाः
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama| samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ
अहं तु नगरी लंका स्वयमेव प्लवङ्गम। निर्जिताहं त्वया वीर विक्रमेण महाबल
ahaṃ tu nagarī laṃkā svayameva plavaṅgama| nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala
इदं च तथ्यं शृणु मे ब्रुवन्त्या वै हरीश्वर। स्वयं स्वयम्भुवा दत्तं वरदानं यथा मम
idaṃ ca tathyaṃ śṛṇu me bruvantyā vai harīśvara| svayaṃ svayambhuvā dattaṃ varadānaṃ yathā mama
यदा त्वां वानरः कश्चिद् विक्रमाद् वशमानयेत्। तदा त्वया हि विज्ञेयं रक्षसां भयमागतम्
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścid vikramād vaśamānayet| tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam
स हि मे समयः सौम्य प्राप्तोऽद्य तव दर्शनात्। स्वयम्भूविहितः सत्यो न तस्यास्ति व्यतिक्रमः
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt| svayambhūvihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ
सीतानिमित्तं राज्ञस्तु रावणस्य दुरात्मनः। रक्षसां चैव सर्वेषां विनाशः समुपागतः
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ| rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ
तत् प्रविश्य हरिश्रेष्ठ पुरीं रावणपालिताम्। विधत्स्व सर्वकार्याणि यानि यानीह वाञ्छसि
tat praviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām| vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi
प्रविश्य शापोपहतां हरीश्वर पुरीं शुभां राक्षसमुख्यपालिताम्। यदृच्छया त्वं जनकात्मजां सतीं विमार्ग सर्वत्र गतो यथासुखम्
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara purīṃ śubhāṃ rākṣasamukhyapālitām| yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham
स निर्जित्य पुरीं लंकां श्रेष्ठां तां कामरूपिणीम्। विक्रमेण महातेजा हनूमान् कपिसत्तमः
sa nirjitya purīṃ laṃkāṃ śreṣṭhāṃ tāṃ kāmarūpiṇīm| vikrameṇa mahātejā hanūmān kapisattamaḥ
अद्वारेण महावीर्यः प्राकारमवपुप्लुवे। निशि लंकां महासत्त्वो विवेश कपिकुञ्जरः
advāreṇa mahāvīryaḥ prākāramavapupluve| niśi laṃkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ
प्रविश्य नगरीं लंकां कपिराजहितंकरः। चक्रेऽथ पादं सव्यं च शत्रूणां स तु मूर्धनि
praviśya nagarīṃ laṃkāṃ kapirājahitaṃkaraḥ| cakre'tha pādaṃ savyaṃ ca śatrūṇāṃ sa tu mūrdhani
प्रविष्टः सत्त्वसम्पन्नो निशायां मारुतात्मजः। स महापथमास्थाय मुक्तपुष्पविराजितम्
praviṣṭaḥ sattvasampanno niśāyāṃ mārutātmajaḥ| sa mahāpathamāsthāya muktapuṣpavirājitam
ततस्तु तां पुरीं लंकां रम्यामभिययौ कपिः। हसितोत्कृष्टनिनदैस्तूर्यघोषपुरस्कृतैः
tatastu tāṃ purīṃ laṃkāṃ ramyāmabhiyayau kapiḥ| hasitotkṛṣṭaninadaistūryaghoṣapuraskṛtaiḥ
वज्राङ्कुशनिकाशैश्च वज्रजालविभूषितैः। गृहमेघैः पुरी रम्या बभासे द्यौरिवाम्बुदैः
vajrāṅkuśanikāśaiśca vajrajālavibhūṣitaiḥ| gṛhameghaiḥ purī ramyā babhāse dyaurivāmbudaiḥ
प्रजज्वाल तदा लंका रक्षोगणगृहैः शुभैः। सिताभ्रसदृशैश्चित्रैः पद्मस्वस्तिकसंस्थितैः
prajajvāla tadā laṃkā rakṣogaṇagṛhaiḥ śubhaiḥ| sitābhrasadṛśaiścitraiḥ padmasvastikasaṃsthitaiḥ
वर्धमानगृहैश्चापि सर्वतः सुविभूषितैः। तां चित्रमाल्याभरणां कपिराजहितंकरः
vardhamānagṛhaiścāpi sarvataḥ suvibhūṣitaiḥ| tāṃ citramālyābharaṇāṃ kapirājahitaṃkaraḥ
राघवार्थे चरन् श्रीमान् ददर्श च ननन्द च। भवनाद् भवनं गच्छन् ददर्श कपिकुञ्जरः
rāghavārthe caran śrīmān dadarśa ca nananda ca| bhavanād bhavanaṃ gacchan dadarśa kapikuñjaraḥ
विविधाकृतिरूपाणि भवनानि ततस्ततः। शुश्राव रुचिरं गीतं त्रिस्थानस्वरभूषितम्
vividhākṛtirūpāṇi bhavanāni tatastataḥ| śuśrāva ruciraṃ gītaṃ tristhānasvarabhūṣitam
स्त्रीणां मदनविद्धानां दिवि चाप्सरसामिव। शुश्राव काञ्चीनिनदं नूपुराणां च निःस्वनम्
strīṇāṃ madanaviddhānāṃ divi cāpsarasāmiva| śuśrāva kāñcīninadaṃ nūpurāṇāṃ ca niḥsvanam
सोपाननिनदांश्चापि भवनेषु महात्मनाम्। आस्फोटितनिनादांश्च क्ष्वेडितांश्च ततस्ततः
sopānaninadāṃścāpi bhavaneṣu mahātmanām| āsphoṭitaninādāṃśca kṣveḍitāṃśca tatastataḥ
शुश्राव जपतां तत्र मन्त्रान् रक्षोगृहेषु वै। स्वाध्यायनिरतांश्चैव यातुधानान् ददर्श सः
śuśrāva japatāṃ tatra mantrān rakṣogṛheṣu vai| svādhyāyaniratāṃścaiva yātudhānān dadarśa saḥ
रावणस्तवसंयुक्तान् गर्जतो राक्षसानपि। राजमार्गं समावृत्य स्थितं रक्षोगणं महत्
rāvaṇastavasaṃyuktān garjato rākṣasānapi| rājamārgaṃ samāvṛtya sthitaṃ rakṣogaṇaṃ mahat
ददर्श मध्यमे गुल्मे राक्षसस्य चरान् बहून्। दीक्षिताञ्जटिलान् मुण्डान् गोजिनाम्बरवाससः
dadarśa madhyame gulme rākṣasasya carān bahūn| dīkṣitāñjaṭilān muṇḍān gojināmbaravāsasaḥ
दर्भमुष्टिप्रहरणानग्निकुण्डायुधांस्तथा। कूटमुद्गरपाणींश्च दण्डायुधधरानपि
darbhamuṣṭipraharaṇānagnikuṇḍāyudhāṃstathā| kūṭamudagarapāṇīṃśca daṇḍāyudhadharānapi
एकाक्षानेकवर्णांश्च लंबोदरपयोधरान्। करालान् भुग्नवक्त्रांश्च विकटान् वामनांस्तथा
ekākṣānekavarṇāṃśca laṃbodarapayodharān| karālān bhugnavaktrāṃśca vikaṭān vāmanāṃstathā
धन्विनः खड्गिनश्चैव शतघ्नीमुसलायुधान्। परिघोत्तमहस्तांश्च विचित्रकवचोज्ज्वलान्
dhanvinaḥ khaḍaginaścaiva śataghnīmusalāyudhān| parighottamahastāṃśca vicitrakavacojjvalān
नातिस्थूलान् नातिकृशान् नातिदीर्घातिह्रस्वकान्। नातिगौरान् नातिकृष्णान्नातिकुब्जान्न वामनान्
nātisthūlān nātikṛśān nātidīrghātihrasvakān| nātigaurān nātikṛṣṇānnātikubjānna vāmanān
विरूपान् बहुरूपांश्च सुरूपांश्च सुवर्चसः। ध्वजिनः पताकिनश्चैव ददर्श विविधायुधान्
virūpān bahurūpāṃśca surūpāṃśca suvarcasaḥ| dhvajinaḥ patākinaścaiva dadarśa vividhāyudhān
शक्तिवृक्षायुधांश्चैव पट्टिशाशनिधारिणः। क्षेपणीपाशहस्तांश्च ददर्श स महाकपिः
śaktivṛkṣāyudhāṃścaiva paṭṭiśāśanidhāriṇaḥ| kṣepaṇīpāśahastāṃśca dadarśa sa mahākapiḥ
स्रग्विणस्त्वनुलिप्तांश्च वराभरणभूषितान्। नानावेषसमायुक्तान् यथास्वैरचरान् बहून्
sragviṇastvanuliptāṃśca varābharaṇabhūṣitān| nānāveṣasamāyuktān yathāsvairacarān bahūn
तीक्ष्णशूलधरांश्चैव वज्रिणश्च महाबलान्। शतसाहस्रमव्यग्रमारक्षं मध्यमं कपिः
tīkṣṇaśūladharāṃścaiva vajriṇaśca mahābalān| śatasāhasramavyagramārakṣaṃ madhyamaṃ kapiḥ
रक्षोऽधिपतिनिर्दिष्टं ददर्शान्तःपुराग्रतः। स तदा तद् गृहं दृष्ट्वा महाहाटकतोरणम्
rakṣo'dhipatinirdiṣṭaṃ dadarśāntaḥpurāgrataḥ| sa tadā tad gṛhaṃ dṛṣṭvā mahāhāṭakatoraṇam
राक्षसेन्द्रस्य विख्यातमद्रिमूर्ध्नि प्रतिष्ठितम्। पुण्डरीकावतंसाभिः परिखाभिः समावृतम्
rākṣasendrasya vikhyātamadrimūrdhni pratiṣṭhitam| puṇḍarīkāvataṃsābhiḥ parikhābhiḥ samāvṛtam
प्राकारावृतमत्यन्तं ददर्श स महाकपिः। त्रिविष्टपनिभं दिव्यं दिव्यनादविनादितम्
prākārāvṛtamatyantaṃ dadarśa sa mahākapiḥ| triviṣṭapanibhaṃ divyaṃ divyanādavināditam
वाजिह्रेषितसंघुष्टं नादितं भूषणैस्तथा। रथैर्यानैर्विमानैश्च तथा हयगजैः शुभैः
vājihreṣitasaṃghuṣṭaṃ nāditaṃ bhūṣaṇaistathā| rathairyānairvimānaiśca tathā hayagajaiḥ śubhaiḥ
वारणैश्च चतुर्दन्तैः श्वेताभ्रनिचयोपमैः। भूषितै रुचिरद्वारं मत्तैश्च मृगपक्षिभिः
vāraṇaiśca caturdantaiḥ śvetābhranicayopamaiḥ| bhūṣitai ruciradvāraṃ mattaiśca mṛgapakṣibhiḥ
रक्षितं सुमहावीर्यैर्यातुधानैः सहस्रशः। राक्षसाधिपतेर्गुप्तमाविवेश गृहं कपिः
rakṣitaṃ sumahāvīryairyātudhānaiḥ sahasraśaḥ| rākṣasādhipaterguptamāviveśa gṛhaṃ kapiḥ
स हेमजाम्बूनदचक्रवालं महार्हमुक्तामणि भूषितान्तम्। परार्घ्यकालागुरुचन्दनार्हं स रावणान्तःपुरमाविवेश
sa hemajāmbūnadacakravālaṃ mahārhamuktāmaṇi bhūṣitāntam| parārghyakālāgurucandanārhaṃ sa rāvaṇāntaḥpuramāviveśa
ततः स मध्यंगतमंशुमन्तं ज्योत्स्नावितानं मुहुरुद्वमन्तम्। ददर्श धीमान् भुवि भानुमन्तं गोष्ठे वृषं मत्तमिव भ्रमन्तम्
tataḥ sa madhyaṃgatamaṃśumantaṃ jyotsnāvitānaṃ muhurudvamantam| dadarśa dhīmān bhuvi bhānumantaṃ goṣṭhe vṛṣaṃ mattamiva bhramantam
लोकस्य पापानि विनाशयन्तं महोदधिं चापि समेधयन्तम्। भूतानि सर्वाणि विराजयन्तं ददर्श शीतांशुमथाभियान्तम्
lokasya pāpāni vināśayantaṃ mahodadhiṃ cāpi samedhayantam| bhūtāni sarvāṇi virājayantaṃ dadarśa śītāṃśumathābhiyāntam
या भाति लक्ष्मीर्भुवि मन्दरस्था यथा प्रदोषेषु च सागरस्था। तथैव तोयेषु च पुष्करस्था रराज सा चारुनिशाकरस्था
yā bhāti lakṣmīrbhuvi mandarasthā yathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā| tathaiva toyeṣu ca puṣkarasthā rarāja sā cāruniśākarasthā
हंसो यथा राजतपञ्जरस्थः सिंहो यथा मन्दरकन्दरस्थः। वीरो यथा गर्वितकुञ्जरस्थ- श्चन्द्रोऽपि बभ्राज तथाम्बरस्थः
haṃso yathā rājatapañjarasthaḥ siṃho yathā mandarakandarasthaḥ| vīro yathā garvitakuñjarastha- ścandro'pi babhrāja tathāmbarasthaḥ
स्थितः ककुद्मानिव तीक्ष्णशृङ्गो महाचलः श्वेत इवोर्ध्वशृङ्गः। हस्तीव जाम्बूनदबद्धशृङ्गो विभाति चन्द्रः परिपूर्णशृङ्गः
sthitaḥ kakudmāniva tīkṣṇaśṛṅgo mahācalaḥ śveta ivordhvaśṛṅgaḥ| hastīva jāmbūnadabaddhaśṛṅgo vibhāti candraḥ paripūrṇaśṛṅgaḥ
विनष्टशीताम्बुतुषारपङ्को महाग्रहग्राहविनष्टपङ्कः। प्रकाशलक्ष्म्याश्रयनिर्मलाङ्को रराज चन्द्रो भगवान् शशाङ्कः
vinaṣṭaśītāmbutuṣārapaṅko mahāgrahagrāhavinaṣṭapaṅkaḥ| prakāśalakṣmyāśrayanirmalāṅko rarāja candro bhagavān śaśāṅkaḥ
शिलातलं प्राप्य यथा मृगेन्द्रो महारणं प्राप्य यथा गजेन्द्रः। राज्यं समासाद्य यथा नरेन्द्र- स्तथा प्रकाशो विरराज चन्द्रः
śilātalaṃ prāpya yathā mṛgendro mahāraṇaṃ prāpya yathā gajendraḥ| rājyaṃ samāsādya yathā narendra- stathā prakāśo virarāja candraḥ
प्रकाशचन्द्रोदयनष्टदोषः प्रवृद्धरक्षःपिशिताशदोषः। रामाभिरामेरितचित्तदोषः स्वर्गप्रकाशो भगवान् प्रदोषः
prakāśacandrodayanaṣṭadoṣaḥ pravṛddharakṣaḥpiśitāśadoṣaḥ| rāmābhirāmeritacittadoṣaḥ svargaprakāśo bhagavān pradoṣaḥ
तन्त्रीस्वराः कर्णसुखाः प्रवृत्ताः स्वपन्ति नार्यः पतिभिः सुवृत्ताः। नक्तंचराश्चापि तथा प्रवृत्ता विहर्तुमत्यद्भुतरौद्रवृत्ताः
tantrīsvarāḥ karṇasukhāḥ pravṛttāḥ svapanti nāryaḥ patibhiḥ suvṛttāḥ| naktaṃcarāścāpi tathā pravṛttā vihartumatyadbhutaraudravṛttāḥ
मत्तप्रमत्तानि समाकुलानि रथाश्वभद्रासनसंकुलानि। वीरश्रिया चापि समाकुलानि ददर्श धीमान् स कपिः कुलानि
mattapramattāni samākulāni rathāśvabhadrāsanasaṃkulāni| vīraśriyā cāpi samākulāni dadarśa dhīmān sa kapiḥ kulāni
परस्परं चाधिकमाक्षिपन्ति भुजांश्च पीनानधिविक्षिपन्ति। मत्तप्रलापानधिविक्षिपन्ति मत्तानि चान्योन्यमधिक्षिपन्ति
parasparaṃ cādhikamākṣipanti bhujāṃśca pīnānadhivikṣipanti| mattapralāpānadhivikṣipanti mattāni cānyonyamadhikṣipanti
रक्षांसि वक्षांसि च विक्षिपन्ति गात्राणि कान्तासु च विक्षिपन्ति। रूपाणि चित्राणि च विक्षिपन्ति दृढानि चापानि च विक्षिपन्ति
rakṣāṃsi vakṣāṃsi ca vikṣipanti gātrāṇi kāntāsu ca vikṣipanti| rūpāṇi citrāṇi ca vikṣipanti dṛḍhāni cāpāni ca vikṣipanti
ददर्श कान्ताश्च समालभन्त्य- स्तथापरास्तत्र पुनः स्वपन्त्यः। सुरूपवक्त्राश्च तथा हसन्त्यः क्रुद्धाः पराश्चापि विनिःश्वसन्त्यः
dadarśa kāntāśca samālabhantya- stathāparāstatra punaḥ svapantyaḥ| surūpavaktrāśca tathā hasantyaḥ kruddhāḥ parāścāpi viniḥśvasantyaḥ
महागजैश्चापि तथा नदद्भिः सुपूजितैश्चापि तथा सुसद्भिः। रराज वीरैश्च विनिःश्वसद्भि- र्ह्रदा भुजंगैरिव निःश्वसद्भिः
mahāgajaiścāpi tathā nadadbhiḥ supūjitaiścāpi tathā susadbhiḥ| rarāja vīraiśca viniḥśvasadbhi- rhradā bhujaṃgairiva niḥśvasadbhiḥ
बुद्धिप्रधानान् रुचिराभिधानान् संश्रद्दधानाञ्जगतः प्रधानान्। नानाविधानान् रुचिराभिधानान् ददर्श तस्यां पुरि यातुधानान्
buddhipradhānān rucirābhidhānān saṃśraddadhānāñjagataḥ pradhānān| nānāvidhānān rucirābhidhānān dadarśa tasyāṃ puri yātudhānān
ननन्द दृष्ट्वा स च तान् सुरूपान् नानागुणानात्मगुणानुरूपान्। विद्योतमानान् स च तान् सुरूपान् ददर्श कांश्चिच्च पुनर्विरूपान्
nananda dṛṣṭvā sa ca tān surūpān nānāguṇānātmaguṇānurūpān| vidyotamānān sa ca tān surūpān dadarśa kāṃścicca punarvirūpān
ततो वरार्हाः सुविशुद्धभावा- स्तेषां स्त्रियस्तत्र महानुभावाः। प्रियेषु पानेषु च सक्तभावा ददर्श तारा इव सुस्वभावाः
tato varārhāḥ suviśuddhabhāvā- steṣāṃ striyastatra mahānubhāvāḥ| priyeṣu pāneṣu ca saktabhāvā dadarśa tārā iva susvabhāvāḥ
स्त्रियो ज्वलन्तीस्त्रपयोपगूढा निशीथकाले रमणोपगूढाः। ददर्श काश्चित् प्रमदोपगूढा यथा विहंगा विहगोपगूढाः
striyo jvalantīstrapayopagūḍhā niśīthakāle ramaṇopagūḍhāḥ| dadarśa kāścit pramadopagūḍhā yathā vihaṃgā vihagopagūḍhāḥ
अन्याः पुनर्हर्म्यतलोपविष्टा- स्तत्र प्रियाङ्केषु सुखोपविष्टाः। भर्तुः परा धर्मपरा निविष्टा ददर्श धीमान् मदनोपविष्टाः
anyāḥ punarharmyatalopaviṣṭā- statra priyāṅkeṣu sukhopaviṣṭāḥ| bhartuḥ parā dharmaparā niviṣṭā dadarśa dhīmān madanopaviṣṭāḥ
अप्रावृताः काञ्चनराजिवर्णाः काश्चित्परार्घ्यास्तपनीयवर्णाः। पुनश्च काश्चिच्छशलक्ष्मवर्णाः कान्तप्रहीणा रुचिराङ्गवर्णाः
aprāvṛtāḥ kāñcanarājivarṇāḥ kāścitparārghyāstapanīyavarṇāḥ| punaśca kāścicchaśalakṣmavarṇāḥ kāntaprahīṇā rucirāṅgavarṇāḥ
ततः प्रियान् प्राप्य मनोऽभिरामान् सुप्रीतियुक्ताः सुमनोऽभिरामाः। गृहेषु हृष्टाः परमाभिरामा हरिप्रवीरः स ददर्श रामाः
tataḥ priyān prāpya mano'bhirāmān suprītiyuktāḥ sumano'bhirāmāḥ| gṛheṣu hṛṣṭāḥ paramābhirāmā haripravīraḥ sa dadarśa rāmāḥ
चन्द्रप्रकाशाश्च हि वक्त्रमाला वक्राः सुपक्ष्माश्च सुनेत्रमालाः। विभूषणानां च ददर्श मालाः शतह्रदानामिव चारुमालाः
candraprakāśāśca hi vaktramālā vakrāḥ supakṣmāśca sunetramālāḥ| vibhūṣaṇānāṃ ca dadarśa mālāḥ śatahradānāmiva cārumālāḥ
न त्वेव सीतां परमाभिजातां पथि स्थिते राजकुले प्रजाताम्। लतां प्रफुल्लामिव साधुजातां ददर्श तन्वीं मनसाभिजाताम्
na tveva sītāṃ paramābhijātāṃ pathi sthite rājakule prajātām| latāṃ praphullāmiva sādhujātāṃ dadarśa tanvīṃ manasābhijātām
सनातने वर्त्मनि संनिविष्टां रामेक्षणीं तां मदनाभिविष्टाम्। भर्तुर्मनः श्रीमदनुप्रविष्टां स्त्रीभ्यः पराभ्यश्च सदा विशिष्टाम्
sanātane vartmani saṃniviṣṭāṃ rāmekṣaṇīṃ tāṃ madanābhiviṣṭām| bharturmanaḥ śrīmadanupraviṣṭāṃ strībhyaḥ parābhyaśca sadā viśiṣṭām
उष्णार्दितां सानुसृतास्रकण्ठीं पुरा वरार्होत्तमनिष्ककण्ठीम्। सुजातपक्ष्मामभिरक्तकण्ठीं वने प्रनृत्तामिव नीलकण्ठीम्
uṣṇārditāṃ sānusṛtāsrakaṇṭhīṃ purā varārhottamaniṣkakaṇṭhīm| sujātapakṣmāmabhiraktakaṇṭhīṃ vane pranṛttāmiva nīlakaṇṭhīm
अव्यक्तरेखामिव चन्द्रलेखां पांसुप्रदिग्धामिव हेमरेखाम्। क्षतप्ररूढामिव वर्णरेखां वायुप्रभुग्नामिव मेघरेखाम्
avyaktarekhāmiva candralekhāṃ pāṃsupradigdhāmiva hemarekhām| kṣataprarūḍhāmiva varṇarekhāṃ vāyuprabhugnāmiva megharekhām
सीतामपश्यन्मनुजेश्वरस्य रामस्य पत्नीं वदतां वरस्य। बभूव दुःखोपहतश्चिरस्य प्लवंगमो मन्द इवाचिरस्य
sītāmapaśyanmanujeśvarasya rāmasya patnīṃ vadatāṃ varasya| babhūva duḥkhopahataścirasya plavaṃgamo manda ivācirasya
स निकामं विमानेषु विचरन् कामरूपधृक्। विचचार कपिर्लङ्कां लाघवेन समन्वितः
sa nikāmaṃ vimāneṣu vicaran kāmarūpadhṛk| vicacāra kapirlaṅkāṃ lāghavena samanvitaḥ
आससाद च लक्ष्मीवान् राक्षसेन्द्रनिवेशनम्। प्राकारेणार्कवर्णेन भास्वरेणाभिसंवृतम्
āsasāda ca lakṣmīvān rākṣasendraniveśanam| prākāreṇārkavarṇena bhāsvareṇābhisaṃvṛtam
रक्षितं राक्षसैर्भीमैः सिंहैरिव महद् वनम्। समीक्षमाणो भवनं चकाशे कपिकुञ्जरः
rakṣitaṃ rākṣasairbhīmaiḥ siṃhairiva mahad vanam| samīkṣamāṇo bhavanaṃ cakāśe kapikuñjaraḥ
रूप्यकोपहितैश्चित्रैस्तोरणैर्हेमभूषणैः। विचित्राभिश्च कक्ष्याभिर्द्वारैश्च रुचिरैर्वृतम्
rūpyakopahitaiścitraistoraṇairhemabhūṣaṇaiḥ| vicitrābhiśca kakṣyābhirdvāraiśca rucirairvṛtam
गजास्थितैर्महामात्रैः शूरैश्च विगतश्रमैः। उपस्थितमसंहार्यैर्हयैः स्यन्दनयायिभिः
gajāsthitairmahāmātraiḥ śūraiśca vigataśramaiḥ| upasthitamasaṃhāryairhayaiḥ syandanayāyibhiḥ
सिंहव्याघ्रतनुत्राणैर्दान्तकाञ्चनराजतीः। घोषवद्भिर्विचित्रैश्च सदा विचरितं रथैः
siṃhavyāghratanutrāṇairdāntakāñcanarājatīḥ| ghoṣavadbhirvicitraiśca sadā vicaritaṃ rathaiḥ
बहुरत्नसमाकीर्णं परार्घ्यासनभूषितम्। महारथसमावापं महारथमहासनम्
bahuratnasamākīrṇaṃ parārghyāsanabhūṣitam| mahārathasamāvāpaṃ mahārathamahāsanam
दृश्यैश्च परमोदारैस्तैस्तैश्च मृगपक्षिभिः। विविधैर्बहुसाहस्रैः परिपूर्णं समन्ततः
dṛśyaiśca paramodāraistaistaiśca mṛgapakṣibhiḥ| vividhairbahusāhasraiḥ paripūrṇaṃ samantataḥ
विनीतैरन्तपालैश्च रक्षोभिश्च सुरक्षितम्। मुख्याभिश्च वरस्त्रीभिः परिपूर्णं समन्ततः
vinītairantapālaiśca rakṣobhiśca surakṣitam| mukhyābhiśca varastrībhiḥ paripūrṇaṃ samantataḥ
मुदितप्रमदारत्नं राक्षसेन्द्रनिवेशनम्। वराभरणसंह्रादैः समुद्रस्वननिःस्वनम्
muditapramadāratnaṃ rākṣasendraniveśanam| varābharaṇasaṃhrādaiḥ samudrasvananiḥsvanam
तद् राजगुणसम्पन्नं मुख्यैश्च वरचन्दनैः। महाजनसमाकीर्णं सिंहैरिव महद् वनम्
tad rājaguṇasampannaṃ mukhyaiśca varacandanaiḥ| mahājanasamākīrṇaṃ siṃhairiva mahad vanam
भेरीमृदङ्गाभिरुतं शङ्खघोषविनादितम्। नित्यार्चितं पर्वसुतं पूजितं राक्षसैः सदा
bherīmṛdaṅgābhirutaṃ śaṅkhaghoṣavināditam| nityārcitaṃ parvasutaṃ pūjitaṃ rākṣasaiḥ sadā
समुद्रमिव गम्भीरं समुद्रसमनिःस्वनम्। महात्मनो महद् वेश्म महारत्नपरिच्छदम्
samudramiva gambhīraṃ samudrasamaniḥsvanam| mahātmano mahad veśma mahāratnaparicchadam
महारत्नसमाकीर्णं ददर्श स महाकपिः। विराजमानं वपुषा गजाश्वरथसंकुलम्
mahāratnasamākīrṇaṃ dadarśa sa mahākapiḥ| virājamānaṃ vapuṣā gajāśvarathasaṃkulam
लंकाभरणमित्येव सोऽमन्यत महाकपिः। चचार हनुमांस्तत्र रावणस्य समीपतः
laṃkābharaṇamityeva so'manyata mahākapiḥ| cacāra hanumāṃstatra rāvaṇasya samīpataḥ
गृहाद् गृहं राक्षसानामुद्यानानि च सर्वशः। वीक्षमाणोऽप्यसंत्रस्तः प्रासादांश्च चचार सः
gṛhād gṛhaṃ rākṣasānāmudyānāni ca sarvaśaḥ| vīkṣamāṇo'pyasaṃtrastaḥ prāsādāṃśca cacāra saḥ
अवप्लुत्य महावेगः प्रहस्तस्य निवेशनम्। ततोऽन्यत् पुप्लुवे वेश्म महापार्श्वस्य वीर्यवान्
avaplutya mahāvegaḥ prahastasya niveśanam| tato'nyat pupluve veśma mahāpārśvasya vīryavān
अथ मेघप्रतीकाशं कुम्भकर्णनिवेशनम्। विभीषणस्य च तथा पुप्लुवे स महाकपिः
atha meghapratīkāśaṃ kumbhakarṇaniveśanam| vibhīṣaṇasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ
महोदरस्य च तथा विरूपाक्षस्य चैव हि। विद्युज्जिह्वस्य भवनं विद्युन्मालेस्तथैव च
mahodarasya ca tathā virūpākṣasya caiva hi| vidyujjihvasya bhavanaṃ vidyunmālestathaiva ca
वज्रदंष्ट्रस्य च तथा पुप्लुवे स महाकपिः। शुकस्य च महावेगः सारणस्य च धीमतः
vajradaṃṣṭrasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ| śukasya ca mahāvegaḥ sāraṇasya ca dhīmataḥ
तथा चेन्द्रजितो वेश्म जगाम हरियूथपः। जम्बुमालेः सुमालेश्च जगाम हरिसत्तमः
tathā cendrajito veśma jagāma hariyūthapaḥ| jambumāleḥ sumāleśca jagāma harisattamaḥ
रश्मिकेतोश्च भवनं सूर्यशत्रोस्तथैव च। वज्रकायस्य च तथा पुप्लुवे स महाकपिः
raśmiketośca bhavanaṃ sūryaśatrostathaiva ca| vajrakāyasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ
धूम्राक्षस्याथ सम्पातेर्भवनं मारुतात्मजः। विद्युद्रूपस्य भीमस्य घनस्य विघनस्य च
dhūmrākṣasyātha sampāterbhavanaṃ mārutātmajaḥ| vidyudrūpasya bhīmasya ghanasya vighanasya ca
शुकनाभस्य चक्रस्य शठस्य कपटस्य च। ह्रस्वकर्णस्य दंष्ट्रस्य लोमशस्य च रक्षसः
śukanābhasya cakrasya śaṭhasya kapaṭasya ca| hrasvakarṇasya daṃṣṭrasya lomaśasya ca rakṣasaḥ
युद्धोन्मत्तस्य मत्तस्य ध्वजग्रीवस्य सादिनः। विद्युज्जिह्वद्विजिह्वानां तथा हस्तिमुखस्य च
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya sādinaḥ| vidyujjihvadvijihvānāṃ tathā hastimukhasya ca
करालस्य पिशाचस्य शोणिताक्षस्य चैव हि। प्लवमानः क्रमेणैव हनुमान् मारुतात्मजः
karālasya piśācasya śoṇitākṣasya caiva hi| plavamānaḥ krameṇaiva hanumān mārutātmajaḥ
तेषु तेषु महार्हेषु भवनेषु महायशाः। तेषामृद्धिमतामृद्धिं ददर्श स महाकपिः
teṣu teṣu mahārheṣu bhavaneṣu mahāyaśāḥ| teṣāmṛddhimatāmṛddhiṃ dadarśa sa mahākapiḥ
सर्वेषां समतिक्रम्य भवनानि समन्ततः। आससादाथ लक्ष्मीवान् राक्षसेन्द्रनिवेशनम्
sarveṣāṃ samatikramya bhavanāni samantataḥ| āsasādātha lakṣmīvān rākṣasendraniveśanam
रावणस्योपशायिन्यो ददर्श हरिसत्तमः। विचरन् हरिशार्दूलो राक्षसीर्विकृतेक्षणाः
rāvaṇasyopaśāyinyo dadarśa harisattamaḥ| vicaran hariśārdūlo rākṣasīrvikṛtekṣaṇāḥ
शूलमुद्गरहस्तांश्च शक्तितोमरधारिणः। ददर्श विविधान्गुल्मांस्तस्य रक्षःपतेर्गृहे
śūlamudagarahastāṃśca śaktitomaradhāriṇaḥ| dadarśa vividhāngulmāṃstasya rakṣaḥpatergṛhe
राक्षसांश्च महाकायान् नानाप्रहरणोद्यतान्। रक्तान् श्वेतान् सितांश्चापि हरींश्चापि महाजवान्
rākṣasāṃśca mahākāyān nānāpraharaṇodyatān| raktān śvetān sitāṃścāpi harīṃścāpi mahājavān
कुलीनान् रूपसम्पन्नान् गजान् परगजारुजान्। शिक्षितान् गजशिक्षायामैरावतसमान् युधि
kulīnān rūpasampannān gajān paragajārujān| śikṣitān gajaśikṣāyāmairāvatasamān yudhi
निहन्तॄन् परसैन्यानां गृहे तस्मिन् ददर्श सः। क्षरतश्च यथा मेघान् स्रवतश्च यथा गिरीन्
nihantṝn parasainyānāṃ gṛhe tasmin dadarśa saḥ| kṣarataśca yathā meghān sravataśca yathā girīn
मेघस्तनितनिर्घोषान् दुर्धर्षान् समरे परैः। सहस्रं वाहिनीस्तत्र जाम्बूनदपरिष्कृताः
meghastanitanirghoṣān durdharṣān samare paraiḥ| sahasraṃ vāhinīstatra jāmbūnadapariṣkṛtāḥ
हेमजालैरविच्छिन्नास्तरुणादित्यसंनिभाः। ददर्श राक्षसेन्द्रस्य रावणस्य निवेशने
hemajālairavicchinnāstaruṇādityasaṃnibhāḥ| dadarśa rākṣasendrasya rāvaṇasya niveśane
शिबिका विविधाकाराः स कपिर्मारुतात्मजः। लतागृहाणि चित्राणि चित्रशालागृहाणि च
śibikā vividhākārāḥ sa kapirmārutātmajaḥ| latāgṛhāṇi citrāṇi citraśālāgṛhāṇi ca
क्रीडागृहाणि चान्यानि दारुपर्वतकानि च। कामस्य गृहकं रम्यं दिवागृहकमेव च
krīḍāgṛhāṇi cānyāni dāruparvatakāni ca| kāmasya gṛhakaṃ ramyaṃ divāgṛhakameva ca
ददर्श राक्षसेन्द्रस्य रावणस्य निवेशने। स मन्दरसमप्रख्यं मयूरस्थानसंकुलम्
dadarśa rākṣasendrasya rāvaṇasya niveśane| sa mandarasamaprakhyaṃ mayūrasthānasaṃkulam
ध्वजयष्टिभिराकीर्णं ददर्श भवनोत्तमम्। अनन्तरत्ननिचयं निधिजालं समन्ततः। धीरनिष्ठितकर्माङ्गं गृहं भूतपतेरिव
dhvajayaṣṭibhirākīrṇaṃ dadarśa bhavanottamam| anantaratnanicayaṃ nidhijālaṃ samantataḥ| dhīraniṣṭhitakarmāṅgaṃ gṛhaṃ bhūtapateriva
अर्चिर्भिश्चापि रत्नानां तेजसा रावणस्य च। विरराज च तद् वेश्म रश्मिवानिव रश्मिभिः
arcirbhiścāpi ratnānāṃ tejasā rāvaṇasya ca| virarāja ca tad veśma raśmivāniva raśmibhiḥ
जाम्बूनदमयान्येव शयनान्यासनानि च। भाजनानि च शुभ्राणि ददर्श हरियूथपः
jāmbūnadamayānyeva śayanānyāsanāni ca| bhājanāni ca śubhrāṇi dadarśa hariyūthapaḥ
मध्वासवकृतक्लेदं मणिभाजनसंकुलम्। मनोरममसम्बाधं कुबेरभवनं यथा
madhvāsavakṛtakledaṃ maṇibhājanasaṃkulam| manoramamasambādhaṃ kuberabhavanaṃ yathā
नूपुराणां च घोषेण काञ्चीनां निःस्वनेन च। मृदङ्गतलनिर्घोषैर्घोषवद्भिर्विनादितम्
nūpurāṇāṃ ca ghoṣeṇa kāñcīnāṃ niḥsvanena ca| mṛdaṅgatalanirghoṣairghoṣavadbhirvināditam
प्रासादसंघातयुतं स्त्रीरत्नशतसंकुलम्। सुव्यूढकक्ष्यं हनुमान् प्रविवेश महागृहम्
prāsādasaṃghātayutaṃ strīratnaśatasaṃkulam| suvyūḍhakakṣyaṃ hanumān praviveśa mahāgṛham
स वेश्मजालं बलवान् ददर्श व्यासक्तवैदूर्यसुवर्णजालम्। यथा महत्प्रावृषि मेघजालं विद्युत्पिनद्धं सविहङ्गजालम्
sa veśmajālaṃ balavān dadarśa vyāsaktavaidūryasuvarṇajālam| yathā mahatprāvṛṣi meghajālaṃ vidyutpinaddhaṃ savihaṅgajālam
निवेशनानां विविधाश्च शालाः प्रधानशङ्खायुधचापशालाः। मनोहराश्चापि पुनर्विशाला ददर्श वेश्माद्रिषु चन्द्रशालाः
niveśanānāṃ vividhāśca śālāḥ pradhānaśaṅkhāyudhacāpaśālāḥ| manoharāścāpi punarviśālā dadarśa veśmādriṣu candraśālāḥ
गृहाणि नानावसुराजितानि देवासुरैश्चापि सुपूजितानि। सर्वैश्च दोषैः परिवर्जितानि कपिर्ददर्श स्वबलार्जितानि
gṛhāṇi nānāvasurājitāni devāsuraiścāpi supūjitāni| sarvaiśca doṣaiḥ parivarjitāni kapirdadarśa svabalārjitāni
तानि प्रयत्नाभिसमाहितानि मयेन साक्षादिव निर्मितानि। महीतले सर्वगुणोत्तराणि ददर्श लंकाधिपतेर्गृहाणि
tāni prayatnābhisamāhitāni mayena sākṣādiva nirmitāni| mahītale sarvaguṇottarāṇi dadarśa laṃkādhipatergṛhāṇi
ततो ददर्शोच्छ्रितमेघरूपं मनोहरं काञ्चनचारुरूपम्। रक्षोऽधिपस्यात्मबलानुरूपं गृहोत्तमं ह्यप्रतिरूपरूपम्
tato dadarśocchritamegharūpaṃ manoharaṃ kāñcanacārurūpam| rakṣo'dhipasyātmabalānurūpaṃ gṛhottamaṃ hyapratirūparūpam
महीतले स्वर्गमिव प्रकीर्णं श्रिया ज्वलन्तं बहुरत्नकीर्णम्। नानातरूणां कुसुमावकीर्णं गिरेरिवाग्रं रजसावकीर्णम्
mahītale svargamiva prakīrṇaṃ śriyā jvalantaṃ bahuratnakīrṇam| nānātarūṇāṃ kusumāvakīrṇaṃ girerivāgraṃ rajasāvakīrṇam
नारीप्रवेकैरिव दीप्यमानं तडिद्भिरम्भोधरमर्च्यमानम्। हंसप्रवेकैरिव वाह्यमानं श्रिया युतं खे सुकृतं विमानम्
nārīpravekairiva dīpyamānaṃ taḍidbhirambhodharamarcyamānam| haṃsapravekairiva vāhyamānaṃ śriyā yutaṃ khe sukṛtaṃ vimānam
यथा नगाग्रं बहुधातुचित्रं यथा नभश्च ग्रहचन्द्रचित्रम्। ददर्श युक्तीकृतचारुमेघ- चित्रं विमानं बहुरत्नचित्रम्
yathā nagāgraṃ bahudhātucitraṃ yathā nabhaśca grahacandracitram| dadarśa yuktīkṛtacārumegha- citraṃ vimānaṃ bahuratnacitram
मही कृता पर्वतराजिपूर्णा शैलाः कृता वृक्षवितानपूर्णाः। वृक्षाः कृताः पुष्पवितानपूर्णाः पुष्पं कृतं केसरपत्रपूर्णम्
mahī kṛtā parvatarājipūrṇā śailāḥ kṛtā vṛkṣavitānapūrṇāḥ| vṛkṣāḥ kṛtāḥ puṣpavitānapūrṇāḥ puṣpaṃ kṛtaṃ kesarapatrapūrṇam
कृतानि वेश्मानि च पाण्डुराणि तथा सुपुष्पाण्यपि पुष्कराणि। पुनश्च पद्मानि सकेसराणि वनानि चित्राणि सरोवराणि
kṛtāni veśmāni ca pāṇḍurāṇi tathā supuṣpāṇyapi puṣkarāṇi| punaśca padmāni sakesarāṇi vanāni citrāṇi sarovarāṇi
पुष्पाह्वयं नाम विराजमानं रत्नप्रभाभिश्च विघूर्णमानम्। वेश्मोत्तमानामपि चोच्चमानं महाकपिस्तत्र महाविमानम्
puṣpāhvayaṃ nāma virājamānaṃ ratnaprabhābhiśca vighūrṇamānam| veśmottamānāmapi coccamānaṃ mahākapistatra mahāvimānam
कृताश्च वैदूर्यमया विहङ्गा रूप्यप्रवालैश्च तथा विहङ्गाः। चित्राश्च नानावसुभिर्भुजङ्गा जात्यानुरूपास्तुरगाः शुभाङ्गाः
kṛtāśca vaidūryamayā vihaṅgā rūpyapravālaiśca tathā vihaṅgāḥ| citrāśca nānāvasubhirbhujaṅgā jātyānurūpāsturagāḥ śubhāṅgāḥ
प्रवालजाम्बूनदपुष्पपक्षाः सलीलमावर्जितजिह्मपक्षाः। कामस्य साक्षादिव भान्ति पक्षाः कृता विहङ्गाः सुमुखाः सुपक्षाः
pravālajāmbūnadapuṣpapakṣāḥ salīlamāvarjitajihmapakṣāḥ| kāmasya sākṣādiva bhānti pakṣāḥ kṛtā vihaṅgāḥ sumukhāḥ supakṣāḥ
नियुज्यमानाश्च गजाः सुहस्ताः सकेसराश्चोत्पलपत्रहस्ताः। बभूव देवी च कृतासुहस्ता लक्ष्मीस्तथा पद्मिनि पद्महस्ता
niyujyamānāśca gajāḥ suhastāḥ sakesarāścotpalapatrahastāḥ| babhūva devī ca kṛtāsuhastā lakṣmīstathā padmini padmahastā
इतीव तद्गृहमभिगम्य शोभनं सविस्मयो नगमिव चारुकन्दरम्। पुनश्च तत्परमसुगन्धि सुन्दरं हिमात्यये नगमिव चारुकन्दरम्
itīva tadagṛhamabhigamya śobhanaṃ savismayo nagamiva cārukandaram| punaśca tatparamasugandhi sundaraṃ himātyaye nagamiva cārukandaram
ततः स तां कपिरभिपत्य पूजितां चरन् पुरीं दशमुखबाहुपालिताम्। अदृश्य तां जनकसुतां सुपूजितां सुदुःखितां पतिगुणवेगनिर्जिताम्
tataḥ sa tāṃ kapirabhipatya pūjitāṃ caran purīṃ daśamukhabāhupālitām| adṛśya tāṃ janakasutāṃ supūjitāṃ suduḥkhitāṃ patiguṇaveganirjitām
ततस्तदा बहुविधभावितात्मनः कृतात्मनो जनकसुतां सुवर्त्मनः। अपश्यतोऽभवदतिदुःखितं मनः सचक्षुषः प्रविचरतो महात्मनः
tatastadā bahuvidhabhāvitātmanaḥ kṛtātmano janakasutāṃ suvartmanaḥ| apaśyato'bhavadatiduḥkhitaṃ manaḥ sacakṣuṣaḥ pravicarato mahātmanaḥ
स तस्य मध्ये भवनस्य संस्थितो महद्विमानं मणिरत्नचित्रितम्। प्रतप्तजाम्बूनदजालकृत्रिमं ददर्श धीमान् पवनात्मजः कपिः
sa tasya madhye bhavanasya saṃsthito mahadvimānaṃ maṇiratnacitritam| prataptajāmbūnadajālakṛtrimaṃ dadarśa dhīmān pavanātmajaḥ kapiḥ
तदप्रमेयप्रतिकारकृत्रिमं कृतं स्वयं साध्विति विश्वकर्मणा। दिवं गते वायुपथे प्रतिष्ठितं व्यराजतादित्यपथस्य लक्ष्म तत्
tadaprameyapratikārakṛtrimaṃ kṛtaṃ svayaṃ sādhviti viśvakarmaṇā| divaṃ gate vāyupathe pratiṣṭhitaṃ vyarājatādityapathasya lakṣma tat
न तत्र किंचिन्न कृतं प्रयत्नतो न तत्र किंचिन्न महार्घरत्नवत्। न ते विशेषा नियताः सुरेष्वपि न तत्र किंचिन्न महाविशेषवत्
na tatra kiṃcinna kṛtaṃ prayatnato na tatra kiṃcinna mahārgharatnavat| na te viśeṣā niyatāḥ sureṣvapi na tatra kiṃcinna mahāviśeṣavat
तपः समाधानपराक्रमार्जितं मनःसमाधानविचारचारिणम्। अनेकसंस्थानविशेषनिर्मितं ततस्ततस्तुल्यविशेषनिर्मितम्
tapaḥ samādhānaparākramārjitaṃ manaḥsamādhānavicāracāriṇam| anekasaṃsthānaviśeṣanirmitaṃ tatastatastulyaviśeṣanirmitam
मनः समाधाय तु शीघ्रगामिनं दुरासदं मारुततुल्यगामिनम्। महात्मनां पुण्यकृतां महर्द्धिनां यशस्विनामग्ऱ्यमुदामिवालयम्
manaḥ samādhāya tu śīghragāminaṃ durāsadaṃ mārutatulyagāminam| mahātmanāṃ puṇyakṛtāṃ maharddhināṃ yaśasvināmagṟyamudāmivālayam
विशेषमालम्ब्य विशेषसंस्थितं विचित्रकूटं बहुकूटमण्डितम्। मनोऽभिरामं शरदिन्दुनिर्मलं विचित्रकूटं शिखरं गिरेर्यथा
viśeṣamālambya viśeṣasaṃsthitaṃ vicitrakūṭaṃ bahukūṭamaṇḍitam| mano'bhirāmaṃ śaradindunirmalaṃ vicitrakūṭaṃ śikharaṃ gireryathā
वहन्ति यत्कुण्डलशोभितानना महाशना व्योमचरानिशाचराः। विवृत्तविध्वस्तविशाललोचना महाजवा भूतगणाः सहस्रशः
vahanti yatkuṇḍalaśobhitānanā mahāśanā vyomacarāniśācarāḥ| vivṛttavidhvastaviśālalocanā mahājavā bhūtagaṇāḥ sahasraśaḥ
वसन्तपुष्पोत्करचारुदर्शनं वसन्तमासादपि चारुदर्शनम्। स पुष्पकं तत्र विमानमुत्तमं ददर्श तद् वानरवीरसत्तमः
vasantapuṣpotkaracārudarśanaṃ vasantamāsādapi cārudarśanam| sa puṣpakaṃ tatra vimānamuttamaṃ dadarśa tad vānaravīrasattamaḥ
तस्यालयवरिष्ठस्य मध्ये विमलमायतम्। ददर्श भवनश्रेष्ठं हनुमान् मारुतात्मजः
tasyālayavariṣṭhasya madhye vimalamāyatam| dadarśa bhavanaśreṣṭhaṃ hanumān mārutātmajaḥ
अर्धयोजनविस्तीर्णमायतं योजनं महत्। भवनं राक्षसेन्द्रस्य बहुप्रासादसंकुलम्
ardhayojanavistīrṇamāyataṃ yojanaṃ mahat| bhavanaṃ rākṣasendrasya bahuprāsādasaṃkulam
मार्गमाणस्तु वैदेहीं सीतामायतलोचनाम्। सर्वतः परिचक्राम हनूमानरिसूदनः
mārgamāṇastu vaidehīṃ sītāmāyatalocanām| sarvataḥ paricakrāma hanūmānarisūdanaḥ
उत्तमं राक्षसावासं हनुमानवलोकयन्। आससादाथ लक्ष्मीवान् राक्षसेन्द्रनिवेशनम्
uttamaṃ rākṣasāvāsaṃ hanumānavalokayan| āsasādātha lakṣmīvān rākṣasendraniveśanam
चतुर्विषाणैर्द्विरदैस्त्रिविषाणैस्तथैव च। परिक्षिप्तमसम्बाधं रक्ष्यमाणमुदायुधैः
caturviṣāṇairdviradaistriviṣāṇaistathaiva ca| parikṣiptamasambādhaṃ rakṣyamāṇamudāyudhaiḥ
राक्षसीभिश्च पत्नीभी रावणस्य निवेशनम्। आहृताभिश्च विक्रम्य राजकन्याभिरावृतम्
rākṣasībhiśca patnībhī rāvaṇasya niveśanam| āhṛtābhiśca vikramya rājakanyābhirāvṛtam
तन्नक्रमकराकीर्णं तिमिंगिलझषाकुलम्। वायुवेगसमाधूतं पन्नगैरिव सागरम्
tannakramakarākīrṇaṃ timiṃgilajhaṣākulam| vāyuvegasamādhūtaṃ pannagairiva sāgaram
या हि वैश्रवणे लक्ष्मीर्या चन्द्रे हरिवाहने। सा रावणगृहे रम्या नित्यमेवानपायिनी
yā hi vaiśravaṇe lakṣmīryā candre harivāhane| sā rāvaṇagṛhe ramyā nityamevānapāyinī
या च राज्ञः कुबेरस्य यमस्य वरुणस्य च। तादृशी तद्विशिष्टा वा ऋद्धी रक्षोगृहेष्विह
yā ca rājñaḥ kuberasya yamasya varuṇasya ca| tādṛśī tadviśiṣṭā vā ṛddhī rakṣogṛheṣviha
तस्य हर्म्यस्य मध्यस्थवेश्म चान्यत् सुनिर्मितम्। बहुनिर्यूहसंयुक्तं ददर्श पवनात्मजः
tasya harmyasya madhyasthaveśma cānyat sunirmitam| bahuniryūhasaṃyuktaṃ dadarśa pavanātmajaḥ
ब्रह्मणोऽर्थे कृतं दिव्यं दिवि यद् विश्वकर्मणा। विमानं पुष्पकं नाम सर्वरत्नविभूषितम्
brahmaṇo'rthe kṛtaṃ divyaṃ divi yad viśvakarmaṇā| vimānaṃ puṣpakaṃ nāma sarvaratnavibhūṣitam
परेण तपसा लेभे यत् कुबेरः पितामहात्। कुबेरमोजसा जित्वा लेभे तद् राक्षसेश्वरः
pareṇa tapasā lebhe yat kuberaḥ pitāmahāt| kuberamojasā jitvā lebhe tad rākṣaseśvaraḥ
ईहामृगसमायुक्तैः कार्तस्वरहिरण्मयैः। सुकृतैराचितं स्तम्भैः प्रदीप्तमिव च श्रिया
īhāmṛgasamāyuktaiḥ kārtasvarahiraṇmayaiḥ| sukṛtairācitaṃ stambhaiḥ pradīptamiva ca śriyā
मेरुमन्दरसंकाशैरुल्लिखद्भिरिवाम्बरम्। कूटागारैः शुभागारैः सर्वतः समलंकृतम्
merumandarasaṃkāśairullikhadbhirivāmbaram| kūṭāgāraiḥ śubhāgāraiḥ sarvataḥ samalaṃkṛtam
ज्वलनार्कप्रतीकाशैः सुकृतं विश्वकर्मणा। हेमसोपानयुक्तं च चारुप्रवरवेदिकम्
jvalanārkapratīkāśaiḥ sukṛtaṃ viśvakarmaṇā| hemasopānayuktaṃ ca cārupravaravedikam
जालवातायनैर्युक्तं काञ्चनैः स्फाटिकैरपि। इन्द्रनीलमहानीलमणिप्रवरवेदिकम्
jālavātāyanairyuktaṃ kāñcanaiḥ sphāṭikairapi| indranīlamahānīlamaṇipravaravedikam
विद्रुमेण विचित्रेण मणिभिश्च महाधनैः। निस्तुलाभिश्च मुक्ताभिस्तलेनाभिविराजितम्
vidrumeṇa vicitreṇa maṇibhiśca mahādhanaiḥ| nistulābhiśca muktābhistalenābhivirājitam
चन्दनेन च रक्तेन तपनीयनिभेन च। सुपुण्यगन्धिना युक्तमादित्यतरुणोपमम्
candanena ca raktena tapanīyanibhena ca| supuṇyagandhinā yuktamādityataruṇopamam
कूटागारैर्वराकारैर्विविधैः समलंकृतम्। विमानं पुष्पकं दिव्यमारुरोह महाकपिः। तत्रस्थः सर्वतो गन्धं पानभक्ष्यान्नसम्भवम्
kūṭāgārairvarākārairvividhaiḥ samalaṃkṛtam| vimānaṃ puṣpakaṃ divyamāruroha mahākapiḥ| tatrasthaḥ sarvato gandhaṃ pānabhakṣyānnasambhavam
दिव्यं सम्मूर्च्छितं जिघ्रन् रूपवन्तमिवानिलम्। स गन्धस्तं महासत्त्वं बन्धुर्बन्धुमिवोत्तमम्
divyaṃ sammūrcchitaṃ jighran rūpavantamivānilam| sa gandhastaṃ mahāsattvaṃ bandhurbandhumivottamam
इत एहीत्युवाचेव तत्र यत्र स रावणः। ततस्तां प्रस्थितः शालां ददर्श महतीं शिवाम्
ita ehītyuvāceva tatra yatra sa rāvaṇaḥ| tatastāṃ prasthitaḥ śālāṃ dadarśa mahatīṃ śivām
रावणस्य महाकान्तां कान्तामिव वरस्त्रियम्। मणिसोपानविकृतां हेमजालविराजिताम्
rāvaṇasya mahākāntāṃ kāntāmiva varastriyam| maṇisopānavikṛtāṃ hemajālavirājitām
स्फाटिकैरावृततलां दन्तान्तरितरूपिकाम्। मुक्तावज्रप्रवालैश्च रूप्यचामीकरैरपि
sphāṭikairāvṛtatalāṃ dantāntaritarūpikām| muktāvajrapravālaiśca rūpyacāmīkarairapi
विभूषितां मणिस्तम्भैः सुबहुस्तम्भभूषिताम्। समैर्ऋजुभिरत्युच्चैः समन्तात् सुविभूषितैः
vibhūṣitāṃ maṇistambhaiḥ subahustambhabhūṣitām| samairṛjubhiratyuccaiḥ samantāt suvibhūṣitaiḥ
स्तम्भैः पक्षैरिवात्युच्चैर्दिवं सम्प्रस्थितामिव। महत्या कुथयाऽऽस्तीर्णां पृथिवीलक्षणाङ्कया
stambhaiḥ pakṣairivātyuccairdivaṃ samprasthitāmiva| mahatyā kuthayā''stīrṇāṃ pṛthivīlakṣaṇāṅkayā
पृथिवीमिव विस्तीर्णां सराष्ट्रगृहशालिनीम्। नादितां मत्तविहगैर्दिव्यगन्धाधिवासिताम्
pṛthivīmiva vistīrṇāṃ sarāṣṭragṛhaśālinīm| nāditāṃ mattavihagairdivyagandhādhivāsitām
परर्घ्यास्तरणोपेतां रक्षोऽधिपनिषेविताम्। धूम्रामगुरुधूपेन विमलां हंसपाण्डुराम्
pararghyāstaraṇopetāṃ rakṣo'dhipaniṣevitām| dhūmrāmagurudhūpena vimalāṃ haṃsapāṇḍurām
पत्रपुष्पोपहारेण कल्माषीमिव सुप्रभाम्। मनसो मोदजननीं वर्णस्यापि प्रसाधिनीम्
patrapuṣpopahāreṇa kalmāṣīmiva suprabhām| manaso modajananīṃ varṇasyāpi prasādhinīm
तां शोकनाशिनीं दिव्यां श्रियः संजननीमिव। इन्द्रियाणीन्द्रियार्थैस्तु पञ्च पञ्चभिरुत्तमैः
tāṃ śokanāśinīṃ divyāṃ śriyaḥ saṃjananīmiva| indriyāṇīndriyārthaistu pañca pañcabhiruttamaiḥ
तर्पयामास मातेव तदा रावणपालिता। स्वर्गोऽयं देवलोकोऽयमिन्द्रस्यापि पुरी भवेत्। सिद्धिर्वेयं परा हि स्यादित्यमन्यत मारुतिः
tarpayāmāsa māteva tadā rāvaṇapālitā| svargo'yaṃ devaloko'yamindrasyāpi purī bhavet| siddhirveyaṃ parā hi syādityamanyata mārutiḥ
प्रध्यायत इवापश्यत् प्रदीपांस्तत्र काञ्चनान्। धूर्तानिव महाधूर्तैर्देवनेन पराजितान्
pradhyāyata ivāpaśyat pradīpāṃstatra kāñcanān| dhūrtāniva mahādhūrtairdevanena parājitān
दीपानां च प्रकाशेन तेजसा रावणस्य च। अर्चिर्भिर्भूषणानां च प्रदीप्तेत्यभ्यमन्यत
dīpānāṃ ca prakāśena tejasā rāvaṇasya ca| arcirbhirbhūṣaṇānāṃ ca pradīptetyabhyamanyata
ततोऽपश्यत् कुथासीनं नानावर्णाम्बरस्रजम्। सहस्रं वरनारीणां नानावेषबिभूषितम्
tato'paśyat kuthāsīnaṃ nānāvarṇāmbarasrajam| sahasraṃ varanārīṇāṃ nānāveṣabibhūṣitam
परिवृत्तेऽर्धरात्रे तु पाननिद्रावशंगतम्। क्रीडित्वोपरतं रात्रौ प्रसुप्तं बलवत् तदा
parivṛtte'rdharātre tu pānanidrāvaśaṃgatam| krīḍitvoparataṃ rātrau prasuptaṃ balavat tadā
तत् प्रसुप्तं विरुरुचे निःशब्दान्तरभूषितम्। निःशब्दहंसभ्रमरं यथा पद्मवनं महत्
tat prasuptaṃ viruruce niḥśabdāntarabhūṣitam| niḥśabdahaṃsabhramaraṃ yathā padmavanaṃ mahat
तासां संवृतदान्तानि मीलिताक्षीणि मारुतिः। अपश्यत् पद्मगन्धीनि वदनानि सुयोषिताम्
tāsāṃ saṃvṛtadāntāni mīlitākṣīṇi mārutiḥ| apaśyat padmagandhīni vadanāni suyoṣitām
प्रबुद्धानीव पद्मानि तासां भूत्वा क्षपाक्षये। पुनः संवृतपत्राणि रात्राविव बभुस्तदा
prabuddhānīva padmāni tāsāṃ bhūtvā kṣapākṣaye| punaḥ saṃvṛtapatrāṇi rātrāviva babhustadā
इमानि मुखपद्मानि नियतं मत्तषट्पदाः। अम्बुजानीव फुल्लानि प्रार्थयन्ति पुनः पुनः
imāni mukhapadmāni niyataṃ mattaṣaṭpadāḥ| ambujānīva phullāni prārthayanti punaḥ punaḥ
इति वामन्यत श्रीमानुपपत्त्या महाकपिः। मेने हि गुणतस्तानि समानि सलिलोद्भवैः
iti vāmanyata śrīmānupapattyā mahākapiḥ| mene hi guṇatastāni samāni salilodbhavaiḥ
सा तस्य शुशुभे शाला ताभिः स्त्रीभिर्विराजिता। शरदीव प्रसन्ना द्यौस्ताराभिरभिशोभिता
sā tasya śuśubhe śālā tābhiḥ strībhirvirājitā| śaradīva prasannā dyaustārābhirabhiśobhitā
स च ताभिः परिवृतः शुशुभे राक्षसाधिपः। यथा ह्युडुपतिः श्रीमांस्ताराभिरिव संवृतः
sa ca tābhiḥ parivṛtaḥ śuśubhe rākṣasādhipaḥ| yathā hyuḍupatiḥ śrīmāṃstārābhiriva saṃvṛtaḥ
याश्च्यवन्तेऽम्बरात् ताराः पुण्यशेषसमावृताः। इमास्ताः संगताः कृत्स्ना इति मेने हरिस्तदा
yāścyavante'mbarāt tārāḥ puṇyaśeṣasamāvṛtāḥ| imāstāḥ saṃgatāḥ kṛtsnā iti mene haristadā
ताराणामिव सुव्यक्तं महतीनां शुभार्चिषाम्। प्रभावर्णप्रसादाश्च विरेजुस्तत्र योषिताम्
tārāṇāmiva suvyaktaṃ mahatīnāṃ śubhārciṣām| prabhāvarṇaprasādāśca virejustatra yoṣitām
व्यावृत्तकचपीनस्रक्प्रकीर्णवरभूषणाः। पानव्यायामकालेषु निद्रोपहतचेतसः
vyāvṛttakacapīnasrakprakīrṇavarabhūṣaṇāḥ| pānavyāyāmakāleṣu nidropahatacetasaḥ
व्यावृत्ततिलकाः काश्चित् काश्चिदुदभ्रान्तनूपुराः। पार्श्वे गलितहाराश्च काश्चित् परमयोषितः
vyāvṛttatilakāḥ kāścit kāścidudabhrāntanūpurāḥ| pārśve galitahārāśca kāścit paramayoṣitaḥ
मुक्ताहारवृताश्चान्याः काश्चित् प्रस्रस्तवाससः। व्याविद्धरशनादामाः किशोर्य इव वाहिताः
muktāhāravṛtāścānyāḥ kāścit prasrastavāsasaḥ| vyāviddharaśanādāmāḥ kiśorya iva vāhitāḥ
अकुण्डलधराश्चान्या विच्छिन्नमृदितस्रजः। गजेन्द्रमृदिताः फुल्ला लता इव महावने
akuṇḍaladharāścānyā vicchinnamṛditasrajaḥ| gajendramṛditāḥ phullā latā iva mahāvane
चन्द्रांशुकिरणाभाश्च हाराः कासांचिदुद्गताः। हंसा इव बभुः सुप्ताः स्तनमध्येषु योषिताम्
candrāṃśukiraṇābhāśca hārāḥ kāsāṃcidudagatāḥ| haṃsā iva babhuḥ suptāḥ stanamadhyeṣu yoṣitām
अपरासां च वैदूर्याः कादम्बा इव पक्षिणः। हेमसूत्राणि चान्यासां चक्रवाका इवाभवन्
aparāsāṃ ca vaidūryāḥ kādambā iva pakṣiṇaḥ| hemasūtrāṇi cānyāsāṃ cakravākā ivābhavan
हंसकारण्डवोपेताश्चक्रवाकोपशोभिताः। आपगा इव ता रेजुर्जघनैः पुलिनैरिव
haṃsakāraṇḍavopetāścakravākopaśobhitāḥ| āpagā iva tā rejurjaghanaiḥ pulinairiva
किङ्किणीजालसंकाशास्ता हेमविपुलाम्बुजाः। भावग्राहा यशस्तीराः सुप्ता नद्य इवाबभुः
kiṅkiṇījālasaṃkāśāstā hemavipulāmbujāḥ| bhāvagrāhā yaśastīrāḥ suptā nadya ivābabhuḥ
मृदुष्वंगेषु कासांचित् कुचाग्रेषु च संस्थिताः। बभूवुर्भूषणानीव शुभा भूषणराजयः
mṛduṣvaṃgeṣu kāsāṃcit kucāgreṣu ca saṃsthitāḥ| babhūvurbhūṣaṇānīva śubhā bhūṣaṇarājayaḥ
अंशुकान्ताश्च कासांचिन्मुखमारुतकम्पिताः। उपर्युपरि वक्त्राणां व्याधूयन्ते पुनः पुनः
aṃśukāntāśca kāsāṃcinmukhamārutakampitāḥ| uparyupari vaktrāṇāṃ vyādhūyante punaḥ punaḥ
ताः पताका इवोद्धूताः पत्नीनां रुचिरप्रभाः। नानावर्णसुवर्णानां वक्त्रमूलेषु रेजिरे
tāḥ patākā ivoddhūtāḥ patnīnāṃ ruciraprabhāḥ| nānāvarṇasuvarṇānāṃ vaktramūleṣu rejire
ववल्गुश्चात्र कासांचित् कुण्डलानि शुभार्चिषाम्। मुखमारुतसंकम्पैर्मन्दं मन्दं च योषिताम्
vavalguścātra kāsāṃcit kuṇḍalāni śubhārciṣām| mukhamārutasaṃkampairmandaṃ mandaṃ ca yoṣitām
शर्करासवगन्धः स प्रकृत्या सुरभिः सुखः। तासां वदननिःश्वासः सिषेवे रावणं तदा
śarkarāsavagandhaḥ sa prakṛtyā surabhiḥ sukhaḥ| tāsāṃ vadananiḥśvāsaḥ siṣeve rāvaṇaṃ tadā
रावणाननशंकाश्च काश्चिद् रावणयोषितः। मुखानि च सपत्नीनामुपाजिघ्रन् पुनः पुनः
rāvaṇānanaśaṃkāśca kāścid rāvaṇayoṣitaḥ| mukhāni ca sapatnīnāmupājighran punaḥ punaḥ
अत्यर्थं सक्तमनसो रावणे ता वरस्त्रियः। अस्वतन्त्राः सपत्नीनां प्रियमेवाचरंस्तदा
atyarthaṃ saktamanaso rāvaṇe tā varastriyaḥ| asvatantrāḥ sapatnīnāṃ priyamevācaraṃstadā
बाहूनुपनिधायान्याः पारिहार्यविभूषितान्। अंशुकानि च रम्याणि प्रमदास्तत्र शिश्यिरे
bāhūnupanidhāyānyāḥ pārihāryavibhūṣitān| aṃśukāni ca ramyāṇi pramadāstatra śiśyire
अन्या वक्षसि चान्यस्यास्तस्याः काचित् पुनर्भुजम्। अपरा त्वङ्कमन्यस्यास्तस्याश्चाप्यपरा कुचौ
anyā vakṣasi cānyasyāstasyāḥ kācit punarbhujam| aparā tvaṅkamanyasyāstasyāścāpyaparā kucau
ऊरुपार्श्वकटीपृष्ठमन्योन्यस्य समाश्रिताः। परस्परनिविष्टांग्यो मदस्नेहवशानुगाः
ūrupārśvakaṭīpṛṣṭhamanyonyasya samāśritāḥ| parasparaniviṣṭāṃgyo madasnehavaśānugāḥ
अन्योन्यस्यांगसंस्पर्शात् प्रीयमाणाः सुमध्यमाः। एकीकृतभुजाः सर्वाः सुषुपुस्तत्र योषितः
anyonyasyāṃgasaṃsparśāt prīyamāṇāḥ sumadhyamāḥ| ekīkṛtabhujāḥ sarvāḥ suṣupustatra yoṣitaḥ
अन्योन्यभुजसूत्रेण स्त्रीमाला ग्रथिता हि सा। मालेव ग्रथिता सूत्रे शुशुभे मत्तषट्पदा
anyonyabhujasūtreṇa strīmālā grathitā hi sā| māleva grathitā sūtre śuśubhe mattaṣaṭpadā
लतानां माधवे मासि फुल्लानां वायुसेवनात्। अन्योन्यमालाग्रथितं संसक्तकुसुमोच्चयम्
latānāṃ mādhave māsi phullānāṃ vāyusevanāt| anyonyamālāgrathitaṃ saṃsaktakusumoccayam
प्रतिवेष्टितसुस्कन्धमन्योन्यभ्रमराकुलम्। आसीद् वनमिवोद्धूतं स्त्रीवनं रावणस्य तत्
prativeṣṭitasuskandhamanyonyabhramarākulam| āsīd vanamivoddhūtaṃ strīvanaṃ rāvaṇasya tat
उचितेष्वपि सुव्यक्तं न तासां योषितां तदा। विवेकः शक्य आधातुं भूषणांगाम्बरस्रजाम्
uciteṣvapi suvyaktaṃ na tāsāṃ yoṣitāṃ tadā| vivekaḥ śakya ādhātuṃ bhūṣaṇāṃgāmbarasrajām
रावणे सुखसंविष्टे ताः स्त्रियो विविधप्रभाः। ज्वलन्तः काञ्चना दीपाः प्रेक्षन्तो निमिषा इव
rāvaṇe sukhasaṃviṣṭe tāḥ striyo vividhaprabhāḥ| jvalantaḥ kāñcanā dīpāḥ prekṣanto nimiṣā iva
राजर्षिविप्रदैत्यानां गन्धर्वाणां च योषितः। रक्षसां चाभवन् कन्यास्तस्य कामवशंगताः
rājarṣivipradaityānāṃ gandharvāṇāṃ ca yoṣitaḥ| rakṣasāṃ cābhavan kanyāstasya kāmavaśaṃgatāḥ
युद्धकामेन ताः सर्वा रावणेन हृताः स्त्रियः। समदा मदनेनैव मोहिताः काश्चिदागताः
yuddhakāmena tāḥ sarvā rāvaṇena hṛtāḥ striyaḥ| samadā madanenaiva mohitāḥ kāścidāgatāḥ
न तत्र काश्चित् प्रमदाः प्रसह्य वीर्योपपन्नेन गुणेन लब्धाः। न चान्यकामापि न चान्यपूर्वा विना वरार्हां जनकात्मजां तु
na tatra kāścit pramadāḥ prasahya vīryopapannena guṇena labdhāḥ| na cānyakāmāpi na cānyapūrvā vinā varārhāṃ janakātmajāṃ tu
न चाकुलीना न च हीनरूपा नादक्षिणा नानुपचारयुक्ता। भार्याभवत् तस्य न हीनसत्त्वा न चापि कान्तस्य न कामनीया
na cākulīnā na ca hīnarūpā nādakṣiṇā nānupacārayuktā| bhāryābhavat tasya na hīnasattvā na cāpi kāntasya na kāmanīyā
बभूव बुद्धिस्तु हरीश्वरस्य यदीदृशी राघवधर्मपत्नी। इमा महाराक्षसराजभार्याः सुजातमस्येति हि साधुबुद्धेः
babhūva buddhistu harīśvarasya yadīdṛśī rāghavadharmapatnī| imā mahārākṣasarājabhāryāḥ sujātamasyeti hi sādhubuddheḥ
पुनश्च सोऽचिन्तयदात्तरूपो ध्रुवं विशिष्टा गुणतो हि सीता। अथायमस्यां कृतवान् महात्मा लंकेश्वरः कष्टमनार्यकर्म
punaśca so'cintayadāttarūpo dhruvaṃ viśiṣṭā guṇato hi sītā| athāyamasyāṃ kṛtavān mahātmā laṃkeśvaraḥ kaṣṭamanāryakarma
तत्र दिव्योपमं मुख्यं स्फाटिकं रत्नभूषितम्। अवेक्षमाणो हनुमान् ददर्श शयनासनम्
tatra divyopamaṃ mukhyaṃ sphāṭikaṃ ratnabhūṣitam| avekṣamāṇo hanumān dadarśa śayanāsanam
दान्तकाञ्चनचित्रांगैर्वैदूर्यैश्च वरासनैः। महार्हास्तरणोपेतैरुपपन्नं महाधनैः
dāntakāñcanacitrāṃgairvaidūryaiśca varāsanaiḥ| mahārhāstaraṇopetairupapannaṃ mahādhanaiḥ
तस्य चैकतमे देशे दिव्यमालोपशोभितम्। ददर्श पाण्डुरं छत्रं ताराधिपतिसंनिभम्
tasya caikatame deśe divyamālopaśobhitam| dadarśa pāṇḍuraṃ chatraṃ tārādhipatisaṃnibham
जातरूपपरिक्षिप्तं चित्रभानोः समप्रभम्। अशोकमालाविततं ददर्श परमासनम्
jātarūpaparikṣiptaṃ citrabhānoḥ samaprabham| aśokamālāvitataṃ dadarśa paramāsanam
वालव्यजनहस्ताभिर्वीज्यमानं समन्ततः। गन्धैश्च विविधैर्जुष्टं वरधूपेन धूपितम्
vālavyajanahastābhirvījyamānaṃ samantataḥ| gandhaiśca vividhairjuṣṭaṃ varadhūpena dhūpitam
परमास्तरणास्तीर्णमाविकाजिनसंवृतम्। दामभिर्वरमाल्यानां समन्तादुपशोभितम्
paramāstaraṇāstīrṇamāvikājinasaṃvṛtam| dāmabhirvaramālyānāṃ samantādupaśobhitam
तस्मिञ्जीमूतसंकाशं प्रदीप्तोज्ज्वलकुण्डलम्। लोहिताक्षं महाबाहुं महारजतवाससम्
tasmiñjīmūtasaṃkāśaṃ pradīptojjvalakuṇḍalam| lohitākṣaṃ mahābāhuṃ mahārajatavāsasam
लोहितेनानुलिप्तांगं चन्दनेन सुगन्धिना। संध्यारक्तमिवाकाशे तोयदं सतडिद्गुणम्
lohitenānuliptāṃgaṃ candanena sugandhinā| saṃdhyāraktamivākāśe toyadaṃ sataḍidguṇam
वृतमाभरणैर्दिव्यैः सुरूपं कामरूपिणम्। सवृक्षवनगुल्माढ्यं प्रसुप्तमिव मन्दरम्
vṛtamābharaṇairdivyaiḥ surūpaṃ kāmarūpiṇam| savṛkṣavanagulmāḍhyaṃ prasuptamiva mandaram
क्रीडित्वोपरतं रात्रौ वराभरणभूषितम्। प्रियं राक्षसकन्यानां राक्षसानां सुखावहम्
krīḍitvoparataṃ rātrau varābharaṇabhūṣitam| priyaṃ rākṣasakanyānāṃ rākṣasānāṃ sukhāvaham
पीत्वाप्युपरतं चापि ददर्श स महाकपिः। भास्वरे शयने वीरं प्रसुप्तं राक्षसाधिपम्
pītvāpyuparataṃ cāpi dadarśa sa mahākapiḥ| bhāsvare śayane vīraṃ prasuptaṃ rākṣasādhipam
निःश्वसन्तं यथा नागं रावणं वानरोत्तमः। आसाद्य परमोद्विग्नः सोपासर्पत् सुभीतवत्
niḥśvasantaṃ yathā nāgaṃ rāvaṇaṃ vānarottamaḥ| āsādya paramodvignaḥ sopāsarpat subhītavat
अथारोहणमासाद्य वेदिकान्तरमाश्रितः। क्षीबं राक्षसशार्दूलं प्रेक्षते स्म महाकपिः
athārohaṇamāsādya vedikāntaramāśritaḥ| kṣībaṃ rākṣasaśārdūlaṃ prekṣate sma mahākapiḥ
शुशुभे राक्षसेन्द्रस्य स्वपतः शयनं शुभम्। गन्धहस्तिनि संविष्टे यथा प्रस्रवणं महत्
śuśubhe rākṣasendrasya svapataḥ śayanaṃ śubham| gandhahastini saṃviṣṭe yathā prasravaṇaṃ mahat
काञ्चनांगदसंनद्धौ ददर्श स महात्मनः। विक्षिप्तौ राक्षसेन्द्रस्य भुजाविन्द्रध्वजोपमौ
kāñcanāṃgadasaṃnaddhau dadarśa sa mahātmanaḥ| vikṣiptau rākṣasendrasya bhujāvindradhvajopamau
ऐरावतविषाणाग्रैरापीडनकृतव्रणौ। वज्रोल्लिखितपीनांसौ विष्णुचक्रपरिक्षतौ
airāvataviṣāṇāgrairāpīḍanakṛtavraṇau| vajrollikhitapīnāṃsau viṣṇucakraparikṣatau
पीनौ समसुजातांसौ संगतौ बलसंयुतौ। सुलक्षणनखांगुष्ठौ स्वंगुलीयकलक्षितौ
pīnau samasujātāṃsau saṃgatau balasaṃyutau| sulakṣaṇanakhāṃguṣṭhau svaṃgulīyakalakṣitau
संहतौ परिघाकारौ वृत्तौ करिकरोपमौ। विक्षिप्तौ शयने शुभ्रे पञ्चशीर्षाविवोरगौ
saṃhatau parighākārau vṛttau karikaropamau| vikṣiptau śayane śubhre pañcaśīrṣāvivoragau
शशक्षतजकल्पेन सुशीतेन सुगन्धिना। चन्दनेन परार्घ्येन स्वनुलिप्तौ स्वलंकृतौ
śaśakṣatajakalpena suśītena sugandhinā| candanena parārghyena svanuliptau svalaṃkṛtau
उत्तमस्त्रीविमृदितौ गन्धोत्तमनिषेवितौ। यक्षपन्नगगन्धर्वदेवदानवराविणौ
uttamastrīvimṛditau gandhottamaniṣevitau| yakṣapannagagandharvadevadānavarāviṇau
ददर्श स कपिस्तस्य बाहू शयनसंस्थितौ। मन्दरस्यान्तरे सुप्तौ महाही रुषिताविव
dadarśa sa kapistasya bāhū śayanasaṃsthitau| mandarasyāntare suptau mahāhī ruṣitāviva
ताभ्यां स परिपूर्णाभ्यामुभाभ्यां राक्षसेश्वरः। शुशुभेऽचलसंकाशः शृंगाभ्यामिव मन्दरः
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāmubhābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ| śuśubhe'calasaṃkāśaḥ śṛṃgābhyāmiva mandaraḥ
चूतपुंनागसुरभिर्बकुलोत्तमसंयुतः। मृष्टान्नरससंयुक्तः पानगन्धपुरःसरः
cūtapuṃnāgasurabhirbakulottamasaṃyutaḥ| mṛṣṭānnarasasaṃyuktaḥ pānagandhapuraḥsaraḥ
तस्य राक्षसराजस्य निश्चक्राम महामुखात्। शयानस्य विनिःश्वासः पूरयन्निव तद् गृहम्
tasya rākṣasarājasya niścakrāma mahāmukhāt| śayānasya viniḥśvāsaḥ pūrayanniva tad gṛham
मुक्तामणिविचित्रेण काञ्चनेन विराजिता। मुकुटेनापवृत्तेन कुण्डलोज्ज्वलिताननम्
muktāmaṇivicitreṇa kāñcanena virājitā| mukuṭenāpavṛttena kuṇḍalojjvalitānanam
रक्तचन्दनदिग्धेन तथा हारेण शोभिना। पीनायतविशालेन वक्षसाभिविराजिता
raktacandanadigdhena tathā hāreṇa śobhinā| pīnāyataviśālena vakṣasābhivirājitā
पाण्डुरेणापविद्धेन क्षौमेण क्षतजेक्षणम्। महार्हेण सुसंवीतं पीतेनोत्तरवाससा
pāṇḍureṇāpaviddhena kṣaumeṇa kṣatajekṣaṇam| mahārheṇa susaṃvītaṃ pītenottaravāsasā
माषराशिप्रतीकाशं निःश्वसन्तं भुजंगवत्। गांगे महति तोयान्ते प्रसुप्तमिव कुञ्जरम्
māṣarāśipratīkāśaṃ niḥśvasantaṃ bhujaṃgavat| gāṃge mahati toyānte prasuptamiva kuñjaram
चतुर्भिः काञ्चनैर्दीपैर्दीप्यमानं चतुर्दिशम्। प्रकाशीकृतसर्वांगं मेघं विद्युद्गणैरिव
caturbhiḥ kāñcanairdīpairdīpyamānaṃ caturdiśam| prakāśīkṛtasarvāṃgaṃ meghaṃ vidyudagaṇairiva
पादमूलगताश्चापि ददर्श सुमहात्मनः। पत्नीः स प्रियभार्यस्य तस्य रक्षःपतेर्गृहे
pādamūlagatāścāpi dadarśa sumahātmanaḥ| patnīḥ sa priyabhāryasya tasya rakṣaḥpatergṛhe
शशिप्रकाशवदना वरकुण्डलभूषणाः। अम्लानमाल्याभरणा ददर्श हरियूथपः
śaśiprakāśavadanā varakuṇḍalabhūṣaṇāḥ| amlānamālyābharaṇā dadarśa hariyūthapaḥ
नृत्यवादित्रकुशला राक्षसेन्द्रभुजाङ्कगाः। वराभरणधारिण्यो निषण्णा ददृशे कपिः
nṛtyavāditrakuśalā rākṣasendrabhujāṅkagāḥ| varābharaṇadhāriṇyo niṣaṇṇā dadṛśe kapiḥ
वज्रवैदूर्यगर्भाणि श्रवणान्तेषु योषिताम्। ददर्श तापनीयानि कुण्डलान्यंगदानि च
vajravaidūryagarbhāṇi śravaṇānteṣu yoṣitām| dadarśa tāpanīyāni kuṇḍalānyaṃgadāni ca
तासां चन्द्रोपमैर्वक्त्रैः शुभैर्ललितकुण्डलैः। विरराज विमानं तन्नभस्तारागणैरिव
tāsāṃ candropamairvaktraiḥ śubhairlalitakuṇḍalaiḥ| virarāja vimānaṃ tannabhastārāgaṇairiva
मदव्यायामखिन्नास्ता राक्षसेन्द्रस्य योषितः। तेषु तेष्ववकाशेषु प्रसुप्तास्तनुमध्यमाः
madavyāyāmakhinnāstā rākṣasendrasya yoṣitaḥ| teṣu teṣvavakāśeṣu prasuptāstanumadhyamāḥ
अंगहारैस्तथैवान्या कोमलैर्नृत्यशालिनी। विन्यस्तशुभसर्वांगी प्रसुप्ता वरवर्णिनी
aṃgahāraistathaivānyā komalairnṛtyaśālinī| vinyastaśubhasarvāṃgī prasuptā varavarṇinī
काचिद् वीणां परिष्वज्य प्रसुप्ता सम्प्रकाशते। महानदीप्रकीर्णेव नलिनी पोतमाश्रिता
kācid vīṇāṃ pariṣvajya prasuptā samprakāśate| mahānadīprakīrṇeva nalinī potamāśritā
अन्या कक्षगतेनैव मड्डुकेनासितेक्षणा। प्रसुप्ता भामिनी भाति बालपुत्रेव वत्सला
anyā kakṣagatenaiva maḍḍukenāsitekṣaṇā| prasuptā bhāminī bhāti bālaputreva vatsalā
पटहं चारुसर्वांगी न्यस्य शेते शुभस्तनी। चिरस्य रमणं लब्ध्वा परिष्वज्येव कामिनी
paṭahaṃ cārusarvāṃgī nyasya śete śubhastanī| cirasya ramaṇaṃ labdhvā pariṣvajyeva kāminī
काचिद् वीणां परिष्वज्य सुप्ता कमललोचना। वरं प्रियतमं गृह्य सकामेव हि कामिनी
kācid vīṇāṃ pariṣvajya suptā kamalalocanā| varaṃ priyatamaṃ gṛhya sakāmeva hi kāminī
विपञ्चीं परिगृह्यान्या नियता नृत्यशालिनी। निद्रावशमनुप्राप्ता सहकान्तेव भामिनी
vipañcīṃ parigṛhyānyā niyatā nṛtyaśālinī| nidrāvaśamanuprāptā sahakānteva bhāminī
अन्या कनकसंकाशैर्मृदुपीनैर्मनोरमैः। मृदंगं परिविद्ध्यांगैः प्रसुप्ता मत्तलोचना
anyā kanakasaṃkāśairmṛdupīnairmanoramaiḥ| mṛdaṃgaṃ parividdhyāṃgaiḥ prasuptā mattalocanā
भुजपाशान्तरस्थेन कक्षगेन कृशोदरी। पणवेन सहानिन्द्या सुप्ता मदकृतश्रमा
bhujapāśāntarasthena kakṣagena kṛśodarī| paṇavena sahānindyā suptā madakṛtaśramā
डिण्डिमं परिगृह्यान्या तथैवासक्तडिण्डिमा। प्रसुप्ता तरुणं वत्समुपगुह्येव भामिनी
ḍiṇḍimaṃ parigṛhyānyā tathaivāsaktaḍiṇḍimā| prasuptā taruṇaṃ vatsamupaguhyeva bhāminī
काचिदाडम्बरं नारी भुजसम्भोगपीडितम्। कृत्वा कमलपत्राक्षी प्रसुप्ता मदमोहिता
kācidāḍambaraṃ nārī bhujasambhogapīḍitam| kṛtvā kamalapatrākṣī prasuptā madamohitā
कलशीमपविद्ध्यान्या प्रसुप्ता भाति भामिनी। वसन्ते पुष्पशबला मालेव परिमार्जिता
kalaśīmapaviddhyānyā prasuptā bhāti bhāminī| vasante puṣpaśabalā māleva parimārjitā
पाणिभ्यां च कुचौ काचित् सुवर्णकलशोपमौ। उपगुह्याबला सुप्ता निद्राबलपराजिता
pāṇibhyāṃ ca kucau kācit suvarṇakalaśopamau| upaguhyābalā suptā nidrābalaparājitā
अन्या कमलपत्राक्षी पूर्णेन्दुसदृशानना। अन्यामालिंग्य सुश्रोणीं प्रसुप्ता मदविह्वला
anyā kamalapatrākṣī pūrṇendusadṛśānanā| anyāmāliṃgya suśroṇīṃ prasuptā madavihvalā
आतोद्यानि विचित्राणि परिष्वज्य वरस्त्रियः। निपीड्य च कुचैः सुप्ताः कामिन्यः कामुकानिव
ātodyāni vicitrāṇi pariṣvajya varastriyaḥ| nipīḍya ca kucaiḥ suptāḥ kāminyaḥ kāmukāniva
तासामेकान्तविन्यस्ते शयानां शयने शुभे। ददर्श रूपसम्पन्नामथ तां स कपिः स्त्रियम्
tāsāmekāntavinyaste śayānāṃ śayane śubhe| dadarśa rūpasampannāmatha tāṃ sa kapiḥ striyam
मुक्तामणिसमायुक्तैर्भूषणैः सुविभूषिताम्। विभूषयन्तीमिव च स्वश्रिया भवनोत्तमम्
muktāmaṇisamāyuktairbhūṣaṇaiḥ suvibhūṣitām| vibhūṣayantīmiva ca svaśriyā bhavanottamam
गौरीं कनकवर्णाभामिष्टामन्तःपुरेश्वरीम्। कपिर्मन्दोदरीं तत्र शयानां चारुरूपिणीम्
gaurīṃ kanakavarṇābhāmiṣṭāmantaḥpureśvarīm| kapirmandodarīṃ tatra śayānāṃ cārurūpiṇīm
स तां दृष्ट्वा महाबाहुर्भूषितां मारुतात्मजः। तर्कयामास सीतेति रूपयौवनसम्पदा। हर्षेण महता युक्तो ननन्द हरियूथपः
sa tāṃ dṛṣṭvā mahābāhurbhūṣitāṃ mārutātmajaḥ| tarkayāmāsa sīteti rūpayauvanasampadā| harṣeṇa mahatā yukto nananda hariyūthapaḥ
आस्फोटयामास चुचुम्ब पुच्छं ननन्द चिक्रीड जगौ जगाम। स्तम्भानरोहन्निपपात भूमौ निदर्शयन् स्वां प्रकृतिं कपीनाम्
āsphoṭayāmāsa cucumba pucchaṃ nananda cikrīḍa jagau jagāma| stambhānarohannipapāta bhūmau nidarśayan svāṃ prakṛtiṃ kapīnām
अवधूय च तां बुद्धिं बभूवावस्थितस्तदा। जगाम चापरां चिन्तां सीतां प्रति महाकपिः
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā| jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ
न रामेण वियुक्ता सा स्वप्तुमर्हति भामिनी। न भोक्तुं नाप्यलंकर्तुं न पानमुपसेवितुम्
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī| na bhoktuṃ nāpyalaṃkartuṃ na pānamupasevitum
नान्यं नरमुपस्थातुं सुराणामपि चेश्वरम्। न हि रामसमः कश्चिद् विद्यते त्रिदशेष्वपि
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram| na hi rāmasamaḥ kaścid vidyate tridaśeṣvapi
अन्येयमिति निश्चित्य भूयस्तत्र चचार सः। पानभूमौ हरिश्रेष्ठः सीतासंदर्शनोत्सुकः
anyeyamiti niścitya bhūyastatra cacāra saḥ| pānabhūmau hariśreṣṭhaḥ sītāsaṃdarśanotsukaḥ
क्रीडितेनापराः क्लान्ता गीतेन च तथापराः। नृत्येन चापराः क्लान्ताः पानविप्रहतास्तथा
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathāparāḥ| nṛtyena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā
मुरजेषु मृदंगेषु चेलिकासु च संस्थिताः। तथाऽऽस्तरणमुख्येषु संविष्टाश्चापराः स्त्रियः
murajeṣu mṛdaṃgeṣu celikāsu ca saṃsthitāḥ| tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ
अंगनानां सहस्रेण भूषितेन विभूषणैः। रूपसंलापशीलेन युक्तगीतार्थभाषिणा
aṃganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ| rūpasaṃlāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā
देशकालाभियुक्तेन युक्तवाक्याभिधायिना। रताधिकेन संयुक्तां ददर्श हरियूथपः
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā| ratādhikena saṃyuktāṃ dadarśa hariyūthapaḥ
अन्यत्रापि वरस्त्रीणां रूपसंलापशायिनाम्। सहस्रं युवतीनां तु प्रसुप्तं स ददर्श ह
anyatrāpi varastrīṇāṃ rūpasaṃlāpaśāyinām| sahasraṃ yuvatīnāṃ tu prasuptaṃ sa dadarśa ha
देशकालाभियुक्तं तु युक्तवाक्याभिधायि तत्। रताविरतसंसुप्तं ददर्श हरियूथपः
deśakālābhiyuktaṃ tu yuktavākyābhidhāyi tat| ratāviratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ
तासां मध्ये महाबाहुः शुशुभे राक्षसेश्वरः। गोष्ठे महति मुख्यानां गवां मध्ये यथा वृषः
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ| goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ
स राक्षसेन्द्रः शुशुभे ताभिः परिवृतः स्वयम्। करेणुभिर्यथारण्ये परिकीर्णो महाद्विपः
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtaḥ svayam| kareṇubhiryathāraṇye parikīrṇo mahādvipaḥ
सर्वकामैरुपेतां च पानभूमिं महात्मनः। ददर्श कपिशार्दूलस्तस्य रक्षःपतेर्गृहे
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ| dadarśa kapiśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe
मृगाणां महिषाणां च वराहाणां च भागशः। तत्र न्यस्तानि मांसानि पानभूमौ ददर्श सः
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ| tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ
रौक्मेषु च विशालेषु भाजनेष्वप्यभक्षितान्। ददर्श कपिशार्दूलो मयूरान् कुक्कुटांस्तथा
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvapyabhakṣitān| dadarśa kapiśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā
वराहवाध्रीणसकान् दधिसौवर्चलायुतान्। शल्यान् मृगमयूरांश्च हनुमानन्ववैक्षत
varāhavādhrīṇasakān dadhisauvarcalāyutān| śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata
कृकलान् विविधांश्छागान् शशकानर्धभक्षितान्। महिषानेकशल्यांश्च मेषांश्च कृतनिष्ठितान्
kṛkalān vividhāṃśchāgān śaśakānardhabhakṣitān| mahiṣānekaśalyāṃśca meṣāṃśca kṛtaniṣṭhitān
लेह्यानुच्चावचान् पेयान् भोज्यान्युच्चावचानि च। तथाम्ललवणोत्तंसैर्विविधै रागखाण्डवैः
lehyānuccāvacān peyān bhojyānyuccāvacāni ca| tathāmlalavaṇottaṃsairvividhai rāgakhāṇḍavaiḥ
महानूपुरकेयूरैरपविद्धैर्महाधनैः। पानभाजनविक्षिप्तैः फलैश्च विविधैरपि
mahānūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ| pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi
कृतपुष्पोपहारा भूरधिकां पुष्यति श्रियम्। तत्र तत्र च विन्यस्तैः सुश्लिष्टशयनासनैः
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikāṃ puṣyati śriyam| tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaśayanāsanaiḥ
पानभूमिर्विना वह्निं प्रदीप्तेवोपलक्ष्यते। बहुप्रकारैर्विविधैर्वरसंस्कारसंस्कृतैः
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate| bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ
मांसैः कुशलसंयुक्तैः पानभूमिगतैः पृथक्। दिव्याः प्रसन्ना विविधाः सुराः कृतसुरा अपि
māṃsaiḥ kuśalasaṃyuktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak| divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api
शर्करासवमाध्वीकाः पुष्पासवफलासवाः। वासचूर्णैश्च विविधैर्मृष्टास्तैस्तैः पृथक् पृथक्
śarkarāsavamādhvīkāḥ puṣpāsavaphalāsavāḥ| vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak
संतता शुशुभे भूमिर्माल्यैश्च बहुसंस्थितैः। हिरण्मयैश्च कलशैर्भाजनैः स्फाटिकैरपि
saṃtatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ| hiraṇmayaiśca kalaśairbhājanaiḥ sphāṭikairapi
जाम्बूनदमयैश्चान्यैः करकैरभिसंवृता। राजतेषु च कुम्भेषु जाम्बूनदमयेषु च
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā| rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca
पानश्रेष्ठां तथा भूमिं कपिस्तत्र ददर्श सः। सोऽपश्यच्छातकुम्भानि सीधोर्मणिमयानि च
pānaśreṣṭhāṃ tathā bhūmiṃ kapistatra dadarśa saḥ| so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca
तानि तानि च पूर्णानि भाजनानि महाकपिः। क्वचिदर्धावशेषाणि क्वचित् पीतान्यशेषतः
tāni tāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ| kvacidardhāvaśeṣāṇi kvacit pītānyaśeṣataḥ
क्वचिन्नैव प्रपीतानि पानानि स ददर्श ह। क्वचिद् भक्ष्यांश्च विविधान् क्वचित् पानानि भागशः
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha| kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacit pānāni bhāgaśaḥ
क्वचिदर्धावशेषाणि पश्यन् वै विचचार ह। शयनान्यत्र नारीणां शून्यानि बहुधा पुनः। परस्परं समाश्लिष्य काश्चित् सुप्ता वरांगनाः
kvacidardhāvaśeṣāṇi paśyan vai vicacāra ha| śayanānyatra nārīṇāṃ śūnyāni bahudhā punaḥ| parasparaṃ samāśliṣya kāścit suptā varāṃganāḥ
काचिच्च वस्त्रमन्यस्या अपहृत्योपगुह्य च। उपगम्याबला सुप्ता निद्राबलपराजिता
kācicca vastramanyasyā apahṛtyopaguhya ca| upagamyābalā suptā nidrābalaparājitā
तासामुच्छ्वासवातेन वस्त्रं माल्यं च गात्रजम्। नात्यर्थं स्पन्दते चित्रं प्राप्य मन्दमिवानिलम्
tāsāmucchvāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam| nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam
चन्दनस्य च शीतस्य सीधोर्मधुरसस्य च। विविधस्य च माल्यस्य पुष्पस्य विविधस्य च
candanasya ca śītasya sīdhormadhurasasya ca| vividhasya ca mālyasya puṣpasya vividhasya ca
बहुधा मारुतस्तस्य गन्धं विविधमुद्वहन्। स्नानानां चन्दनानां च धूपानां चैव मूर्च्छितः
bahudhā mārutastasya gandhaṃ vividhamudvahan| snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrcchitaḥ
प्रववौ सुरभिर्गन्धो विमाने पुष्पके तदा। श्यामावदातास्तत्रान्याः काश्चित् कृष्णा वरांगनाः
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā| śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścit kṛṣṇā varāṃganāḥ
काश्चित् काञ्चनवर्णांग््यः प्रमदा राक्षसालये। तासां निद्रावशत्वाच्च मदनेन विमूर्च्छितम्
kāścit kāñcanavarṇāṃgyaḥ pramadā rākṣasālaye| tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrcchitam
पद्मिनीनां प्रसुप्तानां रूपमासीद् यथैव हि। एवं सर्वमशेषेण रावणान्तःपुरं कपिः। ददर्श स महातेजा न ददर्श च जानकीम्
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīd yathaiva hi| evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥpuraṃ kapiḥ| dadarśa sa mahātejā na dadarśa ca jānakīm
निरीक्षमाणश्च ततस्ताः स्त्रियः स महाकपिः। जगाम महतीं शंकां धर्मसाध्वसशंकितः
nirīkṣamāṇaśca tatastāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ| jagāma mahatīṃ śaṃkāṃ dharmasādhvasaśaṃkitaḥ
परदारावरोधस्य प्रसुप्तस्य निरीक्षणम्। इदं खलु ममात्यर्थं धर्मलोपं करिष्यति
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam| idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati
न हि मे परदाराणां दृष्टिर्विषयवर्तिनी। अयं चात्र मया दृष्टः परदारपरिग्रहः
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī| ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradāraparigrahaḥ
तस्य प्रादुरभूच्चिन्ता पुनरन्या मनस्विनः। निश्चितैकान्तचित्तस्य कार्यनिश्चयदर्शिनी
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ| niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī
कामं दृष्टा मया सर्वा विश्वस्ता रावणस्त्रियः। न तु मे मनसा किंचिद् वैकृत्यमुपपद्यते
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ| na tu me manasā kiṃcid vaikṛtyamupapadyate
मनो हि हेतुः सर्वेषामिन्द्रियाणां प्रवर्तने। शुभाशुभास्ववस्थासु तच्च मे सुव्यवस्थितम्
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane| śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam
नान्यत्र हि मया शक्या वैदेही परिमार्गितुम्। स्त्रियो हि स्त्रीषु दृश्यन्ते सदा सम्परिमार्गणे
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum| striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe
यस्य सत्त्वस्य या योनिस्तस्यां तत् परिमार्गते। न शक्यं प्रमदा नष्टा मृगीषु परिमार्गितुम्
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tat parimārgate| na śakyaṃ pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum
तदिदं मार्गितं तावच्छुद्धेन मनसा मया। रावणान्तःपुरं सर्वं दृश्यते न च जानकी
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā| rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na ca jānakī
देवगन्धर्वकन्याश्च नागकन्याश्च वीर्यवान्। अवेक्षमाणो हनुमान् नैवापश्यत जानकीम्
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān| avekṣamāṇo hanumān naivāpaśyata jānakīm
तामपश्यन् कपिस्तत्र पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः। अपक्रम्य तदा वीरः प्रस्थातुमुपचक्रमे
tāmapaśyan kapistatra paśyaṃścānyā varastriyaḥ| apakramya tadā vīraḥ prasthātumupacakrame
स भूयः सर्वतः श्रीमान् मारुतिर्यत्नमाश्रितः। आपानभूमिमुत्सृज्य तां विचेतुं प्रचक्रमे
sa bhūyaḥ sarvataḥ śrīmān mārutiryatnamāśritaḥ| āpānabhūmimutsṛjya tāṃ vicetuṃ pracakrame
स तस्य मध्ये भवनस्य संस्थितो लतागृहांश्चित्रगृहान् निशागृहान्। जगाम सीतां प्रतिदर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम्
sa tasya madhye bhavanasya saṃsthito latāgṛhāṃścitragṛhān niśāgṛhān| jagāma sītāṃ pratidarśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन् रघुनन्दनस्य ताम्। ध्रुवं न सीता ध्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyan raghunandanasya tām| dhruvaṃ na sītā dhriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्षणतत्परा सती। अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣaṇatatparā satī| anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः। समीक्ष्य ता राक्षसराजयोषितो भयाद् विनष्टा जनकेश्वरात्मजा
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ| samīkṣya tā rākṣasarājayoṣito bhayād vinaṣṭā janakeśvarātmajā
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम्। न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram| na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः। न सीता दृश्यते साध्वी वृथा जातो मम श्रमः
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ| na sītā dṛśyate sādhvī vṛthā jāto mama śramaḥ
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति संगताः। गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद् वदस्व नः
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṃgatāḥ| gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tad vadasva naḥ
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम्। ध्रुवं प्रायमुपासिष्ये कालस्य व्यतिवर्तने
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām| dhruvaṃ prāyamupāsiṣye kālasya vyativartane
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानंगदश्च सः। गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānaṃgadaśca saḥ| gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम्। भूयस्तत्र विचेष्यामि न यत्र विचयः कृतः
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham| bhūyastatra viceṣyāmi na yatra vicayaḥ kṛtaḥ
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः। करोति सफलं जन्तोः कर्म यच्च करोति सः
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ| karoti saphalaṃ jantoḥ karma yacca karoti saḥ
तस्मादनिर्वेदकरं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम्। अदृष्टांश्च विचेष्यामि देशान् रावणपालितान्
tasmādanirvedakaraṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam| adṛṣṭāṃśca viceṣyāmi deśān rāvaṇapālitān
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च। चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca| citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः। इति संचिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ| iti saṃcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि। उत्पतन् निपतंश्चापि तिष्ठन् गच्छन् पुनः क्वचित्
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi| utpatan nipataṃścāpi tiṣṭhan gacchan punaḥ kvacit
अपवृण्वंश्च द्वाराणि कपाटान्यवघट्टयन्। प्रविशन् निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्निव
apavṛṇvaṃśca dvārāṇi kapāṭānyavaghaṭṭayan| praviśan niṣpataṃścāpi prapatannutpatanniva
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः। चतुरंगुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते। रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ| caturaṃgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate| rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ
प्राकारान्तरवीथ्यश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः। श्वभ्राश्च पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम्
prākārāntaravīthyaśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ| śvabhrāśca puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा। दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā| dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā
रूपेणाप्रतिमा लोके परा विद्याधरस्त्रियः। दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी
rūpeṇāpratimā loke parā vidyādharastriyaḥ| dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्द्रनिभाननाः। दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacandranibhānanāḥ| dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः। दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balādadhṛtāḥ| dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः। विषसाद महाबाहुर्हनूमान् मारुतात्मजः
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ| viṣasāda mahābāhurhanūmān mārutātmajaḥ
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च। व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागतः
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca| vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgataḥ
अवतीर्य विमानाच्च हनूमान् मारुतात्मजः। चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः
avatīrya vimānācca hanūmān mārutātmajaḥ| cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ
आर्ये सिद्धार्थमेव त्वमरण्ये क्षणदाचर। त्रिजटा च मे प्रिया भगिनी मातृकल्पया॥
(invocation paraphrased — Hanuman tells Sita he is the messenger of Rama)
Meaning (English)
Hanuman reveals himself to Sita in the Ashoka grove with Rama's ring as the token of truth — fulfilling her hope that her Lord remembered her.
स मुहूर्तमिव ध्यात्वा मनसा चाधिगम्य ताम्। अवप्लुतो महातेजाः प्राकारं तस्य वेश्मनः
sa muhūrtamiva dhyātvā manasā cādhigamya tām| avapluto mahātejāḥ prākāraṃ tasya veśmanaḥ
स तु संहृष्टसर्वांगः प्राकारस्थो महाकपिः। पुष्पिताग्रान् वसन्तादौ ददर्श विविधान् द्रुमान्
sa tu saṃhṛṣṭasarvāṃgaḥ prākārastho mahākapiḥ| puṣpitāgrān vasantādau dadarśa vividhān drumān
सालानशोकान् भव्यांश्च चम्पकांश्च सुपुष्पितान्। उद्दालकान् नागवृक्षांश्चूतान् कपिमुखानपि
sālānaśokān bhavyāṃśca campakāṃśca supuṣpitān| uddālakān nāgavṛkṣāṃścūtān kapimukhānapi
तथाऽऽम्रवणसम्पन्नाँल्लताशतसमन्वितान्। ज्यामुक्त इव नाराचः पुप्लुवे वृक्षवाटिकाम्
tathā''mravaṇasampannā~llatāśatasamanvitān| jyāmukta iva nārācaḥ pupluve vṛkṣavāṭikām
स प्रविश्य विचित्रां तां विहगैरभिनादिताम्। राजतैः काञ्चनैश्चैव पादपैः सर्वतो वृताम्
sa praviśya vicitrāṃ tāṃ vihagairabhināditām| rājataiḥ kāñcanaiścaiva pādapaiḥ sarvato vṛtām
विहगैर्मृगसङ्घैश्च विचित्रां चित्रकाननाम्। उदितादित्यसंकाशां ददर्श हनुमान् बली
vihagairmṛgasaṅghaiśca vicitrāṃ citrakānanām| uditādityasaṃkāśāṃ dadarśa hanumān balī
वृतां नानाविधैर्वृक्षैः पुष्पोपगफलोपगैः। कोकिलैर्भृङ्गराजैश्च मत्तैर्नित्यनिषेविताम्
vṛtāṃ nānāvidhairvṛkṣaiḥ puṣpopagaphalopagaiḥ| kokilairbhṛṅgarājaiśca mattairnityaniṣevitām
प्रहृष्टमनुजां काले मृगपक्षिमदाकुलाम्। मत्तबर्हिणसंघुष्टां नानाद्विजगणायुताम्
prahṛṣṭamanujāṃ kāle mṛgapakṣimadākulām| mattabarhiṇasaṃghuṣṭāṃ nānādvijagaṇāyutām
मार्गमाणो वरारोहां राजपुत्रीमनिन्दिताम्। सुखप्रसुप्तान् विहगान् बोधयामास वानरः
mārgamāṇo varārohāṃ rājaputrīmaninditām| sukhaprasuptān vihagān bodhayāmāsa vānaraḥ
उत्पतद्भिर्द्विजगणैः पक्षैर्वातैः समाहताः। अनेकवर्णा विविधा मुमुचुः पुष्पवृष्टयः
utpatadbhirdvijagaṇaiḥ pakṣairvātaiḥ samāhatāḥ| anekavarṇā vividhā mumucuḥ puṣpavṛṣṭayaḥ
पुष्पावकीर्णः शुशुभे हनूमान् मारुतात्मजः। अशोकवनिकामध्ये यथा पुष्पमयो गिरिः
puṣpāvakīrṇaḥ śuśubhe hanūmān mārutātmajaḥ| aśokavanikāmadhye yathā puṣpamayo giriḥ
दिशः सर्वाभिधावन्तं वृक्षखण्डगतं कपिम्। दृष्ट्वा सर्वाणि भूतानि वसन्त इति मेनिरे
diśaḥ sarvābhidhāvantaṃ vṛkṣakhaṇḍagataṃ kapim| dṛṣṭvā sarvāṇi bhūtāni vasanta iti menire
वृक्षेभ्यः पतितैः पुष्पैरवकीर्णाः पृथग्विधैः। रराज वसुधा तत्र प्रमदेव विभूषिता
vṛkṣebhyaḥ patitaiḥ puṣpairavakīrṇāḥ pṛthagvidhaiḥ| rarāja vasudhā tatra pramadeva vibhūṣitā
तरस्विना ते तरवस्तरसा बहु कम्पिताः। कुसुमानि विचित्राणि ससृजुः कपिना तदा
tarasvinā te taravastarasā bahu kampitāḥ| kusumāni vicitrāṇi sasṛjuḥ kapinā tadā
निर्धूतपत्रशिखराः शीर्णपुष्पफलद्रुमाः। निक्षिप्तवस्त्राभरणा धूर्ता इव पराजिताः
nirdhūtapatraśikharāḥ śīrṇapuṣpaphaladrumāḥ| nikṣiptavastrābharaṇā dhūrtā iva parājitāḥ
हनूमता वेगवता कम्पितास्ते नगोत्तमाः। पुष्पपत्रफलान्याशु मुमुचुः फलशालिनः
hanūmatā vegavatā kampitāste nagottamāḥ| puṣpapatraphalānyāśu mumucuḥ phalaśālinaḥ
विहंगसङ्घैर्हीनास्ते स्कन्धमात्राश्रया द्रुमाः। बभूवुरगमाः सर्वे मारुतेन विनिर्धुताः
vihaṃgasaṅghairhīnāste skandhamātrāśrayā drumāḥ| babhūvuragamāḥ sarve mārutena vinirdhutāḥ
विधूतकेशी युवतिर्यथा मृदितवर्णका। निपीतशुभदन्तोष्ठी नखैर्दन्तैश्च विक्षता
vidhūtakeśī yuvatiryathā mṛditavarṇakā| nipītaśubhadantoṣṭhī nakhairdantaiśca vikṣatā
तथा लांगूलहस्तैस्तु चरणाभ्यां च मर्दिता। तथैवाशोकवनिका प्रभग्नवनपादपा
tathā lāṃgūlahastaistu caraṇābhyāṃ ca marditā| tathaivāśokavanikā prabhagnavanapādapā
महालतानां दामानि व्यधमत् तरसा कपिः। यथा प्रावृषि वेगेन मेघजालानि मारुतः
mahālatānāṃ dāmāni vyadhamat tarasā kapiḥ| yathā prāvṛṣi vegena meghajālāni mārutaḥ
स तत्र मणिभूमीश्च राजतीश्च मनोरमाः। तथा काञ्चनभूमीश्च विचरन् ददृशे कपिः
sa tatra maṇibhūmīśca rājatīśca manoramāḥ| tathā kāñcanabhūmīśca vicaran dadṛśe kapiḥ
वापीश्च विविधाकाराः पूर्णाः परमवारिणा। महार्हैर्मणिसोपानैरुपपन्नास्ततस्ततः
vāpīśca vividhākārāḥ pūrṇāḥ paramavāriṇā| mahārhairmaṇisopānairupapannāstatastataḥ
मुक्ताप्रवालसिकताः स्फाटिकान्तरकुट्टिमाः। काञ्चनैस्तरुभिश्चित्रैस्तीरजैरुपशोभिताः
muktāpravālasikatāḥ sphāṭikāntarakuṭṭimāḥ| kāñcanaistarubhiścitraistīrajairupaśobhitāḥ
बुद्धपद्मोत्पलवनाश्चक्रवाकोपशोभिताः। नत्यूहरुतसंघुष्टा हंससारसनादिताः
buddhapadmotpalavanāścakravākopaśobhitāḥ| natyūharutasaṃghuṣṭā haṃsasārasanāditāḥ
दीर्घाभिर्द्रुमयुक्ताभिः सरिद्भिश्च समन्ततः। अमृतोपमतोयाभिः शिवाभिरुपसंस्कृताः
dīrghābhirdrumayuktābhiḥ saridbhiśca samantataḥ| amṛtopamatoyābhiḥ śivābhirupasaṃskṛtāḥ
लताशतैरवतताः संतानकुसुमावृताः। नानागुल्मावृतवनाः करवीरकृतान्तराः
latāśatairavatatāḥ saṃtānakusumāvṛtāḥ| nānāgulmāvṛtavanāḥ karavīrakṛtāntarāḥ
ततोऽम्बुधरसंकाशं प्रवृद्धशिखरं गिरिम्। विचित्रकूटं कूटैश्च सर्वतः परिवारितम्
tato'mbudharasaṃkāśaṃ pravṛddhaśikharaṃ girim| vicitrakūṭaṃ kūṭaiśca sarvataḥ parivāritam
शिलागृहैरवततं नानावृक्षसमावृतम्। ददर्श कपिशार्दूलो रम्यं जगति पर्वतम्
śilāgṛhairavatataṃ nānāvṛkṣasamāvṛtam| dadarśa kapiśārdūlo ramyaṃ jagati parvatam
ददर्श च नगात् तस्मान्नदीं निपतितां कपिः। अंकादिव समुत्पत्य प्रियस्य पतितां प्रियाम्
dadarśa ca nagāt tasmānnadīṃ nipatitāṃ kapiḥ| aṃkādiva samutpatya priyasya patitāṃ priyām
जले निपतिताग्रैश्च पादपैरुपशोभिताम्। वार्यमाणामिव क्रुद्धां प्रमदां प्रियबन्धुभिः
jale nipatitāgraiśca pādapairupaśobhitām| vāryamāṇāmiva kruddhāṃ pramadāṃ priyabandhubhiḥ
पुनरावृत्ततोयां च ददर्श स महाकपिः। प्रसन्नामिव कान्तस्य कान्तां पुनरुपस्थिताम्
punarāvṛttatoyāṃ ca dadarśa sa mahākapiḥ| prasannāmiva kāntasya kāntāṃ punarupasthitām
तस्यादूरात् स पद्मिन्यो नानाद्विजगणायुताः। ददर्श कपिशार्दूलो हनूमान् मारुतात्मजः
tasyādūrāt sa padminyo nānādvijagaṇāyutāḥ| dadarśa kapiśārdūlo hanūmān mārutātmajaḥ
कृत्रिमां दीर्घिकां चापि पूर्णां शीतेन वारिणा। मणिप्रवरसोपानां मुक्तासिकतशोभिताम्
kṛtrimāṃ dīrghikāṃ cāpi pūrṇāṃ śītena vāriṇā| maṇipravarasopānāṃ muktāsikataśobhitām
विविधैर्मृगसङ्घैश्च विचित्रां चित्रकाननाम्। प्रासादैः सुमहद्भिश्च निर्मितैर्विश्वकर्मणा
vividhairmṛgasaṅghaiśca vicitrāṃ citrakānanām| prāsādaiḥ sumahadbhiśca nirmitairviśvakarmaṇā
काननैः कृत्रिमैश्चापि सर्वतः समलंकृताम्। ये केचित् पादपास्तत्र पुष्पोपगफलोपगाः
kānanaiḥ kṛtrimaiścāpi sarvataḥ samalaṃkṛtām| ye kecit pādapāstatra puṣpopagaphalopagāḥ
सच्छत्राः सवितर्दीकाः सर्वे सौवर्णवेदिकाः। लताप्रतानैर्बहुभिः पर्णैश्च बहुभिर्वृताम्
sacchatrāḥ savitardīkāḥ sarve sauvarṇavedikāḥ| latāpratānairbahubhiḥ parṇaiśca bahubhirvṛtām
काञ्चनीं शिंशपामेकां ददर्श स महाकपिः। वृतां हेममयीभिस्तु वेदिकाभिः समन्ततः
kāñcanīṃ śiṃśapāmekāṃ dadarśa sa mahākapiḥ| vṛtāṃ hemamayībhistu vedikābhiḥ samantataḥ
सोऽपश्यद् भूमिभागांश्च नगप्रस्रवणानि च। सुवर्णवृक्षानपरान् ददर्श शिखिसंनिभान्
so'paśyad bhūmibhāgāṃśca nagaprasravaṇāni ca| suvarṇavṛkṣānaparān dadarśa śikhisaṃnibhān
तेषां द्रुमाणां प्रभया मेरोरिव महाकपिः। अमन्यत तदा वीरः काञ्चनोऽस्मीति सर्वतः
teṣāṃ drumāṇāṃ prabhayā meroriva mahākapiḥ| amanyata tadā vīraḥ kāñcano'smīti sarvataḥ
तान् काञ्चनान् वृक्षगणान् मारुतेन प्रकम्पितान्। किङ्किणीशतनिर्घोषान् दृष्ट्वा विस्मयमागमत्
tān kāñcanān vṛkṣagaṇān mārutena prakampitān| kiṅkiṇīśatanirghoṣān dṛṣṭvā vismayamāgamat
सुपुष्पिताग्रान् रुचिरांस्तरुणाङ्कुरपल्लवान्। तामारुह्य महावेगः शिंशपां पर्णसंवृताम्
supuṣpitāgrān rucirāṃstaruṇāṅkurapallavān| tāmāruhya mahāvegaḥ śiṃśapāṃ parṇasaṃvṛtām
इतो द्रक्ष्यामि वैदेहीं रामदर्शनलालसाम्। इतश्चेतश्च दुःखार्तां सम्पतन्तीं यदृच्छया
ito drakṣyāmi vaidehīṃ rāmadarśanalālasām| itaścetaśca duḥkhārtāṃ sampatantīṃ yadṛcchayā
अशोकवनिका चेयं दृढं रम्या दुरात्मनः। चन्दनैश्चम्पकैश्चापि बकुलैश्च विभूषिता
aśokavanikā ceyaṃ dṛḍhaṃ ramyā durātmanaḥ| candanaiścampakaiścāpi bakulaiśca vibhūṣitā
इयं च नलिनी रम्या द्विजसङ्घनिषेविता। इमां सा राजमहिषी नूनमेष्यति जानकी
iyaṃ ca nalinī ramyā dvijasaṅghaniṣevitā| imāṃ sā rājamahiṣī nūnameṣyati jānakī
सा रामा राजमहिषी राघवस्य प्रिया सती। वनसंचारकुशला ध्रुवमेष्यति जानकी
sā rāmā rājamahiṣī rāghavasya priyā satī| vanasaṃcārakuśalā dhruvameṣyati jānakī
अथवा मृगशावाक्षी वनस्यास्य विचक्षणा। वनमेष्यति साद्येह रामचिन्तासुकर्शिता
athavā mṛgaśāvākṣī vanasyāsya vicakṣaṇā| vanameṣyati sādyeha rāmacintāsukarśitā
रामशोकाभिसंतप्ता सा देवी वामलोचना। वनवासरता नित्यमेष्यते वनचारिणी
rāmaśokābhisaṃtaptā sā devī vāmalocanā| vanavāsaratā nityameṣyate vanacāriṇī
वनेचराणां सततं नूनं स्पृहयते पुरा। रामस्य दयिता चार्या जनकस्य सुता सती
vanecarāṇāṃ satataṃ nūnaṃ spṛhayate purā| rāmasya dayitā cāryā janakasya sutā satī
संध्याकालमनाः श्यामा ध्रुवमेष्यति जानकी। नदीं चेमां शुभजलां संध्यार्थे वरवर्णिनी
saṃdhyākālamanāḥ śyāmā dhruvameṣyati jānakī| nadīṃ cemāṃ śubhajalāṃ saṃdhyārthe varavarṇinī
तस्याश्चाप्यनुरूपेयमशोकवनिका शुभा। शुभायाः पार्थिवेन्द्रस्य पत्नी रामस्य सम्मता
tasyāścāpyanurūpeyamaśokavanikā śubhā| śubhāyāḥ pārthivendrasya patnī rāmasya sammatā
यदि जीवति सा देवी ताराधिपनिभानना। आगमिष्यति सावश्यमिमां शीतजलां नदीम्
yadi jīvati sā devī tārādhipanibhānanā| āgamiṣyati sāvaśyamimāṃ śītajalāṃ nadīm
एवं तु मत्वा हनुमान् महात्मा प्रतीक्षमाणो मनुजेन्द्रपत्नीम्। अवेक्षमाणश्च ददर्श सर्वं सुपुष्पिते पर्णघने निलीनः
evaṃ tu matvā hanumān mahātmā pratīkṣamāṇo manujendrapatnīm| avekṣamāṇaśca dadarśa sarvaṃ supuṣpite parṇaghane nilīnaḥ
स वीक्षमाणस्तत्रस्थो मार्गमाणश्च मैथिलीम्। अवेक्षमाणश्च महीं सर्वां तामन्ववैक्षत
sa vīkṣamāṇastatrastho mārgamāṇaśca maithilīm| avekṣamāṇaśca mahīṃ sarvāṃ tāmanvavaikṣata
संतानकलताभिश्च पादपैरुपशोभिताम्। दिव्यगन्धरसोपेतां सर्वतः समलंकृताम्
saṃtānakalatābhiśca pādapairupaśobhitām| divyagandharasopetāṃ sarvataḥ samalaṃkṛtām
तां स नन्दनसंकाशां मृगपक्षिभिरावृताम्। हर्म्यप्रासादसम्बाधां कोकिलाकुलनिःस्वनाम्
tāṃ sa nandanasaṃkāśāṃ mṛgapakṣibhirāvṛtām| harmyaprāsādasambādhāṃ kokilākulaniḥsvanām
काञ्चनोत्पलपद्माभिर्वापीभिरुपशोभिताम्। बह्वासनकुथोपेतां बहुभूमिगृहायुताम्
kāñcanotpalapadmābhirvāpībhirupaśobhitām| bahvāsanakuthopetāṃ bahubhūmigṛhāyutām
सर्वर्तुकुसुमै रम्यैः फलवद्भिश्च पादपैः। पुष्पितानामशोकानां श्रिया सूर्योदयप्रभाम्
sarvartukusumai ramyaiḥ phalavadbhiśca pādapaiḥ| puṣpitānāmaśokānāṃ śriyā sūryodayaprabhām
प्रदीप्तामिव तत्रस्थो मारुतिः समुदैक्षत। निष्पत्रशाखां विहगैः क्रियमाणामिवासकृत्
pradīptāmiva tatrastho mārutiḥ samudaikṣata| niṣpatraśākhāṃ vihagaiḥ kriyamāṇāmivāsakṛt
विनिष्पतद्भिः शतशश्चित्रैः पुष्पावतंसकैः। समूलपुष्परचितैरशोकैः शोकनाशनैः
viniṣpatadbhiḥ śataśaścitraiḥ puṣpāvataṃsakaiḥ| samūlapuṣparacitairaśokaiḥ śokanāśanaiḥ
पुष्पभारातिभारैश्च स्पृशद्भिरिव मेदिनीम्। कर्णिकारैः कुसुमितैः किंशुकैश्च सुपुष्पितैः
puṣpabhārātibhāraiśca spṛśadbhiriva medinīm| karṇikāraiḥ kusumitaiḥ kiṃśukaiśca supuṣpitaiḥ
स देशः प्रभया तेषां प्रदीप्त इव सर्वतः। पुंनागाः सप्तपर्णाश्च चम्पकोद्दालकास्तथा
sa deśaḥ prabhayā teṣāṃ pradīpta iva sarvataḥ| puṃnāgāḥ saptaparṇāśca campakoddālakāstathā
विवृद्धमूला बहवः शोभन्ते स्म सुपुष्पिताः। शातकुम्भनिभाः केचित् केचिदग्निशिखप्रभाः
vivṛddhamūlā bahavaḥ śobhante sma supuṣpitāḥ| śātakumbhanibhāḥ kecit kecidagniśikhaprabhāḥ
नीलाञ्जननिभाः केचित् तत्राशोकाः सहस्रशः। नन्दनं विबुधोद्यानं चित्रं चैत्ररथं यथा
nīlāñjananibhāḥ kecit tatrāśokāḥ sahasraśaḥ| nandanaṃ vibudhodyānaṃ citraṃ caitrarathaṃ yathā
अतिवृत्तमिवाचिन्त्यं दिव्यं रम्यश्रियायुतम्। द्वितीयमिव चाकाशं पुष्पज्योतिर्गणायुतम्
ativṛttamivācintyaṃ divyaṃ ramyaśriyāyutam| dvitīyamiva cākāśaṃ puṣpajyotirgaṇāyutam
पुष्परत्नशतैश्चित्रं पञ्चमं सागरं यथा। सर्वर्तुपुष्पैर्निचितं पादपैर्मधुगन्धिभिः
puṣparatnaśataiścitraṃ pañcamaṃ sāgaraṃ yathā| sarvartupuṣpairnicitaṃ pādapairmadhugandhibhiḥ
नानानिनादैरुद्यानं रम्यं मृगगणद्विजैः। अनेकगन्धप्रवहं पुण्यगन्धं मनोहरम्
nānāninādairudyānaṃ ramyaṃ mṛgagaṇadvijaiḥ| anekagandhapravahaṃ puṇyagandhaṃ manoharam
शैलेन्द्रमिव गन्धाढ्यं द्वितीयं गन्धमादनम्। अशोकवनिकायां तु तस्यां वानरपुंगवः
śailendramiva gandhāḍhyaṃ dvitīyaṃ gandhamādanam| aśokavanikāyāṃ tu tasyāṃ vānarapuṃgavaḥ
स ददर्शाविदूरस्थं चैत्यप्रासादमूर्जितम्। मध्ये स्तम्भसहस्रेण स्थितं कैलासपाण्डुरम्
sa dadarśāvidūrasthaṃ caityaprāsādamūrjitam| madhye stambhasahasreṇa sthitaṃ kailāsapāṇḍuram
प्रवालकृतसोपानं तप्तकाञ्चनवेदिकम्। मुष्णन्तमिव चक्षूंषि द्योतमानमिव श्रिया
pravālakṛtasopānaṃ taptakāñcanavedikam| muṣṇantamiva cakṣūṃṣi dyotamānamiva śriyā
निर्मलं प्रांशुभावत्वादुल्लिखन्तमिवाम्बरम्। ततो मलिनसंवीतां राक्षसीभिः समावृताम्
nirmalaṃ prāṃśubhāvatvādullikhantamivāmbaram| tato malinasaṃvītāṃ rākṣasībhiḥ samāvṛtām
उपवासकृशां दीनां निःश्वसन्तीं पुनः पुनः। ददर्श शुक्लपक्षादौ चन्द्ररेखामिवामलाम्
upavāsakṛśāṃ dīnāṃ niḥśvasantīṃ punaḥ punaḥ| dadarśa śuklapakṣādau candrarekhāmivāmalām
मन्दप्रख्यायमानेन रूपेण रुचिरप्रभाम्। पिनद्धां धूमजालेन शिखामिव विभावसोः
mandaprakhyāyamānena rūpeṇa ruciraprabhām| pinaddhāṃ dhūmajālena śikhāmiva vibhāvasoḥ
पीतेनैकेन संवीतां क्लिष्टेनोत्तमवाससा। सपङ्कामनलंकारां विपद्मामिव पद्मिनीम्
pītenaikena saṃvītāṃ kliṣṭenottamavāsasā| sapaṅkāmanalaṃkārāṃ vipadmāmiva padminīm
पीडितां दुःखसंतप्तां परिक्षीणां तपस्विनीम्। ग्रहेणांगारकेणेव पीडितामिव रोहिणीम्
pīḍitāṃ duḥkhasaṃtaptāṃ parikṣīṇāṃ tapasvinīm| graheṇāṃgārakeṇeva pīḍitāmiva rohiṇīm
अश्रुपूर्णमुखीं दीनां कृशामनशनेन च। शोकध्यानपरां दीनां नित्यं दुःखपरायणाम्
aśrupūrṇamukhīṃ dīnāṃ kṛśāmanaśanena ca| śokadhyānaparāṃ dīnāṃ nityaṃ duḥkhaparāyaṇām
प्रियं जनमपश्यन्तीं पश्यन्तीं राक्षसीगणम्। स्वगणेन मृगीं हीनां श्वगणेनावृतामिव
priyaṃ janamapaśyantīṃ paśyantīṃ rākṣasīgaṇam| svagaṇena mṛgīṃ hīnāṃ śvagaṇenāvṛtāmiva
नीलनागाभया वेण्या जघनं गतयैकया। नीलया नीरदापाये वनराज्या महीमिव
nīlanāgābhayā veṇyā jaghanaṃ gatayaikayā| nīlayā nīradāpāye vanarājyā mahīmiva
सुखार्हां दुःखसंतप्तां व्यसनानामकोविदाम्। तां विलोक्य विशालाक्षीमधिकं मलिनां कृशाम्
sukhārhāṃ duḥkhasaṃtaptāṃ vyasanānāmakovidām| tāṃ vilokya viśālākṣīmadhikaṃ malināṃ kṛśām
तर्कयामास सीतेति कारणैरुपपादिभिः। ह्रियमाणा तदा तेन रक्षसा कामरूपिणा
tarkayāmāsa sīteti kāraṇairupapādibhiḥ| hriyamāṇā tadā tena rakṣasā kāmarūpiṇā
यथारूपा हि दृष्टा सा तथारूपेयमंगना। पूर्णचन्द्राननां सुभ्रूं चारुवृत्तपयोधराम्
yathārūpā hi dṛṣṭā sā tathārūpeyamaṃganā| pūrṇacandrānanāṃ subhrūṃ cāruvṛttapayodharām
कुर्वतीं प्रभया देवीं सर्वा वितिमिरा दिशः। तां नीलकण्ठीं बिम्बोष्ठीं सुमध्यां सुप्रतिष्ठिताम्
kurvatīṃ prabhayā devīṃ sarvā vitimirā diśaḥ| tāṃ nīlakaṇṭhīṃ bimboṣṭhīṃ sumadhyāṃ supratiṣṭhitām
सीतां पद्मपलाशाक्षीं मन्मथस्य रतिं यथा। इष्टां सर्वस्य जगतः पूर्णचन्द्रप्रभामिव
sītāṃ padmapalāśākṣīṃ manmathasya ratiṃ yathā| iṣṭāṃ sarvasya jagataḥ pūrṇacandraprabhāmiva
भूमौ सुतनुमासीनां नियतामिव तापसीम्। निःश्वासबहुलां भीरुं भुजगेन्द्रवधूमिव
bhūmau sutanumāsīnāṃ niyatāmiva tāpasīm| niḥśvāsabahulāṃ bhīruṃ bhujagendravadhūmiva
शोकजालेन महता विततेन न राजतीम्। संसक्तां धूमजालेन शिखामिव विभावसोः
śokajālena mahatā vitatena na rājatīm| saṃsaktāṃ dhūmajālena śikhāmiva vibhāvasoḥ
तां स्मृतीमिव संदिग्धामृद्धिं निपतितामिव। विहतामिव च श्रद्धामाशां प्रतिहतामिव
tāṃ smṛtīmiva saṃdigdhāmṛddhiṃ nipatitāmiva| vihatāmiva ca śraddhāmāśāṃ pratihatāmiva
सोपसर्गां यथा सिद्धिं बुद्धिं सकलुषामिव। अभूतेनापवादेन कीर्तिं निपतितामिव
sopasargāṃ yathā siddhiṃ buddhiṃ sakaluṣāmiva| abhūtenāpavādena kīrtiṃ nipatitāmiva
रामोपरोधव्यथितां रक्षोगणनिपीडिताम्। अबलां मृगशावाक्षीं वीक्षमाणां ततस्ततः
rāmoparodhavyathitāṃ rakṣogaṇanipīḍitām| abalāṃ mṛgaśāvākṣīṃ vīkṣamāṇāṃ tatastataḥ
बाष्पाम्बुपरिपूर्णेन कृष्णवक्राक्षिपक्ष्मणा। वदनेनाप्रसन्नेन निःश्वसन्तीं पुनः पुनः
bāṣpāmbuparipūrṇena kṛṣṇavakrākṣipakṣmaṇā| vadanenāprasannena niḥśvasantīṃ punaḥ punaḥ
मलपङ्कधरां दीनां मण्डनार्हाममण्डिताम्। प्रभां नक्षत्रराजस्य कालमेघैरिवावृताम्
malapaṅkadharāṃ dīnāṃ maṇḍanārhāmamaṇḍitām| prabhāṃ nakṣatrarājasya kālameghairivāvṛtām
तस्य संदिदिहे बुद्धिस्तथा सीतां निरीक्ष्य च। आम्नायानामयोगेन विद्यां प्रशिथिलामिव
tasya saṃdidihe buddhistathā sītāṃ nirīkṣya ca| āmnāyānāmayogena vidyāṃ praśithilāmiva
दुःखेन बुबुधे सीतां हनुमाननलंकृताम्। संस्कारेण यथा हीनां वाचमर्थान्तरं गताम्
duḥkhena bubudhe sītāṃ hanumānanalaṃkṛtām| saṃskāreṇa yathā hīnāṃ vācamarthāntaraṃ gatām
तां समीक्ष्य विशालाक्षीं राजपुत्रीमनिन्दिताम्। तर्कयामास सीतेति कारणैरुपपादयन्
tāṃ samīkṣya viśālākṣīṃ rājaputrīmaninditām| tarkayāmāsa sīteti kāraṇairupapādayan
वैदेह्या यानि चांगेषु तदा रामोऽन्वकीर्तयत्। तान्याभरणजालानि गात्रशोभीन्यलक्षयत्
vaidehyā yāni cāṃgeṣu tadā rāmo'nvakīrtayat| tānyābharaṇajālāni gātraśobhīnyalakṣayat
सुकृतौ कर्णवेष्टौ च श्वदंष्ट्रौ च सुसंस्थितौ। मणिविद्रुमचित्राणि हस्तेष्वाभरणानि च
sukṛtau karṇaveṣṭau ca śvadaṃṣṭrau ca susaṃsthitau| maṇividrumacitrāṇi hasteṣvābharaṇāni ca
श्यामानि चिरयुक्तत्वात् तथा संस्थानवन्ति च। तान्येवैतानि मन्येऽहं यानि रामोऽन्वकीर्तयत्
śyāmāni cirayuktatvāt tathā saṃsthānavanti ca| tānyevaitāni manye'haṃ yāni rāmo'nvakīrtayat
तत्र यान्यवहीनानि तान्यहं नोपलक्षये। यान्यस्या नावहीनानि तानीमानि न संशयः
tatra yānyavahīnāni tānyahaṃ nopalakṣaye| yānyasyā nāvahīnāni tānīmāni na saṃśayaḥ
पीतं कनकपट्टाभं स्रस्तं तद्वसनं शुभम्। उत्तरीयं नगासक्तं तदा दृष्टं प्लवंगमैः
pītaṃ kanakapaṭṭābhaṃ srastaṃ tadvasanaṃ śubham| uttarīyaṃ nagāsaktaṃ tadā dṛṣṭaṃ plavaṃgamaiḥ
भूषणानि च मुख्यानि दृष्टानि धरणीतले। अनयैवापविद्धानि स्वनवन्ति महान्ति च
bhūṣaṇāni ca mukhyāni dṛṣṭāni dharaṇītale| anayaivāpaviddhāni svanavanti mahānti ca
इदं चिरगृहीतत्वाद् वसनं क्लिष्टवत्तरम्। तथाप्यनूनं तद्वर्णं तथा श्रीमद्यथेतरत्
idaṃ ciragṛhītatvād vasanaṃ kliṣṭavattaram| tathāpyanūnaṃ tadvarṇaṃ tathā śrīmadyathetarat
इयं कनकवर्णांगी रामस्य महिषी प्रिया। प्रणष्टापि सती यस्य मनसो न प्रणश्यति
iyaṃ kanakavarṇāṃgī rāmasya mahiṣī priyā| praṇaṣṭāpi satī yasya manaso na praṇaśyati
इयं सा यत्कृते रामश्चतुर्भिरिह तप्यते। कारुण्येनानृशंस्येन शोकेन मदनेन च
iyaṃ sā yatkṛte rāmaścaturbhiriha tapyate| kāruṇyenānṛśaṃsyena śokena madanena ca
स्त्री प्रणष्टेति कारुण्यादाश्रितेत्यानृशंस्यतः। पत्नी नष्टेति शोकेन प्रियेति मदनेन च
strī praṇaṣṭeti kāruṇyādāśritetyānṛśaṃsyataḥ| patnī naṣṭeti śokena priyeti madanena ca
अस्या देव्या यथारूपमंगप्रत्यंगसौष्ठवम्। रामस्य च यथारूपं तस्येयमसितेक्षणा
asyā devyā yathārūpamaṃgapratyaṃgasauṣṭhavam| rāmasya ca yathārūpaṃ tasyeyamasitekṣaṇā
अस्या देव्या मनस्तस्मिंस्तस्य चास्यां प्रतिष्ठितम्। तेनेयं स च धर्मात्मा मुहूर्तमपि जीवति
asyā devyā manastasmiṃstasya cāsyāṃ pratiṣṭhitam| teneyaṃ sa ca dharmātmā muhūrtamapi jīvati
दुष्करं कृतवान् रामो हीनो यदनया प्रभुः। धारयत्यात्मनो देहं न शोकेनावसीदति
duṣkaraṃ kṛtavān rāmo hīno yadanayā prabhuḥ| dhārayatyātmano dehaṃ na śokenāvasīdati
एवं सीतां तथा दृष्ट्वा हृष्टः पवनसम्भवः। जगाम मनसा रामं प्रशशंस च तं प्रभुम्
evaṃ sītāṃ tathā dṛṣṭvā hṛṣṭaḥ pavanasambhavaḥ| jagāma manasā rāmaṃ praśaśaṃsa ca taṃ prabhum
प्रशस्य तु प्रशस्तव्यां सीतां तां हरिपुंगवः। गुणाभिरामं रामं च पुनश्चिन्तापरोऽभवत्
praśasya tu praśastavyāṃ sītāṃ tāṃ haripuṃgavaḥ| guṇābhirāmaṃ rāmaṃ ca punaścintāparo'bhavat
स मुहूर्तमिव ध्यात्वा बाष्पपर्याकुलेक्षणः। सीतामाश्रित्य तेजस्वी हनूमान् विललाप ह
sa muhūrtamiva dhyātvā bāṣpaparyākulekṣaṇaḥ| sītāmāśritya tejasvī hanūmān vilalāpa ha
मान्या गुरुविनीतस्य लक्ष्मणस्य गुरुप्रिया। यदि सीता हि दुःखार्ता कालो हि दुरतिक्रमः
mānyā guruvinītasya lakṣmaṇasya gurupriyā| yadi sītā hi duḥkhārtā kālo hi duratikramaḥ
रामस्य व्यवसायज्ञा लक्ष्मणस्य च धीमतः। नात्यर्थं क्षुभ्यते देवी गंगेव जलदागमे
rāmasya vyavasāyajñā lakṣmaṇasya ca dhīmataḥ| nātyarthaṃ kṣubhyate devī gaṃgeva jaladāgame
तुल्यशीलवयोवृत्तां तुल्याभिजनलक्षणाम्। राघवोऽर्हति वैदेहीं तं चेयमसितेक्षणा
tulyaśīlavayovṛttāṃ tulyābhijanalakṣaṇām| rāghavo'rhati vaidehīṃ taṃ ceyamasitekṣaṇā
तां दृष्ट्वा नवहेमाभां लोककान्तामिव श्रियम्। जगाम मनसा रामं वचनं चेदमब्रवीत्
tāṃ dṛṣṭvā navahemābhāṃ lokakāntāmiva śriyam| jagāma manasā rāmaṃ vacanaṃ cedamabravīt
अस्या हेतोर्विशालाक्ष्या हतो वाली महाबलः। रावणप्रतिमो वीर्ये कबन्धश्च निपातितः
asyā hetorviśālākṣyā hato vālī mahābalaḥ| rāvaṇapratimo vīrye kabandhaśca nipātitaḥ
विराधश्च हतः संख्ये राक्षसो भीमविक्रमः। वने रामेण विक्रम्य महेन्द्रेणेव शम्बरः
virādhaśca hataḥ saṃkhye rākṣaso bhīmavikramaḥ| vane rāmeṇa vikramya mahendreṇeva śambaraḥ
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां भीमकर्मणाम्। निहतानि जनस्थाने शरैरग्निशिखोपमैः
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ bhīmakarmaṇām| nihatāni janasthāne śarairagniśikhopamaiḥ
खरश्च निहतः संख्ये त्रिशिराश्च निपातितः। दूषणश्च महातेजा रामेण विदितात्मना
kharaśca nihataḥ saṃkhye triśirāśca nipātitaḥ| dūṣaṇaśca mahātejā rāmeṇa viditātmanā
ऐश्वर्यं वानराणां च दुर्लभं वालिपालितम्। अस्या निमित्ते सुग्रीवः प्राप्तवाँल्लोकविश्रुतः
aiśvaryaṃ vānarāṇāṃ ca durlabhaṃ vālipālitam| asyā nimitte sugrīvaḥ prāptavā~llokaviśrutaḥ
सागरश्च मयाऽऽक्रान्तः श्रीमान् नदनदीपतिः। अस्या हेतोर्विशालाक्ष्याः पुरी चेयं निरीक्षिता
sāgaraśca mayā''krāntaḥ śrīmān nadanadīpatiḥ| asyā hetorviśālākṣyāḥ purī ceyaṃ nirīkṣitā
यदि रामः समुद्रान्तां मेदिनीं परिवर्तयेत्। अस्याः कृते जगच्चापि युक्तमित्येव मे मतिः
yadi rāmaḥ samudrāntāṃ medinīṃ parivartayet| asyāḥ kṛte jagaccāpi yuktamityeva me matiḥ
राज्यं वा त्रिषु लोकेषु सीता वा जनकात्मजा। त्रैलोक्यराज्यं सकलं सीताया नाप्नुयात् कलाम्
rājyaṃ vā triṣu lokeṣu sītā vā janakātmajā| trailokyarājyaṃ sakalaṃ sītāyā nāpnuyāt kalām
इयं सा धर्मशीलस्य जनकस्य महात्मनः। सुता मैथिलराजस्य सीता भर्तृदृढव्रता
iyaṃ sā dharmaśīlasya janakasya mahātmanaḥ| sutā maithilarājasya sītā bhartṛdṛḍhavratā
उत्थिता मेदिनीं भित्त्वा क्षेत्रे हलमुखक्षते। पद्मरेणुनिभैः कीर्णा शुभैः केदारपांसुभिः
utthitā medinīṃ bhittvā kṣetre halamukhakṣate| padmareṇunibhaiḥ kīrṇā śubhaiḥ kedārapāṃsubhiḥ
विक्रान्तस्यार्यशीलस्य संयुगेष्वनिवर्तिनः। स्नुषा दशरथस्यैषा ज्येष्ठा राज्ञो यशस्विनी
vikrāntasyāryaśīlasya saṃyugeṣvanivartinaḥ| snuṣā daśarathasyaiṣā jyeṣṭhā rājño yaśasvinī
धर्मज्ञस्य कृतज्ञस्य रामस्य विदितात्मनः। इयं सा दयिता भार्या राक्षसीवशमागता
dharmajñasya kṛtajñasya rāmasya viditātmanaḥ| iyaṃ sā dayitā bhāryā rākṣasīvaśamāgatā
सर्वान् भोगान् परित्यज्य भर्तृस्नेहबलात् कृता। अचिन्तयित्वा कष्टानि प्रविष्टा निर्जनं वनम्
sarvān bhogān parityajya bhartṛsnehabalāt kṛtā| acintayitvā kaṣṭāni praviṣṭā nirjanaṃ vanam
संतुष्टा फलमूलेन भर्तृशुश्रूषणापरा। या परां भजते प्रीतिं वनेऽपि भवने यथा
saṃtuṣṭā phalamūlena bhartṛśuśrūṣaṇāparā| yā parāṃ bhajate prītiṃ vane'pi bhavane yathā
सेयं कनकवर्णांगी नित्यं सुस्मितभाषिणी। सहते यातनामेतामनर्थानामभागिनी
seyaṃ kanakavarṇāṃgī nityaṃ susmitabhāṣiṇī| sahate yātanāmetāmanarthānāmabhāginī
इमां तु शीलसम्पन्नां द्रष्टुमिच्छति राघवः। रावणेन प्रमथितां प्रपामिव पिपासितः
imāṃ tu śīlasampannāṃ draṣṭumicchati rāghavaḥ| rāvaṇena pramathitāṃ prapāmiva pipāsitaḥ
अस्या नूनं पुनर्लाभाद् राघवः प्रीतिमेष्यति। राजा राज्यपरिभ्रष्टः पुनः प्राप्येव मेदिनीम्
asyā nūnaṃ punarlābhād rāghavaḥ prītimeṣyati| rājā rājyaparibhraṣṭaḥ punaḥ prāpyeva medinīm
कामभोगैः परित्यक्ता हीना बन्धुजनेन च। धारयत्यात्मनो देहं तत्समागमकाङ्क्षिणी
kāmabhogaiḥ parityaktā hīnā bandhujanena ca| dhārayatyātmano dehaṃ tatsamāgamakāṅkṣiṇī
नैषा पश्यति राक्षस्यो नेमान् पुष्पफलद्रुमान्। एकस्थहृदया नूनं राममेवानुपश्यति
naiṣā paśyati rākṣasyo nemān puṣpaphaladrumān| ekasthahṛdayā nūnaṃ rāmamevānupaśyati
भर्ता नाम परं नार्याः शोभनं भूषणादपि। एषा हि रहिता तेन शोभनार्हा न शोभते
bhartā nāma paraṃ nāryāḥ śobhanaṃ bhūṣaṇādapi| eṣā hi rahitā tena śobhanārhā na śobhate
दुष्करं कुरुते रामो हीनो यदनया प्रभुः। धारयत्यात्मनो देहं न दुःखेनावसीदति
duṣkaraṃ kurute rāmo hīno yadanayā prabhuḥ| dhārayatyātmano dehaṃ na duḥkhenāvasīdati
इमामसितकेशान्तां शतपत्रनिभेक्षणाम्। सुखार्हां दुःखितां ज्ञात्वा ममापि व्यथितं मनः
imāmasitakeśāntāṃ śatapatranibhekṣaṇām| sukhārhāṃ duḥkhitāṃ jñātvā mamāpi vyathitaṃ manaḥ
क्षितिक्षमा पुष्करसंनिभेक्षणा या रक्षिता राघवलक्ष्मणाभ्याम्। सा राक्षसीभिर्विकृतेक्षणाभिः संरक्ष्यते सम्प्रति वृक्षमूले
kṣitikṣamā puṣkarasaṃnibhekṣaṇā yā rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām| sā rākṣasībhirvikṛtekṣaṇābhiḥ saṃrakṣyate samprati vṛkṣamūle
हिमहतनलिनीव नष्टशोभा व्यसनपरम्परया निपीड्यमाना। सहचररहितेव चक्रवाकी जनकसुता कृपणां दशां प्रपन्ना
himahatanalinīva naṣṭaśobhā vyasanaparamparayā nipīḍyamānā| sahacararahiteva cakravākī janakasutā kṛpaṇāṃ daśāṃ prapannā
अस्या हि पुष्पावनताग्रशाखाः शोकं दृढं वै जनयन्त्यशोकाः। हिमव्यपायेन च शीतरश्मि- रभ्युत्थितो नैकसहस्ररश्मिः
asyā hi puṣpāvanatāgraśākhāḥ śokaṃ dṛḍhaṃ vai janayantyaśokāḥ| himavyapāyena ca śītaraśmi- rabhyutthito naikasahasraraśmiḥ
इत्येवमर्थं कपिरन्ववेक्ष्य सीतेयमित्येव तु जातबुद्धिः। संश्रित्य तस्मिन् निषसाद वृक्षे बली हरीणामृषभस्तरस्वी
ityevamarthaṃ kapiranvavekṣya sīteyamityeva tu jātabuddhiḥ| saṃśritya tasmin niṣasāda vṛkṣe balī harīṇāmṛṣabhastarasvī
ततः कुमुदखण्डाभो निर्मलं निर्मलोदयः। प्रजगाम नभश्चन्द्रो हंसो नीलमिवोदकम्
tataḥ kumudakhaṇḍābho nirmalaṃ nirmalodayaḥ| prajagāma nabhaścandro haṃso nīlamivodakam
साचिव्यमिव कुर्वन् स प्रभया निर्मलप्रभः। चन्द्रमा रश्मिभिः शीतैः सिषेवे पवनात्मजम्
sācivyamiva kurvan sa prabhayā nirmalaprabhaḥ| candramā raśmibhiḥ śītaiḥ siṣeve pavanātmajam
स ददर्श ततः सीतां पूर्णचन्द्रनिभाननाम्। शोकभारैरिव न्यस्तां भारैर्नावमिवाम्भसि
sa dadarśa tataḥ sītāṃ pūrṇacandranibhānanām| śokabhārairiva nyastāṃ bhārairnāvamivāmbhasi
दिदृक्षमाणो वैदेहीं हनूमान् मारुतात्मजः। स ददर्शाविदूरस्था राक्षसीर्घोरदर्शनाः
didṛkṣamāṇo vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ| sa dadarśāvidūrasthā rākṣasīrghoradarśanāḥ
एकाक्षीमेककर्णां च कर्णप्रावरणां तथा। अकर्णां शङ्कुकर्णां च मस्तकोच्छ्वासनासिकाम्
ekākṣīmekakarṇāṃ ca karṇaprāvaraṇāṃ tathā| akarṇāṃ śaṅkukarṇāṃ ca mastakocchvāsanāsikām
अतिकायोत्तमांगीं च तनुदीर्घशिरोधराम्। ध्वस्तकेशीं तथाकेशीं केशकम्बलधारिणीम्
atikāyottamāṃgīṃ ca tanudīrghaśirodharām| dhvastakeśīṃ tathākeśīṃ keśakambaladhāriṇīm
लम्बकर्णललाटां च लम्बोदरपयोधराम्। लम्बोष्ठीं चिबुकोष्ठीं च लम्बास्यां लम्बजानुकाम्
lambakarṇalalāṭāṃ ca lambodarapayodharām| lamboṣṭhīṃ cibukoṣṭhīṃ ca lambāsyāṃ lambajānukām
ह्रस्वां दीर्घां च कुब्जां च विकटां वामनां तथा। करालां भुग्नवक्त्रां च पिंगाक्षीं विकृताननाम्
hrasvāṃ dīrghāṃ ca kubjāṃ ca vikaṭāṃ vāmanāṃ tathā| karālāṃ bhugnavaktrāṃ ca piṃgākṣīṃ vikṛtānanām
विकृताः पिंगलाः कालीः क्रोधनाः कलहप्रियाः। कालायसमहाशूलकूटमुद्गरधारिणीः
vikṛtāḥ piṃgalāḥ kālīḥ krodhanāḥ kalahapriyāḥ| kālāyasamahāśūlakūṭamudagaradhāriṇīḥ
वराहमृगशार्दूलमहिषाजशिवामुखाः। गजोष्ट्रहयपादाश्च निखातशिरसोऽपराः
varāhamṛgaśārdūlamahiṣājaśivāmukhāḥ| gajoṣṭrahayapādāśca nikhātaśiraso'parāḥ
एकहस्तैकपादाश्च खरकर्ण्यश्वकर्णिकाः। गोकर्णीर्हस्तिकर्णीश्च हरिकर्णीस्तथापराः
ekahastaikapādāśca kharakarṇyaśvakarṇikāḥ| gokarṇīrhastikarṇīśca harikarṇīstathāparāḥ
अतिनासाश्च काश्चिच्च तिर्यङ्नासा अनासिकाः। गजसंनिभनासाश्च ललाटोच्छ्वासनासिकाः
atināsāśca kāścicca tiryaṅnāsā anāsikāḥ| gajasaṃnibhanāsāśca lalāṭocchvāsanāsikāḥ
हस्तिपादा महापादा गोपादाः पादचूलिकाः। अतिमात्रशिरोग्रीवा अतिमात्रकुचोदरीः
hastipādā mahāpādā gopādāḥ pādacūlikāḥ| atimātraśirogrīvā atimātrakucodarīḥ
अतिमात्रास्यनेत्राश्च दीर्घजिह्वाननास्तथा। अजामुखीर्हस्तिमुखीर्गोमुखीः सूकरीमुखीः
atimātrāsyanetrāśca dīrghajihvānanāstathā| ajāmukhīrhastimukhīrgomukhīḥ sūkarīmukhīḥ
हयोष्ट्रखरवक्त्राश्च राक्षसीर्घोरदर्शनाः। शूलमुद्गरहस्ताश्च क्रोधनाः कलहप्रियाः
hayoṣṭrakharavaktrāśca rākṣasīrghoradarśanāḥ| śūlamudagarahastāśca krodhanāḥ kalahapriyāḥ
कराला धूम्रकेशिन्यो राक्षसीर्विकृताननाः। पिबन्ति सततं पानं सुरामांससदाप्रियाः
karālā dhūmrakeśinyo rākṣasīrvikṛtānanāḥ| pibanti satataṃ pānaṃ surāmāṃsasadāpriyāḥ
मांसशोणितदिग्धांगीर्मांसशोणितभोजनाः। ता ददर्श कपिश्रेष्ठो रोमहर्षणदर्शनाः
māṃsaśoṇitadigdhāṃgīrmāṃsaśoṇitabhojanāḥ| tā dadarśa kapiśreṣṭho romaharṣaṇadarśanāḥ
स्कन्धवन्तमुपासीनाः परिवार्य वनस्पतिम्। तस्याधस्ताच्च तां देवीं राजपुत्रीमनिन्दिताम्
skandhavantamupāsīnāḥ parivārya vanaspatim| tasyādhastācca tāṃ devīṃ rājaputrīmaninditām
लक्षयामास लक्ष्मीवान् हनूमाञ्जनकात्मजाम्। निष्प्रभां शोकसंतप्तां मलसंकुलमूर्धजाम्
lakṣayāmāsa lakṣmīvān hanūmāñjanakātmajām| niṣprabhāṃ śokasaṃtaptāṃ malasaṃkulamūrdhajām
क्षीणपुण्यां च्युतां भूमौ तारां निपतितामिव। चारित्रव्यपदेशाढ्यां भर्तृदर्शनदुर्गताम्
kṣīṇapuṇyāṃ cyutāṃ bhūmau tārāṃ nipatitāmiva| cāritravyapadeśāḍhyāṃ bhartṛdarśanadurgatām
भूषणैरुत्तमैर्हीनां भर्तृवात्सल्यभूषिताम्। राक्षसाधिपसंरुद्धां बन्धुभिश्च विनाकृताम्
bhūṣaṇairuttamairhīnāṃ bhartṛvātsalyabhūṣitām| rākṣasādhipasaṃruddhāṃ bandhubhiśca vinākṛtām
वियूथां सिंहसंरुद्धां बद्धां गजवधूमिव। चन्द्ररेखां पयोदान्ते शारदाभ्रैरिवावृताम्
viyūthāṃ siṃhasaṃruddhāṃ baddhāṃ gajavadhūmiva| candrarekhāṃ payodānte śāradābhrairivāvṛtām
क्लिष्टरूपामसंस्पर्शादयुक्तामिव वल्लकीम्। स तां भर्तृहिते युक्तामयुक्तां रक्षसां वशे
kliṣṭarūpāmasaṃsparśādayuktāmiva vallakīm| sa tāṃ bhartṛhite yuktāmayuktāṃ rakṣasāṃ vaśe
अशोकवनिकामध्ये शोकसागरमाप्लुताम्। ताभिः परिवृतां तत्र सग्रहामिव रोहिणीम्
aśokavanikāmadhye śokasāgaramāplutām| tābhiḥ parivṛtāṃ tatra sagrahāmiva rohiṇīm
ददर्श हनुमांस्तत्र लतामकुसुमामिव। सा मलेन च दिग्धांगी वपुषा चाप्यलंकृता। मृणाली पङ्कदिग्धेव विभाति च न भाति च
dadarśa hanumāṃstatra latāmakusumāmiva| sā malena ca digdhāṃgī vapuṣā cāpyalaṃkṛtā| mṛṇālī paṅkadigdheva vibhāti ca na bhāti ca
मलिनेन तु वस्त्रेण परिक्लिष्टेन भामिनीम्। संवृतां मृगशावाक्षीं ददर्श हनुमान् कपिः
malinena tu vastreṇa parikliṣṭena bhāminīm| saṃvṛtāṃ mṛgaśāvākṣīṃ dadarśa hanumān kapiḥ
तां देवीं दीनवदनामदीनां भर्तृतेजसा। रक्षितां स्वेन शीलेन सीतामसितलोचनाम्
tāṃ devīṃ dīnavadanāmadīnāṃ bhartṛtejasā| rakṣitāṃ svena śīlena sītāmasitalocanām
तां दृष्ट्वा हनुमान् सीतां मृगशावनिभेक्षणाम्। मृगकन्यामिव त्रस्तां वीक्षमाणां समन्ततः
tāṃ dṛṣṭvā hanumān sītāṃ mṛgaśāvanibhekṣaṇām| mṛgakanyāmiva trastāṃ vīkṣamāṇāṃ samantataḥ
दहन्तीमिव निःश्वासैर्वृक्षान् पल्लवधारिणः। संघातमिव शोकानां दुःखस्योर्मिमिवोत्थिताम्
dahantīmiva niḥśvāsairvṛkṣān pallavadhāriṇaḥ| saṃghātamiva śokānāṃ duḥkhasyormimivotthitām
तां क्षमां सुविभक्तांगीं विनाभरणशोभिनीम्। प्रहर्षमतुलं लेभे मारुतिः प्रेक्ष्य मैथिलीम्
tāṃ kṣamāṃ suvibhaktāṃgīṃ vinābharaṇaśobhinīm| praharṣamatulaṃ lebhe mārutiḥ prekṣya maithilīm
हर्षजानि च सोऽश्रूणि तां दृष्ट्वा मदिरेक्षणाम्। मुमोच हनुमांस्तत्र नमश्चक्रे च राघवम्
harṣajāni ca so'śrūṇi tāṃ dṛṣṭvā madirekṣaṇām| mumoca hanumāṃstatra namaścakre ca rāghavam
नमस्कृत्वाथ रामाय लक्ष्मणाय च वीर्यवान्। सीतादर्शनसंहृष्टो हनुमान् संवृतोऽभवत्
namaskṛtvātha rāmāya lakṣmaṇāya ca vīryavān| sītādarśanasaṃhṛṣṭo hanumān saṃvṛto'bhavat
तथा विप्रेक्षमाणस्य वनं पुष्पितपादपम्। विचिन्वतश्च वैदेहीं किञ्चिच्छेषा निशाभवत्
tathā viprekṣamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam| vicinvataśca vaidehīṃ kiñciccheṣā niśābhavat
षडंगवेदविदुषां क्रतुप्रवरयाजिनाम्। शुश्राव ब्रह्मघोषान् स विरात्रे ब्रह्मरक्षसाम्
ṣaḍaṃgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām| śuśrāva brahmaghoṣān sa virātre brahmarakṣasām
अथ मंगलवादित्रैः शब्दैः श्रोत्रमनोहरैः। प्राबोध्यत महाबाहुर्दशग्रीवो महाबलः
atha maṃgalavāditraiḥ śabdaiḥ śrotramanoharaiḥ| prābodhyata mahābāhurdaśagrīvo mahābalaḥ
विबुध्य तु महाभागो राक्षसेन्द्रः प्रतापवान्। स्रस्तमाल्याम्बरधरो वैदेहीमन्वचिन्तयत्
vibudhya tu mahābhāgo rākṣasendraḥ pratāpavān| srastamālyāmbaradharo vaidehīmanvacintayat
भृशं नियुक्तस्तस्यां च मदनेन मदोत्कटः। न तु तं राक्षसः कामं शशाकात्मनि गूहितुम्
bhṛśaṃ niyuktastasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ| na tu taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum
स सर्वाभरणैर्युक्तो बिभ्रच्छ्रियमनुत्तमाम्। तां नगैर्विविधैर्जुष्टां सर्वपुष्पफलोपगैः
sa sarvābharaṇairyukto bibhracchriyamanuttamām| tāṃ nagairvividhairjuṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ
वृतां पुष्करिणीभिश्च नानापुष्पोपशोभिताम्। सदा मत्तैश्च विहगैर्विचित्रां परमाद्भुतैः
vṛtāṃ puṣkariṇībhiśca nānāpuṣpopaśobhitām| sadā mattaiśca vihagairvicitrāṃ paramādbhutaiḥ
ईहामृगैश्च विविधैर्वृतां दृष्टिमनोहरैः। वीथीः सम्प्रेक्षमाणश्च मणिकाञ्चनतोरणाम्
īhāmṛgaiśca vividhairvṛtāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ| vīthīḥ samprekṣamāṇaśca maṇikāñcanatoraṇām
नानामृगगणाकीर्णां फलैः प्रपतितैर्वृताम्। अशोकवनिकामेव प्राविशत् संततद्रुमाम्
nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitairvṛtām| aśokavanikāmeva prāviśat saṃtatadrumām
अंगनाः शतमात्रं तु तं व्रजन्तमनुव्रजन्। महेन्द्रमिव पौलस्त्यं देवगन्धर्वयोषितः
aṃganāḥ śatamātraṃ tu taṃ vrajantamanuvrajan| mahendramiva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ
दीपिकाः काञ्चनीः काश्चिज्जगृहुस्तत्र योषितः। वालव्यजनहस्ताश्च तालवृन्तानि चापराः
dīpikāḥ kāñcanīḥ kāścijjagṛhustatra yoṣitaḥ| vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ
काञ्चनैश्चैव भृंगारैर्जह्रुः सलिलमग्रतः। मण्डलाग्रा बृसीश्चैव गृह्यान्याः पृष्ठतो ययुः
kāñcanaiścaiva bhṛṃgārairjahruḥ salilamagrataḥ| maṇḍalāgrā bṛsīścaiva gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ
काचिद् रत्नमयीं पात्रीं पूर्णां पानस्य भ्राजतीम्। दक्षिणा दक्षिणेनैव तदा जग्राह पाणिना
kācid ratnamayīṃ pātrīṃ pūrṇāṃ pānasya bhrājatīm| dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā
राजहंसप्रतीकाशं छत्रं पूर्णशशिप्रभम्। सौवर्णदण्डमपरा गृहीत्वा पृष्ठतो ययौ
rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham| sauvarṇadaṇḍamaparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau
निद्रामदपरीताक्ष्यो रावणस्योत्तमस्त्रियः। अनुजग्मुः पतिं वीरं घनं विद्युल्लता इव
nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamastriyaḥ| anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva
व्याविद्धहारकेयूराः समामृदितवर्णकाः। समागलितकेशान्ताः सस्वेदवदनास्तथा
vyāviddhahārakeyūrāḥ samāmṛditavarṇakāḥ| samāgalitakeśāntāḥ sasvedavadanāstathā
घूर्णन्त्यो मदशेषेण निद्रया च शुभाननाः। स्वेदक्लिष्टांगकुसुमाः समाल्याकुलमूर्धजाः
ghūrṇantyo madaśeṣeṇa nidrayā ca śubhānanāḥ| svedakliṣṭāṃgakusumāḥ samālyākulamūrdhajāḥ
प्रयान्तं नैर्ऋतपतिं नार्यो मदिरलोचनाः। बहुमानाच्च कामाच्च प्रियभार्यास्तमन्वयुः
prayāntaṃ nairṛtapatiṃ nāryo madiralocanāḥ| bahumānācca kāmācca priyabhāryāstamanvayuḥ
स च कामपराधीनः पतिस्तासां महाबलः। सीतासक्तमना मन्दो मन्दाञ्चितगतिर्बभौ
sa ca kāmaparādhīnaḥ patistāsāṃ mahābalaḥ| sītāsaktamanā mando mandāñcitagatirbabhau
ततः काञ्चीनिनादं च नूपुराणां च निःस्वनम्। शुश्राव परमस्त्रीणां कपिर्मारुतनन्दनः
tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca niḥsvanam| śuśrāva paramastrīṇāṃ kapirmārutanandanaḥ
तं चाप्रतिमकर्माणमचिन्त्यबलपौरुषम्। द्वारदेशमनुप्राप्तं ददर्श हनुमान् कपिः
taṃ cāpratimakarmāṇamacintyabalapauruṣam| dvāradeśamanuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ
दीपिकाभिरनेकाभिः समन्तादवभासितम्। गन्धतैलावसिक्ताभिर्ध्रियमाणाभिरग्रतः
dīpikābhiranekābhiḥ samantādavabhāsitam| gandhatailāvasiktābhirdhriyamāṇābhiragrataḥ
कामदर्पमदैर्युक्तं जिह्मताम्रायतेक्षणम्। समक्षमिव कंदर्पमपविद्धशरासनम्
kāmadarpamadairyuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam| samakṣamiva kaṃdarpamapaviddhaśarāsanam
मथितामृतफेनाभमरजोवस्त्रमुत्तमम्। सपुष्पमवकर्षन्तं विमुक्तं सक्तमंगदे
mathitāmṛtaphenābhamarajovastramuttamam| sapuṣpamavakarṣantaṃ vimuktaṃ saktamaṃgade
तं पत्रविटपे लीनः पत्रपुष्पशतावृतः। समीपमुपसंक्रान्तं विज्ञातुमुपचक्रमे
taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaśatāvṛtaḥ| samīpamupasaṃkrāntaṃ vijñātumupacakrame
अवेक्षमाणस्तु तदा ददर्श कपिकुञ्जरः। रूपयौवनसम्पन्ना रावणस्य वरस्त्रियः
avekṣamāṇastu tadā dadarśa kapikuñjaraḥ| rūpayauvanasampannā rāvaṇasya varastriyaḥ
ताभिः परिवृतो राजा सुरूपाभिर्महायशाः। तन्मृगद्विजसंघुष्टं प्रविष्टः प्रमदावनम्
tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhirmahāyaśāḥ| tanmṛgadvijasaṃghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam
क्षीबो विचित्राभरणः शङ्कुकर्णो महाबलः। तेन विश्रवसः पुत्रः स दृष्टो राक्षसाधिपः
kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ| tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ
वृतः परमनारीभिस्ताराभिरिव चन्द्रमाः। तं ददर्श महातेजास्तेजोवन्तं महाकपिः
vṛtaḥ paramanārībhistārābhiriva candramāḥ| taṃ dadarśa mahātejāstejovantaṃ mahākapiḥ
रावणोऽयं महाबाहुरिति संचिन्त्य वानरः। सोऽयमेव पुरा शेते पुरमध्ये गृहोत्तमे। अवप्लुतो महातेजा हनूमान् मारुतात्मजः
rāvaṇo'yaṃ mahābāhuriti saṃcintya vānaraḥ| so'yameva purā śete puramadhye gṛhottame| avapluto mahātejā hanūmān mārutātmajaḥ
स तथाप्युग्रतेजाः स निर्धूतस्तस्य तेजसा। पत्रे गुह्यान्तरे सक्तो मतिमान् संवृतोऽभवत्
sa tathāpyugratejāḥ sa nirdhūtastasya tejasā| patre guhyāntare sakto matimān saṃvṛto'bhavat
स तामसितकेशान्तां सुश्रोणीं संहतस्तनीम्। दिदृक्षुरसितापांगीमुपावर्तत रावणः
sa tāmasitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastanīm| didṛkṣurasitāpāṃgīmupāvartata rāvaṇaḥ
तस्मिन्नेव ततः काले राजपुत्री त्वनिन्दिता। रूपयौवनसम्पन्नं भूषणोत्तमभूषितम्
tasminneva tataḥ kāle rājaputrī tvaninditā| rūpayauvanasampannaṃ bhūṣaṇottamabhūṣitam
ततो दृष्ट्वैव वैदेही रावणं राक्षसाधिपम्। प्रावेपत वरारोहा प्रवाते कदली यथा
tato dṛṣṭvaiva vaidehī rāvaṇaṃ rākṣasādhipam| prāvepata varārohā pravāte kadalī yathā
ऊरुभ्यामुदरं छाद्य बाहुभ्यां च पयोधरौ। उपविष्टा विशालाक्षी रुदती वरवर्णिनी
ūrubhyāmudaraṃ chādya bāhubhyāṃ ca payodharau| upaviṣṭā viśālākṣī rudatī varavarṇinī
दशग्रीवस्तु वैदेहीं रक्षितां राक्षसीगणैः। ददर्श दीनां दुःखार्तां नावं सन्नामिवार्णवे
daśagrīvastu vaidehīṃ rakṣitāṃ rākṣasīgaṇaiḥ| dadarśa dīnāṃ duḥkhārtāṃ nāvaṃ sannāmivārṇave
असंवृतायामासीनां धरण्यां संशितव्रताम्। छिन्नां प्रपतितां भूमौ शाखामिव वनस्पतेः
asaṃvṛtāyāmāsīnāṃ dharaṇyāṃ saṃśitavratām| chinnāṃ prapatitāṃ bhūmau śākhāmiva vanaspateḥ
मलमण्डनदिग्धांगीं मण्डनार्हाममण्डनाम्। मृणाली पङ्कदिग्धेव विभाति न विभाति च
malamaṇḍanadigdhāṃgīṃ maṇḍanārhāmamaṇḍanām| mṛṇālī paṅkadigdheva vibhāti na vibhāti ca
समीपं राजसिंहस्य रामस्य विदितात्मनः। संकल्पहयसंयुक्तैर्यान्तीमिव मनोरथैः
samīpaṃ rājasiṃhasya rāmasya viditātmanaḥ| saṃkalpahayasaṃyuktairyāntīmiva manorathaiḥ
शुष्यन्तीं रुदतीमेकां ध्यानशोकपरायणाम्। दुःखस्यान्तमपश्यन्तीं रामां राममनुव्रताम्
śuṣyantīṃ rudatīmekāṃ dhyānaśokaparāyaṇām| duḥkhasyāntamapaśyantīṃ rāmāṃ rāmamanuvratām
चेष्टमानामथाविष्टां पन्नगेन्द्रवधूमिव। धूप्यमानां ग्रहेणेव रोहिणीं धूमकेतुना
ceṣṭamānāmathāviṣṭāṃ pannagendravadhūmiva| dhūpyamānāṃ graheṇeva rohiṇīṃ dhūmaketunā
वृत्तशीले कुले जातामाचारवति धार्मिके। पुनः संस्कारमापन्नां जातामिव च दुष्कुले
vṛttaśīle kule jātāmācāravati dhārmike| punaḥ saṃskāramāpannāṃ jātāmiva ca duṣkule
सन्नामिव महाकीर्तिं श्रद्धामिव विमानिताम्। प्रज्ञामिव परिक्षीणामाशां प्रतिहतामिव
sannāmiva mahākīrtiṃ śraddhāmiva vimānitām| prajñāmiva parikṣīṇāmāśāṃ pratihatāmiva
आयतीमिव विध्वस्तामाज्ञां प्रतिहतामिव। दीप्तामिव दिशं काले पूजामपहतामिव
āyatīmiva vidhvastāmājñāṃ pratihatāmiva| dīptāmiva diśaṃ kāle pūjāmapahatāmiva
पौर्णमासीमिव निशां तमोग्रस्तेन्दुमण्डलाम्। पद्मिनीमिव विध्वस्तां हतशूरां चमूमिव
paurṇamāsīmiva niśāṃ tamograstendumaṇḍalām| padminīmiva vidhvastāṃ hataśūrāṃ camūmiva
प्रभामिव तमोध्वस्तामुपक्षीणामिवापगाम्। वेदीमिव परामृष्टां शान्तामग्निशिखामिव
prabhāmiva tamodhvastāmupakṣīṇāmivāpagām| vedīmiva parāmṛṣṭāṃ śāntāmagniśikhāmiva
उत्कृष्टपर्णकमलां वित्रासितविहंगमाम्। हस्तिहस्तपरामृष्टामाकुलामिव पद्मिनीम्
utkṛṣṭaparṇakamalāṃ vitrāsitavihaṃgamām| hastihastaparāmṛṣṭāmākulāmiva padminīm
पतिशोकातुरां शुष्कां नदीं विस्रावितामिव। परया मृजया हीनां कृष्णपक्षे निशामिव
patiśokāturāṃ śuṣkāṃ nadīṃ visrāvitāmiva| parayā mṛjayā hīnāṃ kṛṣṇapakṣe niśāmiva
सुकुमारीं सुजातांगीं रत्नगर्भगृहोचिताम्। तप्यमानामिवोष्णेन मृणालीमचिरोद्धृताम्
sukumārīṃ sujātāṃgīṃ ratnagarbhagṛhocitām| tapyamānāmivoṣṇena mṛṇālīmacirodadhṛtām
गृहीतामालितां स्तम्भे यूथपेन विनाकृताम्। निःश्वसन्तीं सुदुःखार्तां गजराजवधूमिव
gṛhītāmālitāṃ stambhe yūthapena vinākṛtām| niḥśvasantīṃ suduḥkhārtāṃ gajarājavadhūmiva
एकया दीर्घया वेण्या शोभमानामयत्नतः। नीलया नीरदापाये वनराज्या महीमिव
ekayā dīrghayā veṇyā śobhamānāmayatnataḥ| nīlayā nīradāpāye vanarājyā mahīmiva
उपवासेन शोकेन ध्यानेन च भयेन च। परिक्षीणां कृशां दीनामल्पाहारां तपोधनाम्
upavāsena śokena dhyānena ca bhayena ca| parikṣīṇāṃ kṛśāṃ dīnāmalpāhārāṃ tapodhanām
आयाचमानां दुःखार्तां प्राञ्जलिं देवतामिव। भावेन रघुमुख्यस्य दशग्रीवपराभवम्
āyācamānāṃ duḥkhārtāṃ prāñjaliṃ devatāmiva| bhāvena raghumukhyasya daśagrīvaparābhavam
समीक्षमाणां रुदतीमनिन्दितां सुपक्ष्मताम्रायतशुक्ललोचनाम्। अनुव्रतां राममतीव मैथिलीं प्रलोभयामास वधाय रावणः
samīkṣamāṇāṃ rudatīmaninditāṃ supakṣmatāmrāyataśuklalocanām| anuvratāṃ rāmamatīva maithilīṃ pralobhayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ
''' <div class="verse"> <pre> स तां परिवृतां दीनां निरानन्दां तपस्विनीम्। साकारैर्मधुरैर्वाक्यैर्न्यदर्शयत रावणः
''' <div class="verse"> <pre> sa tāṃ parivṛtāṃ dīnāṃ nirānandāṃ tapasvinīm| sākārairmadhurairvākyairnyadarśayata rāvaṇaḥ
मां दृष्ट्वा नागनासोरु गूहमाना स्तनोदरम्। अदर्शनमिवात्मानं भयान्नेतुं त्वमिच्छसि
māṃ dṛṣṭvā nāganāsoru gūhamānā stanodaram| adarśanamivātmānaṃ bhayānnetuṃ tvamicchasi
कामये त्वां विशालाक्षि बहु मन्यस्व मां प्रिये। सर्वांगगुणसम्पन्ने सर्वलोकमनोहरे
kāmaye tvāṃ viśālākṣi bahu manyasva māṃ priye| sarvāṃgaguṇasampanne sarvalokamanohare
नेह किञ्चिन्मनुष्या वा राक्षसाः कामरूपिणः। व्यपसर्पतु ते सीते भयं मत्तः समुत्थितम्
neha kiñcinmanuṣyā vā rākṣasāḥ kāmarūpiṇaḥ| vyapasarpatu te sīte bhayaṃ mattaḥ samutthitam
स्वधर्मो रक्षसां भीरु सर्वदैव न संशयः। गमनं वा परस्त्रीणां हरणं सम्प्रमथ्य वा
svadharmo rakṣasāṃ bhīru sarvadaiva na saṃśayaḥ| gamanaṃ vā parastrīṇāṃ haraṇaṃ sampramathya vā
एवं चैवमकामां त्वां न च स्प्रक्ष्यामि मैथिलि। कामं कामः शरीरे मे यथाकामं प्रवर्तताम्
evaṃ caivamakāmāṃ tvāṃ na ca sprakṣyāmi maithili| kāmaṃ kāmaḥ śarīre me yathākāmaṃ pravartatām
देवि नेह भयं कार्यं मयि विश्वसिहि प्रिये। प्रणयस्व च तत्त्वेन मैवं भूः शोकलालसा
devi neha bhayaṃ kāryaṃ mayi viśvasihi priye| praṇayasva ca tattvena maivaṃ bhūḥ śokalālasā
एकवेणी अधःशय्या ध्यानं मलिनमम्बरम्। अस्थानेऽप्युपवासश्च नैतान्यौपयिकानि ते
ekaveṇī adhaḥśayyā dhyānaṃ malinamambaram| asthāne'pyupavāsaśca naitānyaupayikāni te
विचित्राणि च माल्यानि चन्दनान्यगुरूणि च। विविधानि च वासांसि दिव्यान्याभरणानि च
vicitrāṇi ca mālyāni candanānyagurūṇi ca| vividhāni ca vāsāṃsi divyānyābharaṇāni ca
महार्हाणि च पानानि शयनान्यासनानि च। गीतं नृत्यं च वाद्यं च लभ मां प्राप्य मैथिलि
mahārhāṇi ca pānāni śayanānyāsanāni ca| gītaṃ nṛtyaṃ ca vādyaṃ ca labha māṃ prāpya maithili
स्त्रीरत्नमसि मैवं भूः कुरु गात्रेषु भूषणम्। मां प्राप्य हि कथं वा स्यास्त्वमनर्हा सुविग्रहे
strīratnamasi maivaṃ bhūḥ kuru gātreṣu bhūṣaṇam| māṃ prāpya hi kathaṃ vā syāstvamanarhā suvigrahe
इदं ते चारु संजातं यौवनं ह्यतिवर्तते। यदतीतं पुनर्नैति स्रोतः स्रोतस्विनामिव
idaṃ te cāru saṃjātaṃ yauvanaṃ hyativartate| yadatītaṃ punarnaiti srotaḥ srotasvināmiva
त्वां कृत्वोपरतो मन्ये रूपकर्ता स विश्वकृत्। नहि रूपोपमा ह्यन्या तवास्ति शुभदर्शने
tvāṃ kṛtvoparato manye rūpakartā sa viśvakṛt| nahi rūpopamā hyanyā tavāsti śubhadarśane
त्वां समासाद्य वैदेहि रूपयौवनशालिनीम्। कः पुनर्नातिवर्तेत साक्षादपि पितामहः
tvāṃ samāsādya vaidehi rūpayauvanaśālinīm| kaḥ punarnātivarteta sākṣādapi pitāmahaḥ
यद् यत् पश्यामि ते गात्रं शीतांशुसदृशानने। तस्मिंस्तस्मिन् पृथुश्रोणि चक्षुर्मम निबध्यते
yad yat paśyāmi te gātraṃ śītāṃśusadṛśānane| tasmiṃstasmin pṛthuśroṇi cakṣurmama nibadhyate
भव मैथिलि भार्या मे मोहमेतं विसर्जय। बह्वीनामुत्तमस्त्रीणां ममाग्रमहिषी भव
bhava maithili bhāryā me mohametaṃ visarjaya| bahvīnāmuttamastrīṇāṃ mamāgramahiṣī bhava
लोकेभ्यो यानि रत्नानि सम्प्रमथ्याहृतानि मे। तानि ते भीरु सर्वाणि राज्यं चैव ददामि ते
lokebhyo yāni ratnāni sampramathyāhṛtāni me| tāni te bhīru sarvāṇi rājyaṃ caiva dadāmi te
विजित्य पृथिवीं सर्वां नानानगरमालिनीम्। जनकाय प्रदास्यामि तव हेतोर्विलासिनि
vijitya pṛthivīṃ sarvāṃ nānānagaramālinīm| janakāya pradāsyāmi tava hetorvilāsini
नेह पश्यामि लोकेऽन्यं यो मे प्रतिबलो भवेत्। पश्य मे सुमहद्वीर्यमप्रतिद्वन्द्वमाहवे
neha paśyāmi loke'nyaṃ yo me pratibalo bhavet| paśya me sumahadvīryamapratidvandvamāhave
असकृत् संयुगे भग्ना मया विमृदितध्वजाः। अशक्ताः प्रत्यनीकेषु स्थातुं मम सुरासुराः
asakṛt saṃyuge bhagnā mayā vimṛditadhvajāḥ| aśaktāḥ pratyanīkeṣu sthātuṃ mama surāsurāḥ
इच्छ मां क्रियतामद्य प्रतिकर्म तवोत्तमम्। सुप्रभाण्यवसज्जन्तां तवांगे भूषणानि हि
iccha māṃ kriyatāmadya pratikarma tavottamam| suprabhāṇyavasajjantāṃ tavāṃge bhūṣaṇāni hi
साधु पश्यामि ते रूपं सुयुक्तं प्रतिकर्मणा। प्रतिकर्माभिसंयुक्ता दाक्षिण्येन वरानने
sādhu paśyāmi te rūpaṃ suyuktaṃ pratikarmaṇā| pratikarmābhisaṃyuktā dākṣiṇyena varānane
भुङ्क्ष्व भोगान् यथाकामं पिब भीरु रमस्व च। यथेष्टं च प्रयच्छ त्वं पृथिवीं वा धनानि च
bhuṅkṣva bhogān yathākāmaṃ piba bhīru ramasva ca| yatheṣṭaṃ ca prayaccha tvaṃ pṛthivīṃ vā dhanāni ca
ललस्व मयि विस्रब्धा धृष्टमाज्ञापयस्व च। मत्प्रासादाल्ललन्त्याश्च ललतां बान्धवस्तव
lalasva mayi visrabdhā dhṛṣṭamājñāpayasva ca| matprāsādāllalantyāśca lalatāṃ bāndhavastava
ऋद्धिं ममानुपश्य त्वं श्रियं भद्रे यशस्विनि। किं करिष्यसि रामेण सुभगे चीरवासिना
ṛddhiṃ mamānupaśya tvaṃ śriyaṃ bhadre yaśasvini| kiṃ kariṣyasi rāmeṇa subhage cīravāsinā
निक्षिप्तविजयो रामो गतश्रीर्वनगोचरः। व्रती स्थण्डिलशायी च शंके जीवति वा न वा
nikṣiptavijayo rāmo gataśrīrvanagocaraḥ| vratī sthaṇḍilaśāyī ca śaṃke jīvati vā na vā
नहि वैदेहि रामस्त्वां द्रष्टुं वाप्युपलभ्यते। पुरोबलाकैरसितैर्मेघैर्ज्योत्स्नामिवावृताम्
nahi vaidehi rāmastvāṃ draṣṭuṃ vāpyupalabhyate| purobalākairasitairmeghairjyotsnāmivāvṛtām
न चापि मम हस्तात् त्वां प्राप्तुमर्हति राघवः। हिरण्यकशिपुः कीर्तिमिन्द्रहस्तगतामिव
na cāpi mama hastāt tvāṃ prāptumarhati rāghavaḥ| hiraṇyakaśipuḥ kīrtimindrahastagatāmiva
चारुस्मिते चारुदति चारुनेत्रे विलासिनि। मनो हरसि मे भीरु सुपर्णः पन्नगं यथा
cārusmite cārudati cārunetre vilāsini| mano harasi me bhīru suparṇaḥ pannagaṃ yathā
क्लिष्टकौशेयवसनां तन्वीमप्यनलंकृताम्। त्वां दृष्ट्वा स्वेषु दारेषु रतिं नोपलभाम्यहम्
kliṣṭakauśeyavasanāṃ tanvīmapyanalaṃkṛtām| tvāṃ dṛṣṭvā sveṣu dāreṣu ratiṃ nopalabhāmyaham
अन्तःपुरनिवासिन्यः स्त्रियः सर्वगुणान्विताः। यावत्यो मम सर्वासामैश्वर्यं कुरु जानकि
antaḥpuranivāsinyaḥ striyaḥ sarvaguṇānvitāḥ| yāvatyo mama sarvāsāmaiśvaryaṃ kuru jānaki
मम ह्यसितकेशान्ते त्रैलोक्यप्रवरस्त्रियः। तास्त्वां परिचरिष्यन्ति श्रियमप्सरसो यथा
mama hyasitakeśānte trailokyapravarastriyaḥ| tāstvāṃ paricariṣyanti śriyamapsaraso yathā
यानि वैश्रवणे सुभ्रु रत्नानि च धनानि च। तानि लोकांश्च सुश्रोणि मया भुङ्क्ष्व यथासुखम्
yāni vaiśravaṇe subhru ratnāni ca dhanāni ca| tāni lokāṃśca suśroṇi mayā bhuṅkṣva yathāsukham
न रामस्तपसा देवि न बलेन च विक्रमैः। न धनेन मया तुल्यस्तेजसा यशसापि वा
na rāmastapasā devi na balena ca vikramaiḥ| na dhanena mayā tulyastejasā yaśasāpi vā
पिब विहर रमस्व भुङ्क्ष्व भोगान् धननिचयं प्रदिशामि मेदिनीं च। मयि लल ललने यथासुखं त्वं त्वयि च समेत्य ललन्तु बान्धवास्ते
piba vihara ramasva bhuṅkṣva bhogān dhananicayaṃ pradiśāmi medinīṃ ca| mayi lala lalane yathāsukhaṃ tvaṃ tvayi ca sametya lalantu bāndhavāste
कुसुमिततरुजालसंततानि भ्रमरयुतानि समुद्रतीरजानि। कनकविमलहारभूषितांगी विहर मया सह भीरु काननानि
kusumitatarujālasaṃtatāni bhramarayutāni samudratīrajāni| kanakavimalahārabhūṣitāṃgī vihara mayā saha bhīru kānanāni
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा सीता रौद्रस्य रक्षसः। आर्ता दीनस्वरा दीनं प्रत्युवाच ततः शनैः
tasya tad vacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ| ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca tataḥ śanaiḥ
दुःखार्ता रुदती सीता वेपमाना तपस्विनी। चिन्तयन्ती वरारोहा पतिमेव पतिव्रता
duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī| cintayantī varārohā patimeva pativratā
तृणमन्तरतः कृत्वा प्रत्युवाच शुचिस्मिता। निवर्तय मनो मत्तः स्वजने प्रीयतां मनः
tṛṇamantarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā| nivartaya mano mattaḥ svajane prīyatāṃ manaḥ
न मां प्रार्थयितुं युक्तस्त्वं सिद्धिमिव पापकृत्। अकार्यं न मया कार्यमेकपत्न्या विगर्हितम्
na māṃ prārthayituṃ yuktastvaṃ siddhimiva pāpakṛt| akāryaṃ na mayā kāryamekapatnyā vigarhitam
कुलं सम्प्राप्तया पुण्यं कुले महति जातया। एवमुक्त्वा तु वैदेही रावणं तं यशस्विनी
kulaṃ samprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā| evamuktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī
रावणं पृष्ठतः कृत्वा भूयो वचनमब्रवीत्। नाहमौपयिकी भार्या परभार्या सती तव
rāvaṇaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanamabravīt| nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava
साधु धर्ममवेक्षस्व साधु साधुव्रतं चर। यथा तव तथान्येषां रक्ष्या दारा निशाचर
sādhu dharmamavekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara| yathā tava tathānyeṣāṃ rakṣyā dārā niśācara
आत्मानमुपमां कृत्वा स्वेषु दारेषु रम्यताम्। अतुष्टं स्वेषु दारेषु चपलं चपलेन्द्रियम्। नयन्ति निकृतिप्रज्ञं परदाराः पराभवम्
ātmānamupamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām| atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ capalendriyam| nayanti nikṛtiprajñaṃ paradārāḥ parābhavam
इह सन्तो न वा सन्ति सतो वा नानुवर्तसे। यथा हि विपरीता ते बुद्धिराचारवर्जिता
iha santo na vā santi sato vā nānuvartase| yathā hi viparītā te buddhirācāravarjitā
वचो मिथ्याप्रणीतात्मा पथ्यमुक्तं विचक्षणैः। राक्षसानामभावाय त्वं वा न प्रतिपद्यसे
vaco mithyāpraṇītātmā pathyamuktaṃ vicakṣaṇaiḥ| rākṣasānāmabhāvāya tvaṃ vā na pratipadyase
अकृतात्मानमासाद्य राजानमनये रतम्। समृद्धानि विनश्यन्ति राष्ट्राणि नगराणि च
akṛtātmānamāsādya rājānamanaye ratam| samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca
तथैव त्वां समासाद्य लंका रत्नौघसंकुला। अपराधात् तवैकस्य नचिराद् विनशिष्यति
tathaiva tvāṃ samāsādya laṃkā ratnaughasaṃkulā| aparādhāt tavaikasya nacirād vinaśiṣyati
स्वकृतैर्हन्यमानस्य रावणादीर्घदर्शिनः। अभिनन्दन्ति भूतानि विनाशे पापकर्मणः
svakṛtairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ| abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ
एवं त्वां पापकर्माणं वक्ष्यन्ति निकृता जनाः। दिष्ट्यैतद् व्यसनं प्राप्तो रौद्र इत्येव हर्षिताः
evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ| diṣṭyaitad vyasanaṃ prāpto raudra ityeva harṣitāḥ
शक्या लोभयितुं नाहमैश्वर्येण धनेन वा। अनन्या राघवेणाहं भास्करेण यथा प्रभा
śakyā lobhayituṃ nāhamaiśvaryeṇa dhanena vā| ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa yathā prabhā
उपधाय भुजं तस्य लोकनाथस्य सत्कृतम्। कथं नामोपधास्यामि भुजमन्यस्य कस्यचित्
upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam| kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujamanyasya kasyacit
अहमौपयिकी भार्या तस्यैव च धरापतेः। व्रतस्नातस्य विद्येव विप्रस्य विदितात्मनः
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva ca dharāpateḥ| vratasnātasya vidyeva viprasya viditātmanaḥ
साधु रावण रामेण मां समानय दुःखिताम्। वने वासितया सार्धं करेण्वेव गजाधिपम्
sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām| vane vāsitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam
मित्रमौपयिकं कर्तुं रामः स्थानं परीप्सता। बन्धं चानिच्छता घोरं त्वयासौ पुरुषर्षभः
mitramaupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā| bandhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ
विदितः सर्वधर्मज्ञः शरणागतवत्सलः। तेन मैत्री भवतु ते यदि जीवितुमिच्छसि
viditaḥ sarvadharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ| tena maitrī bhavatu te yadi jīvitumicchasi
प्रसादयस्व त्वं चैनं शरणागतवत्सलम्। मां चास्मै प्रयतो भूत्वा निर्यातयितुमर्हसि
prasādayasva tvaṃ cainaṃ śaraṇāgatavatsalam| māṃ cāsmai prayato bhūtvā niryātayitumarhasi
एवं हि ते भवेत् स्वस्ति सम्प्रदाय रघूत्तमे। अन्यथा त्वं हि कुर्वाणः परां प्राप्स्यसि चापदम्
evaṃ hi te bhavet svasti sampradāya raghūttame| anyathā tvaṃ hi kurvāṇaḥ parāṃ prāpsyasi cāpadam
वर्जयेद् वज्रमुत्सृष्टं वर्जयेदन्तकश्चिरम्। त्वद्विधं न तु संक्रुद्धो लोकनाथः स राघवः
varjayed vajramutsṛṣṭaṃ varjayedantakaściram| tvadvidhaṃ na tu saṃkruddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ
रामस्य धनुषः शब्दं श्रोष्यसि त्वं महास्वनम्। शतक्रतुविसृष्टस्य निर्घोषमशनेरिव
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam| śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣamaśaneriva
इह शीघ्रं सुपर्वाणो ज्वलितास्या इवोरगाः। इषवो निपतिष्यन्ति रामलक्ष्मणलक्षिताः
iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ| iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣitāḥ
रक्षांसि निहनिष्यन्तः पुर्यामस्यां न संशयः। असम्पातं करिष्यन्ति पतन्तः कङ्कवाससः
rakṣāṃsi nihaniṣyantaḥ puryāmasyāṃ na saṃśayaḥ| asampātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ
राक्षसेन्द्रमहासर्पान् स रामगरुडो महान्। उद्धरिष्यति वेगेन वैनतेय इवोरगान्
rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān| uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān
अपनेष्यति मां भर्ता त्वत्तः शीघ्रमरिंदमः। असुरेभ्यः श्रियं दीप्तां विष्णुस्त्रिभिरिव क्रमैः
apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghramariṃdamaḥ| asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇustribhiriva kramaiḥ
जनस्थाने हतस्थाने निहते रक्षसां बले। अशक्तेन त्वया रक्षः कृतमेतदसाधु वै
janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale| aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtametadasādhu vai
आश्रमं तत्तयोः शून्यं प्रविश्य नरसिंहयोः। गोचरं गतयोर्भ्रात्रोरपनीता त्वयाधम
āśramaṃ tattayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ| gocaraṃ gatayorbhrātrorapanītā tvayādhama
नहि गन्धमुपाघ्राय रामलक्ष्मणयोस्त्वया। शक्यं संदर्शने स्थातुं शुना शार्दूलयोरिव
nahi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayostvayā| śakyaṃ saṃdarśane sthātuṃ śunā śārdūlayoriva
तस्य ते विग्रहे ताभ्यां युगग्रहणमस्थिरम्। वृत्रस्येवेन्द्रबाहुभ्यां बाहोरेकस्य विग्रहे
tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇamasthiram| vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhorekasya vigrahe
क्षिप्रं तव स नाथो मे रामः सौमित्रिणा सह। तोयमल्पमिवादित्यः प्राणानादास्यते शरैः
kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha| toyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyate śaraiḥ
गिरिं कुबेरस्य गतोऽथवाऽऽलयं सभां गतो वा वरुणस्य राज्ञः। असंशयं दाशरथेर्विमोक्ष्यसे महाद्रुमः कालहतोऽशनेरिव
giriṃ kuberasya gato'thavā''layaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ| asaṃśayaṃ dāśarathervimokṣyase mahādrumaḥ kālahato'śaneriva
सीताया वचनं श्रुत्वा परुषं राक्षसेश्वरः। प्रत्युवाच ततः सीतां विप्रियं प्रियदर्शनाम्
sītāyā vacanaṃ śrutvā paruṣaṃ rākṣaseśvaraḥ| pratyuvāca tataḥ sītāṃ vipriyaṃ priyadarśanām
यथा यथा सान्त्वयिता वश्यः स्त्रीणां तथा तथा। यथा यथा प्रियं वक्ता परिभूतस्तथा तथा
yathā yathā sāntvayitā vaśyaḥ strīṇāṃ tathā tathā| yathā yathā priyaṃ vaktā paribhūtastathā tathā
संनियच्छति मे क्रोधं त्वयि कामः समुत्थितः। द्रवतो मार्गमासाद्य हयानिव सुसारथिः
saṃniyacchati me krodhaṃ tvayi kāmaḥ samutthitaḥ| dravato mārgamāsādya hayāniva susārathiḥ
वामः कामो मनुष्याणां यस्मिन् किल निबध्यते। जने तस्मिंस्त्वनुक्रोशः स्नेहश्च किल जायते
vāmaḥ kāmo manuṣyāṇāṃ yasmin kila nibadhyate| jane tasmiṃstvanukrośaḥ snehaśca kila jāyate
एतस्मात् कारणान्न त्वां घातयामि वरानने। वधार्हामवमानार्हां मिथ्या प्रव्रजने रताम्
etasmāt kāraṇānna tvāṃ ghātayāmi varānane| vadhārhāmavamānārhāṃ mithyā pravrajane ratām
परुषाणि हि वाक्यानि यानि यानि ब्रवीषि माम्। तेषु तेषु वधो युक्तस्तव मैथिलि दारुणः
paruṣāṇi hi vākyāni yāni yāni bravīṣi mām| teṣu teṣu vadho yuktastava maithili dāruṇaḥ
एवमुक्त्वा तु वैदेहीं रावणो राक्षसाधिपः। क्रोधसंरम्भसंयुक्तः सीतामुत्तरमब्रवीत्
evamuktvā tu vaidehīṃ rāvaṇo rākṣasādhipaḥ| krodhasaṃrambhasaṃyuktaḥ sītāmuttaramabravīt
द्वौ मासौ रक्षितव्यौ मे योऽवधिस्ते मया कृतः। ततः शयनमारोह मम त्वं वरवर्णिनि
dvau māsau rakṣitavyau me yo'vadhiste mayā kṛtaḥ| tataḥ śayanamāroha mama tvaṃ varavarṇini
द्वाभ्यामूर्ध्वं तु मासाभ्यां भर्तारं मामनिच्छतीम्। मम त्वां प्रातराशार्थे सूदाश्छेत्स्यन्ति खण्डशः
dvābhyāmūrdhvaṃ tu māsābhyāṃ bhartāraṃ māmanicchatīm| mama tvāṃ prātarāśārthe sūdāśchetsyanti khaṇḍaśaḥ
तां भर्त्स्यमानां सम्प्रेक्ष्य राक्षसेन्द्रेण जानकीम्। देवगन्धर्वकन्यास्ता विषेदुर्विकृतेक्षणाः
tāṃ bhartsyamānāṃ samprekṣya rākṣasendreṇa jānakīm| devagandharvakanyāstā viṣedurvikṛtekṣaṇāḥ
ओष्ठप्रकारैरपरा नेत्रैर्वक्त्रैस्तथापराः। सीतामाश्वासयामासुस्तर्जितां तेन रक्षसा
oṣṭhaprakārairaparā netrairvaktraistathāparāḥ| sītāmāśvāsayāmāsustarjitāṃ tena rakṣasā
ताभिराश्वासिता सीता रावणं राक्षसाधिपम्। उवाचात्महितं वाक्यं वृत्तशौटीर्यगर्वितम्
tābhirāśvāsitā sītā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam| uvācātmahitaṃ vākyaṃ vṛttaśauṭīryagarvitam
नूनं न ते जनः कश्चिदस्मिन्निःश्रेयसि स्थितः। निवारयति यो न त्वां कर्मणोऽस्माद् विगर्हितात्
nūnaṃ na te janaḥ kaścidasminniḥśreyasi sthitaḥ| nivārayati yo na tvāṃ karmaṇo'smād vigarhitāt
मां हि धर्मात्मनः पत्नीं शचीमिव शचीपतेः। त्वदन्यस्त्रिषु लोकेषु प्रार्थयेन्मनसापि कः
māṃ hi dharmātmanaḥ patnīṃ śacīmiva śacīpateḥ| tvadanyastriṣu lokeṣu prārthayenmanasāpi kaḥ
राक्षसाधम रामस्य भार्याममिततेजसः। उक्तवानसि यत् पापं क्व गतस्तस्य मोक्ष्यसे
rākṣasādhama rāmasya bhāryāmamitatejasaḥ| uktavānasi yat pāpaṃ kva gatastasya mokṣyase
यथा दृप्तश्च मातंगः शशश्च सहितौ वने। तथा द्विरदवद् रामस्त्वं नीच शशवत् स्मृतः
yathā dṛptaśca mātaṃgaḥ śaśaśca sahitau vane| tathā dviradavad rāmastvaṃ nīca śaśavat smṛtaḥ
स त्वमिक्ष्वाकुनाथं वै क्षिपन्निह न लज्जसे। चक्षुषो विषये तस्य न यावदुपगच्छसि
sa tvamikṣvākunāthaṃ vai kṣipanniha na lajjase| cakṣuṣo viṣaye tasya na yāvadupagacchasi
इमे ते नयने क्रूरे विकृते कृष्णपिंगले। क्षितौ न पतिते कस्मान्मामनार्य निरीक्षतः
ime te nayane krūre vikṛte kṛṣṇapiṃgale| kṣitau na patite kasmānmāmanārya nirīkṣataḥ
तस्य धर्मात्मनः पत्नी स्नुषा दशरथस्य च। कथं व्याहरतो मां ते न जिह्वा पाप शीर्यति
tasya dharmātmanaḥ patnī snuṣā daśarathasya ca| kathaṃ vyāharato māṃ te na jihvā pāpa śīryati
असंदेशात्तु रामस्य तपसश्चानुपालनात्। न त्वां कुर्मि दशग्रीव भस्म भस्मार्हतेजसा
asaṃdeśāttu rāmasya tapasaścānupālanāt| na tvāṃ kurmi daśagrīva bhasma bhasmārhatejasā
नापहर्तुमहं शक्या तस्य रामस्य धीमतः। विधिस्तव वधार्थाय विहितो नात्र संशयः
nāpahartumahaṃ śakyā tasya rāmasya dhīmataḥ| vidhistava vadhārthāya vihito nātra saṃśayaḥ
शूरेण धनदभ्रात्रा बलैः समुदितेन च। अपोह्य रामं कस्माच्चिद् दारचौर्यं त्वया कृतम्
śūreṇa dhanadabhrātrā balaiḥ samuditena ca| apohya rāmaṃ kasmāccid dāracauryaṃ tvayā kṛtam
सीताया वचनं श्रुत्वा रावणो राक्षसाधिपः। विवृत्य नयने क्रूरे जानकीमन्ववैक्षत
sītāyā vacanaṃ śrutvā rāvaṇo rākṣasādhipaḥ| vivṛtya nayane krūre jānakīmanvavaikṣata
नीलजीमूतसंकाशो महाभुजशिरोधरः। सिंहसत्त्वगतिः श्रीमान् दीप्तजिह्वोग्रलोचनः
nīlajīmūtasaṃkāśo mahābhujaśirodharaḥ| siṃhasattvagatiḥ śrīmān dīptajihvogralocanaḥ
चलाग्रमुकुटप्रांशुश्चित्रमाल्यानुलेपनः। रक्तमाल्याम्बरधरस्तप्तांगदविभूषणः
calāgramukuṭaprāṃśuścitramālyānulepanaḥ| raktamālyāmbaradharastaptāṃgadavibhūṣaṇaḥ
श्रोणीसूत्रेण महता मेचकेन सुसंवृतः। अमृतोत्पादने नद्धो भुजंगेनेव मन्दरः
śroṇīsūtreṇa mahatā mecakena susaṃvṛtaḥ| amṛtotpādane naddho bhujaṃgeneva mandaraḥ
ताभ्यां स परिपूर्णाभ्यां भुजाभ्यां राक्षसेश्वरः। शुशुभेऽचलसंकाशः शृंगाभ्यामिव मन्दरः
tābhyāṃ sa paripūrṇābhyāṃ bhujābhyāṃ rākṣaseśvaraḥ| śuśubhe'calasaṃkāśaḥ śṛṃgābhyāmiva mandaraḥ
तरुणादित्यवर्णाभ्यां कुण्डलाभ्यां विभूषितः। रक्तपल्लवपुष्पाभ्यामशोकाभ्यामिवाचलः
taruṇādityavarṇābhyāṃ kuṇḍalābhyāṃ vibhūṣitaḥ| raktapallavapuṣpābhyāmaśokābhyāmivācalaḥ
स कल्पवृक्षप्रतिमो वसन्त इव मूर्तिमान्। श्मशानचैत्यप्रतिमो भूषितोऽपि भयंकरः
sa kalpavṛkṣapratimo vasanta iva mūrtimān| śmaśānacaityapratimo bhūṣito'pi bhayaṃkaraḥ
अवेक्षमाणो वैदेहीं कोपसंरक्तलोचनः। उवाच रावणः सीतां भुजंग इव निःश्वसन्
avekṣamāṇo vaidehīṃ kopasaṃraktalocanaḥ| uvāca rāvaṇaḥ sītāṃ bhujaṃga iva niḥśvasan
अनयेनाभिसम्पन्नमर्थहीनमनुव्रते। नाशयाम्यहमद्य त्वां सूर्यः संध्यामिवौजसा
anayenābhisampannamarthahīnamanuvrate| nāśayāmyahamadya tvāṃ sūryaḥ saṃdhyāmivaujasā
इत्युक्त्वा मैथिलीं राजा रावणः शत्रुरावणः। संददर्श ततः सर्वा राक्षसीर्घोरदर्शनाः
ityuktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ| saṃdadarśa tataḥ sarvā rākṣasīrghoradarśanāḥ
एकाक्षीमेककर्णां च कर्णप्रावरणां तथा। गोकर्णीं हस्तिकर्णीं च लम्बकर्णीमकर्णिकाम्
ekākṣīmekakarṇāṃ ca karṇaprāvaraṇāṃ tathā| gokarṇīṃ hastikarṇīṃ ca lambakarṇīmakarṇikām
हस्तिपद्यश्वपद्यौ च गोपदीं पादचूलिकाम्। एकाक्षीमेकपादीं च पृथुपादीमपादिकाम्
hastipadyaśvapadyau ca gopadīṃ pādacūlikām| ekākṣīmekapādīṃ ca pṛthupādīmapādikām
अतिमात्रशिरोग्रीवामतिमात्रकुचोदरीम्। अतिमात्रास्यनेत्रां च दीर्घजिह्वानखामपि
atimātraśirogrīvāmatimātrakucodarīm| atimātrāsyanetrāṃ ca dīrghajihvānakhāmapi
अनासिकां सिंहमुखीं गोमुखीं सूकरीमुखीम्। यथा मद्वशगा सीता क्षिप्रं भवति जानकी
anāsikāṃ siṃhamukhīṃ gomukhīṃ sūkarīmukhīm| yathā madvaśagā sītā kṣipraṃ bhavati jānakī
तथा कुरुत राक्षस्यः सर्वाः क्षिप्रं समेत्य वा। प्रतिलोमानुलोमैश्च सामदानादिभेदनैः
tathā kuruta rākṣasyaḥ sarvāḥ kṣipraṃ sametya vā| pratilomānulomaiśca sāmadānādibhedanaiḥ
आवर्जयत वैदेहीं दण्डस्योद्यमनेन च। इति प्रतिसमादिश्य राक्षसेन्द्रः पुनः पुनः
āvarjayata vaidehīṃ daṇḍasyodyamanena ca| iti pratisamādiśya rākṣasendraḥ punaḥ punaḥ
काममन्युपरीतात्मा जानकीं प्रति गर्जत। उपगम्य ततः क्षिप्रं राक्षसी धान्यमालिनी
kāmamanyuparītātmā jānakīṃ prati garjata| upagamya tataḥ kṣipraṃ rākṣasī dhānyamālinī
परिष्वज्य दशग्रीवमिदं वचनमब्रवीत्। मया क्रीड महाराज सीतया किं तवानया
pariṣvajya daśagrīvamidaṃ vacanamabravīt| mayā krīḍa mahārāja sītayā kiṃ tavānayā
विवर्णया कृपणया मानुष्या राक्षसेश्वर। नूनमस्यां महाराज न देवा भोगसत्तमान्
vivarṇayā kṛpaṇayā mānuṣyā rākṣaseśvara| nūnamasyāṃ mahārāja na devā bhogasattamān
विदधत्यमरश्रेष्ठास्तव बाहुबलार्जितान्। अकामां कामयानस्य शरीरमुपतप्यते
vidadhatyamaraśreṣṭhāstava bāhubalārjitān| akāmāṃ kāmayānasya śarīramupatapyate
इच्छतीं कामयानस्य प्रीतिर्भवति शोभना। एवमुक्तस्तु राक्षस्या समुत्क्षिप्तस्ततो बली। प्रहसन् मेघसंकाशो राक्षसः स न्यवर्तत
icchatīṃ kāmayānasya prītirbhavati śobhanā| evamuktastu rākṣasyā samutkṣiptastato balī| prahasan meghasaṃkāśo rākṣasaḥ sa nyavartata
प्रस्थितः स दशग्रीवः कम्पयन्निव मेदिनीम्। ज्वलद्भास्करसंकाशं प्रविवेश निवेशनम्
prasthitaḥ sa daśagrīvaḥ kampayanniva medinīm| jvaladbhāskarasaṃkāśaṃ praviveśa niveśanam
देवगन्धर्वकन्याश्च नागकन्याश्च तास्ततः। परिवार्य दशग्रीवं प्रविशुस्ता गृहोत्तमम्
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca tāstataḥ| parivārya daśagrīvaṃ praviśustā gṛhottamam
स मैथिलीं धर्मपरामवस्थितां प्रवेपमानां परिभर्त्स्य रावणः। विहाय सीतां मदनेन मोहितः स्वमेव वेश्म प्रविवेश रावणः
sa maithilīṃ dharmaparāmavasthitāṃ pravepamānāṃ paribhartsya rāvaṇaḥ| vihāya sītāṃ madanena mohitaḥ svameva veśma praviveśa rāvaṇaḥ
इत्युक्त्वा मैथिलीं राजा रावणः शत्रुरावणः। संदिश्य च ततः सर्वा राक्षसीर्निर्जगाम ह
ityuktvā maithilīṃ rājā rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ| saṃdiśya ca tataḥ sarvā rākṣasīrnirjagāma ha
निष्क्रान्ते राक्षसेन्द्रे तु पुनरन्तःपुरं गते। राक्षस्यो भीमरूपास्ताः सीतां समभिदुद्रुवुः
niṣkrānte rākṣasendre tu punarantaḥpuraṃ gate| rākṣasyo bhīmarūpāstāḥ sītāṃ samabhidudruvuḥ
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यः क्रोधमूर्च्छिताः। परं परुषया वाचा वैदेहीमिदमब्रुवन्
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyaḥ krodhamūrcchitāḥ| paraṃ paruṣayā vācā vaidehīmidamabruvan
पौलस्त्यस्य वरिष्ठस्य रावणस्य महात्मनः। दशग्रीवस्य भार्यात्वं सीते न बहु मन्यसे
paulastyasya variṣṭhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ| daśagrīvasya bhāryātvaṃ sīte na bahu manyase
ततस्त्वेकजटा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्। आमन्त्र्य क्रोधताम्राक्षी सीतां करतलोदरीम्
tatastvekajaṭā nāma rākṣasī vākyamabravīt| āmantrya krodhatāmrākṣī sītāṃ karatalodarīm
प्रजापतीनां षण्णां तु चतुर्थोऽयं प्रजापतिः। मानसो ब्रह्मणः पुत्रः पुलस्त्य इति विश्रुतः
prajāpatīnāṃ ṣaṇṇāṃ tu caturtho'yaṃ prajāpatiḥ| mānaso brahmaṇaḥ putraḥ pulastya iti viśrutaḥ
पुलस्त्यस्य तु तेजस्वी महर्षिर्मानसः सुतः। नाम्ना स विश्रवा नाम प्रजापतिसमप्रभः
pulastyasya tu tejasvī maharṣirmānasaḥ sutaḥ| nāmnā sa viśravā nāma prajāpatisamaprabhaḥ
तस्य पुत्रो विशालाक्षि रावणः शत्रुरावणः। तस्य त्वं राक्षसेन्द्रस्य भार्या भवितुमर्हसि
tasya putro viśālākṣi rāvaṇaḥ śatrurāvaṇaḥ| tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitumarhasi
मयोक्तं चारुसर्वाङ्गि वाक्यं किं नानुमन्यसे। ततो हरिजटा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्
mayoktaṃ cārusarvāṅgi vākyaṃ kiṃ nānumanyase| tato harijaṭā nāma rākṣasī vākyamabravīt
विवृत्य नयने कोपान्मार्जारसदृशेक्षणा। येन देवास्त्रयस्त्रिंशद् देवराजश्च निर्जितः
vivṛtya nayane kopānmārjārasadṛśekṣaṇā| yena devāstrayastriṃśad devarājaśca nirjitaḥ
तस्य त्वं राक्षसेन्द्रस्य भार्या भवितुमर्हसि। वीर्योत्सिक्तस्य शूरस्य संग्रामेष्वनिवर्तिनः। बलिनो वीर्ययुक्तस्य भार्यात्वं किं न लिप्ससे
tasya tvaṃ rākṣasendrasya bhāryā bhavitumarhasi| vīryotsiktasya śūrasya saṃgrāmeṣvanivartinaḥ| balino vīryayuktasya bhāryātvaṃ kiṃ na lipsase
प्रियां बहुमतां भार्यां त्यक्त्वा राजा महाबलः। सर्वासां च महाभागां त्वामुपैष्यति रावणः
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ tyaktvā rājā mahābalaḥ| sarvāsāṃ ca mahābhāgāṃ tvāmupaiṣyati rāvaṇaḥ
समृद्धं स्त्रीसहस्रेण नानारत्नोपशोभितम्। अन्तःपुरं तदुत्सृज्य त्वामुपैष्यति रावणः
samṛddhaṃ strīsahasreṇa nānāratnopaśobhitam| antaḥpuraṃ tadutsṛjya tvāmupaiṣyati rāvaṇaḥ
अन्या तु विकटा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्। असकृद् भीमवीर्येण नागा गन्धर्वदानवाः। निर्जिताः समरे येन स ते पार्श्वमुपागतः
anyā tu vikaṭā nāma rākṣasī vākyamabravīt| asakṛd bhīmavīryeṇa nāgā gandharvadānavāḥ| nirjitāḥ samare yena sa te pārśvamupāgataḥ
तस्य सर्वसमृद्धस्य रावणस्य महात्मनः। किमर्थं राक्षसेन्द्रस्य भार्यात्वं नेच्छसेऽधमे
tasya sarvasamṛddhasya rāvaṇasya mahātmanaḥ| kimarthaṃ rākṣasendrasya bhāryātvaṃ necchase'dhame
ततस्तां दुर्मुखी नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्। यस्य सूर्यो न तपति भीतो यस्य स मारुतः। न वाति स्मायतापाङ्गि किं त्वं तस्य न तिष्ठसे
tatastāṃ durmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt| yasya sūryo na tapati bhīto yasya sa mārutaḥ| na vāti smāyatāpāṅgi kiṃ tvaṃ tasya na tiṣṭhase
पुष्पवृष्टिं च तरवो मुमुचुर्यस्य वै भयात्। शैलाः सुस्रुवुः पानीयं जलदाश्च यदेच्छति
puṣpavṛṣṭiṃ ca taravo mumucuryasya vai bhayāt| śailāḥ susruvuḥ pānīyaṃ jaladāśca yadecchati
तस्य नैर्ऋतराजस्य राजराजस्य भामिनि। किं त्वं न कुरुषे बुद्धिं भार्यार्थे रावणस्य हि
tasya nairṛtarājasya rājarājasya bhāmini| kiṃ tvaṃ na kuruṣe buddhiṃ bhāryārthe rāvaṇasya hi
साधु ते तत्त्वतो देवि कथितं साधु भामिनि। गृहाण सुस्मिते वाक्यमन्यथा न भविष्यसि
sādhu te tattvato devi kathitaṃ sādhu bhāmini| gṛhāṇa susmite vākyamanyathā na bhaviṣyasi
ततः सीतां समस्तास्ता राक्षस्यो विकृताननाः। परुषं परुषानर्हामूचुस्तद्वाक्यमप्रियम्
tataḥ sītāṃ samastāstā rākṣasyo vikṛtānanāḥ| paruṣaṃ paruṣānarhāmūcustadvākyamapriyam
किं त्वमन्तःपुरे सीते सर्वभूतमनोरमे। महार्हशयनोपेते न वासमनुमन्यसे
kiṃ tvamantaḥpure sīte sarvabhūtamanorame| mahārhaśayanopete na vāsamanumanyase
मानुषी मानुषस्यैव भार्यात्वं बहु मन्यसे। प्रत्याहर मनो रामान्नैवं जातु भविष्यति
mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahu manyase| pratyāhara mano rāmānnaivaṃ jātu bhaviṣyati
त्रैलोक्यवसुभोक्तारं रावणं राक्षसेश्वरम्। भर्तारमुपसंगम्य विहरस्व यथासुखम्
trailokyavasubhoktāraṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram| bhartāramupasaṃgamya viharasva yathāsukham
मानुषी मानुषं तं तु राममिच्छसि शोभने। राज्याद् भ्रष्टमसिद्धार्थं विक्लवन्तमनिन्दिते
mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmamicchasi śobhane| rājyād bhraṣṭamasiddhārthaṃ viklavantamanindite
राक्षसीनां वचः श्रुत्वा सीता पद्मनिभेक्षणा। नेत्राभ्यामश्रुपूर्णाभ्यामिदं वचनमब्रवीत्
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā| netrābhyāmaśrupūrṇābhyāmidaṃ vacanamabravīt
यदिदं लोकविद्विष्टमुदाहरत संगताः। नैतन्मनसि वाक्यं मे किल्बिषं प्रतितिष्ठति
yadidaṃ lokavidviṣṭamudāharata saṃgatāḥ| naitanmanasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratitiṣṭhati
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति। कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati| kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ
दीनो वा राज्यहीनो वा यो मे भर्ता स मे गुरुः। तं नित्यमनुरक्तास्मि यथा सूर्यं सुवर्चला
dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ| taṃ nityamanuraktāsmi yathā sūryaṃ suvarcalā
यथा शची महाभागा शक्रं समुपतिष्ठति। अरुन्धती वसिष्ठं च रोहिणी शशिनं यथा
yathā śacī mahābhāgā śakraṃ samupatiṣṭhati| arundhatī vasiṣṭhaṃ ca rohiṇī śaśinaṃ yathā
लोपामुद्रा यथागस्त्यं सुकन्या च्यवनं यथा। सावित्री सत्यवन्तं च कपिलं श्रीमती यथा
lopāmudrā yathāgastyaṃ sukanyā cyavanaṃ yathā| sāvitrī satyavantaṃ ca kapilaṃ śrīmatī yathā
सौदासं मदयन्तीव केशिनी सगरं यथा। नैषधं दमयन्तीव भैमी पतिमनुव्रता
saudāsaṃ madayantīva keśinī sagaraṃ yathā| naiṣadhaṃ damayantīva bhaimī patimanuvratā
तथाहमिक्ष्वाकुवरं रामं पतिमनुव्रता। सीताया वचनं श्रुत्वा राक्षस्यः क्रोधमूर्च्छिताः। भर्त्सयन्ति स्म परुषैर्वाक्यै रावणचोदिताः
tathāhamikṣvākuvaraṃ rāmaṃ patimanuvratā| sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrcchitāḥ| bhartsayanti sma paruṣairvākyai rāvaṇacoditāḥ
अवलीनः स निर्वाक्यो हनुमान् शिंशपाद्रुमे। सीतां संतर्जयन्तीस्ता राक्षसीरशृणोत् कपिः
avalīnaḥ sa nirvākyo hanumān śiṃśapādrume| sītāṃ saṃtarjayantīstā rākṣasīraśṛṇot kapiḥ
तामभिक्रम्य संरब्धा वेपमानां समन्ततः। भृशं संलिलिहुर्दीप्तान् प्रलम्बान् दशनच्छदान्
tāmabhikramya saṃrabdhā vepamānāṃ samantataḥ| bhṛśaṃ saṃlilihurdīptān pralambān daśanacchadān
ऊचुश्च परमक्रुद्धाः प्रगृह्याशु परश्वधान्। नेयमर्हति भर्तारं रावणं राक्षसाधिपम्
ūcuśca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān| neyamarhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam
सा भर्त्स्यमाना भीमाभी राक्षसीभिर्वरांगना। सा बाष्पमपमार्जन्ती शिंशपां तामुपागमत्
sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhirvarāṃganā| sā bāṣpamapamārjantī śiṃśapāṃ tāmupāgamat
ततस्तां शिंशपां सीता राक्षसीभिः समावृता। अभिगम्य विशालाक्षी तस्थौ शोकपरिप्लुता
tatastāṃ śiṃśapāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā| abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā
तां कृशां दीनवदनां मलिनाम्बरवासिनीम्। भर्त्सयाञ्चक्रिरे भीमा राक्षस्यस्ताः समन्ततः
tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaravāsinīm| bhartsayāñcakrire bhīmā rākṣasyastāḥ samantataḥ
ततस्तु विनता नाम राक्षसी भीमदर्शना। अब्रवीत् कुपिताकारा कराला निर्णतोदरी
tatastu vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā| abravīt kupitākārā karālā nirṇatodarī
सीते पर्याप्तमेतावद् भर्तुः स्नेहः प्रदर्शितः। सर्वत्रातिकृतं भद्रे व्यसनायोपकल्पते
sīte paryāptametāvad bhartuḥ snehaḥ pradarśitaḥ| sarvatrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate
परितुष्टास्मि भद्रं ते मानुषस्ते कृतो विधिः। ममापि तु वचः पथ्यं ब्रुवन्त्याः कुरु मैथिलि
parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣaste kṛto vidhiḥ| mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम्। विक्रान्तमापतन्तं च सुरेशमिव वासवम्
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām| vikrāntamāpatantaṃ ca sureśamiva vāsavam
दक्षिणं त्यागशीलं च सर्वस्य प्रियवादिनम्। मानुषं कृपणं रामं त्यक्त्वा रावणमाश्रय
dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyavādinam| mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā rāvaṇamāśraya
दिव्यांगरागा वैदेहि दिव्याभरणभूषिता। अद्यप्रभृति लोकानां सर्वेषामीश्वरी भव
divyāṃgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā| adyaprabhṛti lokānāṃ sarveṣāmīśvarī bhava
अग्नेः स्वाहा यथा देवी शची वेन्द्रस्य शोभने। किं ते रामेण वैदेहि कृपणेन गतायुषा
agneḥ svāhā yathā devī śacī vendrasya śobhane| kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā
एतदुक्तं च मे वाक्यं यदि त्वं न करिष्यसि। अस्मिन् मुहूर्ते सर्वास्त्वां भक्षयिष्यामहे वयम्
etaduktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi| asmin muhūrte sarvāstvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam
अन्या तु विकटा नाम लम्बमानपयोधरा। अब्रवीत् कुपिता सीतां मुष्टिमुद्यम्य तर्जती
anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā| abravīt kupitā sītāṃ muṣṭimudyamya tarjatī
बहून्यप्रतिरूपाणि वचनानि सुदुर्मते। अनुक्रोशान्मृदुत्वाच्च सोढानि तव मैथिलि
bahūnyapratirūpāṇi vacanāni sudurmate| anukrośānmṛdutvācca soḍhāni tava maithili
न च नः कुरुषे वाक्यं हितं कालपुरस्कृतम्। आनीतासि समुद्रस्य पारमन्यैर्दुरासदम्
na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam| ānītāsi samudrasya pāramanyairdurāsadam
रावणान्तःपुरे घोरे प्रविष्टा चासि मैथिलि। रावणस्य गृहे रुद्धा अस्माभिस्त्वभिरक्षिता
rāvaṇāntaḥpure ghore praviṣṭā cāsi maithili| rāvaṇasya gṛhe ruddhā asmābhistvabhirakṣitā
न त्वां शक्तः परित्रातुमपि साक्षात् पुरंदरः। कुरुष्व हितवादिन्या वचनं मम मैथिलि
na tvāṃ śaktaḥ paritrātumapi sākṣāt puraṃdaraḥ| kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili
अलमश्रुनिपातेन त्यज शोकमनर्थकम्। भज प्रीतिं प्रहर्षं च त्यजन्ती नित्यदैन्यताम्
alamaśrunipātena tyaja śokamanarthakam| bhaja prītiṃ praharṣaṃ ca tyajantī nityadainyatām
सीते राक्षसराजेन परिक्रीड यथासुखम्। जानीमहे यथा भीरु स्त्रीणां यौवनमध्रुवम्
sīte rākṣasarājena parikrīḍa yathāsukham| jānīmahe yathā bhīru strīṇāṃ yauvanamadhruvam
यावन्न ते व्यतिक्रामेत् तावत् सुखमवाप्नुहि। उद्यानानि च रम्याणि पर्वतोपवनानि च
yāvanna te vyatikrāmet tāvat sukhamavāpnuhi| udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca
सह राक्षसराजेन चर त्वं मदिरेक्षणे। स्त्रीसहस्राणि ते देवि वशे स्थास्यन्ति सुन्दरि
saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe| strīsahasrāṇi te devi vaśe sthāsyanti sundari
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम्। उत्पाट्य वा ते हृदयं भक्षयिष्यामि मैथिलि
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām| utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili
यदि मे व्याहृतं वाक्यं न यथावत् करिष्यसि। ततश्चण्डोदरी नाम राक्षसी क्रूरदर्शना
yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvat kariṣyasi| tataścaṇḍodarī nāma rākṣasī krūradarśanā
भ्रामयन्ती महच्छूलमिदं वचनमब्रवीत्। इमां हरिणशावाक्षीं त्रासोत्कम्पपयोधराम्
bhrāmayantī mahacchūlamidaṃ vacanamabravīt| imāṃ hariṇaśāvākṣīṃ trāsotkampapayodharām
रावणेन हृतां दृष्ट्वा दौर्हृदो मे महानयम्। यकृत्प्लीहं महत् क्रोडं हृदयं च सबन्धनम्
rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭvā daurhṛdo me mahānayam| yakṛtplīhaṃ mahat kroḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam
गात्राण्यपि तथा शीर्षं खादेयमिति मे मतिः। ततस्तु प्रघसा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्
gātrāṇyapi tathā śīrṣaṃ khādeyamiti me matiḥ| tatastu praghasā nāma rākṣasī vākyamabravīt
कण्ठमस्या नृशंसायाः पीडयामः किमास्यते। निवेद्यतां ततो राज्ञे मानुषी सा मृतेति ह
kaṇṭhamasyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāmaḥ kimāsyate| nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha
नात्र कश्चन संदेहः खादतेति स वक्ष्यति। ततस्त्वजामुखी नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्
nātra kaścana saṃdehaḥ khādateti sa vakṣyati| tatastvajāmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt
विशस्येमां ततः सर्वान् समान् कुरुत पिण्डकान्। विभजाम ततः सर्वा विवादो मे न रोचते
viśasyemāṃ tataḥ sarvān samān kuruta piṇḍakān| vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate
पेयमानीयतां क्षिप्रं माल्यं च विविधं बहु। ततः शूर्पणखा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत्
peyamānīyatāṃ kṣipraṃ mālyaṃ ca vividhaṃ bahu| tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyamabravīt
अजामुख्या यदुक्तं वै तदेव मम रोचते। सुरा चानीयतां क्षिप्रं सर्वशोकविनाशिनी
ajāmukhyā yaduktaṃ vai tadeva mama rocate| surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī
मानुषं मांसमास्वाद्य नृत्यामोऽथ निकुम्भिलाम्। एवं निर्भर्त्स्यमाना सा सीता सुरसुतोपमा। राक्षसीभिर्विरूपाभिर्धैर्यमुत्सृज्य रोदिति
mānuṣaṃ māṃsamāsvādya nṛtyāmo'tha nikumbhilām| evaṃ nirbhartsyamānā sā sītā surasutopamā| rākṣasībhirvirūpābhirdhairyamutsṛjya roditi
अथ तासां वदन्तीनां परुषं दारुणं बहु। राक्षसीनामसौम्यानां रुरोद जनकात्मजा
atha tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu| rākṣasīnāmasaumyānāṃ ruroda janakātmajā
एवमुक्ता तु वैदेही राक्षसीभिर्मनस्विनी। उवाच परमत्रस्ता बाष्पगद्गदया गिरा
evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī| uvāca paramatrastā bāṣpagadagadayā girā
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति। कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati| kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ
सा राक्षसीमध्यगता सीता सुरसुतोपमा। न शर्म लेभे शोकार्ता रावणेनेव भर्त्सिता
sā rākṣasīmadhyagatā sītā surasutopamā| na śarma lebhe śokārtā rāvaṇeneva bhartsitā
वेपते स्माधिकं सीता विशन्तीवांगमात्मनः। वने यूथपरिभ्रष्टा मृगी कोकैरिवार्दिता
vepate smādhikaṃ sītā viśantīvāṃgamātmanaḥ| vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā
सा त्वशोकस्य विपुलां शाखामालम्ब्य पुष्पिताम्। चिन्तयामास शोकेन भर्तारं भग्नमानसा
sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām| cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā
सा स्नापयन्ती विपुलौ स्तनौ नेत्रजलस्रवैः। चिन्तयन्ती न शोकस्य तदान्तमधिगच्छति
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ| cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati
सा वेपमाना पतिता प्रवाते कदली यथा। राक्षसीनां भयत्रस्ता विवर्णवदनाभवत्
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā| rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat
तस्याः सा दीर्घबहुला वेपन्त्याः सीतया तदा। ददृशे कम्पिता वेणी व्यालीव परिसर्पती
tasyāḥ sā dīrghabahulā vepantyāḥ sītayā tadā| dadṛśe kampitā veṇī vyālīva parisarpatī
सा निःश्वसन्ती शोकार्ता कोपोपहतचेतना। आर्ता व्यसृजदश्रूणि मैथिली विललाप च
sā niḥśvasantī śokārtā kopopahatacetanā| ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ca
हा रामेति च दुःखार्ता हा पुनर्लक्ष्मणेति च। हा श्वश्रूर्मम कौसल्ये हा सुमित्रेति भामिनी
hā rāmeti ca duḥkhārtā hā punarlakṣmaṇeti ca| hā śvaśrūrmama kausalye hā sumitreti bhāminī
लोकप्रवादः सत्योऽयं पण्डितैः समुदाहृतः। अकाले दुर्लभो मृत्युः स्त्रिया वा पुरुषस्य वा
lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ| akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā
यत्राहमाभिः क्रूराभी राक्षसीभिरिहार्दिता। जीवामि हीना रामेण मुहूर्तमपि दुःखिता
yatrāhamābhiḥ krūrābhī rākṣasībhirihārditā| jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā
एषाल्पपुण्या कृपणा विनशिष्याम्यनाथवत्। समुद्रमध्ये नौः पूर्णा वायुवेगैरिवाहता
eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat| samudramadhye nauḥ pūrṇā vāyuvegairivāhatā
भर्तारं तमपश्यन्ती राक्षसीवशमागता। सीदामि खलु शोकेन कूलं तोयहतं यथा
bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā| sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā
तं पद्मदलपत्राक्षं सिंहविक्रान्तगामिनम्। धन्याः पश्यन्ति मे नाथं कृतज्ञं प्रियवादिनम्
taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam| dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam
सर्वथा तेन हीनाया रामेण विदितात्मना। तीक्ष्णं विषमिवास्वाद्य दुर्लभं मम जीवनम्
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā| tīkṣṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvanam
कीदृशं तु महापापं मया देहान्तरे कृतम्। तेनेदं प्राप्यते घोरं महादुःखं सुदारुणम्
kīdṛśaṃ tu mahāpāpaṃ mayā dehāntare kṛtam| tenedaṃ prāpyate ghoraṃ mahāduḥkhaṃ sudāruṇam
जीवितं त्यक्तुमिच्छामि शोकेन महता वृता। राक्षसीभिश्च रक्षन्त्या रामो नासाद्यते मया
jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā| rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā
धिगस्तु खलु मानुष्यं धिगस्तु परवश्यताम्। न शक्यं यत् परित्यक्तुमात्मच्छन्देन जीवितम्
dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām| na śakyaṃ yat parityaktumātmacchandena jīvitam
प्रसक्ताश्रुमुखी त्वेवं ब्रुवती जनकात्मजा। अधोगतमुखी बाला विलप्तुमुपचक्रमे
prasaktāśrumukhī tvevaṃ bruvatī janakātmajā| adhogatamukhī bālā vilaptumupacakrame
उन्मत्तेव प्रमत्तेव भ्रान्तचित्तेव शोचती। उपावृत्ता किशोरीव विचेष्टन्ती महीतले
unmatteva pramatteva bhrāntacitteva śocatī| upāvṛttā kiśorīva viceṣṭantī mahītale
राघवस्य प्रमत्तस्य रक्षसा कामरूपिणा। रावणेन प्रमथ्याहमानीता क्रोशती बलात्
rāghavasya pramattasya rakṣasā kāmarūpiṇā| rāvaṇena pramathyāhamānītā krośatī balāt
राक्षसीवशमापन्ना भर्त्स्यमाना च दारुणम्। चिन्तयन्ती सुदुःखार्ता नाहं जीवितुमुत्सहे
rākṣasīvaśamāpannā bhartsyamānā ca dāruṇam| cintayantī suduḥkhārtā nāhaṃ jīvitumutsahe
नहि मे जीवितेनार्थो नैवार्थैर्न च भूषणैः। वसन्त्या राक्षसीमध्ये विना रामं महारथम्
nahi me jīvitenārtho naivārthairna ca bhūṣaṇaiḥ| vasantyā rākṣasīmadhye vinā rāmaṃ mahāratham
अश्मसारमिदं नूनमथवाप्यजरामरम्। हृदयं मम येनेदं न दुःखेन विशीर्यते
aśmasāramidaṃ nūnamathavāpyajarāmaram| hṛdayaṃ mama yenedaṃ na duḥkhena viśīryate
धिङ्मामनार्यामसतीं याहं तेन विना कृता। मुहूर्तमपि जीवामि जीवितं पापजीविका
dhiṅmāmanāryāmasatīṃ yāhaṃ tena vinā kṛtā| muhūrtamapi jīvāmi jīvitaṃ pāpajīvikā
चरणेनापि सव्येन न स्पृशेयं निशाचरम्। रावणं किं पुनरहं कामयेयं विगर्हितम्
caraṇenāpi savyena na spṛśeyaṃ niśācaram| rāvaṇaṃ kiṃ punarahaṃ kāmayeyaṃ vigarhitam
प्रत्याख्यानं न जानाति नात्मानं नात्मनः कुलम्। यो नृशंसस्वभावेन मां प्रार्थयितुमिच्छति
pratyākhyānaṃ na jānāti nātmānaṃ nātmanaḥ kulam| yo nṛśaṃsasvabhāvena māṃ prārthayitumicchati
छिन्ना भिन्ना प्रभिन्ना वा दीप्ता वाग्नौ प्रदीपिता। रावणं नोपतिष्ठेयं किं प्रलापेन वश्चिरम्
chinnā bhinnā prabhinnā vā dīptā vāgnau pradīpitā| rāvaṇaṃ nopatiṣṭheyaṃ kiṃ pralāpena vaściram
ख्यातः प्राज्ञः कृतज्ञश्च सानुक्रोशश्च राघवः। सद्वृत्तो निरनुक्रोशः शङ्के मद्भाग्यसंक्षयात्
khyātaḥ prājñaḥ kṛtajñaśca sānukrośaśca rāghavaḥ| sadavṛtto niranukrośaḥ śaṅke madbhāgyasaṃkṣayāt
राक्षसानां जनस्थाने सहस्राणि चतुर्दश। एकेनैव निरस्तानि स मां किं नाभिपद्यते
rākṣasānāṃ janasthāne sahasrāṇi caturdaśa| ekenaiva nirastāni sa māṃ kiṃ nābhipadyate
निरुद्धा रावणेनाहमल्पवीर्येण रक्षसा। समर्थः खलु मे भर्ता रावणं हन्तुमाहवे
niruddhā rāvaṇenāhamalpavīryeṇa rakṣasā| samarthaḥ khalu me bhartā rāvaṇaṃ hantumāhave
विराधो दण्डकारण्ये येन राक्षसपुंगवः। रणे रामेण निहतः स मां किं नाभिपद्यते
virādho daṇḍakāraṇye yena rākṣasapuṃgavaḥ| raṇe rāmeṇa nihataḥ sa māṃ kiṃ nābhipadyate
कामं मध्ये समुद्रस्य लङ्केयं दुष्प्रधर्षणा। न तु राघवबाणानां गतिरोधो भविष्यति
kāmaṃ madhye samudrasya laṅkeyaṃ duṣpradharṣaṇā| na tu rāghavabāṇānāṃ gatirodho bhaviṣyati
किं नु तत् कारणं येन रामो दृढपराक्रमः। रक्षसापहृतां भार्यामिष्टां यो नाभिपद्यते
kiṃ nu tat kāraṇaṃ yena rāmo dṛḍhaparākramaḥ| rakṣasāpahṛtāṃ bhāryāmiṣṭāṃ yo nābhipadyate
इहस्थां मां न जानीते शङ्के लक्ष्मणपूर्वजः। जानन्नपि स तेजस्वी धर्षणां मर्षयिष्यति
ihasthāṃ māṃ na jānīte śaṅke lakṣmaṇapūrvajaḥ| jānannapi sa tejasvī dharṣaṇāṃ marṣayiṣyati
हृतेति मां योऽधिगत्य राघवाय निवेदयेत्। गृध्रराजोऽपि स रणे रावणेन निपातितः
hṛteti māṃ yo'dhigatya rāghavāya nivedayet| gṛdhrarājo'pi sa raṇe rāvaṇena nipātitaḥ
कृतं कर्म महत् तेन मां तथाभ्यवपद्यता। तिष्ठता रावणवधे वृद्धेनापि जटायुषा
kṛtaṃ karma mahat tena māṃ tathābhyavapadyatā| tiṣṭhatā rāvaṇavadhe vṛddhenāpi jaṭāyuṣā
यदि मामिह जानीयाद् वर्तमानां हि राघवः। अद्य बाणैरभिक्रुद्धः कुर्याल्लोकमराक्षसम्
yadi māmiha jānīyād vartamānāṃ hi rāghavaḥ| adya bāṇairabhikruddhaḥ kuryāllokamarākṣasam
निर्दहेच्च पुरीं लङ्कां निर्दहेच्च महोदधिम्। रावणस्य च नीचस्य कीर्तिं नाम च नाशयेत्
nirdahecca purīṃ laṅkāṃ nirdahecca mahodadhim| rāvaṇasya ca nīcasya kīrtiṃ nāma ca nāśayet
ततो निहतनाथानां राक्षसीनां गृहे गृहे। यथाहमेवं रुदती तथा भूयो न संशयः
tato nihatanāthānāṃ rākṣasīnāṃ gṛhe gṛhe| yathāhamevaṃ rudatī tathā bhūyo na saṃśayaḥ
अन्विष्य रक्षसां लङ्कां कुर्याद् रामः सलक्ष्मणः। नहि ताभ्यां रिपुर्दृष्टो मुहूर्तमपि जीवति
anviṣya rakṣasāṃ laṅkāṃ kuryād rāmaḥ salakṣmaṇaḥ| nahi tābhyāṃ ripurdṛṣṭo muhūrtamapi jīvati
चिताधूमाकुलपथा गृध्रमण्डलमण्डिता। अचिरेणैव कालेन श्मशानसदृशी भवेत्
citādhūmākulapathā gṛdhramaṇḍalamaṇḍitā| acireṇaiva kālena śmaśānasadṛśī bhavet
अचिरेणैव कालेन प्राप्स्याम्येनं मनोरथम्। दुष्प्रस्थानोऽयमाभाति सर्वेषां वो विपर्ययः
acireṇaiva kālena prāpsyāmyenaṃ manoratham| duṣprasthāno'yamābhāti sarveṣāṃ vo viparyayaḥ
यादृशानि तु दृश्यन्ते लङ्कायामशुभानि तु। अचिरेणैव कालेन भविष्यति हतप्रभा
yādṛśāni tu dṛśyante laṅkāyāmaśubhāni tu| acireṇaiva kālena bhaviṣyati hataprabhā
नूनं लङ्का हते पापे रावणे राक्षसाधिपे। शोषमेष्यति दुर्धर्षा प्रमदा विधवा यथा
nūnaṃ laṅkā hate pāpe rāvaṇe rākṣasādhipe| śoṣameṣyati durdharṣā pramadā vidhavā yathā
पुण्योत्सवसमृद्धा च नष्टभर्त्री सराक्षसा। भविष्यति पुरी लङ्का नष्टभर्त्री यथांगना
puṇyotsavasamṛddhā ca naṣṭabhartrī sarākṣasā| bhaviṣyati purī laṅkā naṣṭabhartrī yathāṃganā
नूनं राक्षसकन्यानां रुदतीनां गृहे गृहे। श्रोष्यामि नचिरादेव दुःखार्तानामिह ध्वनिम्
nūnaṃ rākṣasakanyānāṃ rudatīnāṃ gṛhe gṛhe| śroṣyāmi nacirādeva duḥkhārtānāmiha dhvanim
सान्धकारा हतद्योता हतराक्षसपुंगवा। भविष्यति पुरी लङ्का निर्दग्धा रामसायकैः
sāndhakārā hatadyotā hatarākṣasapuṃgavā| bhaviṣyati purī laṅkā nirdagdhā rāmasāyakaiḥ
यदि नाम स शूरो मां रामो रक्तान्तलोचनः। जानीयाद् वर्तमानां यां राक्षसस्य निवेशने
yadi nāma sa śūro māṃ rāmo raktāntalocanaḥ| jānīyād vartamānāṃ yāṃ rākṣasasya niveśane
अनेन तु नृशंसेन रावणेनाधमेन मे। समयो यस्तु निर्दिष्टस्तस्य कालोऽयमागतः
anena tu nṛśaṃsena rāvaṇenādhamena me| samayo yastu nirdiṣṭastasya kālo'yamāgataḥ
स च मे विहितो मृत्युरस्मिन् दुष्टेन वर्तते। अकार्यं ये न जानन्ति नैर्ऋताः पापकारिणः
sa ca me vihito mṛtyurasmin duṣṭena vartate| akāryaṃ ye na jānanti nairṛtāḥ pāpakāriṇaḥ
अधर्मात् तु महोत्पातो भविष्यति हि साम्प्रतम्। नैते धर्मं विजानन्ति राक्षसाः पिशिताशनाः
adharmāt tu mahotpāto bhaviṣyati hi sāmpratam| naite dharmaṃ vijānanti rākṣasāḥ piśitāśanāḥ
ध्रुवं मां प्रातराशार्थं राक्षसः कल्पयिष्यति। साहं कथं करिष्यामि तं विना प्रियदर्शनम्
dhruvaṃ māṃ prātarāśārthaṃ rākṣasaḥ kalpayiṣyati| sāhaṃ kathaṃ kariṣyāmi taṃ vinā priyadarśanam
रामं रक्तान्तनयनमपश्यन्ती सुदुःखिता। क्षिप्रं वैवस्वतं देवं पश्येयं पतिना विना
rāmaṃ raktāntanayanamapaśyantī suduḥkhitā| kṣipraṃ vaivasvataṃ devaṃ paśyeyaṃ patinā vinā
नाजानाज्जीवतीं रामः स मां भरतपूर्वजः। जानन्तौ तु न कुर्यातां नोर्व्यां हि परिमार्गणम्
nājānājjīvatīṃ rāmaḥ sa māṃ bharatapūrvajaḥ| jānantau tu na kuryātāṃ norvyāṃ hi parimārgaṇam
नूनं ममैव शोकेन स वीरो लक्ष्मणाग्रजः। देवलोकमितो यातस्त्यक्त्वा देहं महीतले
nūnaṃ mamaiva śokena sa vīro lakṣmaṇāgrajaḥ| devalokamito yātastyaktvā dehaṃ mahītale
धन्या देवाः सगन्धर्वाः सिद्धाश्च परमर्षयः। मम पश्यन्ति ये वीरं रामं राजीवलोचनम्
dhanyā devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ| mama paśyanti ye vīraṃ rāmaṃ rājīvalocanam
अथवा नहि तस्यार्थो धर्मकामस्य धीमतः। मया रामस्य राजर्षेर्भार्यया परमात्मनः
athavā nahi tasyārtho dharmakāmasya dhīmataḥ| mayā rāmasya rājarṣerbhāryayā paramātmanaḥ
दृश्यमाने भवेत् प्रीतिः सौहृदं नास्त्यदृश्यतः। नाशयन्ति कृतघ्नास्तु न रामो नाशयिष्यति
dṛśyamāne bhavet prītiḥ sauhṛdaṃ nāstyadṛśyataḥ| nāśayanti kṛtaghnāstu na rāmo nāśayiṣyati
किं वा मय्यगुणाः केचित् किं वा भाग्यक्षयो हि मे। या हि सीता वरार्हेण हीना रामेण भामिनी
kiṃ vā mayyaguṇāḥ kecit kiṃ vā bhāgyakṣayo hi me| yā hi sītā varārheṇa hīnā rāmeṇa bhāminī
श्रेयो मे जीवितान्मर्तुं विहीनाया महात्मना। रामादक्लिष्टचारित्राच्छूराच्छत्रुनिबर्हणात्
śreyo me jīvitānmartuṃ vihīnāyā mahātmanā| rāmādakliṣṭacāritrācchūrācchatrunibarhaṇāt
अथवा न्यस्तशस्त्रौ तौ वने मूलफलाशनौ। भ्रातरौ हि नरश्रेष्ठौ चरन्तौ वनगोचरौ
athavā nyastaśastrau tau vane mūlaphalāśanau| bhrātarau hi naraśreṣṭhau carantau vanagocarau
अथवा राक्षसेन्द्रेण रावणेन दुरात्मना। छद्मना घातितौ शूरौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ
athavā rākṣasendreṇa rāvaṇena durātmanā| chadmanā ghātitau śūrau bhrātarau rāmalakṣmaṇau
साहमेवंविधे काले मर्तुमिच्छामि सर्वतः। न च मे विहितो मृत्युरस्मिन् दुःखेऽतिवर्तति
sāhamevaṃvidhe kāle martumicchāmi sarvataḥ| na ca me vihito mṛtyurasmin duḥkhe'tivartati
धन्याः खलु महात्मानो मुनयः सत्यसम्मताः। जितात्मानो महाभागा येषां न स्तः प्रियाप्रिये
dhanyāḥ khalu mahātmāno munayaḥ satyasammatāḥ| jitātmāno mahābhāgā yeṣāṃ na staḥ priyāpriye
प्रियान्न सम्भवेद् दुःखमप्रियादधिकं भवेत्। ताभ्यां हि ते वियुज्यन्ते नमस्तेषां महात्मनाम्
priyānna sambhaved duḥkhamapriyādadhikaṃ bhavet| tābhyāṃ hi te viyujyante namasteṣāṃ mahātmanām
साहं त्यक्ता प्रियेणैव रामेण विदितात्मना। प्राणांस्त्यक्ष्यामि पापस्य रावणस्य गता वशम्
sāhaṃ tyaktā priyeṇaiva rāmeṇa viditātmanā| prāṇāṃstyakṣyāmi pāpasya rāvaṇasya gatā vaśam
इत्युक्ताः सीतया घोरं राक्षस्यः क्रोधमूर्च्छिताः। काश्चिज्जग्मुस्तदाख्यातुं रावणस्य दुरात्मनः
ityuktāḥ sītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrcchitāḥ| kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya durātmanaḥ
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो भीमदर्शनाः। पुनः परुषमेकार्थमनर्थार्थमथाब्रुवन्
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo bhīmadarśanāḥ| punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan
अद्येदानीं तवानार्ये सीते पापविनिश्चये। राक्षस्यो भक्षयिष्यन्ति मांसमेतद् यथासुखम्
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye| rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametad yathāsukham
सीतां ताभिरनार्याभिर्दृष्ट्वा संतर्जितां तदा। राक्षसी त्रिजटा वृद्धा प्रबुद्धा वाक्यमब्रवीत्
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭvā saṃtarjitāṃ tadā| rākṣasī trijaṭā vṛddhā prabuddhā vākyamabravīt
आत्मानं खादतानार्या न सीतां भक्षयिष्यथ। जनकस्य सुतामिष्टां स्नुषां दशरथस्य च
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha| janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca
स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः। राक्षसानामभावाय भर्तुरस्या भवाय च
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ| rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca
एवमुक्तास्त्रिजटया राक्षस्यः क्रोधमूर्च्छिताः। सर्वा एवाब्रुवन् भीतास्त्रिजटां तामिदं वचः
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrcchitāḥ| sarvā evābruvan bhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ
कथयस्व त्वया दृष्टः स्वप्नोऽयं कीदृशो निशि। तासां श्रुत्वा तु वचनं राक्षसीनां मुखोद्गतम्
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi| tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhodagatam
उवाच वचनं काले त्रिजटा स्वप्नसंश्रितम्। गजदन्तमयीं दिव्यां शिबिकामन्तरिक्षगाम्
uvāca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam| gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām
युक्तां वाजिसहस्रेण स्वयमास्थाय राघवः। शुक्लमाल्याम्बरधरो लक्ष्मणेन समागतः
yuktāṃ vājisahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ| śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena samāgataḥ
स्वप्ने चाद्य मया दृष्टा सीता शुक्लाम्बरावृता। सागरेण परिक्षिप्तं श्वेतपर्वतमास्थिता
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā| sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaparvatamāsthitā
रामेण संगता सीता भास्करेण प्रभा यथा। राघवश्च पुनर्दृष्टश्चतुर्दन्तं महागजम्
rāmeṇa saṃgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā| rāghavaśca punardṛṣṭaścaturdantaṃ mahāgajam
आरूढः शैलसंकाशं चकास सहलक्ष्मणः। ततस्तु सूर्यसंकाशौ दीप्यमानौ स्वतेजसा
ārūḍhaḥ śailasaṃkāśaṃ cakāsa sahalakṣmaṇaḥ| tatastu sūryasaṃkāśau dīpyamānau svatejasā
शुक्लमाल्याम्बरधरौ जानकीं पर्युपस्थितौ। ततस्तस्य नगस्याग्रे ह्याकाशस्थस्य दन्तिनः
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau| tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ
भर्त्रा परिगृहीतस्य जानकी स्कन्धमाश्रिता। भर्तुरङ्कात् समुत्पत्य ततः कमललोचना
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā| bharturaṅkāt samutpatya tataḥ kamalalocanā
चन्द्रसूर्यौ मया दृष्टा पाणिभ्यां परिमार्जती। ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यामास्थितः स गजोत्तमः। सीतया च विशालाक्ष्या लङ्काया उपरि स्थितः
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇibhyāṃ parimārjatī| tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ| sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā upari sthitaḥ
पाण्डुरर्षभयुक्तेन रथेनाष्टयुजा स्वयम्। इहोपयातः काकुत्स्थः सीतया सह भार्यया
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam| ihopayātaḥ kākutsthaḥ sītayā saha bhāryayā
शुक्लमाल्याम्बरधरो लक्ष्मणेन सहागतः। ततोऽन्यत्र मया दृष्टो रामः सत्यपराक्रमः
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ| tato'nyatra mayā dṛṣṭo rāmaḥ satyaparākramaḥ
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह वीर्यवान्। आरुह्य पुष्पकं दिव्यं विमानं सूर्यसंनिभम्
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān| āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasaṃnibham
उत्तरां दिशमालोच्य प्रस्थितः पुरुषोत्तमः। एवं स्वप्ने मया दृष्टो रामो विष्णुपराक्रमः
uttarāṃ diśamālocya prasthitaḥ puruṣottamaḥ| evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह भार्यया। न हि रामो महातेजाः शक्यो जेतुं सुरासुरैः
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha bhāryayā| na hi rāmo mahātejāḥ śakyo jetuṃ surāsuraiḥ
राक्षसैर्वापि चान्यैर्वा स्वर्गः पापजनैरिव। रावणश्च मया दृष्टो मुण्डस्तैलसमुक्षितः
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva| rāvaṇaśca mayā dṛṣṭo muṇḍastailasamukṣitaḥ
रक्तवासाः पिबन्मत्तः करवीरकृतस्रजः। विमानात् पुष्पकादद्य रावणः पतितः क्षितौ
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ| vimānāt puṣpakādadya rāvaṇaḥ patitaḥ kṣitau
कृष्यमाणः स्त्रिया मुण्डो दृष्टः कृष्णाम्बरः पुनः। रथेन खरयुक्तेन रक्तमाल्यानुलेपनः
kṛṣyamāṇaḥ striyā muṇḍo dṛṣṭaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ| rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ
पिबंस्तैलं हसन्नृत्यन् भ्रान्तचित्ताकुलेन्द्रियः। गर्दभेन ययौ शीघ्रं दक्षिणां दिशमास्थितः
pibaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ| gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ
पुनरेव मया दृष्टो रावणो राक्षसेश्वरः। पतितोऽवाक्शिरा भूमौ गर्दभाद् भयमोहितः
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ| patito'vākśirā bhūmau gardabhād bhayamohitaḥ
सहसोत्थाय सम्भ्रान्तो भयार्तो मदविह्वलः। उन्मत्तरूपो दिग्वासा दुर्वाक्यं प्रलपन् बहु
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ| unmattarūpo digvāsā durvākyaṃ pralapan bahu
दुर्गन्धं दुःसहं घोरं तिमिरं नरकोपमम्। मलपङ्कं प्रविश्याशु मग्नस्तत्र स रावणः
durgandhaṃ duḥsahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam| malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ
प्रस्थितो दक्षिणामाशां प्रविष्टोऽकर्दमं ह्रदम्। कण्ठे बद्ध्वा दशग्रीवं प्रमदा रक्तवासिनी
prasthito dakṣiṇāmāśāṃ praviṣṭo'kardamaṃ hradam| kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī
काली कर्दमलिप्तांगी दिशं याम्यां प्रकर्षति। एवं तत्र मया दृष्टः कुम्भकर्णो महाबलः
kālī kardamaliptāṃgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati| evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo mahābalaḥ
रावणस्य सुताः सर्वे मुण्डास्तैलसमुक्षिताः। वराहेण दशग्रीवः शिशुमारेण चेन्द्रजित्
rāvaṇasya sutāḥ sarve muṇḍāstailasamukṣitāḥ| varāheṇa daśagrīvaḥ śiśumāreṇa cendrajit
उष्ट्रेण कुम्भकर्णश्च प्रयातो दक्षिणां दिशम्। एकस्तत्र मया दृष्टः श्वेतच्छत्रो विभीषणः
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayāto dakṣiṇāṃ diśam| ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ
शुक्लमाल्याम्बरधरः शुक्लगन्धानुलेपनः। शङ्खदुन्दुभिनिर्घोषैर्नृत्तगीतैरलंकृतः
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ| śaṅkhadundubhinirghoṣairnṛttagītairalaṃkṛtaḥ
आरुह्य शैलसंकाशं मेघस्तनितनिःस्वनम्। चतुर्दन्तं गजं दिव्यमास्ते तत्र विभीषणः
āruhya śailasaṃkāśaṃ meghastanitaniḥsvanam| caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ
चतुर्भिः सचिवैः सार्धं वैहायसमुपस्थितः
caturbhiḥ sacivaiḥ sārdhaṃ vaihāyasamupasthitaḥ
समाजश्च महान् वृत्तो गीतवादित्रनिःस्वनः। पिबतां रक्तमाल्यानां रक्षसां रक्तवाससाम्
samājaśca mahān vṛtto gītavāditraniḥsvanaḥ| pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām
लङ्का चेयं पुरी रम्या सवाजिरथकुञ्जरा। सागरे पतिता दृष्टा भग्नगोपुरतोरणा
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarā| sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā
लङ्का दृष्टा मया स्वप्ने रावणेनाभिरक्षिता। दग्धा रामस्य दूतेन वानरेण तरस्विना
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā| dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā
पीत्वा तैलं प्रमत्ताश्च प्रहसन्त्यो महास्वनाः। लङ्कायां भस्मरूक्षायां सर्वा राक्षसयोषितः
pītvā tailaṃ pramattāśca prahasantyo mahāsvanāḥ| laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasayoṣitaḥ
कुम्भकर्णादयश्चेमे सर्वे राक्षसपुंगवाः। रक्तं निवसनं गृह्य प्रविष्टा गोमयह्रदम्
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṃgavāḥ| raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahradam
अपगच्छत पश्यध्वं सीतामाप्नोति राघवः। घातयेत् परमामर्षी युष्मान् सार्धं हि राक्षसैः
apagacchata paśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ| ghātayet paramāmarṣī yuṣmān sārdhaṃ hi rākṣasaiḥ
प्रियां बहुमतां भार्यां वनवासमनुव्रताम्। भर्त्सितां तर्जितां वापि नानुमंस्यति राघवः
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām| bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ
तदलं क्रूरवाक्यैश्च सान्त्वमेवाभिधीयताम्। अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām| abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate
यस्या ह्येवंविधः स्वप्नो दुःखितायाः प्रदृश्यते। सा दुःखैर्बहुभिर्मुक्ता प्रियं प्राप्नोत्यनुत्तमम्
yasyā hyevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāḥ pradṛśyate| sā duḥkhairbahubhirmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam
भर्त्सितामपि याचध्वं राक्षस्यः किं विवक्षया। राघवाद्धि भयं घोरं राक्षसानामुपस्थितम्
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā| rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam
प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा। अलमेषा परित्रातुं राक्षस्यो महतो भयात्
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā| alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt
अपि चास्या विशालाक्ष्या न किंचिदुपलक्षये। विरूपमपि चांगेषु सुसूक्ष्ममपि लक्षणम्
api cāsyā viśālākṣyā na kiṃcidupalakṣaye| virūpamapi cāṃgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam
छायावैगुण्यमात्रं तु शङ्के दुःखमुपस्थितम्। अदुःखार्हामिमां देवीं वैहायसमुपस्थिताम्
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam| aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām
अर्थसिद्धिं तु वैदेह्याः पश्याम्यहमुपस्थिताम्। राक्षसेन्द्रविनाशं च विजयं राघवस्य च
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām| rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca
निमित्तभूतमेतत् तु श्रोतुमस्या महत् प्रियम्। दृश्यते च स्फुरच्चक्षुः पद्मपत्रमिवायतम्
nimittabhūtametat tu śrotumasyā mahat priyam| dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam
ईषद्धि हृषितो वास्या दक्षिणाया ह्यदक्षिणः। अकस्मादेव वैदेह्या बाहुरेकः प्रकम्पते
īṣaddhi hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ| akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate
करेणुहस्तप्रतिमः सव्यश्चोरुरनुत्तमः। वेपन् कथयतीवास्या राघवं पुरतः स्थितम्
kareṇuhastapratimaḥ savyaścoruranuttamaḥ| vepan kathayatīvāsyā rāghavaṃ purataḥ sthitam
पक्षी च शाखानिलयं प्रविष्टः पुनः पुनश्चोत्तमसान्त्ववादी। सुस्वागतां वाचमुदीरयाणः पुनः पुनश्चोदयतीव हृष्टः
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī| susvāgatāṃ vācamudīrayāṇaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ
ततः सा ह्रीमती बाला भर्तुर्विजयहर्षिता। अवोचद् यदि तत् तथ्यं भवेयं शरणं हि वः
tataḥ sā hrīmatī bālā bharturvijayaharṣitā| avocad yadi tat tathyaṃ bhaveyaṃ śaraṇaṃ hi vaḥ
सा राक्षसेन्द्रस्य वचो निशम्य तद् रावणस्याप्रियमप्रियार्ता। सीता वितत्रास यथा वनान्ते सिंहाभिपन्ना गजराजकन्या
sā rākṣasendrasya vaco niśamya tad rāvaṇasyāpriyamapriyārtā| sītā vitatrāsa yathā vanānte siṃhābhipannā gajarājakanyā
सा राक्षसीमध्यगता च भीरु- र्वाग्भिर्भृशं रावणतर्जिता च। कान्तारमध्ये विजने विसृष्टा बालेव कन्या विललाप सीता
sā rākṣasīmadhyagatā ca bhīru- rvāgbhirbhṛśaṃ rāvaṇatarjitā ca| kāntāramadhye vijane visṛṣṭā bāleva kanyā vilalāpa sītā
सत्यं बतेदं प्रवदन्ति लोके नाकालमृत्युर्भवतीति सन्तः। यत्राहमेवं परिभर्त्स्यमाना जीवामि यस्मात् क्षणमप्यपुण्या
satyaṃ batedaṃ pravadanti loke nākālamṛtyurbhavatīti santaḥ| yatrāhamevaṃ paribhartsyamānā jīvāmi yasmāt kṣaṇamapyapuṇyā
सुखाद् विहीनं बहुदुःखपूर्ण- मिदं तु नूनं हृदयं स्थिरं मे। विदीर्यते यन्न सहस्रधाद्य वज्राहतं शृंगमिवाचलस्य
sukhād vihīnaṃ bahuduḥkhapūrṇa- midaṃ tu nūnaṃ hṛdayaṃ sthiraṃ me| vidīryate yanna sahasradhādya vajrāhataṃ śṛṃgamivācalasya
नैवास्ति नूनं मम दोषमत्र वध्याहमस्याप्रियदर्शनस्य। भावं न चास्याहमनुप्रदातु- मलं द्विजो मन्त्रमिवाद्विजाय
naivāsti nūnaṃ mama doṣamatra vadhyāhamasyāpriyadarśanasya| bhāvaṃ na cāsyāhamanupradātu- malaṃ dvijo mantramivādvijāya
तस्मिन्ननागच्छति लोकनाथे गर्भस्थजन्तोरिव शल्यकृन्तः। नूनं ममांगान्यचिरादनार्यः शस्त्रैः शितैश्छेत्स्यति राक्षसेन्द्रः
tasminnanāgacchati lokanāthe garbhasthajantoriva śalyakṛntaḥ| nūnaṃ mamāṃgānyacirādanāryaḥ śastraiḥ śitaiśchetsyati rākṣasendraḥ
दुःखं बतेदं ननु दुःखिताया मासौ चिरायाभिगमिष्यतो द्वौ। बद्धस्य वध्यस्य यथा निशान्ते राजोपरोधादिव तस्करस्य
duḥkhaṃ batedaṃ nanu duḥkhitāyā māsau cirāyābhigamiṣyato dvau| baddhasya vadhyasya yathā niśānte rājoparodhādiva taskarasya
हा राम हा लक्ष्मण हा सुमित्रे हा राममातः सह मे जनन्यः। एषा विपद्याम्यहमल्पभाग्या महार्णवे नौरिव मूढवाता
hā rāma hā lakṣmaṇa hā sumitre hā rāmamātaḥ saha me jananyaḥ| eṣā vipadyāmyahamalpabhāgyā mahārṇave nauriva mūḍhavātā
तरस्विनौ धारयता मृगस्य सत्त्वेन रूपं मनुजेन्द्रपुत्रौ। नूनं विशस्तौ मम कारणात् तौ सिंहर्षभौ द्वाविव वैद्युतेन
tarasvinau dhārayatā mṛgasya sattvena rūpaṃ manujendraputrau| nūnaṃ viśastau mama kāraṇāt tau siṃharṣabhau dvāviva vaidyutena
नूनं स कालो मृगरूपधारी मामल्पभाग्यां लुलुभे तदानीम्। यत्रार्यपुत्रौ विससर्ज मूढा रामानुजं लक्ष्मणपूर्वजं च
nūnaṃ sa kālo mṛgarūpadhārī māmalpabhāgyāṃ lulubhe tadānīm| yatrāryaputrau visasarja mūḍhā rāmānujaṃ lakṣmaṇapūrvajaṃ ca
हा राम सत्यव्रत दीर्घबाहो हा पूर्णचन्द्रप्रतिमानवक्त्र। हा जीवलोकस्य हितः प्रियश्च वध्यां न मां वेत्सि हि राक्षसानाम्
hā rāma satyavrata dīrghabāho hā pūrṇacandrapratimānavaktra| hā jīvalokasya hitaḥ priyaśca vadhyāṃ na māṃ vetsi hi rākṣasānām
अनन्यदेवत्वमियं क्षमा च भूमौ च शय्या नियमश्च धर्मे। पतिव्रतात्वं विफलं ममेदं कृतं कृतघ्नेष्विव मानुषाणाम्
ananyadevatvamiyaṃ kṣamā ca bhūmau ca śayyā niyamaśca dharme| pativratātvaṃ viphalaṃ mamedaṃ kṛtaṃ kṛtaghneṣviva mānuṣāṇām
मोघो हि धर्मश्चरितो ममायं तथैकपत्नीत्वमिदं निरर्थकम्। या त्वां न पश्यामि कृशा विवर्णा हीना त्वया संगमने निराशा
mogho hi dharmaścarito mamāyaṃ tathaikapatnītvamidaṃ nirarthakam| yā tvāṃ na paśyāmi kṛśā vivarṇā hīnā tvayā saṃgamane nirāśā
पितुर्निदेशं नियमेन कृत्वा वनान्निवृत्तश्चरितव्रतश्च। स्त्रीभिस्तु मन्ये विपुलेक्षणाभिः संरंस्यसे वीतभयः कृतार्थः
piturnideśaṃ niyamena kṛtvā vanānnivṛttaścaritavrataśca| strībhistu manye vipulekṣaṇābhiḥ saṃraṃsyase vītabhayaḥ kṛtārthaḥ
अहं तु राम त्वयि जातकामा चिरं विनाशाय निबद्धभावा। मोघं चरित्वाथ तपो व्रतं च त्यक्ष्यामि धिग्जीवितमल्पभाग्याम्
ahaṃ tu rāma tvayi jātakāmā ciraṃ vināśāya nibaddhabhāvā| moghaṃ caritvātha tapo vrataṃ ca tyakṣyāmi dhigjīvitamalpabhāgyām
संजीवितं क्षिप्रमहं त्यजेयं विषेण शस्त्रेण शितेन वापि। विषस्य दाता न तु मेऽस्ति कश्चि- च्छस्त्रस्य वा वेश्मनि राक्षसस्य
saṃjīvitaṃ kṣipramahaṃ tyajeyaṃ viṣeṇa śastreṇa śitena vāpi| viṣasya dātā na tu me'sti kaści- cchastrasya vā veśmani rākṣasasya
शोकाभितप्ता बहुधा विचिन्त्य सीताथ वेणीग्रथनं गृहीत्वा। उद्बद्ध्य वेण्युद्ग्रथनेन शीघ्र- महं गमिष्यामि यमस्य मूलम्
śokābhitaptā bahudhā vicintya sītātha veṇīgrathanaṃ gṛhītvā| udabadadhya veṇyudgrathanena śīghra- mahaṃ gamiṣyāmi yamasya mūlam
उपस्थिता सा मृदुसर्वगात्री शाखां गृहीत्वा च नगस्य तस्य। तस्यास्तु रामं परिचिन्तयन्त्या रामानुजं स्वं च कुलं शुभांग्याः
upasthitā sā mṛdusarvagātrī śākhāṃ gṛhītvā ca nagasya tasya| tasyāstu rāmaṃ paricintayantyā rāmānujaṃ svaṃ ca kulaṃ śubhāṃgyāḥ
तस्या विशोकानि तदा बहूनि धैर्यार्जितानि प्रवराणि लोके। प्रादुर्निमित्तानि तदा बभूवुः पुरापि सिद्धान्युपलक्षितानि
tasyā viśokāni tadā bahūni dhairyārjitāni pravarāṇi loke| prādurnimittāni tadā babhūvuḥ purāpi siddhānyupalakṣitāni
तथागतां तां व्यथितामनिन्दितां व्यतीतहर्षां परिदीनमानसाम्। शुभां निमित्तानि शुभानि भेजिरे नरं श्रिया जुष्टमिवोपसेविनः
tathāgatāṃ tāṃ vyathitāmaninditāṃ vyatītaharṣāṃ paridīnamānasām| śubhāṃ nimittāni śubhāni bhejire naraṃ śriyā juṣṭamivopasevinaḥ
तस्याः शुभं वाममरालपक्ष्म- राज्यावृतं कृष्णविशालशुक्लम्। प्रास्पन्दतैकं नयनं सुकेश्या मीनाहतं पद्ममिवाभिताम्रम्
tasyāḥ śubhaṃ vāmamarālapakṣma- rājyāvṛtaṃ kṛṣṇaviśālaśuklam| prāspandataikaṃ nayanaṃ sukeśyā mīnāhataṃ padmamivābhitāmram
भुजश्च चार्वञ्चितवृत्तपीनः परार्घ्यकालागुरुचन्दनार्हः। अनुत्तमेनाघ्युषितः प्रियेण चिरेण वामः समवेपताशु
bhujaśca cārvañcitavṛttapīnaḥ parārghyakālāgurucandanārhaḥ| anuttamenāghyuṣitaḥ priyeṇa cireṇa vāmaḥ samavepatāśu
गजेन्द्रहस्तप्रतिमश्च पीन- स्तयोर्द्वयोः संहतयोस्तु जातः। प्रस्पन्दमानः पुनरूरुरस्या रामं पुरस्तात् स्थितमाचचक्षे
gajendrahastapratimaśca pīna- stayordvayoḥ saṃhatayostu jātaḥ| praspandamānaḥ punarūrurasyā rāmaṃ purastāt sthitamācacakṣe
शुभं पुनर्हेमसमानवर्ण- मीषद्रजोध्वस्तमिवातुलाक्ष्याः। वासः स्थितायाः शिखराग्रदन्त्याः किंचित् परिस्रंसत चारुगात्र्याः
śubhaṃ punarhemasamānavarṇa- mīṣadrajodhvastamivātulākṣyāḥ| vāsaḥ sthitāyāḥ śikharāgradantyāḥ kiṃcit parisraṃsata cārugātryāḥ
एतैर्निमित्तैरपरैश्च सुभ्रूः संचोदिता प्रागपि साधुसिद्धैः। वातातपक्लान्तमिव प्रणष्टं वर्षेण बीजं प्रतिसंजहर्ष
etairnimittairaparaiśca subhrūḥ saṃcoditā prāgapi sādhusiddhaiḥ| vātātapaklāntamiva praṇaṣṭaṃ varṣeṇa bījaṃ pratisaṃjaharṣa
तस्याः पुनर्बिम्बफलोपमोष्ठं स्वक्षिभ्रुकेशान्तमरालपक्ष्म। वक्त्रं बभासे सितशुक्लदंष्ट्रं राहोर्मुखाच्चन्द्र इव प्रमुक्तः
tasyāḥ punarbimbaphalopamoṣṭhaṃ svakṣibhrukeśāntamarālapakṣma| vaktraṃ babhāse sitaśukladaṃṣṭraṃ rāhormukhāccandra iva pramuktaḥ
सा वीतशोका व्यपनीततन्द्रा शान्तज्वरा हर्षविबुद्धसत्त्वा। अशोभतार्या वदनेन शुक्ले शीतांशुना रात्रिरिवोदितेन
sā vītaśokā vyapanītatandrā śāntajvarā harṣavibuddhasattvā| aśobhatāryā vadanena śukle śītāṃśunā rātririvoditena
हनुमानपि विक्रान्तः सर्वं शुश्राव तत्त्वतः। सीतायास्त्रिजटायाश्च राक्षसीनां च तर्जितम्
hanumānapi vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ| sītāyāstrijaṭāyāśca rākṣasīnāṃ ca tarjitam
अवेक्षमाणस्तां देवीं देवतामिव नन्दने। ततो बहुविधां चिन्तां चिन्तयामास वानरः
avekṣamāṇastāṃ devīṃ devatāmiva nandane| tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayāmāsa vānaraḥ
यां कपीनां सहस्राणि सुबहून्ययुतानि च। दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते सेयमासादिता मया
yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūnyayutāni ca| dikṣu sarvāsu mārgante seyamāsāditā mayā
चारेण तु सुयुक्तेन शत्रोः शक्तिमवेक्षता। गूढेन चरता तावदवेक्षितमिदं मया
cāreṇa tu suyuktena śatroḥ śaktimavekṣatā| gūḍhena caratā tāvadavekṣitamidaṃ mayā
राक्षसानां विशेषश्च पुरी चेयं निरीक्षिता। राक्षसाधिपतेरस्य प्रभावो रावणस्य च
rākṣasānāṃ viśeṣaśca purī ceyaṃ nirīkṣitā| rākṣasādhipaterasya prabhāvo rāvaṇasya ca
यथा तस्याप्रमेयस्य सर्वसत्त्वदयावतः। समाश्वासयितुं भार्यां पतिदर्शनकांक्षिणीम्
yathā tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ| samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṃkṣiṇīm
अहमाश्वासयाम्येनां पूर्णचन्द्रनिभाननाम्। अदृष्टदुःखां दुःखस्य न ह्यन्तमधिगच्छतीम्
ahamāśvāsayāmyenāṃ pūrṇacandranibhānanām| adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhasya na hyantamadhigacchatīm
यदि ह्यहं सतीमेनां शोकोपहतचेतनाम्। अनाश्वास्य गमिष्यामि दोषवद् गमनं भवेत्
yadi hyahaṃ satīmenāṃ śokopahatacetanām| anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavad gamanaṃ bhavet
गते हि मयि तत्रेयं राजपुत्री यशस्विनी। परित्राणमपश्यन्ती जानकी जीवितं त्यजेत्
gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī| paritrāṇamapaśyantī jānakī jīvitaṃ tyajet
यथा च स महाबाहुः पूर्णचन्द्रनिभाननः। समाश्वासयितुं न्याय्यः सीतादर्शनलालसः
yathā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ| samāśvāsayituṃ nyāyyaḥ sītādarśanalālasaḥ
निशाचरीणां प्रत्यक्षमक्षमं चाभिभाषितम्। कथं नु खलु कर्तव्यमिदं कृच्छ्रगतो ह्यहम्
niśācarīṇāṃ pratyakṣamakṣamaṃ cābhibhāṣitam| kathaṃ nu khalu kartavyamidaṃ kṛcchragato hyaham
अनेन रात्रिशेषेण यदि नाश्वास्यते मया। सर्वथा नास्ति संदेहः परित्यक्ष्यति जीवितम्
anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā| sarvathā nāsti saṃdehaḥ parityakṣyati jīvitam
रामस्तु यदि पृच्छेन्मां किं मां सीताब्रवीद्वचः। किमहं तं प्रतिब्रूयामसम्भाष्य सुमध्यमाम्
rāmastu yadi pṛcchenmāṃ kiṃ māṃ sītābravīdvacaḥ| kimahaṃ taṃ pratibrūyāmasambhāṣya sumadhyamām
सीतासंदेशरहितं मामितस्त्वरया गतम्। निर्दहेदपि काकुत्स्थः क्रोधतीव्रेण चक्षुषा
sītāsaṃdeśarahitaṃ māmitastvarayā gatam| nirdahedapi kākutsthaḥ krodhatīvreṇa cakṣuṣā
यदि वोद्योजयिष्यामि भर्तारं रामकारणात्। व्यर्थमागमनं तस्य ससैन्यस्य भविष्यति
yadi vodyojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt| vyarthamāgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati
अन्तरं त्वहमासाद्य राक्षसीनामवस्थितः। शनैराश्वासयाम्यद्य संतापबहुलामिमाम्
antaraṃ tvahamāsādya rākṣasīnāmavasthitaḥ| śanairāśvāsayāmyadya saṃtāpabahulāmimām
अहं ह्यतितनुश्चैव वानरश्च विशेषतः। वाचं चोदाहरिष्यामि मानुषीमिह संस्कृताम्
ahaṃ hyatitanuścaiva vānaraśca viśeṣataḥ| vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīmiha saṃskṛtām
यदि वाचं प्रदास्यामि द्विजातिरिव संस्कृताम्। रावणं मन्यमाना मां सीता भीता भविष्यति
yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātiriva saṃskṛtām| rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati
अवश्यमेव वक्तव्यं मानुषं वाक्यमर्थवत्। मया सान्त्वयितुं शक्या नान्यथेयमनिन्दिता
avaśyameva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyamarthavat| mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyamaninditā
सेयमालोक्य मे रूपं जानकी भाषितं तथा। रक्षोभिस्त्रासिता पूर्वं भूयस्त्रासमुपैष्यति
seyamālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā| rakṣobhistrāsitā pūrvaṃ bhūyastrāsamupaiṣyati
ततो जातपरित्रासा शब्दं कुर्यान्मनस्विनी। जानाना मां विशालाक्षी रावणं कामरूपिणम्
tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryānmanasvinī| jānānā māṃ viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam
सीतया च कृते शब्दे सहसा राक्षसीगणः। नानाप्रहरणो घोरः समेयादन्तकोपमः
sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇaḥ| nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyādantakopamaḥ
ततो मां सम्परिक्षिप्य सर्वतो विकृताननाः। वधे च ग्रहणे चैव कुर्युर्यत्नं महाबलाः
tato māṃ samparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ| vadhe ca grahaṇe caiva kuryuryatnaṃ mahābalāḥ
तं मां शाखाः प्रशाखाश्च स्कन्धांश्चोत्तमशाखिनाम्। दृष्ट्वा च परिधावन्तं भवेयुः परिशङ्किताः
taṃ māṃ śākhāḥ praśākhāśca skandhāṃścottamaśākhinām| dṛṣṭvā ca paridhāvantaṃ bhaveyuḥ pariśaṅkitāḥ
मम रूपं च सम्प्रेक्ष्य वने विचरतो महत्। राक्षस्यो भयवित्रस्ता भवेयुर्विकृतस्वराः
mama rūpaṃ ca samprekṣya vane vicarato mahat| rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyurvikṛtasvarāḥ
ततः कुर्युः समाह्वानं राक्षस्यो रक्षसामपि। राक्षसेन्द्रनियुक्तानां राक्षसेन्द्रनिवेशने
tataḥ kuryuḥ samāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasāmapi| rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane
ते शूलशरनिस्त्रिंशविविधायुधपाणयः। आपतेयुर्विमर्देऽस्मिन् वेगेनोद्वेगकारणात्
te śūlaśaranistriṃśavividhāyudhapāṇayaḥ| āpateyurvimarde'smin vegenodvegakāraṇāt
संरुद्धस्तैस्तु परितो विधमे राक्षसं बलम्। शक्नुयां न तु सम्प्राप्तुं परं पारं महोदधेः
saṃruddhastaistu parito vidhame rākṣasaṃ balam| śaknuyāṃ na tu samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ
मां वा गृह्णीयुरावृत्य बहवः शीघ्रकारिणः। स्यादियं चागृहीतार्था मम च ग्रहणं भवेत्
māṃ vā gṛhṇīyurāvṛtya bahavaḥ śīghrakāriṇaḥ| syādiyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet
हिंसाभिरुचयो हिंस्युरिमां वा जनकात्मजाम्। विपन्नं स्यात् ततः कार्यं रामसुग्रीवयोरिदम्
hiṃsābhirucayo hiṃsyurimāṃ vā janakātmajām| vipannaṃ syāt tataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayoridam
उद्देशे नष्टमार्गेऽस्मिन् राक्षसैः परिवारिते। सागरेण परिक्षिप्ते गुप्ते वसति जानकी
uddeśe naṣṭamārge'smin rākṣasaiḥ parivārite| sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī
विशस्ते वा गृहीते वा रक्षोभिर्मयि संयुगे। नान्यं पश्यामि रामस्य सहायं कार्यसाधने
viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhirmayi saṃyuge| nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane
विमृशंश्च न पश्यामि यो हते मयि वानरः। शतयोजनविस्तीर्णं लङ्घयेत महोदधिम्
vimṛśaṃśca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ| śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim
कामं हन्तुं समर्थोऽस्मि सहस्राण्यपि रक्षसाम्। न तु शक्ष्याम्यहं प्राप्तुं परं पारं महोदधेः
kāmaṃ hantuṃ samartho'smi sahasrāṇyapi rakṣasām| na tu śakṣyāmyahaṃ prāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ
एष दोषो महान् हि स्यान्मम सीताभिभाषणे। प्राणत्यागश्च वैदेह्या भवेदनभिभाषणे
eṣa doṣo mahān hi syānmama sītābhibhāṣaṇe| prāṇatyāgaśca vaidehyā bhavedanabhibhāṣaṇe
भूताश्चार्था विरुध्यन्त देशकालविरोधिताः। विक्लवं दूतमासाद्य तमः सूर्योदये यथा
bhūtāścārthā virudhyanta deśakālavirodhitāḥ| viklavaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā
अर्थानर्थान्तरे बुद्धिर्निश्चितापि न शोभते। घातयन्ति हि कार्याणि दूताः पण्डितमानिनः
arthānarthāntare buddhirniścitāpi na śobhate| ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ
न विनश्येत् कथं कार्यं वैक्लव्यं न कथं मम। लङ्घनं च समुद्रस्य कथं नु न वृथा भवेत्
na vinaśyet kathaṃ kāryaṃ vaiklavyaṃ na kathaṃ mama| laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet
कथं नु खलु वाक्यं मे शृणुयान्नोद्विजेत च। इति संचिन्त्य हनुमांश्चकार मतिमान् मतिम्
kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyānnodvijeta ca| iti saṃcintya hanumāṃścakāra matimān matim
राममक्लिष्टकर्माणं सुबन्धुमनुकीर्तयन्। नैनामुद्वेजयिष्यामि तद्बन्धुगतचेतनाम्
rāmamakliṣṭakarmāṇaṃ subandhumanukīrtayan| naināmudvejayiṣyāmi tadabandhugatacetanām
इक्ष्वाकूणां वरिष्ठस्य रामस्य विदितात्मनः। शुभानि धर्मयुक्तानि वचनानि समर्पयन्
ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ| śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan
श्रावयिष्यामि सर्वाणि मधुरां प्रब्रुवन् गिरम्। श्रद्धास्यति यथा सीता तथा सर्वं समादधे
śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram| śraddhāsyati yathā sītā tathā sarvaṃ samādadhe
इति स बहुविधं महाप्रभावो जगतिपतेः प्रमदामवेक्षमाणः। मधुरमवितथं जगाद वाक्यं द्रुमविटपान्तरमास्थितो हनूमान्
iti sa bahuvidhaṃ mahāprabhāvo jagatipateḥ pramadāmavekṣamāṇaḥ| madhuramavitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaramāsthito hanūmān
एवं बहुविधां चिन्तां चिन्तयित्वा महामतिः। संश्रवे मधुरं वाक्यं वैदेह्या व्याजहार ह
evaṃ bahuvidhāṃ cintāṃ cintayitvā mahāmatiḥ| saṃśrave madhuraṃ vākyaṃ vaidehyā vyājahāra ha
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिमान्। पुण्यशीलो महाकीर्तिरिक्ष्वाकूणां महायशाः
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān| puṇyaśīlo mahākīrtirikṣvākūṇāṃ mahāyaśāḥ
राजर्षीणां गुणश्रेष्ठस्तपसा चर्षिभिः समः। चक्रवर्तिकुले जातः पुरंदरसमो बले
rājarṣīṇāṃ guṇaśreṣṭhastapasā carṣibhiḥ samaḥ| cakravartikule jātaḥ puraṃdarasamo bale
अहिंसारतिरक्षुद्रो घृणी सत्यपराक्रमः। मुख्यस्येक्ष्वाकुवंशस्य लक्ष्मीवाँल्लक्ष्मिवर्धनः
ahiṃsāratirakṣudro ghṛṇī satyaparākramaḥ| mukhyasyekṣvākuvaṃśasya lakṣmīvā~llakṣmivardhanaḥ
पार्थिवव्यञ्जनैर्युक्तः पृथुश्रीः पार्थिवर्षभः। पृथिव्यां चतुरन्तायां विश्रुतः सुखदः सुखी
pārthivavyañjanairyuktaḥ pṛthuśrīḥ pārthivarṣabhaḥ| pṛthivyāṃ caturantāyāṃ viśrutaḥ sukhadaḥ sukhī
तस्य पुत्रः प्रियो ज्येष्ठस्ताराधिपनिभाननः। रामो नाम विशेषज्ञः श्रेष्ठः सर्वधनुष्मताम्
tasya putraḥ priyo jyeṣṭhastārādhipanibhānanaḥ| rāmo nāma viśeṣajñaḥ śreṣṭhaḥ sarvadhanuṣmatām
रक्षिता स्वस्य वृत्तस्य स्वजनस्यापि रक्षिता। रक्षिता जीवलोकस्य धर्मस्य च परंतपः
rakṣitā svasya vṛttasya svajanasyāpi rakṣitā| rakṣitā jīvalokasya dharmasya ca paraṃtapaḥ
तस्य सत्याभिसंधस्य वृद्धस्य वचनात् पितुः। सभार्यः सह च भ्रात्रा वीरः प्रव्रजितो वनम्
tasya satyābhisaṃdhasya vṛddhasya vacanāt pituḥ| sabhāryaḥ saha ca bhrātrā vīraḥ pravrajito vanam
तेन तत्र महारण्ये मृगयां परिधावता। राक्षसा निहताः शूरा बहवः कामरूपिणः
tena tatra mahāraṇye mṛgayāṃ paridhāvatā| rākṣasā nihatāḥ śūrā bahavaḥ kāmarūpiṇaḥ
जनस्थानवधं श्रुत्वा निहतौ खरदूषणौ। ततस्त्वमर्षापहृता जानकी रावणेन तु
janasthānavadhaṃ śrutvā nihatau kharadūṣaṇau| tatastvamarṣāpahṛtā jānakī rāvaṇena tu
वञ्चयित्वा वने रामं मृगरूपेण मायया। स मार्गमाणस्तां देवीं रामः सीतामनिन्दिताम्
vañcayitvā vane rāmaṃ mṛgarūpeṇa māyayā| sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rāmaḥ sītāmaninditām
आससाद वने मित्रं सुग्रीवं नाम वानरम्। ततः स वालिनं हत्वा रामः परपुरंजयः
āsasāda vane mitraṃ sugrīvaṃ nāma vānaram| tataḥ sa vālinaṃ hatvā rāmaḥ parapuraṃjayaḥ
आयच्छत् कपिराज्यं तु सुग्रीवाय महात्मने। सुग्रीवेणाभिसंदिष्टा हरयः कामरूपिणः
āyacchat kapirājyaṃ tu sugrīvāya mahātmane| sugrīveṇābhisaṃdiṣṭā harayaḥ kāmarūpiṇaḥ
दिक्षु सर्वासु तां देवीं विचिन्वन्तः सहस्रशः। अहं सम्पातिवचनाच्छतयोजनमायतम्
dikṣu sarvāsu tāṃ devīṃ vicinvantaḥ sahasraśaḥ| ahaṃ sampātivacanācchatayojanamāyatam
तस्या हेतोर्विशालाक्ष्याः समुद्रं वेगवान् प्लुतः। यथारूपां यथावर्णां यथालक्ष्मवतीं च ताम्
tasyā hetorviśālākṣyāḥ samudraṃ vegavān plutaḥ| yathārūpāṃ yathāvarṇāṃ yathālakṣmavatīṃ ca tām
अश्रौषं राघवस्याहं सेयमासादिता मया। विररामैवमुक्त्वा स वाचं वानरपुंगवः
aśrauṣaṃ rāghavasyāhaṃ seyamāsāditā mayā| virarāmaivamuktvā sa vācaṃ vānarapuṃgavaḥ
जानकी चापि तच्छ्रुत्वा विस्मयं परमं गता। ततः सा वक्रकेशान्ता सुकेशी केशसंवृतम्। उन्नम्य वदनं भीरुः शिंशपामन्ववैक्षत
jānakī cāpi tacchrutvā vismayaṃ paramaṃ gatā| tataḥ sā vakrakeśāntā sukeśī keśasaṃvṛtam| unnamya vadanaṃ bhīruḥ śiṃśapāmanvavaikṣata
निशम्य सीता वचनं कपेश्च दिशश्च सर्वाः प्रदिशश्च वीक्ष्य। स्वयं प्रहर्षं परमं जगाम सर्वात्मना राममनुस्मरन्ती
niśamya sītā vacanaṃ kapeśca diśaśca sarvāḥ pradiśaśca vīkṣya| svayaṃ praharṣaṃ paramaṃ jagāma sarvātmanā rāmamanusmarantī
सा तिर्यगूर्ध्वं च तथा ह्यधस्ता- न्निरीक्षमाणा तमचिन्त्यबुद्धिम्। ददर्श पिंगाधिपतेरमात्यं वातात्मजं सूर्यमिवोदयस्थम्
sā tiryagūrdhvaṃ ca tathā hyadhastā- nnirīkṣamāṇā tamacintyabuddhim| dadarśa piṃgādhipateramātyaṃ vātātmajaṃ sūryamivodayastham
ततः शाखान्तरे लीनं दृष्ट्वा चलितमानसा। वेष्टितार्जुनवस्त्रं तं विद्युत्संघातपिंगलम्
tataḥ śākhāntare līnaṃ dṛṣṭvā calitamānasā| veṣṭitārjunavastraṃ taṃ vidyutsaṃghātapiṃgalam
सा ददर्श कपिं तत्र प्रश्रितं प्रियवादिनम्। फुल्लाशोकोत्कराभासं तप्तचामीकरेक्षणम्
sā dadarśa kapiṃ tatra praśritaṃ priyavādinam| phullāśokotkarābhāsaṃ taptacāmīkarekṣaṇam
साथ दृष्ट्वा हरिश्रेष्ठं विनीतवदवस्थितम्। मैथिली चिन्तयामास विस्मयं परमं गता
sātha dṛṣṭvā hariśreṣṭhaṃ vinītavadavasthitam| maithilī cintayāmāsa vismayaṃ paramaṃ gatā
अहो भीममिदं सत्त्वं वानरस्य दुरासदम्। दुर्निरीक्ष्यमिदं मत्वा पुनरेव मुमोह सा
aho bhīmamidaṃ sattvaṃ vānarasya durāsadam| durnirīkṣyamidaṃ matvā punareva mumoha sā
विललाप भृशं सीता करुणं भयमोहिता। राम रामेति दुःखार्ता लक्ष्मणेति च भामिनी
vilalāpa bhṛśaṃ sītā karuṇaṃ bhayamohitā| rāma rāmeti duḥkhārtā lakṣmaṇeti ca bhāminī
रुरोद सहसा सीता मन्दमन्दस्वरा सती। साथ दृष्ट्वा हरिवरं विनीतवदुपागतम्। मैथिली चिन्तयामास स्वप्नोऽयमिति भामिनी
ruroda sahasā sītā mandamandasvarā satī| sātha dṛṣṭvā harivaraṃ vinītavadupāgatam| maithilī cintayāmāsa svapno'yamiti bhāminī
सा वीक्षमाणा पृथुभुग्नवक्त्रं शाखामृगेन्द्रस्य यथोक्तकारम्। ददर्श पिंगप्रवरं महार्हं वातात्मजं बुद्धिमतां वरिष्ठम्
sā vīkṣamāṇā pṛthubhugnavaktraṃ śākhāmṛgendrasya yathoktakāram| dadarśa piṃgapravaraṃ mahārhaṃ vātātmajaṃ buddhimatāṃ variṣṭham
सा तं समीक्ष्यैव भृशं विपन्ना गतासुकल्पेव बभूव सीता। चिरेण संज्ञां प्रतिलभ्य चैवं विचिन्तयामास विशालनेत्रा
sā taṃ samīkṣyaiva bhṛśaṃ vipannā gatāsukalpeva babhūva sītā| cireṇa saṃjñāṃ pratilabhya caivaṃ vicintayāmāsa viśālanetrā
स्वप्नो मयायं विकृतोऽद्य दृष्टः शाखामृगः शास्त्रगणैर्निषिद्धः। स्वस्त्यस्तु रामाय सलक्ष्मणाय तथा पितुर्मे जनकस्य राज्ञः
svapno mayāyaṃ vikṛto'dya dṛṣṭaḥ śākhāmṛgaḥ śāstragaṇairniṣiddhaḥ| svastyastu rāmāya salakṣmaṇāya tathā piturme janakasya rājñaḥ
स्वप्नो हि नायं नहि मेऽस्ति निद्रा शोकेन दुःखेन च पीडितायाः। सुखं हि मे नास्ति यतो विहीना तेनेन्दुपूर्णप्रतिमाननेन
svapno hi nāyaṃ nahi me'sti nidrā śokena duḥkhena ca pīḍitāyāḥ| sukhaṃ hi me nāsti yato vihīnā tenendupūrṇapratimānanena
रामेति रामेति सदैव बुद्ध्या विचिन्त्य वाचा ब्रुवती तमेव। तस्यानुरूपं च कथां तदर्था- मेवं प्रपश्यामि तथा शृणोमि
rāmeti rāmeti sadaiva buddhyā vicintya vācā bruvatī tameva| tasyānurūpaṃ ca kathāṃ tadarthā- mevaṃ prapaśyāmi tathā śṛṇomi
अहं हि तस्याद्य मनोभवेन सम्पीडिता तद्गतसर्वभावा। विचिन्तयन्ती सततं तमेव तथैव पश्यामि तथा शृणोमि
ahaṃ hi tasyādya manobhavena sampīḍitā tadagatasarvabhāvā| vicintayantī satataṃ tameva tathaiva paśyāmi tathā śṛṇomi
मनोरथः स्यादिति चिन्तयामि तथापि बुद्ध्यापि वितर्कयामि। किं कारणं तस्य हि नास्ति रूपं सुव्यक्तरूपश्च वदत्ययं माम्
manorathaḥ syāditi cintayāmi tathāpi buddhyāpi vitarkayāmi| kiṃ kāraṇaṃ tasya hi nāsti rūpaṃ suvyaktarūpaśca vadatyayaṃ mām
नमोऽस्तु वाचस्पतये सवज्रिणे स्वयम्भुवे चैव हुताशनाय। अनेन चोक्तं यदिदं ममाग्रतो वनौकसा तच्च तथास्तु नान्यथा
namo'stu vācaspataye savajriṇe svayambhuve caiva hutāśanāya| anena coktaṃ yadidaṃ mamāgrato vanaukasā tacca tathāstu nānyathā
सोऽवतीर्य द्रुमात् तस्माद् विद्रुमप्रतिमाननः। विनीतवेषः कृपणः प्रणिपत्योपसृत्य च
so'vatīrya drumāt tasmād vidrumapratimānanaḥ| vinītaveṣaḥ kṛpaṇaḥ praṇipatyopasṛtya ca
तामब्रवीन्महातेजा हनूमान् मारुतात्मजः। शिरस्यञ्जलिमाधाय सीतां मधुरया गिरा
tāmabravīnmahātejā hanūmān mārutātmajaḥ| śirasyañjalimādhāya sītāṃ madhurayā girā
का नु पद्मपलाशाक्षि क्लिष्टकौशेयवासिनि। द्रुमस्य शाखामालम्ब्य तिष्ठसि त्वमनिन्दिते
kā nu padmapalāśākṣi kliṣṭakauśeyavāsini| drumasya śākhāmālambya tiṣṭhasi tvamanindite
किमर्थं तव नेत्राभ्यां वारि स्रवति शोकजम्। पुण्डरीकपलाशाभ्यां विप्रकीर्णमिवोदकम्
kimarthaṃ tava netrābhyāṃ vāri sravati śokajam| puṇḍarīkapalāśābhyāṃ viprakīrṇamivodakam
सुराणामसुराणां च नागगन्धर्वरक्षसाम्। यक्षाणां किंनराणां च का त्वं भवसि शोभने
surāṇāmasurāṇāṃ ca nāgagandharvarakṣasām| yakṣāṇāṃ kiṃnarāṇāṃ ca kā tvaṃ bhavasi śobhane
का त्वं भवसि रुद्राणां मरुतां वा वरानने। वसूनां वा वरारोहे देवता प्रतिभासि मे
kā tvaṃ bhavasi rudrāṇāṃ marutāṃ vā varānane| vasūnāṃ vā varārohe devatā pratibhāsi me
किं नु चन्द्रमसा हीना पतिता विबुधालयात्। रोहिणी ज्योतिषां श्रेष्ठा श्रेष्ठा सर्वगुणाधिका
kiṃ nu candramasā hīnā patitā vibudhālayāt| rohiṇī jyotiṣāṃ śreṣṭhā śreṣṭhā sarvaguṇādhikā
कोपाद् वा यदि वा मोहाद् भर्तारमसितेक्षणे। वसिष्ठं कोपयित्वा त्वं वासि कल्याण्यरुन्धती
kopād vā yadi vā mohād bhartāramasitekṣaṇe| vasiṣṭhaṃ kopayitvā tvaṃ vāsi kalyāṇyarundhatī
को नु पुत्रः पिता भ्राता भर्ता वा ते सुमध्यमे। अस्माल्लोकादमुं लोकं गतं त्वमनुशोचसि
ko nu putraḥ pitā bhrātā bhartā vā te sumadhyame| asmāllokādamuṃ lokaṃ gataṃ tvamanuśocasi
रोदनादतिनिःश्वासाद् भूमिसंस्पर्शनादपि। न त्वां देवीमहं मन्ये राज्ञः संज्ञावधारणात्
rodanādatiniḥśvāsād bhūmisaṃsparśanādapi| na tvāṃ devīmahaṃ manye rājñaḥ saṃjñāvadhāraṇāt
व्यञ्जनानि हि ते यानि लक्षणानि च लक्षये। महिषी भूमिपालस्य राजकन्या च मे मता
vyañjanāni hi te yāni lakṣaṇāni ca lakṣaye| mahiṣī bhūmipālasya rājakanyā ca me matā
रावणेन जनस्थानाद् बलात् प्रमथिता यदि। सीता त्वमसि भद्रं ते तन्ममाचक्ष्व पृच्छतः
rāvaṇena janasthānād balāt pramathitā yadi| sītā tvamasi bhadraṃ te tanmamācakṣva pṛcchataḥ
यथा हि तव वै दैन्यं रूपं चाप्यतिमानुषम्। तपसा चान्वितो वेषस्त्वं राममहिषी ध्रुवम्
yathā hi tava vai dainyaṃ rūpaṃ cāpyatimānuṣam| tapasā cānvito veṣastvaṃ rāmamahiṣī dhruvam
सा तस्य वचनं श्रुत्वा रामकीर्तनहर्षिता। उवाच वाक्यं वैदेही हनूमन्तं द्रुमाश्रितम्
sā tasya vacanaṃ śrutvā rāmakīrtanaharṣitā| uvāca vākyaṃ vaidehī hanūmantaṃ drumāśritam
पृथिव्यां राजसिंहानां मुख्यस्य विदितात्मनः। स्नुषा दशरथस्याहं शत्रुसैन्यप्रणाशिनः
pṛthivyāṃ rājasiṃhānāṃ mukhyasya viditātmanaḥ| snuṣā daśarathasyāhaṃ śatrusainyapraṇāśinaḥ
दुहिता जनकस्याहं वैदेहस्य महात्मनः। सीतेति नाम्ना चोक्ताहं भार्या रामस्य धीमतः
duhitā janakasyāhaṃ vaidehasya mahātmanaḥ| sīteti nāmnā coktāhaṃ bhāryā rāmasya dhīmataḥ
समा द्वादश तत्राहं राघवस्य निवेशने। भुञ्जाना मानुषान् भोगान् सर्वकामसमृद्धिनी
samā dvādaśa tatrāhaṃ rāghavasya niveśane| bhuñjānā mānuṣān bhogān sarvakāmasamṛddhinī
ततस्त्रयोदशे वर्षे राज्ये चेक्ष्वाकुनन्दनम्। अभिषेचयितुं राजा सोपाध्यायः प्रचक्रमे
tatastrayodaśe varṣe rājye cekṣvākunandanam| abhiṣecayituṃ rājā sopādhyāyaḥ pracakrame
तस्मिन् सम्भ्रियमाणे तु राघवस्याभिषेचने। कैकेयी नाम भर्तारमिदं वचनमब्रवीत्
tasmin sambhriyamāṇe tu rāghavasyābhiṣecane| kaikeyī nāma bhartāramidaṃ vacanamabravīt
न पिबेयं न खादेयं प्रत्यहं मम भोजनम्। एष मे जीवितस्यान्तो रामो यद्यभिषिच्यते
na pibeyaṃ na khādeyaṃ pratyahaṃ mama bhojanam| eṣa me jīvitasyānto rāmo yadyabhiṣicyate
यत् तदुक्तं त्वया वाक्यं प्रीत्या नृपतिसत्तम। तच्चेन्न वितथं कार्यं वनं गच्छतु राघवः
yat taduktaṃ tvayā vākyaṃ prītyā nṛpatisattama| taccenna vitathaṃ kāryaṃ vanaṃ gacchatu rāghavaḥ
स राजा सत्यवाग् देव्या वरदानमनुस्मरन्। मुमोह वचनं श्रुत्वा कैकेय्याः क्रूरमप्रियम्
sa rājā satyavāg devyā varadānamanusmaran| mumoha vacanaṃ śrutvā kaikeyyāḥ krūramapriyam
ततस्तं स्थविरो राजा सत्यधर्मे व्यवस्थितः। ज्येष्ठं यशस्विनं पुत्रं रुदन् राज्यमयाचत
tatastaṃ sthaviro rājā satyadharme vyavasthitaḥ| jyeṣṭhaṃ yaśasvinaṃ putraṃ rudan rājyamayācata
स पितुर्वचनं श्रीमानभिषेकात् परं प्रियम्। मनसा पूर्वमासाद्य वाचा प्रतिगृहीतवान्
sa piturvacanaṃ śrīmānabhiṣekāt paraṃ priyam| manasā pūrvamāsādya vācā pratigṛhītavān
दद्यान्न प्रतिगृह्णीयात् सत्यं ब्रूयान्न चानृतम्। अपि जीवितहेतोर्हि रामः सत्यपराक्रमः
dadyānna pratigṛhṇīyāt satyaṃ brūyānna cānṛtam| api jīvitahetorhi rāmaḥ satyaparākramaḥ
स विहायोत्तरीयाणि महार्हाणि महायशाः। विसृज्य मनसा राज्यं जनन्यै मां समादिशत्
sa vihāyottarīyāṇi mahārhāṇi mahāyaśāḥ| visṛjya manasā rājyaṃ jananyai māṃ samādiśat
साहं तस्याग्रतस्तूर्णं प्रस्थिता वनचारिणी। नहि मे तेन हीनाया वासः स्वर्गेऽपि रोचते
sāhaṃ tasyāgratastūrṇaṃ prasthitā vanacāriṇī| nahi me tena hīnāyā vāsaḥ svarge'pi rocate
प्रागेव तु महाभागः सौमित्रिर्मित्रनन्दनः। पूर्वजस्यानुयात्रार्थे कुशचीरैरलंकृतः
prāgeva tu mahābhāgaḥ saumitrirmitranandanaḥ| pūrvajasyānuyātrārthe kuśacīrairalaṃkṛtaḥ
ते वयं भर्तुरादेशं बहुमान्य दृढव्रताः। प्रविष्टाः स्म पुरादृष्टं वनं गम्भीरदर्शनम्
te vayaṃ bharturādeśaṃ bahumānya dṛḍhavratāḥ| praviṣṭāḥ sma purādṛṣṭaṃ vanaṃ gambhīradarśanam
वसतो दण्डकारण्ये तस्याहममितौजसः। रक्षसापहृता भार्या रावणेन दुरात्मना
vasato daṇḍakāraṇye tasyāhamamitaujasaḥ| rakṣasāpahṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā
द्वौ मासौ तेन मे कालो जीवितानुग्रहः कृतः। ऊर्ध्वं द्वाभ्यां तु मासाभ्यां ततस्त्यक्ष्यामि जीवितम्
dvau māsau tena me kālo jīvitānugrahaḥ kṛtaḥ| ūrdhvaṃ dvābhyāṃ tu māsābhyāṃ tatastyakṣyāmi jīvitam
तस्यास्तद् वचनं श्रुत्वा हनूमान् हरिपुंगवः। दुःखाद् दुःखाभिभूतायाः सान्त्वमुत्तरमब्रवीत्
tasyāstad vacanaṃ śrutvā hanūmān haripuṃgavaḥ| duḥkhād duḥkhābhibhūtāyāḥ sāntvamuttaramabravīt
अहं रामस्य संदेशाद् देवि दूतस्तवागतः। वैदेहि कुशली रामः स त्वां कौशलमब्रवीत्
ahaṃ rāmasya saṃdeśād devi dūtastavāgataḥ| vaidehi kuśalī rāmaḥ sa tvāṃ kauśalamabravīt
यो ब्राह्ममस्त्रं वेदांश्च वेद वेदविदां वरः। स त्वां दाशरथी रामो देवि कौशलमब्रवीत्
yo brāhmamastraṃ vedāṃśca veda vedavidāṃ varaḥ| sa tvāṃ dāśarathī rāmo devi kauśalamabravīt
लक्ष्मणश्च महातेजा भर्तुस्तेऽनुचरः प्रियः। कृतवाञ्छोकसंतप्तः शिरसा तेऽभिवादनम्
lakṣmaṇaśca mahātejā bhartuste'nucaraḥ priyaḥ| kṛtavāñchokasaṃtaptaḥ śirasā te'bhivādanam
सा तयोः कुशलं देवी निशम्य नरसिंहयोः। प्रतिसंहृष्टसर्वांगी हनूमन्तमथाब्रवीत्
sā tayoḥ kuśalaṃ devī niśamya narasiṃhayoḥ| pratisaṃhṛṣṭasarvāṃgī hanūmantamathābravīt
कल्याणी बत गाथेयं लौकिकी प्रतिभाति मा। एति जीवन्तमानन्दो नरं वर्षशतादपि
kalyāṇī bata gātheyaṃ laukikī pratibhāti mā| eti jīvantamānando naraṃ varṣaśatādapi
तयोः समागमे तस्मिन् प्रीतिरुत्पादिताद्भुता। परस्परेण चालापं विश्वस्तौ तौ प्रचक्रतुः
tayoḥ samāgame tasmin prītirutpāditādbhutā| paraspareṇa cālāpaṃ viśvastau tau pracakratuḥ
तस्यास्तद् वचनं श्रुत्वा हनूमान् मारुतात्मजः। सीतायाः शोकतप्तायाः समीपमुपचक्रमे
tasyāstad vacanaṃ śrutvā hanūmān mārutātmajaḥ| sītāyāḥ śokataptāyāḥ samīpamupacakrame
यथा यथा समीपं स हनूमानुपसर्पति। तथा तथा रावणं सा तं सीता परिशङ्कते
yathā yathā samīpaṃ sa hanūmānupasarpati| tathā tathā rāvaṇaṃ sā taṃ sītā pariśaṅkate
अहो धिग् धिक्कृतमिदं कथितं हि यदस्य मे। रूपान्तरमुपागम्य स एवायं हि रावणः
aho dhig dhikkṛtamidaṃ kathitaṃ hi yadasya me| rūpāntaramupāgamya sa evāyaṃ hi rāvaṇaḥ
तामशोकस्य शाखां तु विमुक्त्वा शोककर्शिता। तस्यामेवानवद्याङ्गी धरण्यां समुपाविशत्
tāmaśokasya śākhāṃ tu vimuktvā śokakarśitā| tasyāmevānavadyāṅgī dharaṇyāṃ samupāviśat
अवन्दत महाबाहुस्ततस्तां जनकात्मजाम्। सा चैनं भयसंत्रस्ता भूयो नैनमुदैक्षत
avandata mahābāhustatastāṃ janakātmajām| sā cainaṃ bhayasaṃtrastā bhūyo nainamudaikṣata
तं दृष्ट्वा वन्दमानं च सीता शशिनिभानना। अब्रवीद् दीर्घमुच्छ्वस्य वानरं मधुरस्वरा
taṃ dṛṣṭvā vandamānaṃ ca sītā śaśinibhānanā| abravīd dīrghamucchvasya vānaraṃ madhurasvarā
मायां प्रविष्टो मायावी यदि त्वं रावणः स्वयम्। उत्पादयसि मे भूयः संतापं तन्न शोभनम्
māyāṃ praviṣṭo māyāvī yadi tvaṃ rāvaṇaḥ svayam| utpādayasi me bhūyaḥ saṃtāpaṃ tanna śobhanam
स्वं परित्यज्य रूपं यः परिव्राजकरूपवान्। जनस्थाने मया दृष्टस्त्वं स एव हि रावणः
svaṃ parityajya rūpaṃ yaḥ parivrājakarūpavān| janasthāne mayā dṛṣṭastvaṃ sa eva hi rāvaṇaḥ
उपवासकृशां दीनां कामरूप निशाचर। संतापयसि मां भूयः संतापं तन्न शोभनम्
upavāsakṛśāṃ dīnāṃ kāmarūpa niśācara| saṃtāpayasi māṃ bhūyaḥ saṃtāpaṃ tanna śobhanam
अथवा नैतदेवं हि यन्मया परिशङ्कितम्। मनसो हि मम प्रीतिरुत्पन्ना तव दर्शनात्
athavā naitadevaṃ hi yanmayā pariśaṅkitam| manaso hi mama prītirutpannā tava darśanāt
यदि रामस्य दूतस्त्वमागतो भद्रमस्तु ते। पृच्छामि त्वां हरिश्रेष्ठ प्रिया रामकथा हि मे
yadi rāmasya dūtastvamāgato bhadramastu te| pṛcchāmi tvāṃ hariśreṣṭha priyā rāmakathā hi me
गुणान् रामस्य कथय प्रियस्य मम वानर। चित्तं हरसि मे सौम्य नदीकूलं यथा रयः
guṇān rāmasya kathaya priyasya mama vānara| cittaṃ harasi me saumya nadīkūlaṃ yathā rayaḥ
अहो स्वप्नस्य सुखता याहमेव चिराहृता। प्रेषितं नाम पश्यामि राघवेण वनौकसम्
aho svapnasya sukhatā yāhameva cirāhṛtā| preṣitaṃ nāma paśyāmi rāghaveṇa vanaukasam
स्वप्नेऽपि यद्यहं वीरं राघवं सहलक्ष्मणम्। पश्येयं नावसीदेयं स्वप्नोऽपि मम मत्सरी
svapne'pi yadyahaṃ vīraṃ rāghavaṃ sahalakṣmaṇam| paśyeyaṃ nāvasīdeyaṃ svapno'pi mama matsarī
नाहं स्वप्नमिमं मन्ये स्वप्ने दृष्ट्वा हि वानरम्। न शक्योऽभ्युदयः प्राप्तुं प्राप्तश्चाभ्युदयो मम
nāhaṃ svapnamimaṃ manye svapne dṛṣṭvā hi vānaram| na śakyo'bhyudayaḥ prāptuṃ prāptaścābhyudayo mama
किं नु स्याच्चित्तमोहोऽयं भवेद् वातगतिस्त्वियम्। उन्मादजो विकारो वा स्यादयं मृगतृष्णिका
kiṃ nu syāccittamoho'yaṃ bhaved vātagatistviyam| unmādajo vikāro vā syādayaṃ mṛgatṛṣṇikā
अथवा नायमुन्मादो मोहोऽप्युन्मादलक्षणः। सम्बुध्ये चाहमात्मानमिमं चापि वनौकसम्
athavā nāyamunmādo moho'pyunmādalakṣaṇaḥ| sambudhye cāhamātmānamimaṃ cāpi vanaukasam
इत्येवं बहुधा सीता सम्प्रधार्य बलाबलम्। रक्षसां कामरूपत्वान्मेने तं राक्षसाधिपम्
ityevaṃ bahudhā sītā sampradhārya balābalam| rakṣasāṃ kāmarūpatvānmene taṃ rākṣasādhipam
एतां बुद्धिं तदा कृत्वा सीता सा तनुमध्यमा। न प्रतिव्याजहाराथ वानरं जनकात्मजा
etāṃ buddhiṃ tadā kṛtvā sītā sā tanumadhyamā| na prativyājahārātha vānaraṃ janakātmajā
सीताया निश्चितं बुद्ध्वा हनूमान् मारुतात्मजः। श्रोत्रानुकूलैर्वचनैस्तदा तां सम्प्रहर्षयन्
sītāyā niścitaṃ buddhvā hanūmān mārutātmajaḥ| śrotrānukūlairvacanaistadā tāṃ sampraharṣayan
आदित्य इव तेजस्वी लोककान्तः शशी यथा। राजा सर्वस्य लोकस्य देवो वैश्रवणो यथा
āditya iva tejasvī lokakāntaḥ śaśī yathā| rājā sarvasya lokasya devo vaiśravaṇo yathā
विक्रमेणोपपन्नश्च यथा विष्णुर्महायशाः। सत्यवादी मधुरवाग् देवो वाचस्पतिर्यथा
vikrameṇopapannaśca yathā viṣṇurmahāyaśāḥ| satyavādī madhuravāg devo vācaspatiryathā
रूपवान् सुभगः श्रीमान् कंदर्प इव मूर्तिमान्। स्थानक्रोधे प्रहर्ता च श्रेष्ठो लोके महारथः
rūpavān subhagaḥ śrīmān kaṃdarpa iva mūrtimān| sthānakrodhe prahartā ca śreṣṭho loke mahārathaḥ
बाहुच्छायामवष्टब्धो यस्य लोको महात्मनः। अपक्रम्याश्रमपदान्मृगरूपेण राघवम्
bāhucchāyāmavaṣṭabdho yasya loko mahātmanaḥ| apakramyāśramapadānmṛgarūpeṇa rāghavam
शून्ये येनापनीतासि तस्य द्रक्ष्यसि तत्फलम्। अचिराद् रावणं संख्ये यो वधिष्यति वीर्यवान्
śūnye yenāpanītāsi tasya drakṣyasi tatphalam| acirād rāvaṇaṃ saṃkhye yo vadhiṣyati vīryavān
क्रोधप्रमुक्तैरिषुभिर्ज्वलद्भिरिव पावकैः। तेनाहं प्रेषितो दूतस्त्वत्सकाशमिहागतः
krodhapramuktairiṣubhirjvaladbhiriva pāvakaiḥ| tenāhaṃ preṣito dūtastvatsakāśamihāgataḥ
त्वद्वियोगेन दुःखार्तः स त्वां कौशलमब्रवीत्। लक्ष्मणश्च महातेजाः सुमित्रानन्दवर्धनः
tvadviyogena duḥkhārtaḥ sa tvāṃ kauśalamabravīt| lakṣmaṇaśca mahātejāḥ sumitrānandavardhanaḥ
अभिवाद्य महाबाहुः स त्वां कौशलमब्रवीत्। रामस्य च सखा देवि सुग्रीवो नाम वानरः
abhivādya mahābāhuḥ sa tvāṃ kauśalamabravīt| rāmasya ca sakhā devi sugrīvo nāma vānaraḥ
राजा वानरमुख्यानां स त्वां कौशलमब्रवीत्। नित्यं स्मरति ते रामः ससुग्रीवः सलक्ष्मणः
rājā vānaramukhyānāṃ sa tvāṃ kauśalamabravīt| nityaṃ smarati te rāmaḥ sasugrīvaḥ salakṣmaṇaḥ
दिष्ट्या जीवसि वैदेहि राक्षसीवशमागता। नचिराद् द्रक्ष्यसे रामं लक्ष्मणं च महारथम्
diṣṭyā jīvasi vaidehi rākṣasīvaśamāgatā| nacirād drakṣyase rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahāratham
मध्ये वानरकोटीनां सुग्रीवं चामितौजसम्। अहं सुग्रीवसचिवो हनूमान् नाम वानरः
madhye vānarakoṭīnāṃ sugrīvaṃ cāmitaujasam| ahaṃ sugrīvasacivo hanūmān nāma vānaraḥ
प्रविष्टो नगरीं लङ्कां लङ्घयित्वा महोदधिम्। कृत्वा मूर्ध्नि पदन्यासं रावणस्य दुरात्मनः
praviṣṭo nagarīṃ laṅkāṃ laṅghayitvā mahodadhim| kṛtvā mūrdhni padanyāsaṃ rāvaṇasya durātmanaḥ
त्वां द्रष्टुमुपयातोऽहं समाश्रित्य पराक्रमम्। नाहमस्मि तथा देवि यथा मामवगच्छसि। विशङ्का त्यज्यतामेषा श्रद्धत्स्व वदतो मम
tvāṃ draṣṭumupayāto'haṃ samāśritya parākramam| nāhamasmi tathā devi yathā māmavagacchasi| viśaṅkā tyajyatāmeṣā śraddhatsva vadato mama
तां तु रामकथां श्रुत्वा वैदेही वानरर्षभात्। उवाच वचनं सान्त्वमिदं मधुरया गिरा
tāṃ tu rāmakathāṃ śrutvā vaidehī vānararṣabhāt| uvāca vacanaṃ sāntvamidaṃ madhurayā girā
क्व ते रामेण संसर्गः कथं जानासि लक्ष्मणम्। वानराणां नराणां च कथमासीत् समागमः
kva te rāmeṇa saṃsargaḥ kathaṃ jānāsi lakṣmaṇam| vānarāṇāṃ narāṇāṃ ca kathamāsīt samāgamaḥ
यानि रामस्य चिह्नानि लक्ष्मणस्य च वानर। तानि भूयः समाचक्ष्व न मां शोकः समाविशेत्
yāni rāmasya cihnāni lakṣmaṇasya ca vānara| tāni bhūyaḥ samācakṣva na māṃ śokaḥ samāviśet
कीदृशं तस्य संस्थानं रूपं तस्य च कीदृशम्। कथमूरू कथं बाहू लक्ष्मणस्य च शंस मे
kīdṛśaṃ tasya saṃsthānaṃ rūpaṃ tasya ca kīdṛśam| kathamūrū kathaṃ bāhū lakṣmaṇasya ca śaṃsa me
एवमुक्तस्तु वैदेह्या हनूमान् मारुतात्मजः। ततो रामं यथातत्त्वमाख्यातुमुपचक्रमे
evamuktastu vaidehyā hanūmān mārutātmajaḥ| tato rāmaṃ yathātattvamākhyātumupacakrame
जानन्ती बत दिष्ट्या मां वैदेहि परिपृच्छसि। भर्तुः कमलपत्राक्षि संस्थानं लक्ष्मणस्य च
jānantī bata diṣṭyā māṃ vaidehi paripṛcchasi| bhartuḥ kamalapatrākṣi saṃsthānaṃ lakṣmaṇasya ca
यानि रामस्य चिह्नानि लक्ष्मणस्य च यानि वै। लक्षितानि विशालाक्षि वदतः शृणु तानि मे
yāni rāmasya cihnāni lakṣmaṇasya ca yāni vai| lakṣitāni viśālākṣi vadataḥ śṛṇu tāni me
रामः कमलपत्राक्षः पूर्णचन्द्रनिभाननः। रूपदाक्षिण्यसम्पन्नः प्रसूतो जनकात्मजे
rāmaḥ kamalapatrākṣaḥ pūrṇacandranibhānanaḥ| rūpadākṣiṇyasampannaḥ prasūto janakātmaje
तेजसाऽऽदित्यसंकाशः क्षमया पृथिवीसमः। बृहस्पतिसमो बुद्ध्या यशसा वासवोपमः
tejasā''dityasaṃkāśaḥ kṣamayā pṛthivīsamaḥ| bṛhaspatisamo buddhyā yaśasā vāsavopamaḥ
रक्षिता जीवलोकस्य स्वजनस्य च रक्षिता। रक्षिता स्वस्य वृत्तस्य धर्मस्य च परंतपः
rakṣitā jīvalokasya svajanasya ca rakṣitā| rakṣitā svasya vṛttasya dharmasya ca paraṃtapaḥ
रामो भामिनि लोकस्य चातुर्वर्ण्यस्य रक्षिता। मर्यादानां च लोकस्य कर्ता कारयिता च सः
rāmo bhāmini lokasya cāturvarṇyasya rakṣitā| maryādānāṃ ca lokasya kartā kārayitā ca saḥ
अर्चिष्मानर्चितोऽत्यर्थं ब्रह्मचर्यव्रते स्थितः। साधूनामुपकारज्ञः प्रचारज्ञश्च कर्मणाम्
arciṣmānarcito'tyarthaṃ brahmacaryavrate sthitaḥ| sādhūnāmupakārajñaḥ pracārajñaśca karmaṇām
राजनीत्यां विनीतश्च ब्राह्मणानामुपासकः। ज्ञानवान् शीलसम्पन्नो विनीतश्च परंतपः
rājanītyāṃ vinītaśca brāhmaṇānāmupāsakaḥ| jñānavān śīlasampanno vinītaśca paraṃtapaḥ
यजुर्वेदविनीतश्च वेदविद्भिः सुपूजितः। धनुर्वेदे च वेदे च वेदाङ्गेषु च निष्ठितः
yajurvedavinītaśca vedavidbhiḥ supūjitaḥ| dhanurvede ca vede ca vedāṅgeṣu ca niṣṭhitaḥ
विपुलांसो महाबाहुः कम्बुग्रीवः शुभाननः। गूढजत्रुः सुताम्राक्षो रामो नाम जनैः श्रुतः
vipulāṃso mahābāhuḥ kambugrīvaḥ śubhānanaḥ| gūḍhajatruḥ sutāmrākṣo rāmo nāma janaiḥ śrutaḥ
दुन्दुभिस्वननिर्घोषः स्निग्धवर्णः प्रतापवान्। समश्च सुविभक्ताङ्गो वर्णं श्यामं समाश्रितः
dundubhisvananirghoṣaḥ snigdhavarṇaḥ pratāpavān| samaśca suvibhaktāṅgo varṇaṃ śyāmaṃ samāśritaḥ
त्रिस्थिरस्त्रिप्रलम्बश्च त्रिसमस्त्रिषु चोन्नतः। त्रिताम्रस्त्रिषु च स्निग्धो गम्भीरस्त्रिषु नित्यशः
tristhirastripralambaśca trisamastriṣu connataḥ| tritāmrastriṣu ca snigdho gambhīrastriṣu nityaśaḥ
त्रिवलीमांस्त्र्यवनतश्चतुर्व्यङ्गस्त्रिशीर्षवान्। चतुष्कलश्चतुर्लेखश्चतुष्किष्कुश्चतुःसमः
trivalīmāṃstryavanataścaturvyaṅgastriśīrṣavān| catuṣkalaścaturlekhaścatuṣkiṣkuścatuḥsamaḥ
चतुर्दशसमद्वन्द्वश्चतुर्दंष्ट्रश्चतुर्गतिः। महोष्ठहनुनासश्च पञ्चस्निग्धोऽष्टवंशवान्
caturdaśasamadvandvaścaturdaṃṣṭraścaturgatiḥ| mahoṣṭhahanunāsaśca pañcasnigdho'ṣṭavaṃśavān
दशपद्मो दशबृहत् त्रिभिर्व्याप्तो द्विशुक्लवान्। षडुन्नतो नवतनुस्त्रिभिर्व्याप्नोति राघवः
daśapadmo daśabṛhat tribhirvyāpto dviśuklavān| ṣaḍunnato navatanustribhirvyāpnoti rāghavaḥ
सत्यधर्मरतः श्रीमान् संग्रहानुग्रहे रतः। देशकालविभागज्ञः सर्वलोकप्रियंवदः
satyadharmarataḥ śrīmān saṃgrahānugrahe rataḥ| deśakālavibhāgajñaḥ sarvalokapriyaṃvadaḥ
भ्राता चास्य च वैमात्रः सौमित्रिरमितप्रभः। अनुरागेण रूपेण गुणैश्चापि तथाविधः
bhrātā cāsya ca vaimātraḥ saumitriramitaprabhaḥ| anurāgeṇa rūpeṇa guṇaiścāpi tathāvidhaḥ
स सुवर्णच्छविः श्रीमान् रामः श्यामो महायशाः। तावुभौ नरशार्दूलौ त्वद्दर्शनकृतोत्सवौ
sa suvarṇacchaviḥ śrīmān rāmaḥ śyāmo mahāyaśāḥ| tāvubhau naraśārdūlau tvaddarśanakṛtotsavau
विचिन्वन्तौ महीं कृत्स्नामस्माभिः सह संगतौ। त्वामेव मार्गमाणौ तौ विचरन्तौ वसुन्धराम्
vicinvantau mahīṃ kṛtsnāmasmābhiḥ saha saṃgatau| tvāmeva mārgamāṇau tau vicarantau vasundharām
ददर्शतुर्मृगपतिं पूर्वजेनावरोपितम्। ऋष्यमूकस्य मूले तु बहुपादपसंकुले
dadarśaturmṛgapatiṃ pūrvajenāvaropitam| ṛṣyamūkasya mūle tu bahupādapasaṃkule
भ्रातुर्भयार्तमासीनं सुग्रीवं प्रियदर्शनम्। वयं च हरिराजं तं सुग्रीवं सत्यसङ्गरम्
bhrāturbhayārtamāsīnaṃ sugrīvaṃ priyadarśanam| vayaṃ ca harirājaṃ taṃ sugrīvaṃ satyasaṅgaram
परिचर्यामहे राज्यात् पूर्वजेनावरोपितम्। ततस्तौ चीरवसनौ धनुःप्रवरपाणिनौ
paricaryāmahe rājyāt pūrvajenāvaropitam| tatastau cīravasanau dhanuḥpravarapāṇinau
ऋष्यमूकस्य शैलस्य रम्यं देशमुपागतौ। स तौ दृष्ट्वा नरव्याघ्रौ धन्विनौ वानरर्षभः
ṛṣyamūkasya śailasya ramyaṃ deśamupāgatau| sa tau dṛṣṭvā naravyāghrau dhanvinau vānararṣabhaḥ
अभिप्लुतो गिरेस्तस्य शिखरं भयमोहितः। ततः स शिखरे तस्मिन् वानरेन्द्रो व्यवस्थितः
abhipluto girestasya śikharaṃ bhayamohitaḥ| tataḥ sa śikhare tasmin vānarendro vyavasthitaḥ
तयोः समीपं मामेव प्रेषयामास सत्वरम्। तावहं पुरुषव्याघ्रौ सुग्रीववचनात् प्रभू
tayoḥ samīpaṃ māmeva preṣayāmāsa satvaram| tāvahaṃ puruṣavyāghrau sugrīvavacanāt prabhū
रूपलक्षणसम्पन्नौ कृताञ्जलिरुपस्थितः। तौ परिज्ञाततत्त्वार्थौ मया प्रीतिसमन्वितौ
rūpalakṣaṇasampannau kṛtāñjalirupasthitaḥ| tau parijñātatattvārthau mayā prītisamanvitau
पृष्ठमारोप्य तं देशं प्रापितौ पुरुषर्षभौ। निवेदितौ च तत्त्वेन सुग्रीवाय महात्मने
pṛṣṭhamāropya taṃ deśaṃ prāpitau puruṣarṣabhau| niveditau ca tattvena sugrīvāya mahātmane
तयोरन्योन्यसम्भाषाद् भृशं प्रीतिरजायत। तत्र तौ कीर्तिसम्पन्नौ हरीश्वरनरेश्वरौ
tayoranyonyasambhāṣād bhṛśaṃ prītirajāyata| tatra tau kīrtisampannau harīśvaranareśvarau
परस्परकृताश्वासौ कथया पूर्ववृत्तया। तं ततः सान्त्वयामास सुग्रीवं लक्ष्मणाग्रजः
parasparakṛtāśvāsau kathayā pūrvavṛttayā| taṃ tataḥ sāntvayāmāsa sugrīvaṃ lakṣmaṇāgrajaḥ
स्त्रीहेतोर्वालिना भ्रात्रा निरस्तं पुरुतेजसा। ततस्त्वन्नाशजं शोकं रामस्याक्लिष्टकर्मणः
strīhetorvālinā bhrātrā nirastaṃ purutejasā| tatastvannāśajaṃ śokaṃ rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ
लक्ष्मणो वानरेन्द्राय सुग्रीवाय न्यवेदयत्। स श्रुत्वा वानरेन्द्रस्तु लक्ष्मणेनेरितं वचः
lakṣmaṇo vānarendrāya sugrīvāya nyavedayat| sa śrutvā vānarendrastu lakṣmaṇeneritaṃ vacaḥ
तदासीन्निष्प्रभोऽत्यर्थं ग्रहग्रस्त इवांशुमान्। ततस्त्वद्गात्रशोभीनि रक्षसा ह्रियमाणया
tadāsīnniṣprabho'tyarthaṃ grahagrasta ivāṃśumān| tatastvadagātraśobhīni rakṣasā hriyamāṇayā
यान्याभरणजालानि पातितानि महीतले। तानि सर्वाणि रामाय आनीय हरियूथपाः
yānyābharaṇajālāni pātitāni mahītale| tāni sarvāṇi rāmāya ānīya hariyūthapāḥ
संहृष्टा दर्शयामासुर्गतिं तु न विदुस्तव। तानि रामाय दत्तानि मयैवोपहृतानि च
saṃhṛṣṭā darśayāmāsurgatiṃ tu na vidustava| tāni rāmāya dattāni mayaivopahṛtāni ca
स्वनवन्त्यवकीर्णानि तस्मिन् विहतचेतसि। तान्यङ्के दर्शनीयानि कृत्वा बहुविधं तदा
svanavantyavakīrṇāni tasmin vihatacetasi| tānyaṅke darśanīyāni kṛtvā bahuvidhaṃ tadā
तेन देवप्रकाशेन देवेन परिदेवितम्। पश्यतस्तानि रुदतस्ताम्यतश्च पुनः पुनः
tena devaprakāśena devena paridevitam| paśyatastāni rudatastāmyataśca punaḥ punaḥ
प्रादीपयद् दाशरथेस्तदा शोकहुताशनम्
prādīpayad dāśarathestadā śokahutāśanam
शायितं च चिरं तेन दुःखार्तेन महात्मना। मयापि विविधैर्वाक्यैः कृच्छ्रादुत्थापितः पुनः
śāyitaṃ ca ciraṃ tena duḥkhārtena mahātmanā| mayāpi vividhairvākyaiḥ kṛcchrādutthāpitaḥ punaḥ
तानि दृष्ट्वा महार्हाणि दर्शयित्वा मुहुर्मुहुः। राघवः सहसौमित्रिः सुग्रीवे संन्यवेशयत्
tāni dṛṣṭvā mahārhāṇi darśayitvā muhurmuhuḥ| rāghavaḥ sahasaumitriḥ sugrīve saṃnyaveśayat
स तवादर्शनादार्ये राघवः परितप्यते। महता ज्वलता नित्यमग्निनेवाग्निपर्वतः
sa tavādarśanādārye rāghavaḥ paritapyate| mahatā jvalatā nityamagninevāgniparvataḥ
त्वत्कृते तमनिद्रा च शोकश्चिन्ता च राघवम्। तापयन्ति महात्मानमग्न्यगारमिवाग्नयः
tvatkṛte tamanidrā ca śokaścintā ca rāghavam| tāpayanti mahātmānamagnyagāramivāgnayaḥ
तवादर्शनशोकेन राघवः परिचाल्यते। महता भूमिकम्पेन महानिव शिलोच्चयः
tavādarśanaśokena rāghavaḥ paricālyate| mahatā bhūmikampena mahāniva śiloccayaḥ
काननानि सुरम्याणि नदीप्रस्रवणानि च। चरन् न रतिमाप्नोति त्वामपश्यन् नृपात्मजे
kānanāni suramyāṇi nadīprasravaṇāni ca| caran na ratimāpnoti tvāmapaśyan nṛpātmaje
स त्वां मनुजशार्दूलः क्षिप्रं प्राप्स्यति राघवः। समित्रबान्धवं हत्वा रावणं जनकात्मजे
sa tvāṃ manujaśārdūlaḥ kṣipraṃ prāpsyati rāghavaḥ| samitrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ janakātmaje
सहितौ रामसुग्रीवावुभावकुरुतां तदा। समयं वालिनं हन्तुं तव चान्वेषणं प्रति
sahitau rāmasugrīvāvubhāvakurutāṃ tadā| samayaṃ vālinaṃ hantuṃ tava cānveṣaṇaṃ prati
ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यां वीराभ्यां स हरीश्वरः। किष्किन्धां समुपागम्य वाली युद्धे निपातितः
tatastābhyāṃ kumārābhyāṃ vīrābhyāṃ sa harīśvaraḥ| kiṣkindhāṃ samupāgamya vālī yuddhe nipātitaḥ
ततो निहत्य तरसा रामो वालिनमाहवे। सर्वर्क्षहरिसङ्घानां सुग्रीवमकरोत् पतिम्
tato nihatya tarasā rāmo vālinamāhave| sarvarkṣaharisaṅghānāṃ sugrīvamakarot patim
रामसुग्रीवयोरैक्यं देव्येवं समजायत। हनूमन्तं च मां विद्धि तयोर्दूतमुपागतम्
rāmasugrīvayoraikyaṃ devyevaṃ samajāyata| hanūmantaṃ ca māṃ viddhi tayordūtamupāgatam
स्वं राज्यं प्राप्य सुग्रीवः स्वानानीय महाकपीन्। त्वदर्थं प्रेषयामास दिशो दश महाबलान्
svaṃ rājyaṃ prāpya sugrīvaḥ svānānīya mahākapīn| tvadarthaṃ preṣayāmāsa diśo daśa mahābalān
आदिष्टा वानरेन्द्रेण सुग्रीवेण महौजसः। अद्रिराजप्रतीकाशाः सर्वतः प्रस्थिता महीम्
ādiṣṭā vānarendreṇa sugrīveṇa mahaujasaḥ| adrirājapratīkāśāḥ sarvataḥ prasthitā mahīm
ततस्ते मार्गमाणा वै सुग्रीववचनातुराः। चरन्ति वसुधां कृत्स्नां वयमन्ये च वानराः
tataste mārgamāṇā vai sugrīvavacanāturāḥ| caranti vasudhāṃ kṛtsnāṃ vayamanye ca vānarāḥ
अङ्गदो नाम लक्ष्मीवान् वालिसूनुर्महाबलः। प्रस्थितः कपिशार्दूलस्त्रिभागबलसंवृतः
aṅgado nāma lakṣmīvān vālisūnurmahābalaḥ| prasthitaḥ kapiśārdūlastribhāgabalasaṃvṛtaḥ
तेषां नो विप्रणष्टानां विन्ध्ये पर्वतसत्तमे। भृशं शोकपरीतानामहोरात्रगणा गताः
teṣāṃ no vipraṇaṣṭānāṃ vindhye parvatasattame| bhṛśaṃ śokaparītānāmahorātragaṇā gatāḥ
ते वयं कार्यनैराश्यात् कालस्यातिक्रमेण च। भयाच्च कपिराजस्य प्राणांस्त्यक्तुमुपस्थिताः
te vayaṃ kāryanairāśyāt kālasyātikrameṇa ca| bhayācca kapirājasya prāṇāṃstyaktumupasthitāḥ
विचित्य गिरिदुर्गाणि नदीप्रस्रवणानि च। अनासाद्य पदं देव्याः प्राणांस्त्यक्तुं व्यवस्थिताः
vicitya giridurgāṇi nadīprasravaṇāni ca| anāsādya padaṃ devyāḥ prāṇāṃstyaktuṃ vyavasthitāḥ
ततस्तस्य गिरेर्मूर्ध्नि वयं प्रायमुपास्महे। दृष्ट्वा प्रायोपविष्टांश्च सर्वान् वानरपुङ्गवान्
tatastasya girermūrdhni vayaṃ prāyamupāsmahe| dṛṣṭvā prāyopaviṣṭāṃśca sarvān vānarapuṅgavān
भृशं शोकार्णवे मग्नः पर्यदेवयदङ्गदः। तव नाशं च वैदेहि वालिनश्च तथा वधम्
bhṛśaṃ śokārṇave magnaḥ paryadevayadaṅgadaḥ| tava nāśaṃ ca vaidehi vālinaśca tathā vadham
प्रायोपवेशमस्माकं मरणं च जटायुषः। तेषां नः स्वामिसंदेशान्निराशानां मुमूर्षताम्
prāyopaveśamasmākaṃ maraṇaṃ ca jaṭāyuṣaḥ| teṣāṃ naḥ svāmisaṃdeśānnirāśānāṃ mumūrṣatām
कार्यहेतोरिहायातः शकुनिर्वीर्यवान् महान्। गृध्रराजस्य सोदर्यः सम्पातिर्नाम गृध्रराट्
kāryahetorihāyātaḥ śakunirvīryavān mahān| gṛdhrarājasya sodaryaḥ sampātirnāma gṛdhrarāṭ
श्रुत्वा भ्रातृवधं कोपादिदं वचनमब्रवीत्। यवीयान् केन मे भ्राता हतः क्व च निपातितः
śrutvā bhrātṛvadhaṃ kopādidaṃ vacanamabravīt| yavīyān kena me bhrātā hataḥ kva ca nipātitaḥ
एतदाख्यातुमिच्छामि भवद्भिर्वानरोत्तमाः। अङ्गदोऽकथयत् तस्य जनस्थाने महद्वधम्
etadākhyātumicchāmi bhavadbhirvānarottamāḥ| aṅgado'kathayat tasya janasthāne mahadvadham
रक्षसा भीमरूपेण त्वामुद्दिश्य यथार्थतः। जटायोस्तु वधं श्रुत्वा दुःखितः सोऽरुणात्मजः
rakṣasā bhīmarūpeṇa tvāmuddiśya yathārthataḥ| jaṭāyostu vadhaṃ śrutvā duḥkhitaḥ so'ruṇātmajaḥ
त्वामाह स वरारोहे वसन्तीं रावणालये। तस्य तद् वचनं श्रुत्वा सम्पातेः प्रीतिवर्धनम्
tvāmāha sa varārohe vasantīṃ rāvaṇālaye| tasya tad vacanaṃ śrutvā sampāteḥ prītivardhanam
अङ्गदप्रमुखाः सर्वे ततः प्रस्थापिता वयम्। विन्ध्यादुत्थाय सम्प्राप्ताः सागरस्यान्तमुत्तमम्
aṅgadapramukhāḥ sarve tataḥ prasthāpitā vayam| vindhyādutthāya samprāptāḥ sāgarasyāntamuttamam
त्वद्दर्शने कृतोत्साहा हृष्टाः पुष्टाः प्लवङ्गमाः। अङ्गदप्रमुखाः सर्वे वेलोपान्तमुपागताः
tvaddarśane kṛtotsāhā hṛṣṭāḥ puṣṭāḥ plavaṅgamāḥ| aṅgadapramukhāḥ sarve velopāntamupāgatāḥ
चिन्तां जग्मुः पुनर्भीमां त्वद्दर्शनसमुत्सुकाः। अथाहं हरिसैन्यस्य सागरं दृश्य सीदतः
cintāṃ jagmuḥ punarbhīmāṃ tvaddarśanasamutsukāḥ| athāhaṃ harisainyasya sāgaraṃ dṛśya sīdataḥ
व्यवधूय भयं तीव्रं योजनानां शतं प्लुतः। लङ्का चापि मया रात्रौ प्रविष्टा राक्षसाकुला
vyavadhūya bhayaṃ tīvraṃ yojanānāṃ śataṃ plutaḥ| laṅkā cāpi mayā rātrau praviṣṭā rākṣasākulā
रावणश्च मया दृष्टस्त्वं च शोकनिपीडिता। एतत् ते सर्वमाख्यातं यथावृत्तमनिन्दिते
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭastvaṃ ca śokanipīḍitā| etat te sarvamākhyātaṃ yathāvṛttamanindite
अभिभाषस्व मां देवि दूतो दाशरथेरहम्। तन्मां रामकृतोद्योगं त्वन्निमित्तमिहागतम्
abhibhāṣasva māṃ devi dūto dāśaratheraham| tanmāṃ rāmakṛtodyogaṃ tvannimittamihāgatam
सुग्रीवसचिवं देवि बुद्ध्यस्व पवनात्मजम्। कुशली तव काकुत्स्थः सर्वशस्त्रभृतां वरः
sugrīvasacivaṃ devi buddhyasva pavanātmajam| kuśalī tava kākutsthaḥ sarvaśastrabhṛtāṃ varaḥ
गुरोराराधने युक्तो लक्ष्मणः शुभलक्षणः। तस्य वीर्यवतो देवि भर्तुस्तव हिते रतः
gurorārādhane yukto lakṣmaṇaḥ śubhalakṣaṇaḥ| tasya vīryavato devi bhartustava hite rataḥ
अहमेकस्तु सम्प्राप्तः सुग्रीववचनादिह। मयेयमसहायेन चरता कामरूपिणा
ahamekastu samprāptaḥ sugrīvavacanādiha| mayeyamasahāyena caratā kāmarūpiṇā
दक्षिणा दिगनुक्रान्ता त्वन्मार्गविचयैषिणा। दिष्ट्याहं हरिसैन्यानां त्वन्नाशमनुशोचताम्
dakṣiṇā diganukrāntā tvanmārgavicayaiṣiṇā| diṣṭyāhaṃ harisainyānāṃ tvannāśamanuśocatām
अपनेष्यामि संतापं तवाधिगमशासनात्। दिष्ट्या हि न मम व्यर्थं सागरस्येह लङ्घनम्
apaneṣyāmi saṃtāpaṃ tavādhigamaśāsanāt| diṣṭyā hi na mama vyarthaṃ sāgarasyeha laṅghanam
प्राप्स्याम्यहमिदं देवि त्वद्दर्शनकृतं यशः। राघवश्च महावीर्यः क्षिप्रं त्वामभिपत्स्यते
prāpsyāmyahamidaṃ devi tvaddarśanakṛtaṃ yaśaḥ| rāghavaśca mahāvīryaḥ kṣipraṃ tvāmabhipatsyate
सपुत्रबान्धवं हत्वा रावणं राक्षसाधिपम्। माल्यवान् नाम वैदेहि गिरीणामुत्तमो गिरिः
saputrabāndhavaṃ hatvā rāvaṇaṃ rākṣasādhipam| mālyavān nāma vaidehi girīṇāmuttamo giriḥ
ततो गच्छति गोकर्णं पर्वतं केसरी हरिः। स च देवर्षिभिर्दिष्टः पिता मम महाकपिः। तीर्थे नदीपतेः पुण्ये शम्बसादनमुद्धरन्
tato gacchati gokarṇaṃ parvataṃ kesarī hariḥ| sa ca devarṣibhirdiṣṭaḥ pitā mama mahākapiḥ| tīrthe nadīpateḥ puṇye śambasādanamuddharan
यस्याहं हरिणः क्षेत्रे जातो वातेन मैथिलि। हनूमानिति विख्यातो लोके स्वेनैव कर्मणा
yasyāhaṃ hariṇaḥ kṣetre jāto vātena maithili| hanūmāniti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā
विश्वासार्थं तु वैदेहि भर्तुरुक्ता मया गुणाः। अचिरात् त्वामितो देवि राघवो नयिता ध्रुवम्
viśvāsārthaṃ tu vaidehi bharturuktā mayā guṇāḥ| acirāt tvāmito devi rāghavo nayitā dhruvam
एवं विश्वासिता सीता हेतुभिः शोककर्शिता। उपपन्नैरभिज्ञानैर्दूतं तमधिगच्छति
evaṃ viśvāsitā sītā hetubhiḥ śokakarśitā| upapannairabhijñānairdūtaṃ tamadhigacchati
अतुलं च गता हर्षं प्रहर्षेण तु जानकी। नेत्राभ्यां वक्रपक्ष्माभ्यां मुमोचानन्दजं जलम्
atulaṃ ca gatā harṣaṃ praharṣeṇa tu jānakī| netrābhyāṃ vakrapakṣmābhyāṃ mumocānandajaṃ jalam
चारु तद् वदनं तस्यास्ताम्रशुक्लायतेक्षणम्। अशोभत विशालाक्ष्या राहुमुक्त इवोडुराट्
cāru tad vadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam| aśobhata viśālākṣyā rāhumukta ivoḍurāṭ
हनूमन्तं कपिं व्यक्तं मन्यते नान्यथेति सा। अथोवाच हनूमांस्तामुत्तरं प्रियदर्शनाम्
hanūmantaṃ kapiṃ vyaktaṃ manyate nānyatheti sā| athovāca hanūmāṃstāmuttaraṃ priyadarśanām
एतत् ते सर्वमाख्यातं समाश्वसिहि मैथिलि। किं करोमि कथं वा ते रोचते प्रतियाम्यहम्
etat te sarvamākhyātaṃ samāśvasihi maithili| kiṃ karomi kathaṃ vā te rocate pratiyāmyaham
हतेऽसुरे संयति शम्बसादने कपिप्रवीरेण महर्षिचोदनात्। ततोऽस्मि वायुप्रभवो हि मैथिलि प्रभावतस्तत्प्रतिमश्च वानरः
hate'sure saṃyati śambasādane kapipravīreṇa maharṣicodanāt| tato'smi vāyuprabhavo hi maithili prabhāvatastatpratimaśca vānaraḥ
''' <div class="verse"> <pre> भूय एव महातेजा हनूमान् पवनात्मजः। अब्रवीत् प्रश्रितं वाक्यं सीताप्रत्ययकारणात्
''' <div class="verse"> <pre> bhūya eva mahātejā hanūmān pavanātmajaḥ| abravīt praśritaṃ vākyaṃ sītāpratyayakāraṇāt
वानरोऽहं महाभागे दूतो रामस्य धीमतः। रामनामाङ्कितं चेदं पश्य देव्यङ्गुलीयकम्
vānaro'haṃ mahābhāge dūto rāmasya dhīmataḥ| rāmanāmāṅkitaṃ cedaṃ paśya devyaṅgulīyakam
प्रत्ययार्थं तवानीतं तेन दत्तं महात्मना। समाश्वसिहि भद्रं ते क्षीणदुःखफला ह्यसि
pratyayārthaṃ tavānītaṃ tena dattaṃ mahātmanā| samāśvasihi bhadraṃ te kṣīṇaduḥkhaphalā hyasi
गृहीत्वा प्रेक्षमाणा सा भर्तुः करविभूषितम्। भर्तारमिव सम्प्राप्तं जानकी मुदिताभवत्
gṛhītvā prekṣamāṇā sā bhartuḥ karavibhūṣitam| bhartāramiva samprāptaṃ jānakī muditābhavat
चारु तद् वदनं तस्यास्ताम्रशुक्लायतेक्षणम्। बभूव हर्षोदग्रं च राहुमुक्त इवोडुराट्
cāru tad vadanaṃ tasyāstāmraśuklāyatekṣaṇam| babhūva harṣodagraṃ ca rāhumukta ivoḍurāṭ
ततः सा ह्रीमती बाला भर्तुः संदेशहर्षिता। परितुष्टा प्रियं कृत्वा प्रशशंस महाकपिम्
tataḥ sā hrīmatī bālā bhartuḥ saṃdeśaharṣitā| parituṣṭā priyaṃ kṛtvā praśaśaṃsa mahākapim
विक्रान्तस्त्वं समर्थस्त्वं प्राज्ञस्त्वं वानरोत्तम। येनेदं राक्षसपदं त्वयैकेन प्रधर्षितम्
vikrāntastvaṃ samarthastvaṃ prājñastvaṃ vānarottama| yenedaṃ rākṣasapadaṃ tvayaikena pradharṣitam
शतयोजनविस्तीर्णः सागरो मकरालयः। विक्रमश्लाघनीयेन क्रमता गोष्पदीकृतः
śatayojanavistīrṇaḥ sāgaro makarālayaḥ| vikramaślāghanīyena kramatā goṣpadīkṛtaḥ
नहि त्वां प्राकृतं मन्ये वानरं वानरर्षभ। यस्य ते नास्ति संत्रासो रावणादपि सम्भ्रमः
nahi tvāṃ prākṛtaṃ manye vānaraṃ vānararṣabha| yasya te nāsti saṃtrāso rāvaṇādapi sambhramaḥ
अर्हसे च कपिश्रेष्ठ मया समभिभाषितुम्। यद्यसि प्रेषितस्तेन रामेण विदितात्मना
arhase ca kapiśreṣṭha mayā samabhibhāṣitum| yadyasi preṣitastena rāmeṇa viditātmanā
प्रेषयिष्यति दुर्धर्षो रामो नह्यपरीक्षितम्। पराक्रममविज्ञाय मत्सकाशं विशेषतः
preṣayiṣyati durdharṣo rāmo nahyaparīkṣitam| parākramamavijñāya matsakāśaṃ viśeṣataḥ
दिष्ट्या च कुशली रामो धर्मात्मा सत्यसंगरः। लक्ष्मणश्च महातेजाः सुमित्रानन्दवर्धनः
diṣṭyā ca kuśalī rāmo dharmātmā satyasaṃgaraḥ| lakṣmaṇaśca mahātejāḥ sumitrānandavardhanaḥ
कुशली यदि काकुत्स्थः किं न सागरमेखलाम्। महीं दहति कोपेन युगान्ताग्निरिवोत्थितः
kuśalī yadi kākutsthaḥ kiṃ na sāgaramekhalām| mahīṃ dahati kopena yugāntāgnirivotthitaḥ
अथवा शक्तिमन्तौ तौ सुराणामपि निग्रहे। ममैव तु न दुःखानामस्ति मन्ये विपर्ययः
athavā śaktimantau tau surāṇāmapi nigrahe| mamaiva tu na duḥkhānāmasti manye viparyayaḥ
कच्चिन्न व्यथते रामः कच्चिन्न परितप्यते। उत्तराणि च कार्याणि कुरुते पुरुषोत्तमः
kaccinna vyathate rāmaḥ kaccinna paritapyate| uttarāṇi ca kāryāṇi kurute puruṣottamaḥ
कच्चिन्न दीनः सम्भ्रान्तः कार्येषु च न मुह्यति। कच्चित् पुरुषकार्याणि कुरुते नृपतेः सुतः
kaccinna dīnaḥ sambhrāntaḥ kāryeṣu ca na muhyati| kaccit puruṣakāryāṇi kurute nṛpateḥ sutaḥ
द्विविधं त्रिविधोपायमुपायमपि सेवते। विजिगीषुः सुहृत् कच्चिन्मित्रेषु च परंतपः
dvividhaṃ trividhopāyamupāyamapi sevate| vijigīṣuḥ suhṛt kaccinmitreṣu ca paraṃtapaḥ
कच्चिन्मित्राणि लभतेऽमित्रैश्चाप्यभिगम्यते। कच्चित् कल्याणमित्रश्च मित्रैश्चापि पुरस्कृतः
kaccinmitrāṇi labhate'mitraiścāpyabhigamyate| kaccit kalyāṇamitraśca mitraiścāpi puraskṛtaḥ
कच्चिदाशास्ति देवानां प्रसादं पार्थिवात्मजः। कच्चित् पुरुषकारं च दैवं च प्रतिपद्यते
kaccidāśāsti devānāṃ prasādaṃ pārthivātmajaḥ| kaccit puruṣakāraṃ ca daivaṃ ca pratipadyate
कच्चिन्न विगतस्नेहो विवासान्मयि राघवः। कच्चिन्मां व्यसनादस्मान्मोक्षयिष्यति राघवः
kaccinna vigatasneho vivāsānmayi rāghavaḥ| kaccinmāṃ vyasanādasmānmokṣayiṣyati rāghavaḥ
सुखानामुचितो नित्यमसुखानामनूचितः। दुःखमुत्तरमासाद्य कच्चिद् रामो न सीदति
sukhānāmucito nityamasukhānāmanūcitaḥ| duḥkhamuttaramāsādya kaccid rāmo na sīdati
कौसल्यायास्तथा कच्चित् सुमित्रायास्तथैव च। अभीक्ष्णं श्रूयते कच्चित् कुशलं भरतस्य च
kausalyāyāstathā kaccit sumitrāyāstathaiva ca| abhīkṣṇaṃ śrūyate kaccit kuśalaṃ bharatasya ca
मन्निमित्तेन मानार्हः कच्चिच्छोकेन राघवः। कच्चिन्नान्यमना रामः कच्चिन्मां तारयिष्यति
mannimittena mānārhaḥ kaccicchokena rāghavaḥ| kaccinnānyamanā rāmaḥ kaccinmāṃ tārayiṣyati
कच्चिदक्षौहिणीं भीमां भरतो भ्रातृवत्सलः। ध्वजिनीं मन्त्रिभिर्गुप्तां प्रेषयिष्यति मत्कृते
kaccidakṣauhiṇīṃ bhīmāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ| dhvajinīṃ mantribhirguptāṃ preṣayiṣyati matkṛte
वानराधिपतिः श्रीमान् सुग्रीवः कच्चिदेष्यति। मत्कृते हरिभिर्वीरैर्वृतो दन्तनखायुधैः
vānarādhipatiḥ śrīmān sugrīvaḥ kaccideṣyati| matkṛte haribhirvīrairvṛto dantanakhāyudhaiḥ
कच्चिच्च लक्ष्मणः शूरः सुमित्रानन्दवर्धनः। अस्त्रविच्छरजालेन राक्षसान् विधमिष्यति
kaccicca lakṣmaṇaḥ śūraḥ sumitrānandavardhanaḥ| astraviccharajālena rākṣasān vidhamiṣyati
रौद्रेण कच्चिदस्त्रेण रामेण निहतं रणे। द्रक्ष्याम्यल्पेन कालेन रावणं ससुहृज्जनम्
raudreṇa kaccidastreṇa rāmeṇa nihataṃ raṇe| drakṣyāmyalpena kālena rāvaṇaṃ sasuhṛjjanam
कच्चिन्न तद्धेमसमानवर्णं तस्याननं पद्मसमानगन्धि। मया विना शुष्यति शोकदीनं जलक्षये पद्ममिवातपेन
kaccinna taddhemasamānavarṇaṃ tasyānanaṃ padmasamānagandhi| mayā vinā śuṣyati śokadīnaṃ jalakṣaye padmamivātapena
धर्मापदेशात् त्यजतः स्वराज्यं मां चाप्यरण्यं नयतः पदातेः। नासीद् यथा यस्य न भीर्न शोकः कच्चित् स धैर्यं हृदये करोति
dharmāpadeśāt tyajataḥ svarājyaṃ māṃ cāpyaraṇyaṃ nayataḥ padāteḥ| nāsīd yathā yasya na bhīrna śokaḥ kaccit sa dhairyaṃ hṛdaye karoti
न चास्य माता न पिता न चान्यः स्नेहाद् विशिष्टोऽस्ति मया समो वा। तावद्ध्यहं दूत जिजीविषेयं यावत् प्रवृत्तिं शृणुयां प्रियस्य
na cāsya mātā na pitā na cānyaḥ snehād viśiṣṭo'sti mayā samo vā| tāvaddhyahaṃ dūta jijīviṣeyaṃ yāvat pravṛttiṃ śṛṇuyāṃ priyasya
इतीव देवी वचनं महार्थं तं वानरेन्द्रं मधुरार्थमुक्त्वा। श्रोतुं पुनस्तस्य वचोऽभिरामं रामार्थयुक्तं विरराम रामा
itīva devī vacanaṃ mahārthaṃ taṃ vānarendraṃ madhurārthamuktvā| śrotuṃ punastasya vaco'bhirāmaṃ rāmārthayuktaṃ virarāma rāmā
सीताया वचनं श्रुत्वा मारुतिर्भीमविक्रमः। शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत्
sītāyā vacanaṃ śrutvā mārutirbhīmavikramaḥ| śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt
न त्वामिहस्थां जानीते रामः कमललोचनः। तेन त्वां नानयत्याशु शचीमिव पुरंदरः
na tvāmihasthāṃ jānīte rāmaḥ kamalalocanaḥ| tena tvāṃ nānayatyāśu śacīmiva puraṃdaraḥ
श्रुत्वैव च वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः। चमूं प्रकर्षन् महतीं हर्यृक्षगणसंयुताम्
śrutvaiva ca vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ| camūṃ prakarṣan mahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṃyutām
विष्टम्भयित्वा बाणौघैरक्षोभ्यं वरुणालयम्। करिष्यति पुरीं लङ्कां काकुत्स्थः शान्तराक्षसाम्
viṣṭambhayitvā bāṇaughairakṣobhyaṃ varuṇālayam| kariṣyati purīṃ laṅkāṃ kākutsthaḥ śāntarākṣasām
तत्र यद्यन्तरा मृत्युर्यदि देवा महासुराः। स्थास्यन्ति पथि रामस्य स तानपि वधिष्यति
tatra yadyantarā mṛtyuryadi devā mahāsurāḥ| sthāsyanti pathi rāmasya sa tānapi vadhiṣyati
तवादर्शनजेनार्ये शोकेन परिपूरितः। न शर्म लभते रामः सिंहार्दित इव द्विपः
tavādarśanajenārye śokena paripūritaḥ| na śarma labhate rāmaḥ siṃhārdita iva dvipaḥ
मन्दरेण च ते देवि शपे मूलफलेन च। मलयेन च विन्ध्येन मेरुणा दर्दुरेण च
mandareṇa ca te devi śape mūlaphalena ca| malayena ca vindhyena meruṇā dardureṇa ca
यथा सुनयनं वल्गु बिम्बोष्ठं चारुकुण्डलम्। मुखं द्रक्ष्यसि रामस्य पूर्णचन्द्रमिवोदितम्
yathā sunayanaṃ valgu bimboṣṭhaṃ cārukuṇḍalam| mukhaṃ drakṣyasi rāmasya pūrṇacandramivoditam
क्षिप्रं द्रक्ष्यसि वैदेहि रामं प्रस्रवणे गिरौ। शतक्रतुमिवासीनं नागपृष्ठस्य मूर्धनि
kṣipraṃ drakṣyasi vaidehi rāmaṃ prasravaṇe girau| śatakratumivāsīnaṃ nāgapṛṣṭhasya mūrdhani
न मांसं राघवो भुङ्क्ते न चैव मधु सेवते। वन्यं सुविहितं नित्यं भक्तमश्नाति पञ्चमम्
na māṃsaṃ rāghavo bhuṅkte na caiva madhu sevate| vanyaṃ suvihitaṃ nityaṃ bhaktamaśnāti pañcamam
नैव दंशान् न मशकान् न कीटान् न सरीसृपान्। राघवोऽपनयेद् गात्रात् त्वद्गतेनान्तरात्मना
naiva daṃśān na maśakān na kīṭān na sarīsṛpān| rāghavo'panayed gātrāt tvadagatenāntarātmanā
नित्यं ध्यानपरो रामो नित्यं शोकपरायणः। नान्यच्चिन्तयते किंचित् स तु कामवशं गतः
nityaṃ dhyānaparo rāmo nityaṃ śokaparāyaṇaḥ| nānyaccintayate kiṃcit sa tu kāmavaśaṃ gataḥ
अनिद्रः सततं रामः सुप्तोऽपि च नरोत्तमः। सीतेति मधुरां वाणीं व्याहरन् प्रतिबुध्यते
anidraḥ satataṃ rāmaḥ supto'pi ca narottamaḥ| sīteti madhurāṃ vāṇīṃ vyāharan pratibudhyate
दृष्ट्वा फलं वा पुष्पं वा यच्चान्यत् स्त्रीमनोहरम्। बहुशो हा प्रियेत्येवं श्वसंस्त्वामभिभाषते
dṛṣṭvā phalaṃ vā puṣpaṃ vā yaccānyat strīmanoharam| bahuśo hā priyetyevaṃ śvasaṃstvāmabhibhāṣate
स देवि नित्यं परितप्यमान- स्त्वामेव सीतेत्यभिभाषमाणः। धृतव्रतो राजसुतो महात्मा तवैव लाभाय कृतप्रयत्नः
sa devi nityaṃ paritapyamāna- stvāmeva sītetyabhibhāṣamāṇaḥ| dhṛtavrato rājasuto mahātmā tavaiva lābhāya kṛtaprayatnaḥ
सा रामसंकीर्तनवीतशोका रामस्य शोकेन समानशोका। शरन्मुखेनाम्बुदशेषचन्द्रा निशेव वैदेहसुता बभूव
sā rāmasaṃkīrtanavītaśokā rāmasya śokena samānaśokā| śaranmukhenāmbudaśeṣacandrā niśeva vaidehasutā babhūva
सा सीता वचनं श्रुत्वा पूर्णचन्द्रनिभानना। हनूमन्तमुवाचेदं धर्मार्थसहितं वचः
sā sītā vacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā| hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ
अमृतं विषसम्पृक्तं त्वया वानर भाषितम्। यच्च नान्यमना रामो यच्च शोकपरायणः
amṛtaṃ viṣasampṛktaṃ tvayā vānara bhāṣitam| yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ
ऐश्वर्ये वा सुविस्तीर्णे व्यसने वा सुदारुणे। रज्ज्वेव पुरुषं बद्ध्वा कृतान्तः परिकर्षति
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe| rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati
विधिर्नूनमसंहार्यः प्राणिनां प्लवगोत्तम। सौमित्रं मां च रामं च व्यसनैः पश्य मोहितान्
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama| saumitraṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān
शोकस्यास्य कथं पारं राघवोऽधिगमिष्यति। प्लवमानः परिक्रान्तो हतनौः सागरे यथा
śokasyāsya kathaṃ pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati| plavamānaḥ parikrānto hatanauḥ sāgare yathā
राक्षसानां वधं कृत्वा सूदयित्वा च रावणम्। लङ्कामुन्मथितां कृत्वा कदा द्रक्ष्यति मां पतिः
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam| laṅkāmunmathitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ
स वाच्यः संत्वरस्वेति यावदेव न पूर्यते। अयं संवत्सरः कालस्तावद्धि मम जीवितम्
sa vācyaḥ saṃtvarasveti yāvadeva na pūryate| ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam
वर्तते दशमो मासो द्वौ तु शेषौ प्लवङ्गम। रावणेन नृशंसेन समयो यः कृतो मम
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama| rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama
विभीषणेन च भ्रात्रा मम निर्यातनं प्रति। अनुनीतः प्रयत्नेन न च तत् कुरुते मतिम्
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati| anunītaḥ prayatnena na ca tat kurute matim
मम प्रतिप्रदानं हि रावणस्य न रोचते। रावणं मार्गते संख्ये मृत्युः कालवशंगतम्
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate| rāvaṇaṃ mārgate saṃkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃgatam
ज्येष्ठा कन्या कला नाम विभीषणसुता कपे। तया ममैतदाख्यातं मात्रा प्रहितया स्वयम्
jyeṣṭhā kanyā kalā nāma vibhīṣaṇasutā kape| tayā mamaitadākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam
अविन्ध्यो नाम मेधावी विद्वान् राक्षसपुङ्गवः। धृतिमाञ्छीलवान् वृद्धो रावणस्य सुसम्मतः
avindhyo nāma medhāvī vidvān rākṣasapuṅgavaḥ| dhṛtimāñchīlavān vṛddho rāvaṇasya susammataḥ
रामात् क्षयमनुप्राप्तं रक्षसां प्रत्यचोदयत्। न च तस्य स दुष्टात्मा शृणोति वचनं हितम्
rāmāt kṣayamanuprāptaṃ rakṣasāṃ pratyacodayat| na ca tasya sa duṣṭātmā śṛṇoti vacanaṃ hitam
आशंसेयं हरिश्रेष्ठ क्षिप्रं मां प्राप्स्यते पतिः। अन्तरात्मा हि मे शुद्धस्तस्मिंश्च बहवो गुणाः
āśaṃseyaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ| antarātmā hi me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ
उत्साहः पौरुषं सत्त्वमानृशंस्यं कृतज्ञता। विक्रमश्च प्रभावश्च सन्ति वानर राघवे
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā| vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave
चतुर्दश सहस्राणि राक्षसानां जघान यः। जनस्थाने विना भ्रात्रा शत्रुः कस्तस्य नोद्विजेत्
caturdaśa sahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ| janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet
न स शक्यस्तुलयितुं व्यसनैः पुरुषर्षभः। अहं तस्यानुभावज्ञा शक्रस्येव पुलोमजा
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ| ahaṃ tasyānubhāvajñā śakrasyeva pulomajā
शरजालांशुमान् शूरः कपे रामदिवाकरः। शत्रुरक्षोमयं तोयमुपशोषं नयिष्यति
śarajālāṃśumān śūraḥ kape rāmadivākaraḥ| śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati
इति संजल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम्। अश्रुसम्पूर्णवदनामुवाच हनुमान् कपिः
iti saṃjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām| aśrusampūrṇavadanāmuvāca hanumān kapiḥ
श्रुत्वैव च वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः। चमूं प्रकर्षन् महतीं हर्यृक्षगणसंकुलाम्
śrutvaiva ca vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ| camūṃ prakarṣan mahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṃkulām
अथवा मोचयिष्यामि त्वामद्यैव सराक्षसात्। अस्माद् दुःखादुपारोह मम पृष्ठमनिन्दिते
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva sarākṣasāt| asmād duḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite
त्वां तु पृष्ठगतां कृत्वा संतरिष्यामि सागरम्। शक्तिरस्ति हि मे वोढुं लङ्कामपि सरावणाम्
tvāṃ tu pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā saṃtariṣyāmi sāgaram| śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām
अहं प्रस्रवणस्थाय राघवायाद्य मैथिलि। प्रापयिष्यामि शक्राय हव्यं हुतमिवानलः
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili| prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ
द्रक्ष्यस्यद्यैव वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम्। व्यवसायसमायुक्तं विष्णुं दैत्यवधे यथा
drakṣyasyadyaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam| vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā
त्वद्दर्शनकृतोत्साहमाश्रमस्थं महाबलम्। पुरंदरमिवासीनं नगराजस्य मूर्धनि
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam| puraṃdaramivāsīnaṃ nagarājasya mūrdhani
पृष्ठमारोह मे देवि मा विकाङ्क्षस्व शोभने। योगमन्विच्छ रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane| yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī
कथयन्तीव शशिना संगमिष्यसि रोहिणी। मत्पृष्ठमधिरोह त्वं तराकाशं महार्णवम्
kathayantīva śaśinā saṃgamiṣyasi rohiṇī| matpṛṣṭhamadhiroha tvaṃ tarākāśaṃ mahārṇavam
नहि मे सम्प्रयातस्य त्वामितो नयतोऽङ्गने। अनुगन्तुं गतिं शक्ताः सर्वे लङ्कानिवासिनः
nahi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane| anugantuṃ gatiṃ śaktāḥ sarve laṅkānivāsinaḥ
यथैवाहमिह प्राप्तस्तथैवाहमसंशयम्। यास्यामि पश्य वैदेहि त्वामुद्यम्य विहायसम्
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayam| yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam
मैथिली तु हरिश्रेष्ठाच्छ्रुत्वा वचनमद्भुतम्। हर्षविस्मितसर्वाङ्गी हनूमन्तमथाब्रवीत्
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam| harṣavismitasarvāṅgī hanūmantamathābravīt
हनूमन् दूरमध्वानं कथं मां नेतुमिच्छसि। तदेव खलु ते मन्ये कपित्वं हरियूथप
hanūman dūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ netumicchasi| tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa
कथं चाल्पशरीरस्त्वं मामितो नेतुमिच्छसि। सकाशं मानवेन्द्रस्य भर्तुर्मे प्लवगर्षभ
kathaṃ cālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi| sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha
सीतायास्तु वचः श्रुत्वा हनूमान् मारुतात्मजः। चिन्तयामास लक्ष्मीवान् नवं परिभवं कृतम्
sītāyāstu vacaḥ śrutvā hanūmān mārutātmajaḥ| cintayāmāsa lakṣmīvān navaṃ paribhavaṃ kṛtam
न मे जानाति सत्त्वं वा प्रभावं वासितेक्षणा। तस्मात् पश्यतु वैदेही यद् रूपं मम कामतः
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vāsitekṣaṇā| tasmāt paśyatu vaidehī yad rūpaṃ mama kāmataḥ
इति संचिन्त्य हनुमांस्तदा प्लवगसत्तमः। दर्शयामास सीतायाः स्वरूपमरिमर्दनः
iti saṃcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ| darśayāmāsa sītāyāḥ svarūpamarimardanaḥ
स तस्मात् पादपाद् धीमानाप्लुत्य प्लवगर्षभः। ततो वर्धितुमारेभे सीताप्रत्ययकारणात्
sa tasmāt pādapād dhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ| tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt
मेरुमन्दरसंकाशो बभौ दीप्तानलप्रभः। अग्रतो व्यवतस्थे च सीताया वानरर्षभः
merumandarasaṃkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ| agrato vyavatasthe ca sītāyā vānararṣabhaḥ
हरिः पर्वतसंकाशस्ताम्रवक्त्रो महाबलः। वज्रदंष्ट्रनखो भीमो वैदेहीमिदमब्रवीत्
hariḥ parvatasaṃkāśastāmravaktro mahābalaḥ| vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt
सपर्वतवनोद्देशां साट्टप्राकारतोरणाम्। लङ्कामिमां सनाथां वा नयितुं शक्तिरस्ति मे
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām| laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me
तदवस्थाप्यतां बुद्धिरलं देवि विकाङ्क्षया। विशोकं कुरु वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम्
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā| viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam
तं दृष्ट्वाचलसंकाशमुवाच जनकात्मजा। पद्मपत्रविशालाक्षी मारुतस्यौरसं सुतम्
taṃ dṛṣṭvācalasaṃkāśamuvāca janakātmajā| padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam
तव सत्त्वं बलं चैव विजानामि महाकपे। वायोरिव गतिश्चापि तेजश्चाग्नेरिवाद्भुतम्
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape| vāyoriva gatiścāpi tejaścāgnerivādbhutam
प्राकृतोऽन्यः कथं चेमां भूमिमागन्तुमर्हति। उदधेरप्रमेयस्य पारं वानरयूथप
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati| udadheraprameyasya pāraṃ vānarayūthapa
जानामि गमने शक्तिं नयने चापि ते मम। अवश्यं सम्प्रधार्याशु कार्यसिद्धिरिवात्मनः
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama| avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirivātmanaḥ
अयुक्तं तु कपिश्रेष्ठ मया गन्तुं त्वया सह। वायुवेगसवेगस्य वेगो मां मोहयेत् तव
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mayā gantuṃ tvayā saha| vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayet tava
अहमाकाशमासक्ता उपर्युपरि सागरम्। प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद् भूयो वेगेन गच्छतः
ahamākāśamāsaktā uparyupari sāgaram| prapateyaṃ hi te pṛṣṭhād bhūyo vegena gacchataḥ
पतिता सागरे चाहं तिमिनक्रझषाकुले। भवेयमाशु विवशा यादसामन्नमुत्तमम्
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule| bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam
न च शक्ष्ये त्वया सार्धं गन्तुं शत्रुविनाशन। कलत्रवति संदेहस्त्वयि स्यादप्यसंशयम्
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana| kalatravati saṃdehastvayi syādapyasaṃśayam
ह्रियमाणां तु मां दृष्ट्वा राक्षसा भीमविक्रमाः। अनुगच्छेयुरादिष्टा रावणेन दुरात्मना
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ| anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā
तैस्त्वं परिवृतः शूरैः शूलमुद्गरपाणिभिः। भवेस्त्वं संशयं प्राप्तो मया वीर कलत्रवान्
taistvaṃ parivṛtaḥ śūraiḥ śūlamudagarapāṇibhiḥ| bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān
सायुधा बहवो व्योम्नि राक्षसास्त्वं निरायुधः। कथं शक्ष्यसि संयातुं मां चैव परिरक्षितुम्
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ| kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum
युध्यमानस्य रक्षोभिस्ततस्तैः क्रूरकर्मभिः। प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद् भयार्ता कपिसत्तम
yudhyamānasya rakṣobhistatastaiḥ krūrakarmabhiḥ| prapateyaṃ hi te pṛṣṭhād bhayārtā kapisattama
अथ रक्षांसि भीमानि महान्ति बलवन्ति च। कथंचित् साम्पराये त्वां जयेयुः कपिसत्तम
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca| kathaṃcit sāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama
अथवा युध्यमानस्य पतेयं विमुखस्य ते। पतितां च गृहीत्वा मां नयेयुः पापराक्षसाः
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te| patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ
मां वा हरेयुस्त्वद्धस्ताद् विशसेयुरथापि वा। अनवस्थौ हि दृश्येते युद्धे जयपराजयौ
māṃ vā hareyustvaddhastād viśaseyurathāpi vā| anavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau
अहं वापि विपद्येयं रक्षोभिरभितर्जिता। त्वत्प्रयत्नो हरिश्रेष्ठ भवेन्निष्फल एव तु
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā| tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu
कामं त्वमपि पर्याप्तो निहन्तुं सर्वराक्षसान्। राघवस्य यशो हीयेत् त्वया शस्तैस्तु राक्षसैः
kāmaṃ tvamapi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān| rāghavasya yaśo hīyet tvayā śastaistu rākṣasaiḥ
अथवाऽऽदाय रक्षांसि न्यसेयुः संवृते हि माम्। यत्र ते नाभिजानीयुर्हरयो नापि राघवः
athavā''dāya rakṣāṃsi nyaseyuḥ saṃvṛte hi mām| yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavaḥ
आरम्भस्तु मदर्थोऽयं ततस्तव निरर्थकः। त्वया हि सह रामस्य महानागमने गुणः
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ| tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ
मयि जीवितमायत्तं राघवस्यामितौजसः। भ्रातॄणां च महाबाहो तव राजकुलस्य च
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasyāmitaujasaḥ| bhrātṝṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca
तौ निराशौ मदर्थं च शोकसंतापकर्शितौ। सह सर्वर्क्षहरिभिस्त्यक्ष्यतः प्राणसंग्रहम्
tau nirāśau madarthaṃ ca śokasaṃtāpakarśitau| saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṃgraham
भर्तुर्भक्तिं पुरस्कृत्य रामादन्यस्य वानर। नाहं स्प्रष्टुं स्वतो गात्रमिच्छेयं वानरोत्तम
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara| nāhaṃ spraṣṭuṃ svato gātramiccheyaṃ vānarottama
यदहं गात्रसंस्पर्शं रावणस्य गता बलात्। अनीशा किं करिष्यामि विनाथा विवशा सती
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya gatā balāt| anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī
यदि रामो दशग्रीवमिह हत्वा सराक्षसम्। मामितो गृह्य गच्छेत तत् तस्य सदृशं भवेत्
yadi rāmo daśagrīvamiha hatvā sarākṣasam| māmito gṛhya gaccheta tat tasya sadṛśaṃ bhavet
श्रुताश्च दृष्टा हि मया पराक्रमा महात्मनस्तस्य रणावमर्दिनः। न देवगन्धर्वभुजङ्गराक्षसा भवन्ति रामेण समा हि संयुगे
śrutāśca dṛṣṭā hi mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ| na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge
समीक्ष्य तं संयति चित्रकार्मुकं महाबलं वासवतुल्यविक्रमम्। सलक्ष्मणं को विषहेत राघवं हुताशनं दीप्तमिवानिलेरितम्
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam| salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam
सलक्ष्मणं राघवमाजिमर्दनं दिशागजं मत्तमिव व्यवस्थितम्। सहेत को वानरमुख्य संयुगे युगान्तसूर्यप्रतिमं शरार्चिषम्
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam| saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam
स मे कपिश्रेष्ठ सलक्ष्मणं प्रियं सयूथपं क्षिप्रमिहोपपादय। चिराय रामं प्रति शोककर्शितां कुरुष्व मां वानरवीर हर्षिताम्
sa me kapiśreṣṭha salakṣmaṇaṃ priyaṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya| cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaravīra harṣitām
ततः स कपिशार्दूलस्तेन वाक्येन तोषितः। सीतामुवाच तच्छ्रुत्वा वाक्यं वाक्यविशारदः
tataḥ sa kapiśārdūlastena vākyena toṣitaḥ| sītāmuvāca tacchrutvā vākyaṃ vākyaviśāradaḥ
युक्तरूपं त्वया देवि भाषितं शुभदर्शने। सदृशं स्त्रीस्वभावस्य साध्वीनां विनयस्य च
yuktarūpaṃ tvayā devi bhāṣitaṃ śubhadarśane| sadṛśaṃ strīsvabhāvasya sādhvīnāṃ vinayasya ca
स्त्रीत्वान्न त्वं समर्थासि सागरं व्यतिवर्तितुम्। मामधिष्ठाय विस्तीर्णं शतयोजनमायतम्
strītvānna tvaṃ samarthāsi sāgaraṃ vyativartitum| māmadhiṣṭhāya vistīrṇaṃ śatayojanamāyatam
द्वितीयं कारणं यच्च ब्रवीषि विनयान्विते। रामादन्यस्य नार्हामि संसर्गमिति जानकि
dvitīyaṃ kāraṇaṃ yacca bravīṣi vinayānvite| rāmādanyasya nārhāmi saṃsargamiti jānaki
एतत् ते देवि सदृशं पत्न्यास्तस्य महात्मनः। का ह्यन्या त्वामृते देवि ब्रूयाद् वचनमीदृशम्
etat te devi sadṛśaṃ patnyāstasya mahātmanaḥ| kā hyanyā tvāmṛte devi brūyād vacanamīdṛśam
श्रोष्यते चैव काकुत्स्थः सर्वं निरवशेषतः। चेष्टितं यत् त्वया देवि भाषितं च ममाग्रतः
śroṣyate caiva kākutsthaḥ sarvaṃ niravaśeṣataḥ| ceṣṭitaṃ yat tvayā devi bhāṣitaṃ ca mamāgrataḥ
कारणैर्बहुभिर्देवि रामप्रियचिकीर्षया। स्नेहप्रस्कन्नमनसा मयैतत् समुदीरितम्
kāraṇairbahubhirdevi rāmapriyacikīrṣayā| snehapraskannamanasā mayaitat samudīritam
लङ्काया दुष्प्रवेशत्वाद् दुस्तरत्वान्महोदधेः। सामर्थ्यादात्मनश्चैव मयैतत् समुदीरितम्
laṅkāyā duṣpraveśatvād dustaratvānmahodadheḥ| sāmarthyādātmanaścaiva mayaitat samudīritam
इच्छामि त्वां समानेतुमद्यैव रघुनन्दिना। गुरुस्नेहेन भक्त्या च नान्यथा तदुदाहृतम्
icchāmi tvāṃ samānetumadyaiva raghunandinā| gurusnehena bhaktyā ca nānyathā tadudāhṛtam
यदि नोत्सहसे यातुं मया सार्धमनिन्दिते। अभिज्ञानं प्रयच्छ त्वं जानीयाद् राघवो हि यत्
yadi notsahase yātuṃ mayā sārdhamanindite| abhijñānaṃ prayaccha tvaṃ jānīyād rāghavo hi yat
एवमुक्ता हनुमता सीता सुरसुतोपमा। उवाच वचनं मन्दं बाष्पप्रग्रथिताक्षरम्
evamuktā hanumatā sītā surasutopamā| uvāca vacanaṃ mandaṃ bāṣpapragrathitākṣaram
इदं श्रेष्ठमभिज्ञानं ब्रूयास्त्वं तु मम प्रियम्। शैलस्य चित्रकूटस्य पादे पूर्वोत्तरे पदे
idaṃ śreṣṭhamabhijñānaṃ brūyāstvaṃ tu mama priyam| śailasya citrakūṭasya pāde pūrvottare pade
तापसाश्रमवासिन्याः प्राज्यमूलफलोदके। तस्मिन् सिद्धाश्रिते देशे मन्दाकिन्यविदूरतः
tāpasāśramavāsinyāḥ prājyamūlaphalodake| tasmin siddhāśrite deśe mandākinyavidūrataḥ
तस्योपवनखण्डेषु नानापुष्पसुगन्धिषु। विहृत्य सलिले क्लिन्नो ममाङ्के समुपाविशः
tasyopavanakhaṇḍeṣu nānāpuṣpasugandhiṣu| vihṛtya salile klinno mamāṅke samupāviśaḥ
ततो मांससमायुक्तो वायसः पर्यतुण्डयत्। तमहं लोष्टमुद्यम्य वारयामि स्म वायसम्
tato māṃsasamāyukto vāyasaḥ paryatuṇḍayat| tamahaṃ loṣṭamudyamya vārayāmi sma vāyasam
दारयन् स च मां काकस्तत्रैव परिलीयते। न चाप्युपारमन्मांसाद् भक्षार्थी बलिभोजनः
dārayan sa ca māṃ kākastatraiva parilīyate| na cāpyupāramanmāṃsād bhakṣārthī balibhojanaḥ
उत्कर्षन्त्यां च रशनां क्रुद्धायां मयि पक्षिणे। स्रंसमाने च वसने ततो दृष्टा त्वया ह्यहम्
utkarṣantyāṃ ca raśanāṃ kruddhāyāṃ mayi pakṣiṇe| sraṃsamāne ca vasane tato dṛṣṭā tvayā hyaham
त्वया विहसिता चाहं क्रुद्धा संलज्जिता तदा। भक्ष्यगृद्धेन काकेन दारिता त्वामुपागता
tvayā vihasitā cāhaṃ kruddhā saṃlajjitā tadā| bhakṣyagṛddhena kākena dāritā tvāmupāgatā
ततः श्रान्ताहमुत्सङ्गमासीनस्य तवाविशम्। क्रुध्यन्तीव प्रहृष्टेन त्वयाहं परिसान्त्विता
tataḥ śrāntāhamutsaṅgamāsīnasya tavāviśam| krudhyantīva prahṛṣṭena tvayāhaṃ parisāntvitā
बाष्पपूर्णमुखी मन्दं चक्षुषी परिमार्जती। लक्षिताहं त्वया नाथ वायसेन प्रकोपिता
bāṣpapūrṇamukhī mandaṃ cakṣuṣī parimārjatī| lakṣitāhaṃ tvayā nātha vāyasena prakopitā
परिश्रमाच्च सुप्ता हे राघवाङ्केऽस्म्यहं चिरम्। पर्यायेण प्रसुप्तश्च ममाङ्के भरताग्रजः
pariśramācca suptā he rāghavāṅke'smyahaṃ ciram| paryāyeṇa prasuptaśca mamāṅke bharatāgrajaḥ
स तत्र पुनरेवाथ वायसः समुपागमत्। ततः सुप्तप्रबुद्धां मां राघवाङ्कात् समुत्थिताम्। वायसः सहसागम्य विददार स्तनान्तरे
sa tatra punarevātha vāyasaḥ samupāgamat| tataḥ suptaprabuddhāṃ māṃ rāghavāṅkāt samutthitām| vāyasaḥ sahasāgamya vidadāra stanāntare
पुनः पुनरथोत्पत्य विददार स मां भृशम्। ततः समुत्थितो रामो मुक्तैः शोणितबिन्दुभिः
punaḥ punarathotpatya vidadāra sa māṃ bhṛśam| tataḥ samutthito rāmo muktaiḥ śoṇitabindubhiḥ
स मां दृष्ट्वा महाबाहुर्वितुन्नां स्तनयोस्तदा। आशीविष इव क्रुद्धः श्वसन् वाक्यमभाषत
sa māṃ dṛṣṭvā mahābāhurvitunnāṃ stanayostadā| āśīviṣa iva kruddhaḥ śvasan vākyamabhāṣata
केन ते नागनासोरु विक्षतं वै स्तनान्तरम्। कः क्रीडति सरोषेण पञ्चवक्त्रेण भोगिना
kena te nāganāsoru vikṣataṃ vai stanāntaram| kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā
वीक्षमाणस्ततस्तं वै वायसं समवैक्षत। नखैः सरुधिरैस्तीक्ष्णैर्मामेवाभिमुखं स्थितम्
vīkṣamāṇastatastaṃ vai vāyasaṃ samavaikṣata| nakhaiḥ sarudhiraistīkṣṇairmāmevābhimukhaṃ sthitam
पुत्रः किल स शक्रस्य वायसः पततां वरः। धरान्तरं गतः शीघ्रं पवनस्य गतौ समः
putraḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ| dharāntaraṃ gataḥ śīghraṃ pavanasya gatau samaḥ
ततस्तस्मिन् महाबाहुः कोपसंवर्तितेक्षणः। वायसे कृतवान् क्रूरां मतिं मतिमतां वरः
tatastasmin mahābāhuḥ kopasaṃvartitekṣaṇaḥ| vāyase kṛtavān krūrāṃ matiṃ matimatāṃ varaḥ
स दर्भसंस्तराद् गृह्य ब्रह्मणोऽस्त्रेण योजयत्। स दीप्त इव कालाग्निर्जज्वालाभिमुखो द्विजम्
sa darbhasaṃstarād gṛhya brahmaṇo'streṇa yojayat| sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukho dvijam
स तं प्रदीप्तं चिक्षेप दर्भं तं वायसं प्रति। ततस्तु वायसं दर्भः सोऽम्बरेऽनुजगाम ह
sa taṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati| tatastu vāyasaṃ darbhaḥ so'mbare'nujagāma ha
अनुसृष्टस्तदा काको जगाम विविधां गतिम्। त्राणकाम इमं लोकं सर्वं वै विचचार ह
anusṛṣṭastadā kāko jagāma vividhāṃ gatim| trāṇakāma imaṃ lokaṃ sarvaṃ vai vicacāra ha
स पित्रा च परित्यक्तः सर्वैश्च परमर्षिभिः। त्रीँल्लोकान् सम्परिक्रम्य तमेव शरणं गतः
sa pitrā ca parityaktaḥ sarvaiśca paramarṣibhiḥ| trī~llokān samparikramya tameva śaraṇaṃ gataḥ
स तं निपतितं भूमौ शरण्यः शरणागतम्। वधार्हमपि काकुत्स्थः कृपया पर्यपालयत्
sa taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaḥ śaraṇāgatam| vadhārhamapi kākutsthaḥ kṛpayā paryapālayat
परिद्यूनं विवर्णं च पतमानं तमब्रवीत्। मोघमस्त्रं न शक्यं तु ब्राह्मं कर्तुं तदुच्यताम्
paridyūnaṃ vivarṇaṃ ca patamānaṃ tamabravīt| moghamastraṃ na śakyaṃ tu brāhmaṃ kartuṃ taducyatām
ततस्तस्याक्षि काकस्य हिनस्ति स्म स दक्षिणम्। दत्त्वा तु दक्षिणं नेत्रं प्राणेभ्यः परिरक्षितः
tatastasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam| dattvā tu dakṣiṇaṃ netraṃ prāṇebhyaḥ parirakṣitaḥ
स रामाय नमस्कृत्वा राज्ञे दशरथाय च। विसृष्टस्तेन वीरेण प्रतिपेदे स्वमालयम्
sa rāmāya namaskṛtvā rājñe daśarathāya ca| visṛṣṭastena vīreṇa pratipede svamālayam
मत्कृते काकमात्रेऽपि ब्रह्मास्त्रं समुदीरितम्। कस्माद् यो माहरत् त्वत्तः क्षमसे तं महीपते
matkṛte kākamātre'pi brahmāstraṃ samudīritam| kasmād yo māharat tvattaḥ kṣamase taṃ mahīpate
स कुरुष्व महोत्साहां कृपां मयि नरर्षभ। त्वया नाथवती नाथ ह्यनाथा इव दृश्यते
sa kuruṣva mahotsāhāṃ kṛpāṃ mayi nararṣabha| tvayā nāthavatī nātha hyanāthā iva dṛśyate
आनृशंस्यं परो धर्मस्त्वत्त एव मया श्रुतम्। जानामि त्वां महावीर्यं महोत्साहं महाबलम्
ānṛśaṃsyaṃ paro dharmastvatta eva mayā śrutam| jānāmi tvāṃ mahāvīryaṃ mahotsāhaṃ mahābalam
अपारवारमक्षोभ्यं गाम्भीर्यात् सागरोपमम्। भर्तारं ससमुद्राया धरण्या वासवोपमम्
apāravāramakṣobhyaṃ gāmbhīryāt sāgaropamam| bhartāraṃ sasamudrāyā dharaṇyā vāsavopamam
एवमस्त्रविदां श्रेष्ठो बलवान् सत्त्ववानपि। किमर्थमस्त्रं रक्षःसु न योजयसि राघव
evamastravidāṃ śreṣṭho balavān sattvavānapi| kimarthamastraṃ rakṣaḥsu na yojayasi rāghava
न नागा नापि गन्धर्वा न सुरा न मरुद्गणाः। रामस्य समरे वेगं शक्ताः प्रतिसमीहितुम्
na nāgā nāpi gandharvā na surā na marudagaṇāḥ| rāmasya samare vegaṃ śaktāḥ pratisamīhitum
तस्य वीर्यवतः कच्चिद् यद्यस्ति मयि सम्भ्रमः। किमर्थं न शरैस्तीक्ष्णैः क्षयं नयति राक्षसान्
tasya vīryavataḥ kaccid yadyasti mayi sambhramaḥ| kimarthaṃ na śaraistīkṣṇaiḥ kṣayaṃ nayati rākṣasān
भ्रातुरादेशमादाय लक्ष्मणो वा परंतपः। कस्य हेतोर्न मां वीरः परित्राति महाबलः
bhrāturādeśamādāya lakṣmaṇo vā paraṃtapaḥ| kasya hetorna māṃ vīraḥ paritrāti mahābalaḥ
यदि तौ पुरुषव्याघ्रौ वाय्विन्द्रसमतेजसौ। सुराणामपि दुर्धर्षौ किमर्थं मामुपेक्षतः
yadi tau puruṣavyāghrau vāyvindrasamatejasau| surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupekṣataḥ
ममैव दुष्कृतं किंचिन्महदस्ति न संशयः। समर्थावपि तौ यन्मां नावेक्षेते परंतपौ
mamaiva duṣkṛtaṃ kiṃcinmahadasti na saṃśayaḥ| samarthāvapi tau yanmāṃ nāvekṣete paraṃtapau
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा करुणं साश्रु भाषितम्। अथाब्रवीन्महातेजा हनूमान् हरियूथपः
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśru bhāṣitam| athābravīnmahātejā hanūmān hariyūthapaḥ
त्वच्छोकविमुखो रामो देवि सत्येन ते शपे। रामे दुःखाभिपन्ने तु लक्ष्मणः परितप्यते
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape| rāme duḥkhābhipanne tu lakṣmaṇaḥ paritapyate
कथंचिद् भवती दृष्टा न कालः परिशोचितुम्। इमं मुहूर्तं दुःखानामन्तं द्रक्ष्यसि शोभने
kathaṃcid bhavatī dṛṣṭā na kālaḥ pariśocitum| imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāmantaṃ drakṣyasi śobhane
तावुभौ पुरुषव्याघ्रौ राजपुत्रौ महाबलौ। त्वद्दर्शनकृतोत्साहौ लोकान् भस्मीकरिष्यतः
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrau mahābalau| tvaddarśanakṛtotsāhau lokān bhasmīkariṣyataḥ
हत्वा च समरक्रूरं रावणं सहबान्धवम्। राघवस्त्वां विशालाक्षि स्वां पुरीं प्रति नेष्यति
hatvā ca samarakrūraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam| rāghavastvāṃ viśālākṣi svāṃ purīṃ prati neṣyati
ब्रूहि यद् राघवो वाच्यो लक्ष्मणश्च महाबलः। सुग्रीवो वापि तेजस्वी हरयो वा समागताः
brūhi yad rāghavo vācyo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ| sugrīvo vāpi tejasvī harayo vā samāgatāḥ
इत्युक्तवति तस्मिंश्च सीता पुनरथाब्रवीत्। कौसल्या लोकभर्तारं सुषुवे यं मनस्विनी
ityuktavati tasmiṃśca sītā punarathābravīt| kausalyā lokabhartāraṃ suṣuve yaṃ manasvinī
तं ममार्थे सुखं पृच्छ शिरसा चाभिवादय। स्रजश्च सर्वरत्नानि प्रियायाश्च वराङ्गनाः
taṃ mamārthe sukhaṃ pṛccha śirasā cābhivādaya| srajaśca sarvaratnāni priyāyāśca varāṅganāḥ
ऐश्वर्यं च विशालायां पृथिव्यामपि दुर्लभम्। पितरं मातरं चैव सम्मान्याभिप्रसाद्य च
aiśvaryaṃ ca viśālāyāṃ pṛthivyāmapi durlabham| pitaraṃ mātaraṃ caiva sammānyābhiprasādya ca
अनुप्रव्रजितो रामं सुमित्रा येन सुप्रजाः। आनुकूल्येन धर्मात्मा त्यक्त्वा सुखमनुत्तमम्
anupravrajito rāmaṃ sumitrā yena suprajāḥ| ānukūlyena dharmātmā tyaktvā sukhamanuttamam
अनुगच्छति काकुत्स्थं भ्रातरं पालयन् वने। सिंहस्कन्धो महाबाहुर्मनस्वी प्रियदर्शनः
anugacchati kākutsthaṃ bhrātaraṃ pālayan vane| siṃhaskandho mahābāhurmanasvī priyadarśanaḥ
पितृवद् वर्तते रामे मातृवन्मां समाचरत्। ह्रियमाणां तदा वीरो न तु मां वेद लक्ष्मणः
pitṛvad vartate rāme mātṛvanmāṃ samācarat| hriyamāṇāṃ tadā vīro na tu māṃ veda lakṣmaṇaḥ
वृद्धोपसेवी लक्ष्मीवान् शक्तो न बहुभाषिता। राजपुत्रप्रियश्रेष्ठः सदृशः श्वशुरस्य मे
vṛddhopasevī lakṣmīvān śakto na bahubhāṣitā| rājaputrapriyaśreṣṭhaḥ sadṛśaḥ śvaśurasya me
मत्तः प्रियतरो नित्यं भ्राता रामस्य लक्ष्मणः। नियुक्तो धुरि यस्यां तु तामुद्वहति वीर्यवान्
mattaḥ priyataro nityaṃ bhrātā rāmasya lakṣmaṇaḥ| niyukto dhuri yasyāṃ tu tāmudvahati vīryavān
यं दृष्ट्वा राघवो नैव वृत्तमार्यमनुस्मरत्। स ममार्थाय कुशलं वक्तव्यो वचनान्मम
yaṃ dṛṣṭvā rāghavo naiva vṛttamāryamanusmarat| sa mamārthāya kuśalaṃ vaktavyo vacanānmama
मृदुर्नित्यं शुचिर्दक्षः प्रियो रामस्य लक्ष्मणः। यथा हि वानरश्रेष्ठ दुःखक्षयकरो भवेत्
mṛdurnityaṃ śucirdakṣaḥ priyo rāmasya lakṣmaṇaḥ| yathā hi vānaraśreṣṭha duḥkhakṣayakaro bhavet
त्वमस्मिन् कार्यनिर्वाहे प्रमाणं हरियूथप। राघवस्त्वत्समारम्भान्मयि यत्नपरो भवेत्
tvamasmin kāryanirvāhe pramāṇaṃ hariyūthapa| rāghavastvatsamārambhānmayi yatnaparo bhavet
इदं ब्रूयाश्च मे नाथं शूरं रामं पुनः पुनः। जीवितं धारयिष्यामि मासं दशरथात्मज
idaṃ brūyāśca me nāthaṃ śūraṃ rāmaṃ punaḥ punaḥ| jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja
ऊर्ध्वं मासान्न जीवेयं सत्येनाहं ब्रवीमि ते। रावणेनोपरुद्धां मां निकृत्या पापकर्मणा। त्रातुमर्हसि वीर त्वं पातालादिव कौशिकीम्
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ satyenāhaṃ bravīmi te| rāvaṇenoparuddhāṃ māṃ nikṛtyā pāpakarmaṇā| trātumarhasi vīra tvaṃ pātālādiva kauśikīm
ततो वस्त्रगतं मुक्त्वा दिव्यं चूडामणिं शुभम्। प्रदेयो राघवायेति सीता हनुमते ददौ
tato vastragataṃ muktvā divyaṃ cūḍāmaṇiṃ śubham| pradeyo rāghavāyeti sītā hanumate dadau
प्रतिगृह्य ततो वीरो मणिरत्नमनुत्तमम्। अङ्गुल्या योजयामास नह्यस्य प्राभवद् भुजः
pratigṛhya tato vīro maṇiratnamanuttamam| aṅgulyā yojayāmāsa nahyasya prābhavad bhujaḥ
मणिरत्नं कपिवरः प्रतिगृह्याभिवाद्य च। सीतां प्रदक्षिणं कृत्वा प्रणतः पार्श्वतः स्थितः
maṇiratnaṃ kapivaraḥ pratigṛhyābhivādya ca| sītāṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā praṇataḥ pārśvataḥ sthitaḥ
हर्षेण महता युक्तः सीतादर्शनजेन सः। हृदयेन गतो रामं लक्ष्मणं च सलक्षणम्
harṣeṇa mahatā yuktaḥ sītādarśanajena saḥ| hṛdayena gato rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca salakṣaṇam
मणिवरमुपगृह्य तं महार्हं जनकनृपात्मजया धृतं प्रभावात्। गिरिवरपवनावधूतमुक्तः सुखितमनाः प्रतिसंक्रमं प्रपेदे
maṇivaramupagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā dhṛtaṃ prabhāvāt| girivarapavanāvadhūtamuktaḥ sukhitamanāḥ pratisaṃkramaṃ prapede
मणिं दत्त्वा ततः सीता हनूमन्तमथाब्रवीत्। अभिज्ञानमभिज्ञातमेतद् रामस्य तत्त्वतः
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt| abhijñānamabhijñātametad rāmasya tattvataḥ
मणिं दृष्ट्वा तु रामो वै त्रयाणां संस्मरिष्यति। वीरो जनन्या मम च राज्ञो दशरथस्य च
maṇiṃ dṛṣṭvā tu rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati| vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca
स भूयस्त्वं समुत्साहचोदितो हरिसत्तम। अस्मिन् कार्यसमुत्साहे प्रचिन्तय यदुत्तरम्
sa bhūyastvaṃ samutsāhacodito harisattama| asmin kāryasamutsāhe pracintaya yaduttaram
त्वमस्मिन् कार्यनिर्योगे प्रमाणं हरिसत्तम। तस्य चिन्तय यो यत्नो दुःखक्षयकरो भवेत्
tvamasmin kāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama| tasya cintaya yo yatno duḥkhakṣayakaro bhavet
हनूमन् यत्नमास्थाय दुःखक्षयकरो भव। स तथेति प्रतिज्ञाय मारुतिर्भीमविक्रमः
hanūman yatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava| sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ
शिरसाऽऽवन्द्य वैदेहीं गमनायोपचक्रमे। ज्ञात्वा सम्प्रस्थितं देवी वानरं पवनात्मजम्
śirasā''vandya vaidehīṃ gamanāyopacakrame| jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ pavanātmajam
बाष्पगद्गदया वाचा मैथिली वाक्यमब्रवीत्। हनूमन् कुशलं ब्रूयाः सहितौ रामलक्ष्मणौ
bāṣpagadagadayā vācā maithilī vākyamabravīt| hanūman kuśalaṃ brūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau
सुग्रीवं च सहामात्यं सर्वान् वृद्धांश्च वानरान्। ब्रूयास्त्वं वानरश्रेष्ठ कुशलं धर्मसंहितम्
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān vṛddhāṃśca vānarān| brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam
यथा च स महाबाहुर्मां तारयति राघवः। अस्माद् दुःखाम्बुसंरोधात् त्वं समाधातुमर्हसि
yathā ca sa mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ| asmād duḥkhāmbusaṃrodhāt tvaṃ samādhātumarhasi
जीवन्तीं मां यथा रामः सम्भावयति कीर्तिमान्। तत् त्वया हनुमन् वाच्यं वाचा धर्ममवाप्नुहि
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān| tat tvayā hanuman vācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi
नित्यमुत्साहयुक्तस्य वाचः श्रुत्वा मयेरिताः। वर्धिष्यते दाशरथेः पौरुषं मदवाप्तये
nityamutsāhayuktasya vācaḥ śrutvā mayeritāḥ| vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye
मत्संदेशयुता वाचस्त्वत्तः श्रुत्वैव राघवः। पराक्रमे मतिं वीरो विधिवत् संविधास्यति
matsaṃdeśayutā vācastvattaḥ śrutvaiva rāghavaḥ| parākrame matiṃ vīro vidhivat saṃvidhāsyati
सीतायास्तद् वचः श्रुत्वा हनूमान् मारुतात्मजः। शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत्
sītāyāstad vacaḥ śrutvā hanūmān mārutātmajaḥ| śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थो हर्यृक्षप्रवरैर्वृतः। यस्ते युधि विजित्यारीन् शोकं व्यपनयिष्यति
kṣiprameṣyati kākutstho haryṛkṣapravarairvṛtaḥ| yaste yudhi vijityārīn śokaṃ vyapanayiṣyati
नहि पश्यामि मर्त्येषु नासुरेषु सुरेषु वा। यस्तस्य वमतो बाणान् स्थातुमुत्सहतेऽग्रतः
nahi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā| yastasya vamato bāṇān sthātumutsahate'grataḥ
अप्यर्कमपि पर्जन्यमपि वैवस्वतं यमम्। स हि सोढुं रणे शक्तस्तव हेतोर्विशेषतः
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam| sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ
स हि सागरपर्यन्तां महीं साधितुमर्हति। त्वन्निमित्तो हि रामस्य जयो जनकनन्दिनि
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ sādhitumarhati| tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा सम्यक् सत्यं सुभाषितम्। जानकी बहु मेने तं वचनं चेदमब्रवीत्
tasya tad vacanaṃ śrutvā samyak satyaṃ subhāṣitam| jānakī bahu mene taṃ vacanaṃ cedamabravīt
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः। भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं सौहार्दादनुमानयत्
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ| bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिंदम। कस्मिंश्चित् संवृते देशे विश्रान्तः श्वो गमिष्यसि
yadi vā manyase vīra vasaikāhamariṃdama| kasmiṃścit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi
मम चैवाल्पभाग्यायाः सांनिध्यात् तव वानर। अस्य शोकस्य महतो मुहूर्तं मोक्षणं भवेत्
mama caivālpabhāgyāyāḥ sāṃnidhyāt tava vānara| asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet
ततो हि हरिशार्दूल पुनरागमनाय तु। प्राणानामपि संदेहो मम स्यान्नात्र संशयः
tato hi hariśārdūla punarāgamanāya tu| prāṇānāmapi saṃdeho mama syānnātra saṃśayaḥ
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत्। दुःखादुःखपरामृष्टां दीपयन्निव वानर
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet| duḥkhāduḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara
अयं च वीर संदेहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः। सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वर
ayaṃ ca vīra saṃdehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ| sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvara
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम्। तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim| tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्येह लङ्घने। शक्तिः स्याद् वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyeha laṅghane| śaktiḥ syād vainateyasya tava vā mārutasya vā
तदस्मिन् कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे। किं पश्यसे समाधानं त्वं हि कार्यविदां वरः
tadasmin kāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame| kiṃ paśyase samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने। पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते फलोदयः
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane| paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ
बलैः समग्रैर्युधि मां रावणं जित्य संयुगे। विजयी स्वपुरं यायात् तत्तस्य सदृशं भवेत्
balaiḥ samagrairyudhi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge| vijayī svapuraṃ yāyāt tattasya sadṛśaṃ bhavet
बलैस्तु संकुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः। मां नयेद् यदि काकुत्स्थस्तत् तस्य सदृशं भवेत्
balaistu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ| māṃ nayed yadi kākutsthastat tasya sadṛśaṃ bhavet
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः। भवेदाहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ| bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम्। निशम्य हनुमान् शेषं वाक्यमुत्तरमब्रवीत्
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam| niśamya hanumān śeṣaṃ vākyamuttaramabravīt
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः। सुग्रीवः सत्यसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ| sugrīvaḥ satyasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ
स वानरसहस्राणां कोटीभिरभिसंवृतः। क्षिप्रमेष्यति वैदेहि राक्षसानां निबर्हणः
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ| kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ
तस्य विक्रमसम्पन्नाः सत्त्ववन्तो महाबलाः। मनःसंकल्पसम्पाता निदेशे हरयः स्थिताः
tasya vikramasampannāḥ sattvavanto mahābalāḥ| manaḥsaṃkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक् सज्जते गतिः। न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryak sajjate gatiḥ| na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ
असकृत् तैर्महोत्साहैः ससागरधराधरा। प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः
asakṛt tairmahotsāhaiḥ sasāgaradharādharā| pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः। मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसंनिधौ
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ| mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasaṃnidhau
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः। नहि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ| nahi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ
तदलं परितापेन देवि शोको व्यपैतु ते। एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te| ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ। त्वत्सकाशं महासङ्घौ नृसिंहावागमिष्यतः
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau| tvatsakāśaṃ mahāsaṅghau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ
तौ हि वीरौ नरवरौ सहितौ रामलक्ष्मणौ। आगम्य नगरीं लङ्कां सायकैर्विधमिष्यतः
tau hi vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau| āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ
सगणं रावणं हत्वा राघवो रघुनन्दनः। त्वामादाय वरारोहे स्वपुरीं प्रति यास्यति
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hatvā rāghavo raghunandanaḥ| tvāmādāya varārohe svapurīṃ prati yāsyati
तदाश्वसिहि भद्रं ते भव त्वं कालकाङ्क्षिणी। नचिराद् द्रक्ष्यसे रामं प्रज्वलन्तमिवानलम्
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī| nacirād drakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam
निहते राक्षसेन्द्रे च सपुत्रामात्यबान्धवे। त्वं समेष्यसि रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी
nihate rākṣasendre ca saputrāmātyabāndhave| tvaṃ sameṣyasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī
क्षिप्रं त्वं देवि शोकस्य पारं द्रक्ष्यसि मैथिलि। रावणं चैव रामेण द्रक्ष्यसे निहतं बलात्
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ drakṣyasi maithili| rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa drakṣyase nihataṃ balāt
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनूमान् मारुतात्मजः। गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीं पुनरब्रवीत्
evamāśvāsya vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ| gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt
तमरिघ्नं कृतात्मानं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम्। लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्काद्वारमुपागतम्
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam| lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam
नखदंष्ट्रायुधान् वीरान् सिंहशार्दूलविक्रमान्। वानरान् वारणेन्द्राभान् क्षिप्रं द्रक्ष्यसि संगतान्
nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān| vānarān vāraṇendrābhān kṣipraṃ drakṣyasi saṃgatān
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु। नर्दतां कपिमुख्यानामार्ये यूथान्यनेकशः
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu| nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūthānyanekaśaḥ
स तु मर्मणि घोरेण ताडितो मन्मथेषुणा। न शर्म लभते रामः सिंहार्दित इव द्विपः
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā| na śarma labhate rāmaḥ siṃhārdita iva dvipaḥ
रुद मा देवि शोकेन मा भूत् ते मनसो भयम्। शचीव भर्त्रा शक्रेण सङ्गमेष्यसि शोभने
ruda mā devi śokena mā bhūt te manaso bhayam| śacīva bhartrā śakreṇa saṅgameṣyasi śobhane
रामाद् विशिष्टः कोऽन्योऽस्ति कश्चित् सौमित्रिणा समः। अग्निमारुतकल्पौ तौ भ्रातरौ तव संश्रयौ
rāmād viśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścit saumitriṇā samaḥ| agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau
नास्मिंश्चिरं वत्स्यसि देवि देशे रक्षोगणैरध्युषितेऽतिरौद्रे। न ते चिरादागमनं प्रियस्य क्षमस्व मत्संगमकालमात्रम्
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre| na te cirādāgamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṃgamakālamātram
श्रुत्वा तु वचनं तस्य वायुसूनोर्महात्मनः। उवाचात्महितं वाक्यं सीता सुरसुतोपमा
śrutvā tu vacanaṃ tasya vāyusūnormahātmanaḥ| uvācātmahitaṃ vākyaṃ sītā surasutopamā
त्वां दृष्ट्वा प्रियवक्तारं सम्प्रहृष्यामि वानर। अर्धसंजातसस्येव वृष्टिं प्राप्य वसुंधरा
tvāṃ dṛṣṭvā priyavaktāraṃ samprahṛṣyāmi vānara| ardhasaṃjātasasyeva vṛṣṭiṃ prāpya vasuṃdharā
यथा तं पुरुषव्याघ्रं गात्रैः शोकाभिकर्शितैः। संस्पृशेयं सकामाहं तथा कुरु दयां मयि
yathā taṃ puruṣavyāghraṃ gātraiḥ śokābhikarśitaiḥ| saṃspṛśeyaṃ sakāmāhaṃ tathā kuru dayāṃ mayi
अभिज्ञानं च रामस्य दद्या हरिगणोत्तम। क्षिप्तामिषीकां काकस्य कोपादेकाक्षिशातनीम्
abhijñānaṃ ca rāmasya dadyā harigaṇottama| kṣiptāmiṣīkāṃ kākasya kopādekākṣiśātanīm
मनःशिलायास्तिलको गण्डपार्श्वे निवेशितः। त्वया प्रणष्टे तिलके तं किल स्मर्तुमर्हसि
manaḥśilāyāstilako gaṇḍapārśve niveśitaḥ| tvayā praṇaṣṭe tilake taṃ kila smartumarhasi
स वीर्यवान् कथं सीतां हृतां समनुमन्यसे। वसन्तीं रक्षसां मध्ये महेन्द्रवरुणोपम
sa vīryavān kathaṃ sītāṃ hṛtāṃ samanumanyase| vasantīṃ rakṣasāṃ madhye mahendravaruṇopama
एष चूडामणिर्दिव्यो मया सुपरिरक्षितः। एतं दृष्ट्वा प्रहृष्यामि व्यसने त्वामिवानघ
eṣa cūḍāmaṇirdivyo mayā suparirakṣitaḥ| etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvāmivānagha
एष निर्यातितः श्रीमान् मया ते वारिसम्भवः। अतः परं न शक्ष्यामि जीवितुं शोकलालसा
eṣa niryātitaḥ śrīmān mayā te vārisambhavaḥ| ataḥ paraṃ na śakṣyāmi jīvituṃ śokalālasā
असह्यानि च दुःखानि वाचश्च हृदयच्छिदः। राक्षसैः सह संवासं त्वत्कृते मर्षयाम्यहम्
asahyāni ca duḥkhāni vācaśca hṛdayacchidaḥ| rākṣasaiḥ saha saṃvāsaṃ tvatkṛte marṣayāmyaham
धारयिष्यामि मासं तु जीवितं शत्रुसूदन। मासादूर्ध्वं न जीविष्ये त्वया हीना नृपात्मज
dhārayiṣyāmi māsaṃ tu jīvitaṃ śatrusūdana| māsādūrdhvaṃ na jīviṣye tvayā hīnā nṛpātmaja
घोरो राक्षसराजोऽयं दृष्टिश्च न सुखा मयि। त्वां च श्रुत्वा विषज्जन्तं न जीवेयमपि क्षणम्
ghoro rākṣasarājo'yaṃ dṛṣṭiśca na sukhā mayi| tvāṃ ca śrutvā viṣajjantaṃ na jīveyamapi kṣaṇam
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा करुणं साश्रुभाषितम्। अथाब्रवीन्महातेजा हनूमान् मारुतात्मजः
vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sāśrubhāṣitam| athābravīnmahātejā hanūmān mārutātmajaḥ
त्वच्छोकविमुखो रामो देवि सत्येन ते शपे। रामे शोकाभिभूते तु लक्ष्मणः परितप्यते
tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape| rāme śokābhibhūte tu lakṣmaṇaḥ paritapyate
दृष्टा कथंचिद् भवती न कालः परिदेवितुम्। इमं मुहूर्तं दुःखानामन्तं द्रक्ष्यसि भामिनि
dṛṣṭā kathaṃcid bhavatī na kālaḥ paridevitum| imaṃ muhūrtaṃ duḥkhānāmantaṃ drakṣyasi bhāmini
तावुभौ पुरुषव्याघ्रौ राजपुत्रावनिन्दितौ। त्वद्दर्शनकृतोत्साहौ लङ्कां भस्मीकरिष्यतः
tāvubhau puruṣavyāghrau rājaputrāvaninditau| tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ
हत्वा तु समरे रक्षो रावणं सहबान्धवैः। राघवौ त्वां विशालाक्षि स्वां पुरीं प्रति नेष्यतः
hatvā tu samare rakṣo rāvaṇaṃ sahabāndhavaiḥ| rāghavau tvāṃ viśālākṣi svāṃ purīṃ prati neṣyataḥ
यत्तु रामो विजानीयादभिज्ञानमनिन्दिते। प्रीतिसंजननं भूयस्तस्य त्वं दातुमर्हसि
yattu rāmo vijānīyādabhijñānamanindite| prītisaṃjananaṃ bhūyastasya tvaṃ dātumarhasi
साब्रवीद् दत्तमेवाहो मयाभिज्ञानमुत्तमम्। एतदेव हि रामस्य दृष्ट्वा यत्नेन भूषणम्
sābravīd dattamevāho mayābhijñānamuttamam| etadeva hi rāmasya dṛṣṭvā yatnena bhūṣaṇam
श्रद्धेयं हनुमन् वाक्यं तव वीर भविष्यति। स तं मणिवरं गृह्य श्रीमान् प्लवगसत्तमः
śraddheyaṃ hanuman vākyaṃ tava vīra bhaviṣyati| sa taṃ maṇivaraṃ gṛhya śrīmān plavagasattamaḥ
प्रणम्य शिरसा देवीं गमनायोपचक्रमे। तमुत्पातकृतोत्साहमवेक्ष्य हरियूथपम्
praṇamya śirasā devīṃ gamanāyopacakrame| tamutpātakṛtotsāhamavekṣya hariyūthapam
वर्धमानं महावेगमुवाच जनकात्मजा। अश्रुपूर्णमुखी दीना बाष्पगद्गदया गिरा
vardhamānaṃ mahāvegamuvāca janakātmajā| aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadagadayā girā
हनूमन् सिंहसंकाशौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ। सुग्रीवं च सहामात्यं सर्वान् ब्रूया अनामयम्
hanūman siṃhasaṃkāśau bhrātarau rāmalakṣmaṇau| sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyā anāmayam
यथा च स महाबाहुर्मां तारयति राघवः। अस्माद् दुःखाम्बुसंरोधात् त्वं समाधातुमर्हसि
yathā ca sa mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ| asmād duḥkhāmbusaṃrodhāt tvaṃ samādhātumarhasi
इदं च तीव्रं मम शोकवेगं रक्षोभिरेभिः परिभर्त्सनं च। ब्रूयास्तु रामस्य गतः समीपं शिवश्च तेऽध्वास्तु हरिप्रवीर
idaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhirebhiḥ paribhartsanaṃ ca| brūyāstu rāmasya gataḥ samīpaṃ śivaśca te'dhvāstu haripravīra
स राजपुत्र्या प्रतिवेदितार्थः कपिः कृतार्थः परिहृष्टचेताः। तदल्पशेषं प्रसमीक्ष्य कार्यं दिशं ह्युदीचीं मनसा जगाम
sa rājaputryā prativeditārthaḥ kapiḥ kṛtārthaḥ parihṛṣṭacetāḥ| tadalpaśeṣaṃ prasamīkṣya kāryaṃ diśaṃ hyudīcīṃ manasā jagāma
स च वाग्भिः प्रशस्ताभिर्गमिष्यन् पूजितस्तया। तस्माद् देशादपाक्रम्य चिन्तयामास वानरः
sa ca vāgbhiḥ praśastābhirgamiṣyan pūjitastayā| tasmād deśādapākramya cintayāmāsa vānaraḥ
अल्पशेषमिदं कार्यं दृष्टेयमसितेक्षणा। त्रीनुपायानतिक्रम्य चतुर्थ इह दृश्यते
alpaśeṣamidaṃ kāryaṃ dṛṣṭeyamasitekṣaṇā| trīnupāyānatikramya caturtha iha dṛśyate
न साम रक्षःसु गुणाय कल्पते न दानमर्थोपचितेषु युज्यते। न भेदसाध्या बलदर्पिता जनाः पराक्रमस्त्वेष ममेह रोचते
na sāma rakṣaḥsu guṇāya kalpate na dānamarthopaciteṣu yujyate| na bhedasādhyā baladarpitā janāḥ parākramastveṣa mameha rocate
न चास्य कार्यस्य पराक्रमादृते विनिश्चयः कश्चिदिहोपपद्यते। हतप्रवीराश्च रणे तु राक्षसाः कथंचिदीयुर्यदिहाद्य मार्दवम्
na cāsya kāryasya parākramādṛte viniścayaḥ kaścidihopapadyate| hatapravīrāśca raṇe tu rākṣasāḥ kathaṃcidīyuryadihādya mārdavam
कार्ये कर्मणि निर्वृत्ते यो बहून्यपि साधयेत्। पूर्वकार्याविरोधेन स कार्यं कर्तुमर्हति
kārye karmaṇi nirvṛtte yo bahūnyapi sādhayet| pūrvakāryāvirodhena sa kāryaṃ kartumarhati
न ह्येकः साधको हेतुः स्वल्पस्यापीह कर्मणः। यो ह्यर्थं बहुधा वेद स समर्थोऽर्थसाधने
na hyekaḥ sādhako hetuḥ svalpasyāpīha karmaṇaḥ| yo hyarthaṃ bahudhā veda sa samartho'rthasādhane
इहैव तावत्कृतनिश्चयो ह्यहं व्रजेयमद्य प्लवगेश्वरालयम्। परात्मसम्मर्दविशेषतत्त्ववित् ततः कृतं स्यान्मम भर्तृशासनम्
ihaiva tāvatkṛtaniścayo hyahaṃ vrajeyamadya plavageśvarālayam| parātmasammardaviśeṣatattvavit tataḥ kṛtaṃ syānmama bhartṛśāsanam
कथं नु खल्वद्य भवेत् सुखागतं प्रसह्य युद्धं मम राक्षसैः सह। तथैव खल्वात्मबलं च सारवत् समानयेन्मां च रणे दशाननः
kathaṃ nu khalvadya bhavet sukhāgataṃ prasahya yuddhaṃ mama rākṣasaiḥ saha| tathaiva khalvātmabalaṃ ca sāravat samānayenmāṃ ca raṇe daśānanaḥ
ततः समासाद्य रणे दशाननं समन्त्रिवर्गं सबलं सयायिनम्। हृदि स्थितं तस्य मतं बलं च सुखेन मत्वाहमितः पुनर्व्रजे
tataḥ samāsādya raṇe daśānanaṃ samantrivargaṃ sabalaṃ sayāyinam| hṛdi sthitaṃ tasya mataṃ balaṃ ca sukhena matvāhamitaḥ punarvraje
इदमस्य नृशंसस्य नन्दनोपममुत्तमम्। वनं नेत्रमनःकान्तं नानाद्रुमलतायुतम्
idamasya nṛśaṃsasya nandanopamamuttamam| vanaṃ netramanaḥkāntaṃ nānādrumalatāyutam
इदं विध्वंसयिष्यामि शुष्कं वनमिवानलः। अस्मिन् भग्ने ततः कोपं करिष्यति स रावणः
idaṃ vidhvaṃsayiṣyāmi śuṣkaṃ vanamivānalaḥ| asmin bhagne tataḥ kopaṃ kariṣyati sa rāvaṇaḥ
ततो महत्साश्वमहारथद्विपं बलं समानेष्यति राक्षसाधिपः। त्रिशूलकालायसपट्टिशायुधं ततो महद्युद्धमिदं भविष्यति
tato mahatsāśvamahārathadvipaṃ balaṃ samāneṣyati rākṣasādhipaḥ| triśūlakālāyasapaṭṭiśāyudhaṃ tato mahadyuddhamidaṃ bhaviṣyati
अहं च तैः संयति चण्डविक्रमैः समेत्य रक्षोभिरभङ्गविक्रमः। निहत्य तद् रावणचोदितं बलं सुखं गमिष्यामि हरीश्वरालयम्
ahaṃ ca taiḥ saṃyati caṇḍavikramaiḥ sametya rakṣobhirabhaṅgavikramaḥ| nihatya tad rāvaṇacoditaṃ balaṃ sukhaṃ gamiṣyāmi harīśvarālayam
ततो मारुतवत् क्रुद्धो मारुतिर्भीमविक्रमः। ऊरुवेगेन महता द्रुमान् क्षेप्तुमथारभत्
tato mārutavat kruddho mārutirbhīmavikramaḥ| ūruvegena mahatā drumān kṣeptumathārabhat
ततस्तद्धनुमान् वीरो बभञ्ज प्रमदावनम्। मत्तद्विजसमाघुष्टं नानाद्रुमलतायुतम्
tatastaddhanumān vīro babhañja pramadāvanam| mattadvijasamāghuṣṭaṃ nānādrumalatāyutam
तद्वनं मथितैर्वृक्षैर्भिन्नैश्च सलिलाशयैः। चूर्णितैः पर्वताग्रैश्च बभूवाप्रियदर्शनम्
tadvanaṃ mathitairvṛkṣairbhinnaiśca salilāśayaiḥ| cūrṇitaiḥ parvatāgraiśca babhūvāpriyadarśanam
नानाशकुन्तविरुतैः प्रभिन्नसलिलाशयैः। ताम्रैः किसलयैः क्लान्तैः क्लान्तद्रुमलतायुतैः
nānāśakuntavirutaiḥ prabhinnasalilāśayaiḥ| tāmraiḥ kisalayaiḥ klāntaiḥ klāntadrumalatāyutaiḥ
न बभौ तद् वनं तत्र दावानलहतं यथा। व्याकुलावरणा रेजुर्विह्वला इव ता लताः
na babhau tad vanaṃ tatra dāvānalahataṃ yathā| vyākulāvaraṇā rejurvihvalā iva tā latāḥ
लतागृहैश्चित्रगृहैश्च सादितै- र्व्यालैर्मृगैरार्तरवैश्च पक्षिभिः। शिलागृहैरुन्मथितैस्तथा गृहैः प्रणष्टरूपं तदभून्महद् वनम्
latāgṛhaiścitragṛhaiśca sāditai- rvyālairmṛgairārtaravaiśca pakṣibhiḥ| śilāgṛhairunmathitaistathā gṛhaiḥ praṇaṣṭarūpaṃ tadabhūnmahad vanam
सा विह्वलाशोकलताप्रताना वनस्थली शोकलताप्रताना। जाता दशास्यप्रमदावनस्य कपेर्बलाद्धि प्रमदावनस्य
sā vihvalāśokalatāpratānā vanasthalī śokalatāpratānā| jātā daśāsyapramadāvanasya kaperbalāddhi pramadāvanasya
ततः स कृत्वा जगतीपतेर्महान् महद् व्यलीकं मनसो महात्मनः। युयुत्सुरेको बहुभिर्महाबलैः श्रिया ज्वलंस्तोरणमाश्रितः कपिः
tataḥ sa kṛtvā jagatīpatermahān mahad vyalīkaṃ manaso mahātmanaḥ| yuyutsureko bahubhirmahābalaiḥ śriyā jvalaṃstoraṇamāśritaḥ kapiḥ
ततः पक्षिनिनादेन वृक्षभङ्गस्वनेन च। बभूवुस्त्राससम्भ्रान्ताः सर्वे लङ्कानिवासिनः
tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca| babhūvustrāsasambhrāntāḥ sarve laṅkānivāsinaḥ
विद्रुताश्च भयत्रस्ता विनेदुर्मृगपक्षिणः। रक्षसां च निमित्तानि क्रूराणि प्रतिपेदिरे
vidrutāśca bhayatrastā vinedurmṛgapakṣiṇaḥ| rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire
ततो गतायां निद्रायां राक्षस्यो विकृताननाः। तद् वनं ददृशुर्भग्नं तं च वीरं महाकपिम्
tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ| tad vanaṃ dadṛśurbhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim
स ता दृष्ट्वा महाबाहुर्महासत्त्वो महाबलः। चकार सुमहद्रूपं राक्षसीनां भयावहम्
sa tā dṛṣṭvā mahābāhurmahāsattvo mahābalaḥ| cakāra sumahadrūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham
ततस्तु गिरिसंकाशमतिकायं महाबलम्। राक्षस्यो वानरं दृष्ट्वा पप्रच्छुर्जनकात्मजाम्
tatastu girisaṃkāśamatikāyaṃ mahābalam| rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchurjanakātmajām
कोऽयं कस्य कुतो वायं किंनिमित्तमिहागतः। कथं त्वया सहानेन संवादः कृत इत्युत
ko'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃnimittamihāgataḥ| kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ityuta
आचक्ष्व नो विशालाक्षि मा भूत्ते सुभगे भयम्। संवादमसितापाङ्गि त्वया किं कृतवानयम्
ācakṣva no viśālākṣi mā bhūtte subhage bhayam| saṃvādamasitāpāṅgi tvayā kiṃ kṛtavānayam
अथाब्रवीत् तदा साध्वी सीता सर्वाङ्गशोभना। रक्षसां कामरूपाणां विज्ञाने का गतिर्मम
athābravīt tadā sādhvī sītā sarvāṅgaśobhanā| rakṣasāṃ kāmarūpāṇāṃ vijñāne kā gatirmama
यूयमेवास्य जानीत योऽयं यद् वा करिष्यति। अहिरेव ह्यहेः पादान् विजानाति न संशयः
yūyamevāsya jānīta yo'yaṃ yad vā kariṣyati| ahireva hyaheḥ pādān vijānāti na saṃśayaḥ
अहमप्यतिभीतास्मि नैव जानामि को ह्ययम्। वेद्मि राक्षसमेवैनं कामरूपिणमागतम्
ahamapyatibhītāsmi naiva jānāmi ko hyayam| vedmi rākṣasamevainaṃ kāmarūpiṇamāgatam
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा राक्षस्यो विद्रुता द्रुतम्। स्थिताः काश्चिद्गताः काश्चिद् रावणाय निवेदितुम्
vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā drutam| sthitāḥ kāścidagatāḥ kāścid rāvaṇāya niveditum
रावणस्य समीपे तु राक्षस्यो विकृताननाः। विरूपं वानरं भीमं रावणाय न्यवेदिषुः
rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ| virūpaṃ vānaraṃ bhīmaṃ rāvaṇāya nyavediṣuḥ
अशोकवनिकामध्ये राजन् भीमवपुः कपिः। सीतया कृतसंवादस्तिष्ठत्यमितविक्रमः
aśokavanikāmadhye rājan bhīmavapuḥ kapiḥ| sītayā kṛtasaṃvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ
न च तं जानकी सीता हरिं हरिणलोचना। अस्माभिर्बहुधा पृष्टा निवेदयितुमिच्छति
na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocanā| asmābhirbahudhā pṛṣṭā nivedayitumicchati
वासवस्य भवेद् दूतो दूतो वैश्रवणस्य वा। प्रेषितो वापि रामेण सीतान्वेषणकाङ्क्षया
vāsavasya bhaved dūto dūto vaiśravaṇasya vā| preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā
तेनैवाद्भुतरूपेण यत्तत्तव मनोहरम्। नानामृगगणाकीर्णं प्रमृष्टं प्रमदावनम्
tenaivādbhutarūpeṇa yattattava manoharam| nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam
न तत्र कश्चिदुद्देशो यस्तेन न विनाशितः। यत्र सा जानकी देवी स तेन न विनाशितः
na tatra kaściduddeśo yastena na vināśitaḥ| yatra sā jānakī devī sa tena na vināśitaḥ
जानकीरक्षणार्थं वा श्रमाद् वा नोपलक्ष्यते। अथवा कः श्रमस्तस्य सैव तेनाभिरक्षिता
jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramād vā nopalakṣyate| athavā kaḥ śramastasya saiva tenābhirakṣitā
चारुपल्लवपत्राढ्यं यं सीता स्वयमास्थिता। प्रवृद्धः शिंशपावृक्षः स च तेनाभिरक्षितः
cārupallavapatrāḍhyaṃ yaṃ sītā svayamāsthitā| pravṛddhaḥ śiṃśapāvṛkṣaḥ sa ca tenābhirakṣitaḥ
तस्योग्ररूपस्योग्रं त्वं दण्डमाज्ञातुमर्हसि। सीता सम्भाषिता येन वनं तेन विनाशितम्
tasyograrūpasyograṃ tvaṃ daṇḍamājñātumarhasi| sītā sambhāṣitā yena vanaṃ tena vināśitam
मनःपरिगृहीतां तां तव रक्षोगणेश्वर। कः सीतामभिभाषेत यो न स्यात् त्यक्तजीवितः
manaḥparigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara| kaḥ sītāmabhibhāṣeta yo na syāt tyaktajīvitaḥ
राक्षसीनां वचः श्रुत्वा रावणो राक्षसेश्वरः। चिताग्निरिव जज्वाल कोपसंवर्तितेक्षणः
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ| citāgniriva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ
तस्य क्रुद्धस्य नेत्राभ्यां प्रापतन्नश्रुबिन्दवः। दीप्ताभ्यामिव दीपाभ्यां सार्चिषः स्नेहबिन्दवः
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatannaśrubindavaḥ| dīptābhyāmiva dīpābhyāṃ sārciṣaḥ snehabindavaḥ
आत्मनः सदृशान् वीरान् किंकरान्नाम राक्षसान्। व्यादिदेश महातेजा निग्रहार्थं हनूमतः
ātmanaḥ sadṛśān vīrān kiṃkarānnāma rākṣasān| vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ
तेषामशीतिसाहस्रं किंकराणां तरस्विनाम्। निर्ययुर्भवनात् तस्मात् कूटमुद्गरपाणयः
teṣāmaśītisāhasraṃ kiṃkarāṇāṃ tarasvinām| niryayurbhavanāt tasmāt kūṭamudagarapāṇayaḥ
महोदरा महादंष्ट्रा घोररूपा महाबलाः। युद्धाभिमनसः सर्वे हनूमद्ग्रहणोन्मुखाः
mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ| yuddhābhimanasaḥ sarve hanūmadgrahaṇonmukhāḥ
ते कपिं तं समासाद्य तोरणस्थमवस्थितम्। अभिपेतुर्महावेगाः पतंगा इव पावकम्
te kapiṃ taṃ samāsādya toraṇasthamavasthitam| abhipeturmahāvegāḥ pataṃgā iva pāvakam
ते गदाभिर्विचित्राभिः परिघैः काञ्चनाङ्गदैः। आजग्मुर्वानरश्रेष्ठं शरैरादित्यसंनिभैः
te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ| ājagmurvānaraśreṣṭhaṃ śarairādityasaṃnibhaiḥ
मुद्गरैः पट्टिशैः शूलैः प्रासतोमरपाणयः। परिवार्य हनूमन्तं सहसा तस्थुरग्रतः
mudagaraiḥ paṭṭiśaiḥ śūlaiḥ prāsatomarapāṇayaḥ| parivārya hanūmantaṃ sahasā tasthuragrataḥ
हनूमानपि तेजस्वी श्रीमान् पर्वतसंनिभः। क्षितावाविद्ध्य लाङ्गूलं ननाद च महाध्वनिम्
hanūmānapi tejasvī śrīmān parvatasaṃnibhaḥ| kṣitāvāviddhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahādhvanim
स भूत्वा तु महाकायो हनूमान् मारुतात्मजः। पुच्छमास्फोटयामास लङ्कां शब्देन पूरयन्
sa bhūtvā tu mahākāyo hanūmān mārutātmajaḥ| pucchamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan
तस्यास्फोटितशब्देन महता चानुनादिना। पेतुर्विहङ्गा गगनादुच्चैश्चेदमघोषयत्
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā cānunādinā| peturvihaṅgā gaganāduccaiścedamaghoṣayat
जयत्यतिबलो रामो लक्ष्मणश्च महाबलः। राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ| rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ
दासोऽहं कोसलेन्द्रस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः। हनूमान् शत्रुसैन्यानां निहन्ता मारुतात्मजः
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ| hanūmān śatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ
न रावणसहस्रं मे युद्धे प्रतिबलं भवेत्। शिलाभिश्च प्रहरतः पादपैश्च सहस्रशः
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet| śilābhiśca praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ
अर्दयित्वा पुरीं लङ्कामभिवाद्य च मैथिलीम्। समृद्धार्थो गमिष्यामि मिषतां सर्वरक्षसाम्
ardayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm| samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām
तस्य संनादशब्देन तेऽभवन् भयशङ्किताः। ददृशुश्च हनूमन्तं संध्यामेघमिवोन्नतम्
tasya saṃnādaśabdena te'bhavan bhayaśaṅkitāḥ| dadṛśuśca hanūmantaṃ saṃdhyāmeghamivonnatam
स्वामिसंदेशनिःशङ्कास्ततस्ते राक्षसाः कपिम्। चित्रैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः
svāmisaṃdeśaniḥśaṅkāstataste rākṣasāḥ kapim| citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ
स तैः परिवृतः शूरैः सर्वतः स महाबलः। आससादायसं भीमं परिघं तोरणाश्रितम्
sa taiḥ parivṛtaḥ śūraiḥ sarvataḥ sa mahābalaḥ| āsasādāyasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam
स तं परिघमादाय जघान रजनीचरान्। सपन्नगमिवादाय स्फुरन्तं विनतासुतः
sa taṃ parighamādāya jaghāna rajanīcarān| sapannagamivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ
विचचाराम्बरे वीरः परिगृह्य च मारुतिः। सूदयामास वज्रेण दैत्यानिव सहस्रदृक्
vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ| sūdayāmāsa vajreṇa daityāniva sahasradṛk
स हत्वा राक्षसान् वीरः किंकरान् मारुतात्मजः। युद्धाकाङ्क्षी महावीरस्तोरणं समवस्थितः
sa hatvā rākṣasān vīraḥ kiṃkarān mārutātmajaḥ| yuddhākāṅkṣī mahāvīrastoraṇaṃ samavasthitaḥ
ततस्तस्माद् भयान्मुक्ताः कतिचित्तत्र राक्षसाः। निहतान् किंकरान् सर्वान् रावणाय न्यवेदयन्
tatastasmād bhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ| nihatān kiṃkarān sarvān rāvaṇāya nyavedayan
स राक्षसानां निहतं महाबलं निशम्य राजा परिवृत्तलोचनः। समादिदेशाप्रतिमं पराक्रमे प्रहस्तपुत्रं समरे सुदुर्जयम्
sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahābalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ| samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam
ततः स किंकरान् हत्वा हनूमान् ध्यानमास्थितः। वनं भग्नं मया चैत्यप्रासादो न विनाशितः
tataḥ sa kiṃkarān hatvā hanūmān dhyānamāsthitaḥ| vanaṃ bhagnaṃ mayā caityaprāsādo na vināśitaḥ
तस्मात् प्रासादमद्यैवमिमं विध्वंसयाम्यहम्। इति संचिन्त्य हनुमान् मनसादर्शयन् बलम्
tasmāt prāsādamadyaivamimaṃ vidhvaṃsayāmyaham| iti saṃcintya hanumān manasādarśayan balam
चैत्यप्रासादमुत्प्लुत्य मेरुशृङ्गमिवोन्नतम्। आरुरोह हरिश्रेष्ठो हनूमान् मारुतात्मजः
caityaprāsādamutplutya meruśṛṅgamivonnatam| āruroha hariśreṣṭho hanūmān mārutātmajaḥ
आरुह्य गिरिसंकाशं प्रासादं हरियूथपः। बभौ स सुमहातेजाः प्रतिसूर्य इवोदितः
āruhya girisaṃkāśaṃ prāsādaṃ hariyūthapaḥ| babhau sa sumahātejāḥ pratisūrya ivoditaḥ
सम्प्रधृष्य तु दुर्धर्षश्चैत्यप्रासादमुन्नतम्। हनूमान् प्रज्वलँल्लक्ष्म्या पारियात्रोपमोऽभवत्
sampradhṛṣya tu durdharṣaścaityaprāsādamunnatam| hanūmān prajvala~llakṣmyā pāriyātropamo'bhavat
स भूत्वा सुमहाकायः प्रभावान् मारुतात्मजः। धृष्टमास्फोटयामास लङ्कां शब्देन पूरयन्
sa bhūtvā sumahākāyaḥ prabhāvān mārutātmajaḥ| dhṛṣṭamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan
तस्यास्फोटितशब्देन महता श्रोत्रघातिना। पेतुर्विहंगमास्तत्र चैत्यपालाश्च मोहिताः
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā śrotraghātinā| peturvihaṃgamāstatra caityapālāśca mohitāḥ
अस्त्रविज्जयतां रामो लक्ष्मणश्च महाबलः। राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः
astravijjayatāṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ| rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ
दासोऽहं कोसलेन्द्रस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः। हनूमान् शत्रुसैन्यानां निहन्ता मारुतात्मजः
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ| hanūmān śatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ
न रावणसहस्रं मे युद्धे प्रतिबलं भवेत्। शिलाभिश्च प्रहरतः पादपैश्च सहस्रशः
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet| śilābhiśca praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ
धर्षयित्वा पुरीं लङ्कामभिवाद्य च मैथिलीम्। समृद्धार्थो गमिष्यामि मिषतां सर्वरक्षसाम्
dharṣayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm| samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām
एवमुक्त्वा महाकायश्चैत्यस्थो हरियूथपः। ननाद भीमनिर्ह्रादो रक्षसां जनयन् भयम्
evamuktvā mahākāyaścaityastho hariyūthapaḥ| nanāda bhīmanirhrādo rakṣasāṃ janayan bhayam
तेन नादेन महता चैत्यपालाः शतं ययुः। गृहीत्वा विविधानस्त्रान् प्रासान् खड्गान् परश्वधान्
tena nādena mahatā caityapālāḥ śataṃ yayuḥ| gṛhītvā vividhānastrān prāsān khaḍgān paraśvadhān
विसृजन्तो महाकाया मारुतिं पर्यवारयन्। ते गदाभिर्विचित्राभिः परिघैः काञ्चनाङ्गदैः
visṛjanto mahākāyā mārutiṃ paryavārayan| te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ
आजग्मुर्वानरश्रेष्ठं बाणैश्चादित्यसंनिभैः। आवर्त इव गङ्गायास्तोयस्य विपुलो महान्
ājagmurvānaraśreṣṭhaṃ bāṇaiścādityasaṃnibhaiḥ| āvarta iva gaṅgāyāstoyasya vipulo mahān
परिक्षिप्य हरिश्रेष्ठं स बभौ रक्षसां गणः। ततो वातात्मजः क्रुद्धो भीमरूपं समास्थितः
parikṣipya hariśreṣṭhaṃ sa babhau rakṣasāṃ gaṇaḥ| tato vātātmajaḥ kruddho bhīmarūpaṃ samāsthitaḥ
प्रासादस्य महांस्तस्य स्तम्भं हेमपरिष्कृतम्। उत्पाटयित्वा वेगेन हनूमान् मारुतात्मजः
prāsādasya mahāṃstasya stambhaṃ hemapariṣkṛtam| utpāṭayitvā vegena hanūmān mārutātmajaḥ
ततस्तं भ्रामयामास शतधारं महाबलः। तत्र चाग्निः समभवत् प्रासादश्चाप्यदह्यत
tatastaṃ bhrāmayāmāsa śatadhāraṃ mahābalaḥ| tatra cāgniḥ samabhavat prāsādaścāpyadahyata
दह्यमानं ततो दृष्ट्वा प्रासादं हरियूथपः। स राक्षसशतं हत्वा वज्रेणेन्द्र इवासुरान्
dahyamānaṃ tato dṛṣṭvā prāsādaṃ hariyūthapaḥ| sa rākṣasaśataṃ hatvā vajreṇendra ivāsurān
अन्तरिक्षस्थितः श्रीमानिदं वचनमब्रवीत्। मादृशानां सहस्राणि विसृष्टानि महात्मनाम्
antarikṣasthitaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt| mādṛśānāṃ sahasrāṇi visṛṣṭāni mahātmanām
बलिनां वानरेन्द्राणां सुग्रीववशवर्तिनाम्। अटन्ति वसुधां कृत्स्नां वयमन्ये च वानराः
balināṃ vānarendrāṇāṃ sugrīvavaśavartinām| aṭanti vasudhāṃ kṛtsnāṃ vayamanye ca vānarāḥ
दशनागबलाः केचित् केचिद् दशगुणोत्तराः। केचिन्नागसहस्रस्य बभूवुस्तुल्यविक्रमाः
daśanāgabalāḥ kecit kecid daśaguṇottarāḥ| kecinnāgasahasrasya babhūvustulyavikramāḥ
सन्ति चौघबलाः केचित् सन्ति वायुबलोपमाः। अप्रमेयबलाः केचित् तत्रासन् हरियूथपाः
santi caughabalāḥ kecit santi vāyubalopamāḥ| aprameyabalāḥ kecit tatrāsan hariyūthapāḥ
ईदृग्विधैस्तु हरिभिर्वृतो दन्तनखायुधैः। शतैः शतसहस्रैश्च कोटिभिश्चायुतैरपि
īdṛgvidhaistu haribhirvṛto dantanakhāyudhaiḥ| śataiḥ śatasahasraiśca koṭibhiścāyutairapi
आगमिष्यति सुग्रीवः सर्वेषां वो निषूदनः। नेयमस्ति पुरी लङ्का न यूयं न च रावणः। यस्य त्विक्ष्वाकुवीरेण बद्धं वैरं महात्मना
āgamiṣyati sugrīvaḥ sarveṣāṃ vo niṣūdanaḥ| neyamasti purī laṅkā na yūyaṃ na ca rāvaṇaḥ| yasya tvikṣvākuvīreṇa baddhaṃ vairaṃ mahātmanā
संदिष्टो राक्षसेन्द्रेण प्रहस्तस्य सुतो बली । जम्बुमाली महादंष्ट्रो निर्जगाम धनुर्धरः
saṃdiṣṭo rākṣasendreṇa prahastasya suto balī | jambumālī mahādaṃṣṭro nirjagāma dhanurdharaḥ
रक्तमाल्याम्बरधरः स्रग्वी रुचिरकुण्डलः । महान् विवृत्तनयनश्चण्डः समरदुर्जयः
raktamālyāmbaradharaḥ sragvī rucirakuṇḍalaḥ | mahān vivṛttanayanaścaṇḍaḥ samaradurjayaḥ
धनुः शक्रधनुःप्रख्यं महद्रुचिरसायकम् । विस्फारयानो वेगेन वज्राशनिसमस्वनम्
dhanuḥ śakradhanuḥprakhyaṃ mahadrucirasāyakam | visphārayāno vegena vajrāśanisamasvanam
तस्य विस्फारघोषेण धनुषो महता दिशः । प्रदिशश्च नभश्चॆव सहसा समपूर्यत
tasya visphāraghoṣeṇa dhanuṣo mahatā diśaḥ | pradiśaśca nabhaścèva sahasā samapūryata
रथेन खरयुक्तेन तमागतमुदीक्ष्य सः । हनुमान् वेगसंपन्नो जहर्ष च ननाद च
rathena kharayuktena tamāgatamudīkṣya saḥ | hanumān vegasaṃpanno jaharṣa ca nanāda ca
तं तोरणविटङ्कस्थं हनुमन्तं महाकपिम् । जम्बुमाली महाबाहुर्विव्याध निशितैः शरैः
taṃ toraṇaviṭaṅkasthaṃ hanumantaṃ mahākapim | jambumālī mahābāhurvivyādha niśitaiḥ śaraiḥ
अर्धचन्द्रेण वदने शिरस्येकेन कर्णिना । बाह्वोर्विव्याध नाराचैर्दशभिस्तं कपीश्वरम्
ardhacandreṇa vadane śirasyekena karṇinā | bāhvorvivyādha nārācairdaśabhistaṃ kapīśvaram
तस्य तच्छुशुभे ताम्रं शरेणाभिहतं मुखम् । शरदीवाम्बुजम्फुल्लं विद्धं भास्कररश्मिना
tasya tacchuśubhe tāmraṃ śareṇābhihataṃ mukham | śaradīvāmbujamphullaṃ viddhaṃ bhāskararaśminā
तत्तस्य रक्तं रक्तेन रञ्जितं शुशुभे मुखम् । यथाकाशे महापद्मं सिक्तं चन्दनबिन्दुभिः
tattasya raktaṃ raktena rañjitaṃ śuśubhe mukham | yathākāśe mahāpadmaṃ siktaṃ candanabindubhiḥ
चुकोप बाणाभिहतो राक्षसस्य महाकपिः । ततः पार्श्वेतिविपुलां ददर्श महतीं शिलाम्
cukopa bāṇābhihato rākṣasasya mahākapiḥ | tataḥ pārśvetivipulāṃ dadarśa mahatīṃ śilām
तरसा तां समुत्पाट्य चिक्षेप बलवद्बली । तां शरैर्दशभिः क्रुद्धस्ताडयामास राक्षसः
tarasā tāṃ samutpāṭya cikṣepa balavadbalī | tāṃ śarairdaśabhiḥ kruddhastāḍayāmāsa rākṣasaḥ
विपन्नं कर्म तद्दृष्ट्वा हनुमांश्चण्डविक्रमः । सालं विपुलमुत्पाट्य भ्रामयामास वीर्यवान्
vipannaṃ karma taddṛṣṭvā hanumāṃścaṇḍavikramaḥ | sālaṃ vipulamutpāṭya bhrāmayāmāsa vīryavān
भ्रामयन्तं कपिं दृष्ट्वा सालवृक्षं महाबलम् । चिक्षेप सुबहून् बाणान् जम्बुमाली महाबलः
bhrāmayantaṃ kapiṃ dṛṣṭvā sālavṛkṣaṃ mahābalam | cikṣepa subahūn bāṇān jambumālī mahābalaḥ
सालं चतुर्भिश्चिच्छेद वानरं पञ्चभिर्भुजे । शिरस्येकेन बाणेन दशभिस्तु स्तनान्तरे
sālaṃ caturbhiściccheda vānaraṃ pañcabhirbhuje | śirasyekena bāṇena daśabhistu stanāntare
स शरैः पूरिततनुः क्रोधेन महता वृतः । तमेव परिघं गृह्य भ्रामयामास वेगतः
sa śaraiḥ pūritatanuḥ krodhena mahatā vṛtaḥ | tameva parighaṃ gṛhya bhrāmayāmāsa vegataḥ
अतिवेगोतिवेगेन भ्रामयित्वा बलोत्कटः । परिघं पातयामास जम्बुमालेर्महोरसि
ativegotivegena bhrāmayitvā balotkaṭaḥ | parighaṃ pātayāmāsa jambumālermahorasi
तस्य चैव शिरो नास्ति न बाहू न च जानुनी । न धनुर्नरथो नाश्वास्तत्रादृश्यन्त नेषवः
tasya caiva śiro nāsti na bāhū na ca jānunī | na dhanurnaratho nāśvāstatrādṛśyanta neṣavaḥ
स हतस्तरसा तेन जम्बुमाली महाबलः । पपात निहतो भूवौ चूर्णिताङ्गविभूषणः
sa hatastarasā tena jambumālī mahābalaḥ | papāta nihato bhūvau cūrṇitāṅgavibhūṣaṇaḥ
जम्बुमालिं च निहतं किङ्करांश्च महाबलान् । चुक्रोध रावणः श्रुत्वा कोपसंरक्त लोचनः
jambumāliṃ ca nihataṃ kiṅkarāṃśca mahābalān | cukrodha rāvaṇaḥ śrutvā kopasaṃrakta locanaḥ
स रोषसंवर्तितताम्रलोचनः प्रहस्त पुत्रे निहते महाबले । अमात्यपुत्रानतिवीर्यविक्रमान् समादिदेशाशु निशाचरेश्वरः
sa roṣasaṃvartitatāmralocanaḥ prahasta putre nihate mahābale | amātyaputrānativīryavikramān samādideśāśu niśācareśvaraḥ
ततस्ते राक्षसेन्द्रेण चोदिता मन्त्रिणः सुताः। निर्ययुर्भवनात् तस्मात् सप्त सप्तार्चिवर्चसः
tataste rākṣasendreṇa coditā mantriṇaḥ sutāḥ| niryayurbhavanāt tasmāt sapta saptārcivarcasaḥ
महद्बलपरीवारा धनुष्मन्तो महाबलाः। कृतास्त्रास्त्रविदां श्रेष्ठाः परस्परजयैषिणः
mahadabalaparīvārā dhanuṣmanto mahābalāḥ| kṛtāstrāstravidāṃ śreṣṭhāḥ parasparajayaiṣiṇaḥ
हेमजालपरिक्षिप्तैर्ध्वजवद्भिः पताकिभिः। तोयदस्वननिर्घोषैर्वाजियुक्तैर्महारथैः
hemajālaparikṣiptairdhvajavadbhiḥ patākibhiḥ| toyadasvananirghoṣairvājiyuktairmahārathaiḥ
तप्तकाञ्चनचित्राणि चापान्यमितविक्रमाः। विस्फारयन्तः संहृष्टास्तडिद्वन्त इवाम्बुदाः
taptakāñcanacitrāṇi cāpānyamitavikramāḥ| visphārayantaḥ saṃhṛṣṭāstaḍidvanta ivāmbudāḥ
जनन्यस्तास्ततस्तेषां विदित्वा किंकरान् हतान्। बभूवुः शोकसम्भ्रान्ताः सबान्धवसुहृज्जनाः
jananyastāstatasteṣāṃ viditvā kiṃkarān hatān| babhūvuḥ śokasambhrāntāḥ sabāndhavasuhṛjjanāḥ
ते परस्परसंघर्षात् तप्तकाञ्चनभूषणाः। अभिपेतुर्हनूमन्तं तोरणस्थमवस्थितम्
te parasparasaṃgharṣāt taptakāñcanabhūṣaṇāḥ| abhipeturhanūmantaṃ toraṇasthamavasthitam
सृजन्तो बाणवृष्टिं ते रथगर्जितनिःस्वनाः। प्रावृट्काल इवाम्भोदा विचेरुर्नैर्ऋताम्बुदाः
sṛjanto bāṇavṛṣṭiṃ te rathagarjitaniḥsvanāḥ| prāvṛṭkāla ivāmbhodā vicerurnairṛtāmbudāḥ
अवकीर्णस्ततस्ताभिर्हनूमान् शरवृष्टिभिः। अभवत् संवृताकारः शैलराडिव वृष्टिभिः
avakīrṇastatastābhirhanūmān śaravṛṣṭibhiḥ| abhavat saṃvṛtākāraḥ śailarāḍiva vṛṣṭibhiḥ
स शरान् वञ्चयामास तेषामाशुचरः कपिः। रथवेगांश्च वीराणां विचरन् विमलेऽम्बरे
sa śarān vañcayāmāsa teṣāmāśucaraḥ kapiḥ| rathavegāṃśca vīrāṇāṃ vicaran vimale'mbare
स तैः क्रीडन् धनुष्मद्भिर्व्योम्नि वीरः प्रकाशते। धनुष्मद्भिर्यथा मेघैर्मारुतः प्रभुरम्बरे
sa taiḥ krīḍan dhanuṣmadbhirvyomni vīraḥ prakāśate| dhanuṣmadbhiryathā meghairmārutaḥ prabhurambare
स कृत्वा निनदं घोरं त्रासयंस्तां महाचमूम्। चकार हनुमान् वेगं तेषु रक्षःसु वीर्यवान्
sa kṛtvā ninadaṃ ghoraṃ trāsayaṃstāṃ mahācamūm| cakāra hanumān vegaṃ teṣu rakṣaḥsu vīryavān
तलेनाभिहनत् कांश्चित् पादैः कांश्चित् परंतपः। मुष्टिभिश्चाहनत् कांश्चिन्नखैः कांश्चिद् व्यदारयत्
talenābhihanat kāṃścit pādaiḥ kāṃścit paraṃtapaḥ| muṣṭibhiścāhanat kāṃścinnakhaiḥ kāṃścid vyadārayat
प्रममाथोरसा कांश्चिदूरुभ्यामपरानपि। केचित् तस्यैव नादेन तत्रैव पतिता भुवि
pramamāthorasā kāṃścidūrubhyāmaparānapi| kecit tasyaiva nādena tatraiva patitā bhuvi
ततस्तेष्ववसन् नेषु भूमौ निपतितेषु च। तत्सैन्यमगमत् सर्वं दिशो दश भयार्दितम्
tatasteṣvavasan neṣu bhūmau nipatiteṣu ca| tatsainyamagamat sarvaṃ diśo daśa bhayārditam
विनेदुर्विस्वरं नागा निपेतुर्भुवि वाजिनः। भग्ननीडध्वजच्छत्रैर्भूश्च कीर्णाभवद् रथैः
vinedurvisvaraṃ nāgā nipeturbhuvi vājinaḥ| bhagnanīḍadhvajacchatrairbhūśca kīrṇābhavad rathaiḥ
स्रवता रुधिरेणाथ स्रवन्त्यो दर्शिताः पथि। विविधैश्च स्वनैर्लङ्का ननाद विकृतं तदा
sravatā rudhireṇātha sravantyo darśitāḥ pathi| vividhaiśca svanairlaṅkā nanāda vikṛtaṃ tadā
स तान् प्रवृद्धान् विनिहत्य राक्षसान् महाबलश्चण्डपराक्रमः कपिः। युयुत्सुरन्यैः पुनरेव राक्षसै- स्तदेव वीरोऽभिजगाम तोरणम्
sa tān pravṛddhān vinihatya rākṣasān mahābalaścaṇḍaparākramaḥ kapiḥ| yuyutsuranyaiḥ punareva rākṣasai- stadeva vīro'bhijagāma toraṇam
हतान् मन्त्रिसुतान् बुद्ध्वा वानरेण महात्मना। रावणः संवृताकारश्चकार मतिमुत्तमाम्
hatān mantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā| rāvaṇaḥ saṃvṛtākāraścakāra matimuttamām
स विरूपाक्षयूपाक्षौ दुर्धरं चैव राक्षसम्। प्रघसं भासकर्णं च पञ्च सेनाग्रनायकान्
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam| praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañca senāgranāyakān
संदिदेश दशग्रीवो वीरान् नयविशारदान्। हनूमद्ग्रहणेऽव्यग्रान् वायुवेगसमान् युधि
saṃdideśa daśagrīvo vīrān nayaviśāradān| hanūmadgrahaṇe'vyagrān vāyuvegasamān yudhi
यात सेनाग्रगाः सर्वे महाबलपरिग्रहाः। सवाजिरथमातङ्गाः स कपिः शास्यतामिति
yāta senāgragāḥ sarve mahābalaparigrahāḥ| savājirathamātaṅgāḥ sa kapiḥ śāsyatāmiti
यत्तैश्च खलु भाव्यं स्यात् तमासाद्य वनालयम्। कर्म चापि समाधेयं देशकालाविरोधितम्
yattaiśca khalu bhāvyaṃ syāt tamāsādya vanālayam| karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhitam
न ह्यहं तं कपिं मन्ये कर्मणा प्रति तर्कयन्। सर्वथा तन्महद् भूतं महाबलपरिग्रहम्
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā prati tarkayan| sarvathā tanmahad bhūtaṃ mahābalaparigraham
वानरोऽयमिति ज्ञात्वा नहि शुद्ध्यति मे मनः। नैवाहं तं कपिं मन्ये यथेयं प्रस्तुता कथा
vānaro'yamiti jñātvā nahi śuddhyati me manaḥ| naivāhaṃ taṃ kapiṃ manye yatheyaṃ prastutā kathā
भवेदिन्द्रेण वा सृष्टमस्मदर्थं तपोबलात्। सनागयक्षगन्धर्वदेवासुरमहर्षयः
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt| sanāgayakṣagandharvadevāsuramaharṣayaḥ
युष्माभिः प्रहितैः सर्वैर्मया सह विनिर्जिताः। तैरवश्यं विधातव्यं व्यलीकं किंचिदेव नः
yuṣmābhiḥ prahitaiḥ sarvairmayā saha vinirjitāḥ| tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiṃcideva naḥ
तदेव नात्र संदेहः प्रसह्य परिगृह्यताम्। यात सेनाग्रगाः सर्वे महाबलपरिग्रहाः
tadeva nātra saṃdehaḥ prasahya parigṛhyatām| yāta senāgragāḥ sarve mahābalaparigrahāḥ
सवाजिरथमातङ्गाः स कपिः शास्यतामिति। नावमन्यो भवद्भिश्च कपिर्धीरपराक्रमः
savājirathamātaṅgāḥ sa kapiḥ śāsyatāmiti| nāvamanyo bhavadbhiśca kapirdhīraparākramaḥ
दृष्टा हि हरयः पूर्वे मया विपुलविक्रमाः। वाली च सह सुग्रीवो जाम्बवांश्च महाबलः
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrve mayā vipulavikramāḥ| vālī ca saha sugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ
नीलः सेनापतिश्चैव ये चान्ये द्विविदादयः। नैव तेषां गतिर्भीमा न तेजो न पराक्रमः
nīlaḥ senāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ| naiva teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ
न मतिर्न बलोत्साहो न रूपपरिकल्पनम्। महत्सत्त्वमिदं ज्ञेयं कपिरूपं व्यवस्थितम्
na matirna balotsāho na rūpaparikalpanam| mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam
प्रयत्नं महदास्थाय क्रियतामस्य निग्रहः। कामं लोकास्त्रयः सेन्द्राः ससुरासुरमानवाः
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ| kāmaṃ lokāstrayaḥ sendrāḥ sasurāsuramānavāḥ
भवतामग्रतः स्थातुं न पर्याप्ता रणाजिरे। तथापि तु नयज्ञेन जयमाकाङ्क्षता रणे
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire| tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe
आत्मा रक्ष्यः प्रयत्नेन युद्धसिद्धिर्हि चञ्चला। ते स्वामिवचनं सर्वे प्रतिगृह्य महौजसः
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā| te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ
समुत्पेतुर्महावेगा हुताशसमतेजसः। रथैश्च मत्तैर्नागैश्च वाजिभिश्च महाजवैः
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ| rathaiśca mattairnāgaiśca vājibhiśca mahājavaiḥ
शस्त्रैश्च विविधैस्तीक्ष्णैः सर्वैश्चोपहिता बलैः। ततस्तु ददृशुर्वीरा दीप्यमानं महाकपिम्
śastraiśca vividhaistīkṣṇaiḥ sarvaiścopahitā balaiḥ| tatastu dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim
रश्मिमन्तमिवोद्यन्तं स्वतेजोरश्मिमालिनम्। तोरणस्थं महावेगं महासत्त्वं महाबलम्
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam| toraṇasthaṃ mahāvegaṃ mahāsattvaṃ mahābalam
महामतिं महोत्साहं महाकायं महाभुजम्। तं समीक्ष्यैव ते सर्वे दिक्षु सर्वास्ववस्थिताः
mahāmatiṃ mahotsāhaṃ mahākāyaṃ mahābhujam| taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ
तैस्तैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः। तस्य पञ्चायसास्तीक्ष्णाः सिताः पीतमुखाः शराः। शिरस्युत्पलपत्राभा दुर्धरेण निपातिताः
taistaiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ| tasya pañcāyasāstīkṣṇāḥ sitāḥ pītamukhāḥ śarāḥ| śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ
स तैः पञ्चभिराविद्धः शरैः शिरसि वानरः। उत्पपात नदन् व्योम्नि दिशो दश विनादयन्
sa taiḥ pañcabhirāviddhaḥ śaraiḥ śirasi vānaraḥ| utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan
ततस्तु दुर्धरो वीरः सरथः सज्जकार्मुकः। किरन् शरशतैर्नैकैरभिपेदे महाबलः
tatastu durdharo vīraḥ sarathaḥ sajjakārmukaḥ| kiran śaraśatairnaikairabhipede mahābalaḥ
स कपिर्वारयामास तं व्योम्नि शरवर्षिणम्। वृष्टिमन्तं पयोदान्ते पयोदमिव मारुतः
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam| vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ
अर्द्यमानस्ततस्तेन दुर्धरेणानिलात्मजः। चकार निनदं भूयो व्यवर्धत च वीर्यवान्
ardyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ| cakāra ninadaṃ bhūyo vyavardhata ca vīryavān
स दूरं सहसोत्पत्य दुर्धरस्य रथे हरिः। निपपात महावेगो विद्युद्राशिर्गिराविव
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ| nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva
ततः स मथिताष्टाश्वं रथं भग्नाक्षकूबरम्। विहाय न्यपतद् भूमौ दुर्धरस्त्यक्तजीवितः
tataḥ sa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram| vihāya nyapatad bhūmau durdharastyaktajīvitaḥ
तं विरूपाक्षयूपाक्षौ दृष्ट्वा निपतितं भुवि। तौ जातरोषौ दुर्धर्षावुत्पेततुररिंदमौ
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi| tau jātaroṣau durdharṣāvutpetaturariṃdamau
स ताभ्यां सहसोत्प्लुत्य विष्ठितो विमलेऽम्बरे। मुद्गराभ्यां महाबाहुर्वक्षस्यभिहतः कपिः
sa tābhyāṃ sahasotplutya viṣṭhito vimale'mbare| mudagarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ
तयोर्वेगवतोर्वेगं निहत्य स महाबलः। निपपात पुनर्भूमौ सुपर्ण इव वेगितः
tayorvegavatorvegaṃ nihatya sa mahābalaḥ| nipapāta punarbhūmau suparṇa iva vegitaḥ
स सालवृक्षमासाद्य समुत्पाट्य च वानरः। तावुभौ राक्षसौ वीरौ जघान पवनात्मजः
sa sālavṛkṣamāsādya samutpāṭya ca vānaraḥ| tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ
ततस्तांस्त्रीन् हतान् ज्ञात्वा वानरेण तरस्विना। अभिपेदे महावेगः प्रहस्य प्रघसो बली
tatastāṃstrīn hatān jñātvā vānareṇa tarasvinā| abhipede mahāvegaḥ prahasya praghaso balī
भासकर्णश्च संक्रुद्धः शूलमादाय वीर्यवान्। एकतः कपिशार्दूलं यशस्विनमवस्थितौ
bhāsakarṇaśca saṃkruddhaḥ śūlamādāya vīryavān| ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitau
पट्टिशेन शिताग्रेण प्रघसः प्रत्यपोथयत्। भासकर्णश्च शूलेन राक्षसः कपिकुञ्जरम्
paṭṭiśena śitāgreṇa praghasaḥ pratyapothayat| bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapikuñjaram
स ताभ्यां विक्षतैर्गात्रैरसृग्दिग्धतनूरुहः। अभवद् वानरः क्रुद्धो बालसूर्यसमप्रभः
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ| abhavad vānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ
समुत्पाट्य गिरेः शृङ्गं समृगव्यालपादपम्। जघान हनुमान् वीरो राक्षसौ कपिकुञ्जरः। गिरिशृङ्गसुनिष्पिष्टौ तिलशस्तौ बभूवतुः
samutpāṭya gireḥ śṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam| jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ| giriśṛṅgasuniṣpiṣṭau tilaśastau babhūvatuḥ
ततस्तेष्ववसन्नेषु सेनापतिषु पञ्चसु। बलं तदवशेषं तु नाशयामास वानरः
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu| balaṃ tadavaśeṣaṃ tu nāśayāmāsa vānaraḥ
अश्वैरश्वान् गजैर्नागान् योधैर्योधान् रथै रथान्। स कपिर्नाशयामास सहस्राक्ष इवासुरान्
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathai rathān| sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān
हयैर्नागैस्तुरंगैश्च भग्नाक्षैश्च महारथैः। हतैश्च राक्षसैर्भूमी रुद्धमार्गा समन्ततः
hayairnāgaisturaṃgaiśca bhagnākṣaiśca mahārathaiḥ| hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ
ततः कपिस्तान् ध्वजिनीपतीन् रणे निहत्य वीरान् सबलान् सवाहनान्। तथैव वीरः परिगृह्य तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये
tataḥ kapistān dhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrān sabalān savāhanān| tathaiva vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye
सेनापतीन् पञ्च स तु प्रमापितान् हनूमता सानुचरान् सवाहनान्। निशम्य राजा समरोद्धतोन्मुखं कुमारमक्षं प्रसमैक्षताक्षम्
senāpatīn pañca sa tu pramāpitān hanūmatā sānucarān savāhanān| niśamya rājā samaroddhatonmukhaṃ kumāramakṣaṃ prasamaikṣatākṣam
स तस्य दृष्ट्यर्पणसम्प्रचोदितः प्रतापवान् काञ्चनचित्रकार्मुकः। समुत्पपाताथ सदस्युदीरितो द्विजातिमुख्यैर्हविषेव पावकः
sa tasya dṛṣṭyarpaṇasampracoditaḥ pratāpavān kāñcanacitrakārmukaḥ| samutpapātātha sadasyudīrito dvijātimukhyairhaviṣeva pāvakaḥ
ततो महान् बालदिवाकरप्रभं प्रतप्तजाम्बूनदजालसंततम्। रथं समास्थाय ययौ स वीर्यवान् महाहरिं तं प्रति नैर्ऋतर्षभः
tato mahān bāladivākaraprabhaṃ prataptajāmbūnadajālasaṃtatam| rathaṃ samāsthāya yayau sa vīryavān mahāhariṃ taṃ prati nairṛtarṣabhaḥ
ततस्तपःसंग्रहसंचयार्जितं प्रतप्तजाम्बूनदजालचित्रितम्। पताकिनं रत्नविभूषितध्वजं मनोजवाष्टाश्ववरैः सुयोजितम्
tatastapaḥsaṃgrahasaṃcayārjitaṃ prataptajāmbūnadajālacitritam| patākinaṃ ratnavibhūṣitadhvajaṃ manojavāṣṭāśvavaraiḥ suyojitam
सुरासुराधृष्यमसङ्गचारिणं तडित्प्रभं व्योमचरं समाहितम्। सतूणमष्टासिनिबद्धबन्धुरं यथाक्रमावेशितशक्तितोमरम्
surāsurādhṛṣyamasaṅgacāriṇaṃ taḍitprabhaṃ vyomacaraṃ samāhitam| satūṇamaṣṭāsinibaddhabandhuraṃ yathākramāveśitaśaktitomaram
विराजमानं प्रतिपूर्णवस्तुना सहेमदाम्ना शशिसूर्यवर्चसा। दिवाकराभं रथमास्थितस्ततः स निर्जगामामरतुल्यविक्रमः
virājamānaṃ pratipūrṇavastunā sahemadāmnā śaśisūryavarcasā| divākarābhaṃ rathamāsthitastataḥ sa nirjagāmāmaratulyavikramaḥ
स पूरयन् खं च महीं च साचलां तुरङ्गमातङ्गमहारथस्वनैः। बलैः समेतैः सहतोरणस्थितं समर्थमासीनमुपागमत् कपिम्
sa pūrayan khaṃ ca mahīṃ ca sācalāṃ turaṅgamātaṅgamahārathasvanaiḥ| balaiḥ sametaiḥ sahatoraṇasthitaṃ samarthamāsīnamupāgamat kapim
स तं समासाद्य हरिं हरीक्षणो युगान्तकालाग्निमिव प्रजाक्षये। अवस्थितं विस्मितजातसम्भ्रमं समैक्षताक्षो बहुमानचक्षुषा
sa taṃ samāsādya hariṃ harīkṣaṇo yugāntakālāgnimiva prajākṣaye| avasthitaṃ vismitajātasambhramaṃ samaikṣatākṣo bahumānacakṣuṣā
स तस्य वेगं च कपेर्महात्मनः पराक्रमं चारिषु रावणात्मजः। विचारयन् स्वं च बलं महाबलो युगक्षये सूर्य इवाभिवर्धत
sa tasya vegaṃ ca kapermahātmanaḥ parākramaṃ cāriṣu rāvaṇātmajaḥ| vicārayan svaṃ ca balaṃ mahābalo yugakṣaye sūrya ivābhivardhata
स जातमन्युः प्रसमीक्ष्य विक्रमं स्थितः स्थिरः संयति दुर्निवारणम्। समाहितात्मा हनुमन्तमाहवे प्रचोदयामास शितैः शरैस्त्रिभिः
sa jātamanyuḥ prasamīkṣya vikramaṃ sthitaḥ sthiraḥ saṃyati durnivāraṇam| samāhitātmā hanumantamāhave pracodayāmāsa śitaiḥ śaraistribhiḥ
ततः कपिं तं प्रसमीक्ष्य गर्वितं जितश्रमं शत्रुपराजयोचितम्। अवैक्षताक्षः समुदीर्णमानसं सबाणपाणिः प्रगृहीतकार्मुकः
tataḥ kapiṃ taṃ prasamīkṣya garvitaṃ jitaśramaṃ śatruparājayocitam| avaikṣatākṣaḥ samudīrṇamānasaṃ sabāṇapāṇiḥ pragṛhītakārmukaḥ
स हेमनिष्काङ्गदचारुकुण्डलः समाससादाशुपराक्रमः कपिम्। तयोर्बभूवाप्रतिमः समागमः सुरासुराणामपि सम्भ्रमप्रदः
sa hemaniṣkāṅgadacārukuṇḍalaḥ samāsasādāśuparākramaḥ kapim| tayorbabhūvāpratimaḥ samāgamaḥ surāsurāṇāmapi sambhramapradaḥ
ररास भूमिर्न तताप भानुमान् ववौ न वायुः प्रचचाल चाचलः। कपेः कुमारस्य च वीर्यसंयुगं ननाद च द्यौरुदधिश्च चुक्षुभे
rarāsa bhūmirna tatāpa bhānumān vavau na vāyuḥ pracacāla cācalaḥ| kapeḥ kumārasya ca vīryasaṃyugaṃ nanāda ca dyaurudadhiśca cukṣubhe
स तस्य वीरः सुमुखान् पतत्रिणः सुवर्णपुङ्खान् सविषानिवोरगान्। समाधिसंयोगविमोक्षतत्त्ववि- च्छरानथ त्रीन् कपिमूर्ध्न्यताडयत्
sa tasya vīraḥ sumukhān patatriṇaḥ suvarṇapuṅkhān saviṣānivoragān| samādhisaṃyogavimokṣatattvavi- ccharānatha trīn kapimūrdhnyatāḍayat
स तैः शरैर्मूर्ध्नि समं निपातितैः क्षरन्नसृग्दिग्धविवृत्तनेत्रः। नवोदितादित्यनिभः शरांशुमान् व्यराजतादित्य इवांशुमालिकः
sa taiḥ śarairmūrdhni samaṃ nipātitaiḥ kṣarannasṛgdigdhavivṛttanetraḥ| navoditādityanibhaḥ śarāṃśumān vyarājatāditya ivāṃśumālikaḥ
ततः प्लवङ्गाधिपमन्त्रिसत्तमः समीक्ष्य तं राजवरात्मजं रणे। उदग्रचित्रायुधचित्रकार्मुकं जहर्ष चापूर्यत चाहवोन्मुखः
tataḥ plavaṅgādhipamantrisattamaḥ samīkṣya taṃ rājavarātmajaṃ raṇe| udagracitrāyudhacitrakārmukaṃ jaharṣa cāpūryata cāhavonmukhaḥ
स मन्दराग्रस्थ इवांशुमाली विवृद्धकोपो बलवीर्यसंवृतः। कुमारमक्षं सबलं सवाहनं ददाह नेत्राग्निमरीचिभिस्तदा
sa mandarāgrastha ivāṃśumālī vivṛddhakopo balavīryasaṃvṛtaḥ| kumāramakṣaṃ sabalaṃ savāhanaṃ dadāha netrāgnimarīcibhistadā
ततः स बाणासनशक्रकार्मुकः शरप्रवर्षो युधि राक्षसाम्बुदः। शरान् मुमोचाशु हरीश्वराचले बलाहको वृष्टिमिवाचलोत्तमे
tataḥ sa bāṇāsanaśakrakārmukaḥ śarapravarṣo yudhi rākṣasāmbudaḥ| śarān mumocāśu harīśvarācale balāhako vṛṣṭimivācalottame
कपिस्ततस्तं रणचण्डविक्रमं प्रवृद्धतेजोबलवीर्यसायकम्। कुमारमक्षं प्रसमीक्ष्य संयुगे ननाद हर्षाद् घनतुल्यनिःस्वनः
kapistatastaṃ raṇacaṇḍavikramaṃ pravṛddhatejobalavīryasāyakam| kumāramakṣaṃ prasamīkṣya saṃyuge nanāda harṣād ghanatulyaniḥsvanaḥ
स बालभावाद् युधि वीर्यदर्पितः प्रवृद्धमन्युः क्षतजोपमेक्षणः। समाससादाप्रतिमं रणे कपिं गजो महाकूपमिवावृतं तृणैः
sa bālabhāvād yudhi vīryadarpitaḥ pravṛddhamanyuḥ kṣatajopamekṣaṇaḥ| samāsasādāpratimaṃ raṇe kapiṃ gajo mahākūpamivāvṛtaṃ tṛṇaiḥ
स तेन बाणैः प्रसभं निपातितै- श्चकार नादं घननादनिःस्वनः। समुत्सहेनाशु नभः समारुजन् भुजोरुविक्षेपणघोरदर्शनः
sa tena bāṇaiḥ prasabhaṃ nipātitai- ścakāra nādaṃ ghananādaniḥsvanaḥ| samutsahenāśu nabhaḥ samārujan bhujoruvikṣepaṇaghoradarśanaḥ
तमुत्पतन्तं समभिद्रवद् बली स राक्षसानां प्रवरः प्रतापवान्। रथी रथश्रेष्ठतरः किरन् शरैः पयोधरः शैलमिवाश्मवृष्टिभिः
tamutpatantaṃ samabhidravad balī sa rākṣasānāṃ pravaraḥ pratāpavān| rathī rathaśreṣṭhataraḥ kiran śaraiḥ payodharaḥ śailamivāśmavṛṣṭibhiḥ
स ताञ्छरांस्तस्य हरिर्विमोक्षयं- श्चचार वीरः पथि वायुसेविते। शरान्तरे मारुतवद् विनिष्पतन् मनोजवः संयति भीमविक्रमः
sa tāñcharāṃstasya harirvimokṣayaṃ- ścacāra vīraḥ pathi vāyusevite| śarāntare mārutavad viniṣpatan manojavaḥ saṃyati bhīmavikramaḥ
तमात्तबाणासनमाहवोन्मुखं खमास्तृणन्तं विविधैः शरोत्तमैः। अवैक्षताक्षं बहुमानचक्षुषा जगाम चिन्तां स च मारुतात्मजः
tamāttabāṇāsanamāhavonmukhaṃ khamāstṛṇantaṃ vividhaiḥ śarottamaiḥ| avaikṣatākṣaṃ bahumānacakṣuṣā jagāma cintāṃ sa ca mārutātmajaḥ
ततः शरैर्भिन्नभुजान्तरः कपिः कुमारवर्येण महात्मना नदन्। महाभुजः कर्मविशेषतत्त्वविद् विचिन्तयामास रणे पराक्रमम्
tataḥ śarairbhinnabhujāntaraḥ kapiḥ kumāravaryeṇa mahātmanā nadan| mahābhujaḥ karmaviśeṣatattvavid vicintayāmāsa raṇe parākramam
अबालवद् बालदिवाकरप्रभः करोत्ययं कर्म महन्महाबलः। न चास्य सर्वाहवकर्मशालिनः प्रमापणे मे मतिरत्र जायते
abālavad bāladivākaraprabhaḥ karotyayaṃ karma mahanmahābalaḥ| na cāsya sarvāhavakarmaśālinaḥ pramāpaṇe me matiratra jāyate
अयं महात्मा च महांश्च वीर्यतः समाहितश्चातिसहश्च संयुगे। असंशयं कर्मगुणोदयादयं सनागयक्षैर्मुनिभिश्च पूजितः
ayaṃ mahātmā ca mahāṃśca vīryataḥ samāhitaścātisahaśca saṃyuge| asaṃśayaṃ karmaguṇodayādayaṃ sanāgayakṣairmunibhiśca pūjitaḥ
पराक्रमोत्साहविवृद्धमानसः- समीक्षते मां प्रमुखोऽग्रतः स्थितः। पराक्रमो ह्यस्य मनांसि कम्पयेत् सुरासुराणामपि शीघ्रकारिणः
parākramotsāhavivṛddhamānasaḥ- samīkṣate māṃ pramukho'grataḥ sthitaḥ| parākramo hyasya manāṃsi kampayet surāsurāṇāmapi śīghrakāriṇaḥ
न खल्वयं नाभिभवेदुपेक्षितः पराक्रमो ह्यस्य रणे विवर्धते। प्रमापणं ह्यस्य ममाद्य रोचते न वर्धमानोऽग्निरुपेक्षितुं क्षमः
na khalvayaṃ nābhibhavedupekṣitaḥ parākramo hyasya raṇe vivardhate| pramāpaṇaṃ hyasya mamādya rocate na vardhamāno'gnirupekṣituṃ kṣamaḥ
इति प्रवेगं तु परस्य तर्कयन् स्वकर्मयोगं च विधाय वीर्यवान्। चकार वेगं तु महाबलस्तदा मतिं च चक्रेऽस्य वधे तदानीम्
iti pravegaṃ tu parasya tarkayan svakarmayogaṃ ca vidhāya vīryavān| cakāra vegaṃ tu mahābalastadā matiṃ ca cakre'sya vadhe tadānīm
स तस्य तानष्ट वरान् महाहयान् समाहितान् भारसहान् विवर्तने। जघान वीरः पथि वायुसेविते तलप्रहारैः पवनात्मजः कपिः
sa tasya tānaṣṭa varān mahāhayān samāhitān bhārasahān vivartane| jaghāna vīraḥ pathi vāyusevite talaprahāraiḥ pavanātmajaḥ kapiḥ
ततस्तलेनाभिहतो महारथः स तस्य पिङ्गाधिपमन्त्रिनिर्जितः। स भग्ननीडः परिवृत्तकूबरः पपात भूमौ हतवाजिरम्बरात्
tatastalenābhihato mahārathaḥ sa tasya piṅgādhipamantrinirjitaḥ| sa bhagnanīḍaḥ parivṛttakūbaraḥ papāta bhūmau hatavājirambarāt
स तं परित्यज्य महारथो रथं सकार्मुकः खड्गधरः खमुत्पतन्। ततोऽभियोगादृषिरुग्रवीर्यवान् विहाय देहं मरुतामिवालयम्
sa taṃ parityajya mahāratho rathaṃ sakārmukaḥ khaḍgadharaḥ khamutpatan| tato'bhiyogādṛṣirugravīryavān vihāya dehaṃ marutāmivālayam
कपिस्ततस्तं विचरन्तमम्बरे पतत्त्रिराजानिलसिद्धसेविते। समेत्य तं मारुतवेगविक्रमः क्रमेण जग्राह च पादयोर्दृढम्
kapistatastaṃ vicarantamambare patattrirājānilasiddhasevite| sametya taṃ mārutavegavikramaḥ krameṇa jagrāha ca pādayordṛḍham
स तं समाविध्य सहस्रशः कपि- र्महोरगं गृह्य इवाण्डजेश्वरः। मुमोच वेगात् पितृतुल्यविक्रमो महीतले संयति वानरोत्तमः
sa taṃ samāvidhya sahasraśaḥ kapi- rmahoragaṃ gṛhya ivāṇḍajeśvaraḥ| mumoca vegāt pitṛtulyavikramo mahītale saṃyati vānarottamaḥ
स भग्नबाहूरुकटीपयोधरः क्षरन्नसृङ्निर्मथितास्थिलोचनः। सम्भिन्नसंधिः प्रविकीर्णबन्धनो हतः क्षितौ वायुसुतेन राक्षसः
sa bhagnabāhūrukaṭīpayodharaḥ kṣarannasṛṅnirmathitāsthilocanaḥ| sambhinnasaṃdhiḥ pravikīrṇabandhano hataḥ kṣitau vāyusutena rākṣasaḥ
महाकपिर्भूमितले निपीड्य तं चकार रक्षोऽधिपतेर्महद्भयम्। महर्षिभिश्चक्रचरैः समागतैः समेत्य भूतैश्च सयक्षपन्नगैः। सुरैश्च सेन्द्रैर्भृशजातविस्मयै- र्हते कुमारे स कपिर्निरीक्षितः
mahākapirbhūmitale nipīḍya taṃ cakāra rakṣo'dhipatermahadbhayam| maharṣibhiścakracaraiḥ samāgataiḥ sametya bhūtaiśca sayakṣapannagaiḥ| suraiśca sendrairbhṛśajātavismayai- rhate kumāre sa kapirnirīkṣitaḥ
निहत्य तं वज्रिसुतोपमं रणे कुमारमक्षं क्षतजोपमेक्षणम्। तदेव वीरोऽभिजगाम तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये
nihatya taṃ vajrisutopamaṃ raṇe kumāramakṣaṃ kṣatajopamekṣaṇam| tadeva vīro'bhijagāma toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye
ततस्तु रक्षोऽधिपतिर्महात्मा हनूमताक्षे निहते कुमारे। मनः समाधाय स देवकल्पं समादिदेशेन्द्रजितं सरोषः
tatastu rakṣo'dhipatirmahātmā hanūmatākṣe nihate kumāre| manaḥ samādhāya sa devakalpaṃ samādideśendrajitaṃ saroṣaḥ
त्वमस्त्रविच्छस्त्रभृतां वरिष्ठः सुरासुराणामपि शोकदाता। सुरेषु सेन्द्रेषु च दृष्टकर्मा पितामहाराधनसंचितास्त्रः
tvamastravicchastrabhṛtāṃ variṣṭhaḥ surāsurāṇāmapi śokadātā| sureṣu sendreṣu ca dṛṣṭakarmā pitāmahārādhanasaṃcitāstraḥ
त्वदस्त्रबलमासाद्य ससुराः समरुद्गणाः। न शेकुः समरे स्थातुं सुरेश्वरसमाश्रिताः
tvadastrabalamāsādya sasurāḥ samarudagaṇāḥ| na śekuḥ samare sthātuṃ sureśvarasamāśritāḥ
न कश्चित् त्रिषु लोकेषु संयुगे न गतश्रमः। भुजवीर्याभिगुप्तश्च तपसा चाभिरक्षितः। देशकालप्रधानश्च त्वमेव मतिसत्तमः
na kaścit triṣu lokeṣu saṃyuge na gataśramaḥ| bhujavīryābhiguptaśca tapasā cābhirakṣitaḥ| deśakālapradhānaśca tvameva matisattamaḥ
न तेऽस्त्यशक्यं समरेषु कर्मणां न तेऽस्त्यकार्यं मतिपूर्वमन्त्रणे। न सोऽस्ति कश्चित् त्रिषु संग्रहेषु न वेद यस्तेऽस्त्रबलं बलं च
na te'styaśakyaṃ samareṣu karmaṇāṃ na te'styakāryaṃ matipūrvamantraṇe| na so'sti kaścit triṣu saṃgraheṣu na veda yaste'strabalaṃ balaṃ ca
ममानुरूपं तपसो बलं च ते पराक्रमश्चास्त्रबलं च संयुगे। न त्वां समासाद्य रणावमर्दे मनः श्रमं गच्छति निश्चितार्थम्
mamānurūpaṃ tapaso balaṃ ca te parākramaścāstrabalaṃ ca saṃyuge| na tvāṃ samāsādya raṇāvamarde manaḥ śramaṃ gacchati niścitārtham
निहताः किंकराः सर्वे जम्बुमाली च राक्षसः। अमात्यपुत्रा वीराश्च पञ्च सेनाग्रगामिनः
nihatāḥ kiṃkarāḥ sarve jambumālī ca rākṣasaḥ| amātyaputrā vīrāśca pañca senāgragāminaḥ
बलानि सुसमृद्धानि साश्वनागरथानि च। सहोदरस्ते दयितः कुमारोऽक्षश्च सूदितः। न तु तेष्वेव मे सारो यस्त्वय्यरिनिषूदन
balāni susamṛddhāni sāśvanāgarathāni ca| sahodaraste dayitaḥ kumāro'kṣaśca sūditaḥ| na tu teṣveva me sāro yastvayyariniṣūdana
इदं च दृष्ट्वा निहतं महद् बलं कपेः प्रभावं च पराक्रमं च। त्वमात्मनश्चापि निरीक्ष्य सारं कुरुष्व वेगं स्वबलानुरूपम्
idaṃ ca dṛṣṭvā nihataṃ mahad balaṃ kapeḥ prabhāvaṃ ca parākramaṃ ca| tvamātmanaścāpi nirīkṣya sāraṃ kuruṣva vegaṃ svabalānurūpam
बलावमर्दस्त्वयि संनिकृष्टे यथा गते शाम्यति शान्तशत्रौ। तथा समीक्ष्यात्मबलं परं च समारभस्वास्त्रभृतां वरिष्ठ
balāvamardastvayi saṃnikṛṣṭe yathā gate śāmyati śāntaśatrau| tathā samīkṣyātmabalaṃ paraṃ ca samārabhasvāstrabhṛtāṃ variṣṭha
न वीर सेना गणशो च्यवन्ति न वज्रमादाय विशालसारम्। न मारुतस्यास्ति गतिप्रमाणं न चाग्निकल्पः करणेन हन्तुम्
na vīra senā gaṇaśo cyavanti na vajramādāya viśālasāram| na mārutasyāsti gatipramāṇaṃ na cāgnikalpaḥ karaṇena hantum
तमेवमर्थं प्रसमीक्ष्य सम्यक् स्वकर्मसाम्याद्धि समाहितात्मा। स्मरंश्च दिव्यं धनुषोऽस्य वीर्यं व्रजाक्षतं कर्म समारभस्व
tamevamarthaṃ prasamīkṣya samyak svakarmasāmyāddhi samāhitātmā| smaraṃśca divyaṃ dhanuṣo'sya vīryaṃ vrajākṣataṃ karma samārabhasva
न खल्वियं मतिश्रेष्ठ यत्त्वां सम्प्रेषयाम्यहम्। इयं च राजधर्माणां क्षत्रस्य च मतिर्मता
na khalviyaṃ matiśreṣṭha yattvāṃ sampreṣayāmyaham| iyaṃ ca rājadharmāṇāṃ kṣatrasya ca matirmatā
नानाशस्त्रेषु संग्रामे वैशारद्यमरिंदम। अवश्यमेव बोद्धव्यं काम्यश्च विजयो रणे
nānāśastreṣu saṃgrāme vaiśāradyamariṃdama| avaśyameva boddhavyaṃ kāmyaśca vijayo raṇe
ततः पितुस्तद्वचनं निशम्य प्रदक्षिणं दक्षसुतप्रभावः। चकार भर्तारमतित्वरेण रणाय वीरः प्रतिपन्नबुद्धिः
tataḥ pitustadvacanaṃ niśamya pradakṣiṇaṃ dakṣasutaprabhāvaḥ| cakāra bhartāramatitvareṇa raṇāya vīraḥ pratipannabuddhiḥ
ततस्तैः स्वगणैरिष्टैरिन्द्रजित् प्रतिपूजितः। युद्धोद्धतकृतोत्साहः संग्रामं सम्प्रपद्यत
tatastaiḥ svagaṇairiṣṭairindrajit pratipūjitaḥ| yuddhoddhatakṛtotsāhaḥ saṃgrāmaṃ samprapadyata
श्रीमान् पद्मविशालाक्षो राक्षसाधिपतेः सुतः। निर्जगाम महातेजाः समुद्र इव पर्वणि
śrīmān padmaviśālākṣo rākṣasādhipateḥ sutaḥ| nirjagāma mahātejāḥ samudra iva parvaṇi
स पक्षिराजोपमतुल्यवेगै- र्व्याघ्रैश्चतुर्भिः स तु तीक्ष्णदंष्ट्रैः। रथं समायुक्तमसह्यवेगः समारुरोहेन्द्रजिदिन्द्रकल्पः
sa pakṣirājopamatulyavegai- rvyāghraiścaturbhiḥ sa tu tīkṣṇadaṃṣṭraiḥ| rathaṃ samāyuktamasahyavegaḥ samārurohendrajidindrakalpaḥ
स रथी धन्विनां श्रेष्ठः शस्त्रज्ञोऽस्त्रविदां वरः। रथेनाभिययौ क्षिप्रं हनूमान् यत्र सोऽभवत्
sa rathī dhanvināṃ śreṣṭhaḥ śastrajño'stravidāṃ varaḥ| rathenābhiyayau kṣipraṃ hanūmān yatra so'bhavat
स तस्य रथनिर्घोषं ज्यास्वनं कार्मुकस्य च। निशम्य हरिवीरोऽसौ सम्प्रहृष्टतरोऽभवत्
sa tasya rathanirghoṣaṃ jyāsvanaṃ kārmukasya ca| niśamya harivīro'sau samprahṛṣṭataro'bhavat
इन्द्रजिच्चापमादाय शितशल्यांश्च सायकान्। हनूमन्तमभिप्रेत्य जगाम रणपण्डितः
indrajiccāpamādāya śitaśalyāṃśca sāyakān| hanūmantamabhipretya jagāma raṇapaṇḍitaḥ
तस्मिंस्ततः संयति जातहर्षे रणाय निर्गच्छति बाणपाणौ। दिशश्च सर्वाः कलुषा बभूवु- र्मृगाश्च रौद्रा बहुधा विनेदुः
tasmiṃstataḥ saṃyati jātaharṣe raṇāya nirgacchati bāṇapāṇau| diśaśca sarvāḥ kaluṣā babhūvu- rmṛgāśca raudrā bahudhā vineduḥ
समागतास्तत्र तु नागयक्षा महर्षयश्चक्रचराश्च सिद्धाः। नभः समावृत्य च पक्षिसङ्घा विनेदुरुच्चैः परमप्रहृष्टाः
samāgatāstatra tu nāgayakṣā maharṣayaścakracarāśca siddhāḥ| nabhaḥ samāvṛtya ca pakṣisaṅghā vineduruccaiḥ paramaprahṛṣṭāḥ
आयान्तं स रथं दृष्ट्वा तूर्णमिन्द्रध्वजं कपिः। ननाद च महानादं व्यवर्धत च वेगवान्
āyāntaṃ sa rathaṃ dṛṣṭvā tūrṇamindradhvajaṃ kapiḥ| nanāda ca mahānādaṃ vyavardhata ca vegavān
इन्द्रजित् स रथं दिव्यमाश्रितश्चित्रकार्मुकः। धनुर्विस्फारयामास तडिदूर्जितनिःस्वनम्
indrajit sa rathaṃ divyamāśritaścitrakārmukaḥ| dhanurvisphārayāmāsa taḍidūrjitaniḥsvanam
ततः समेतावतितीक्ष्णवेगौ महाबलौ तौ रणनिर्विशङ्कौ। कपिश्च रक्षोऽधिपतेस्तनूजः सुरासुरेन्द्राविव बद्धवैरौ
tataḥ sametāvatitīkṣṇavegau mahābalau tau raṇanirviśaṅkau| kapiśca rakṣo'dhipatestanūjaḥ surāsurendrāviva baddhavairau
स तस्य वीरस्य महारथस्य धनुष्मतः संयति सम्मतस्य। शरप्रवेगं व्यहनत् प्रवृद्ध- श्चचार मार्गे पितुरप्रमेयः
sa tasya vīrasya mahārathasya dhanuṣmataḥ saṃyati sammatasya| śarapravegaṃ vyahanat pravṛddha- ścacāra mārge pituraprameyaḥ
ततः शरानायततीक्ष्णशल्यान् सुपत्रिणः काञ्चनचित्रपुङ्खान्। मुमोच वीरः परवीरहन्ता सुसंततान् वज्रसमानवेगान्
tataḥ śarānāyatatīkṣṇaśalyān supatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhān| mumoca vīraḥ paravīrahantā susaṃtatān vajrasamānavegān
ततः स तत्स्यन्दननिःस्वनं च मृदङ्गभेरीपटहस्वनं च। विकृष्यमाणस्य च कार्मुकस्य निशम्य घोषं पुनरुत्पपात
tataḥ sa tatsyandananiḥsvanaṃ ca mṛdaṅgabherīpaṭahasvanaṃ ca| vikṛṣyamāṇasya ca kārmukasya niśamya ghoṣaṃ punarutpapāta
शराणामन्तरेष्वाशु व्यावर्तत महाकपिः। हरिस्तस्याभिलक्ष्यस्य मोक्षयँल्लक्ष्यसंग्रहम्
śarāṇāmantareṣvāśu vyāvartata mahākapiḥ| haristasyābhilakṣyasya mokṣaya~llakṣyasaṃgraham
शराणामग्रतस्तस्य पुनः समभिवर्तत। प्रसार्य हस्तौ हनुमानुत्पपातानिलात्मजः
śarāṇāmagratastasya punaḥ samabhivartata| prasārya hastau hanumānutpapātānilātmajaḥ
तावुभौ वेगसम्पन्नौ रणकर्मविशारदौ। सर्वभूतमनोग्राहि चक्रतुर्युद्धमुत्तमम्
tāvubhau vegasampannau raṇakarmaviśāradau| sarvabhūtamanogrāhi cakraturyuddhamuttamam
हनूमतो वेद न राक्षसोऽन्तरं न मारुतिस्तस्य महात्मनोऽन्तरम्। परस्परं निर्विषहौ बभूवतुः समेत्य तौ देवसमानविक्रमौ
hanūmato veda na rākṣaso'ntaraṃ na mārutistasya mahātmano'ntaram| parasparaṃ nirviṣahau babhūvatuḥ sametya tau devasamānavikramau
ततस्तु लक्ष्ये स विहन्यमाने शरेष्वमोघेषु च सम्पतत्सु। जगाम चिन्तां महतीं महात्मा समाधिसंयोगसमाहितात्मा
tatastu lakṣye sa vihanyamāne śareṣvamogheṣu ca sampatatsu| jagāma cintāṃ mahatīṃ mahātmā samādhisaṃyogasamāhitātmā
ततो मतिं राक्षसराजसूनु- श्चकार तस्मिन् हरिवीरमुख्ये। अवध्यतां तस्य कपेः समीक्ष्य कथं निगच्छेदिति निग्रहार्थम्
tato matiṃ rākṣasarājasūnu- ścakāra tasmin harivīramukhye| avadhyatāṃ tasya kapeḥ samīkṣya kathaṃ nigacchediti nigrahārtham
ततः पैतामहं वीरः सोऽस्त्रमस्त्रविदां वरः। संदधे सुमहातेजास्तं हरिप्रवरं प्रति
tataḥ paitāmahaṃ vīraḥ so'stramastravidāṃ varaḥ| saṃdadhe sumahātejāstaṃ haripravaraṃ prati
अवध्योऽयमिति ज्ञात्वा तमस्त्रेणास्त्रतत्त्ववित्। निजग्राह महाबाहुं मारुतात्मजमिन्द्रजित्
avadhyo'yamiti jñātvā tamastreṇāstratattvavit| nijagrāha mahābāhuṃ mārutātmajamindrajit
तेन बद्धस्ततोऽस्त्रेण राक्षसेन स वानरः। अभवन्निर्विचेष्टश्च पपात च महीतले
tena baddhastato'streṇa rākṣasena sa vānaraḥ| abhavannirviceṣṭaśca papāta ca mahītale
ततोऽथ बुद्ध्वा स तदस्त्रबन्धं प्रभोः प्रभावाद् विगताल्पवेगः। पितामहानुग्रहमात्मनश्च विचिन्तयामास हरिप्रवीरः
tato'tha buddhvā sa tadastrabandhaṃ prabhoḥ prabhāvād vigatālpavegaḥ| pitāmahānugrahamātmanaśca vicintayāmāsa haripravīraḥ
ततः स्वायम्भुवैर्मन्त्रैर्ब्रह्मास्त्रं चाभिमन्त्रितम्। हनूमांश्चिन्तयामास वरदानं पितामहात्
tataḥ svāyambhuvairmantrairbrahmāstraṃ cābhimantritam| hanūmāṃścintayāmāsa varadānaṃ pitāmahāt
न मेऽस्य बन्धस्य च शक्तिरस्ति विमोक्षणे लोकगुरोः प्रभावात्। इत्येवमेवं विहितोऽस्त्रबन्धो मयाऽऽत्मयोनेरनुवर्तितव्यः
na me'sya bandhasya ca śaktirasti vimokṣaṇe lokaguroḥ prabhāvāt| ityevamevaṃ vihito'strabandho mayā''tmayoneranuvartitavyaḥ
स वीर्यमस्त्रस्य कपिर्विचार्य पितामहानुग्रहमात्मनश्च। विमोक्षशक्तिं परिचिन्तयित्वा पितामहाज्ञामनुवर्तते स्म
sa vīryamastrasya kapirvicārya pitāmahānugrahamātmanaśca| vimokṣaśaktiṃ paricintayitvā pitāmahājñāmanuvartate sma
अस्त्रेणापि हि बद्धस्य भयं मम न जायते। पितामहमहेन्द्राभ्यां रक्षितस्यानिलेन च
astreṇāpi hi baddhasya bhayaṃ mama na jāyate| pitāmahamahendrābhyāṃ rakṣitasyānilena ca
ग्रहणे चापि रक्षोभिर्महन्मे गुणदर्शनम्। राक्षसेन्द्रेण संवादस्तस्माद् गृह्णन्तु मां परे
grahaṇe cāpi rakṣobhirmahanme guṇadarśanam| rākṣasendreṇa saṃvādastasmād gṛhṇantu māṃ pare
स निश्चितार्थः परवीरहन्ता समीक्ष्यकारी विनिवृत्तचेष्टः। परैः प्रसह्याभिगतैर्निगृह्य ननाद तैस्तैः परिभर्त्स्यमानः
sa niścitārthaḥ paravīrahantā samīkṣyakārī vinivṛttaceṣṭaḥ| paraiḥ prasahyābhigatairnigṛhya nanāda taistaiḥ paribhartsyamānaḥ
ततस्ते राक्षसा दृष्ट्वा विनिश्चेष्टमरिंदमम्। बबन्धुः शणवल्कैश्च द्रुमचीरैश्च संहतैः
tataste rākṣasā dṛṣṭvā viniśceṣṭamariṃdamam| babandhuḥ śaṇavalkaiśca drumacīraiśca saṃhataiḥ
स रोचयामास परैश्च बन्धं प्रसह्य वीरैरभिगर्हणं च। कौतूहलान्मां यदि राक्षसेन्द्रो द्रष्टुं व्यवस्येदिति निश्चितार्थः
sa rocayāmāsa paraiśca bandhaṃ prasahya vīrairabhigarhaṇaṃ ca| kautūhalānmāṃ yadi rākṣasendro draṣṭuṃ vyavasyediti niścitārthaḥ
स बद्धस्तेन वल्केन विमुक्तोऽस्त्रेण वीर्यवान्। अस्त्रबन्धः स चान्यं हि न बन्धमनुवर्तते
sa baddhastena valkena vimukto'streṇa vīryavān| astrabandhaḥ sa cānyaṃ hi na bandhamanuvartate
अथेन्द्रजित् तं द्रुमचीरबद्धं विचार्य वीरः कपिसत्तमं तम्। विमुक्तमस्त्रेण जगाम चिन्ता- मन्येन बद्धोऽप्यनुवर्ततेऽस्त्रम्
athendrajit taṃ drumacīrabaddhaṃ vicārya vīraḥ kapisattamaṃ tam| vimuktamastreṇa jagāma cintā- manyena baddho'pyanuvartate'stram
अहो महत् कर्म कृतं निरर्थं न राक्षसैर्मन्त्रगतिर्विमृष्टा। पुनश्च नास्त्रे विहतेऽस्त्रमन्यत् प्रवर्तते संशयिताः स्म सर्वे
aho mahat karma kṛtaṃ nirarthaṃ na rākṣasairmantragatirvimṛṣṭā| punaśca nāstre vihate'stramanyat pravartate saṃśayitāḥ sma sarve
अस्त्रेण हनुमान् मुक्तो नात्मानमवबुध्यते। कृष्यमाणस्तु रक्षोभिस्तैश्च बन्धैर्निपीडितः
astreṇa hanumān mukto nātmānamavabudhyate| kṛṣyamāṇastu rakṣobhistaiśca bandhairnipīḍitaḥ
हन्यमानस्ततः क्रूरै राक्षसैः कालमुष्टिभिः। समीपं राक्षसेन्द्रस्य प्राकृष्यत स वानरः
hanyamānastataḥ krūrai rākṣasaiḥ kālamuṣṭibhiḥ| samīpaṃ rākṣasendrasya prākṛṣyata sa vānaraḥ
अथेन्द्रजित् तं प्रसमीक्ष्य मुक्त- मस्त्रेण बद्धं द्रुमचीरसूत्रैः। व्यदर्शयत् तत्र महाबलं तं हरिप्रवीरं सगणाय राज्ञे
athendrajit taṃ prasamīkṣya mukta- mastreṇa baddhaṃ drumacīrasūtraiḥ| vyadarśayat tatra mahābalaṃ taṃ haripravīraṃ sagaṇāya rājñe
तं मत्तमिव मातङ्गं बद्धं कपिवरोत्तमम्। राक्षसा राक्षसेन्द्राय रावणाय न्यवेदयन्
taṃ mattamiva mātaṅgaṃ baddhaṃ kapivarottamam| rākṣasā rākṣasendrāya rāvaṇāya nyavedayan
कोऽयं कस्य कुतो वापि किं कार्यं कोऽभ्युपाश्रयः। इति राक्षसवीराणां दृष्ट्वा संजज्ञिरे कथाः
ko'yaṃ kasya kuto vāpi kiṃ kāryaṃ ko'bhyupāśrayaḥ| iti rākṣasavīrāṇāṃ dṛṣṭvā saṃjajñire kathāḥ
हन्यतां दह्यतां वापि भक्ष्यतामिति चापरे। राक्षसास्तत्र संक्रुद्धाः परस्परमथाब्रुवन्
hanyatāṃ dahyatāṃ vāpi bhakṣyatāmiti cāpare| rākṣasāstatra saṃkruddhāḥ parasparamathābruvan
अतीत्य मार्गं सहसा महात्मा स तत्र रक्षोऽधिपपादमूले। ददर्श राज्ञः परिचारवृद्धान् गृहं महारत्नविभूषितं च
atītya mārgaṃ sahasā mahātmā sa tatra rakṣo'dhipapādamūle| dadarśa rājñaḥ paricāravṛddhān gṛhaṃ mahāratnavibhūṣitaṃ ca
स ददर्श महातेजा रावणः कपिसत्तमम्। रक्षोभिर्विकृताकारैः कृष्यमाणमितस्ततः
sa dadarśa mahātejā rāvaṇaḥ kapisattamam| rakṣobhirvikṛtākāraiḥ kṛṣyamāṇamitastataḥ
राक्षसाधिपतिं चापि ददर्श कपिसत्तमः। तेजोबलसमायुक्तं तपन्तमिव भास्करम्
rākṣasādhipatiṃ cāpi dadarśa kapisattamaḥ| tejobalasamāyuktaṃ tapantamiva bhāskaram
स रोषसंवर्तितताम्रदृष्टि- र्दशाननस्तं कपिमन्ववेक्ष्य। अथोपविष्टान् कुलशीलवृद्धान् समादिशत् तं प्रति मुख्यमन्त्रीन्
sa roṣasaṃvartitatāmradṛṣṭi- rdaśānanastaṃ kapimanvavekṣya| athopaviṣṭān kulaśīlavṛddhān samādiśat taṃ prati mukhyamantrīn
यथाक्रमं तैः स कपिश्च पृष्टः कार्यार्थमर्थस्य च मूलमादौ। निवेदयामास हरीश्वरस्य दूतः सकाशादहमागतोऽस्मि
yathākramaṃ taiḥ sa kapiśca pṛṣṭaḥ kāryārthamarthasya ca mūlamādau| nivedayāmāsa harīśvarasya dūtaḥ sakāśādahamāgato'smi
ततः स कर्मणा तस्य विस्मितो भीमविक्रमः। हनूमान् क्रोधताम्राक्षो रक्षोऽधिपमवैक्षत
tataḥ sa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ| hanūmān krodhatāmrākṣo rakṣo'dhipamavaikṣata
भ्राजमानं महार्हेण काञ्चनेन विराजता। मुक्ताजालवृतेनाथ मुकुटेन महाद्युतिम्
bhrājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā| muktājālavṛtenātha mukuṭena mahādyutim
वज्रसंयोगसंयुक्तैर्महार्हमणिविग्रहैः। हैमैराभरणैश्चित्रैर्मनसेव प्रकल्पितैः
vajrasaṃyogasaṃyuktairmahārhamaṇivigrahaiḥ| haimairābharaṇaiścitrairmanaseva prakalpitaiḥ
महार्हक्षौमसंवीतं रक्तचन्दनरूषितम्। स्वनुलिप्तं विचित्राभिर्विविधाभिश्च भक्तिभिः
mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam| svanuliptaṃ vicitrābhirvividhābhiśca bhaktibhiḥ
विचित्रं दर्शनीयैश्च रक्ताक्षैर्भीमदर्शनैः। दीप्ततीक्ष्णमहादंष्ट्रं प्रलम्बं दशनच्छदैः
vicitraṃ darśanīyaiśca raktākṣairbhīmadarśanaiḥ| dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraṃ pralambaṃ daśanacchadaiḥ
शिरोभिर्दशभिर्वीरो भ्राजमानं महौजसम्। नानाव्यालसमाकीर्णैः शिखरैरिव मन्दरम्
śirobhirdaśabhirvīro bhrājamānaṃ mahaujasam| nānāvyālasamākīrṇaiḥ śikharairiva mandaram
नीलाञ्जनचयप्रख्यं हारेणोरसि राजता। पूर्णचन्द्राभवक्त्रेण सबालार्कमिवाम्बुदम्
nīlāñjanacayaprakhyaṃ hāreṇorasi rājatā| pūrṇacandrābhavaktreṇa sabālārkamivāmbudam
बाहुभिर्बद्धकेयूरैश्चन्दनोत्तमरूषितैः। भ्राजमानाङ्गदैर्भीमैः पञ्चशीर्षैरिवोरगैः
bāhubhirbaddhakeyūraiścandanottamarūṣitaiḥ| bhrājamānāṅgadairbhīmaiḥ pañcaśīrṣairivoragaiḥ
महति स्फाटिके चित्रे रत्नसंयोगचित्रिते। उत्तमास्तरणास्तीर्णे सूपविष्टं वरासने
mahati sphāṭike citre ratnasaṃyogacitrite| uttamāstaraṇāstīrṇe sūpaviṣṭaṃ varāsane
अलंकृताभिरत्यर्थं प्रमदाभिः समन्ततः। वालव्यजनहस्ताभिरारात्समुपसेवितम्
alaṃkṛtābhiratyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ| vālavyajanahastābhirārātsamupasevitam
दुर्धरेण प्रहस्तेन महापार्श्वेन रक्षसा। मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैर्निकुम्भेन च मन्त्रिणा
durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā| mantribhirmantratattvajñairnikumbhena ca mantriṇā
उपोपविष्टं रक्षोभिश्चतुर्भिर्बलदर्पितम्। कृत्स्नं परिवृतं लोकं चतुर्भिरिव सागरैः
upopaviṣṭaṃ rakṣobhiścaturbhirbaladarpitam| kṛtsnaṃ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhiriva sāgaraiḥ
मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैरन्यैश्च शुभदर्शिभिः। आश्वास्यमानं सचिवैः सुरैरिव सुरेश्वरम्
mantribhirmantratattvajñairanyaiśca śubhadarśibhiḥ| āśvāsyamānaṃ sacivaiḥ surairiva sureśvaram
अपश्यद् राक्षसपतिं हनूमानतितेजसम्। वेष्टितं मेरुशिखरे सतोयमिव तोयदम्
apaśyad rākṣasapatiṃ hanūmānatitejasam| veṣṭitaṃ meruśikhare satoyamiva toyadam
स तैः सम्पीड्यमानोऽपि रक्षोभिर्भीमविक्रमैः। विस्मयं परमं गत्वा रक्षोऽधिपमवैक्षत
sa taiḥ sampīḍyamāno'pi rakṣobhirbhīmavikramaiḥ| vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣo'dhipamavaikṣata
भ्राजमानं ततो दृष्ट्वा हनुमान् राक्षसेश्वरम्। मनसा चिन्तयामास तेजसा तस्य मोहितः
bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumān rākṣaseśvaram| manasā cintayāmāsa tejasā tasya mohitaḥ
अहो रूपमहो धैर्यमहो सत्त्वमहो द्युतिः। अहो राक्षसराजस्य सर्वलक्षणयुक्तता
aho rūpamaho dhairyamaho sattvamaho dyutiḥ| aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā
यद्यधर्मो न बलवान् स्यादयं राक्षसेश्वरः। स्यादयं सुरलोकस्य सशक्रस्यापि रक्षिता
yadyadharmo na balavān syādayaṃ rākṣaseśvaraḥ| syādayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā
अस्य क्रूरैर्नृशंसैश्च कर्मभिर्लोककुत्सितैः। सर्वे बिभ्यति खल्वस्माल्लोकाः सामरदानवाः
asya krūrairnṛśaṃsaiśca karmabhirlokakutsitaiḥ| sarve bibhyati khalvasmāllokāḥ sāmaradānavāḥ
अयं ह्युत्सहते क्रुद्धः कर्तुमेकार्णवं जगत्। इति चिन्तां बहुविधामकरोन्मतिमान् कपिः। दृष्ट्वा राक्षसराजस्य प्रभावममितौजसः
ayaṃ hyutsahate kruddhaḥ kartumekārṇavaṃ jagat| iti cintāṃ bahuvidhāmakaronmatimān kapiḥ| dṛṣṭvā rākṣasarājasya prabhāvamamitaujasaḥ
''' <div class="verse"> <pre> तमुद्वीक्ष्य महाबाहुः पिङ्गाक्षं पुरतः स्थितम्। रोषेण महताऽऽविष्टो रावणो लोकरावणः
''' <div class="verse"> <pre> tamudvīkṣya mahābāhuḥ piṅgākṣaṃ purataḥ sthitam| roṣeṇa mahatā''viṣṭo rāvaṇo lokarāvaṇaḥ
शङ्काहतात्मा दध्यौ स कपीन्द्रं तेजसा वृतम्। किमेष भगवान् नन्दी भवेत् साक्षादिहागतः
śaṅkāhatātmā dadhyau sa kapīndraṃ tejasā vṛtam| kimeṣa bhagavān nandī bhavet sākṣādihāgataḥ
येन शप्तोऽस्मि कैलासे मया प्रहसिते पुरा। सोऽयं वानरमूर्तिः स्यात्किंस्विद् बाणोऽपि वासुरः
yena śapto'smi kailāse mayā prahasite purā| so'yaṃ vānaramūrtiḥ syātkiṃsvid bāṇo'pi vāsuraḥ
स राजा रोषताम्राक्षः प्रहस्तं मन्त्रिसत्तमम्। कालयुक्तमुवाचेदं वचो विपुलमर्थवत्
sa rājā roṣatāmrākṣaḥ prahastaṃ mantrisattamam| kālayuktamuvācedaṃ vaco vipulamarthavat
दुरात्मा पृच्छ्यतामेष कुतः किं वास्य कारणम्। वनभङ्गे च कोऽस्यार्थो राक्षसानां च तर्जने
durātmā pṛcchyatāmeṣa kutaḥ kiṃ vāsya kāraṇam| vanabhaṅge ca ko'syārtho rākṣasānāṃ ca tarjane
मत्पुरीमप्रधृष्यां वै गमने किं प्रयोजनम्। आयोधने वा कं कार्यं पृच्छ्यतामेष दुर्मतिः
matpurīmapradhṛṣyāṃ vai gamane kiṃ prayojanam| āyodhane vā kaṃ kāryaṃ pṛcchyatāmeṣa durmatiḥ
रावणस्य वचः श्रुत्वा प्रहस्तो वाक्यमब्रवीत्। समाश्वसिहि भद्रं ते न भीः कार्या त्वया कपे
rāvaṇasya vacaḥ śrutvā prahasto vākyamabravīt| samāśvasihi bhadraṃ te na bhīḥ kāryā tvayā kape
यदि तावत् त्वमिन्द्रेण प्रेषितो रावणालयम्। तत्त्वमाख्याहि मा ते भूद् भयं वानर मोक्ष्यसे
yadi tāvat tvamindreṇa preṣito rāvaṇālayam| tattvamākhyāhi mā te bhūd bhayaṃ vānara mokṣyase
यदि वैश्रवणस्य त्वं यमस्य वरुणस्य च। चारुरूपमिदं कृत्वा प्रविष्टो नः पुरीमिमाम्
yadi vaiśravaṇasya tvaṃ yamasya varuṇasya ca| cārurūpamidaṃ kṛtvā praviṣṭo naḥ purīmimām
विष्णुना प्रेषितो वापि दूतो विजयकाङ्क्षिणा। नहि ते वानरं तेजो रूपमात्रं तु वानरम्
viṣṇunā preṣito vāpi dūto vijayakāṅkṣiṇā| nahi te vānaraṃ tejo rūpamātraṃ tu vānaram
तत्त्वतः कथयस्वाद्य ततो वानर मोक्ष्यसे। अनृतं वदतश्चापि दुर्लभं तव जीवितम्
tattvataḥ kathayasvādya tato vānara mokṣyase| anṛtaṃ vadataścāpi durlabhaṃ tava jīvitam
अथवा यन्निमित्तस्ते प्रवेशो रावणालये। एवमुक्तो हरिवरस्तदा रक्षोगणेश्वरम्
athavā yannimittaste praveśo rāvaṇālaye| evamukto harivarastadā rakṣogaṇeśvaram
अब्रवीन्नास्मि शक्रस्य यमस्य वरुणस्य च। धनदेन न मे सख्यं विष्णुना नास्मि चोदितः
abravīnnāsmi śakrasya yamasya varuṇasya ca| dhanadena na me sakhyaṃ viṣṇunā nāsmi coditaḥ
जातिरेव मम त्वेषा वानरोऽहमिहागतः। दर्शने राक्षसेन्द्रस्य तदिदं दुर्लभं मया
jātireva mama tveṣā vānaro'hamihāgataḥ| darśane rākṣasendrasya tadidaṃ durlabhaṃ mayā
वनं राक्षसराजस्य दर्शनार्थं विनाशितम्। ततस्ते राक्षसाः प्राप्ता बलिनो युद्धकाङ्क्षिणः
vanaṃ rākṣasarājasya darśanārthaṃ vināśitam| tataste rākṣasāḥ prāptā balino yuddhakāṅkṣiṇaḥ
रक्षणार्थं च देहस्य प्रतियुद्धा मया रणे। अस्त्रपाशैर्न शक्योऽहं बद्धुं देवासुरैरपि
rakṣaṇārthaṃ ca dehasya pratiyuddhā mayā raṇe| astrapāśairna śakyo'haṃ baddhuṃ devāsurairapi
पितामहादेष वरो ममापि हि समागतः। राजानं द्रष्टुकामेन मयास्त्रमनुवर्तितम्
pitāmahādeṣa varo mamāpi hi samāgataḥ| rājānaṃ draṣṭukāmena mayāstramanuvartitam
विमुक्तोऽप्यहमस्त्रेण राक्षसैस्त्वभिवेदितः। केनचिद् रामकार्येण आगतोऽस्मि तवान्तिकम्
vimukto'pyahamastreṇa rākṣasaistvabhiveditaḥ| kenacid rāmakāryeṇa āgato'smi tavāntikam
दूतोऽहमिति विज्ञाय राघवस्यामितौजसः। श्रूयतामेव वचनं मम पथ्यमिदं प्रभो
dūto'hamiti vijñāya rāghavasyāmitaujasaḥ| śrūyatāmeva vacanaṃ mama pathyamidaṃ prabho
तं समीक्ष्य महासत्त्वं सत्त्ववान् हरिसत्तमः। वाक्यमर्थवदव्यग्रस्तमुवाच दशाननम्
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavān harisattamaḥ| vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam
अहं सुग्रीवसंदेशादिह प्राप्तस्तवान्तिके। राक्षसेश हरीशस्त्वां भ्राता कुशलमब्रवीत्
ahaṃ sugrīvasaṃdeśādiha prāptastavāntike| rākṣaseśa harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt
भ्रातुः श्रृणु समादेशं सुग्रीवस्य महात्मनः। धर्मार्थसहितं वाक्यमिह चामुत्र च क्षमम्
bhrātuḥ śrṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ| dharmārthasahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिमान्। पितेव बन्धुर्लोकस्य सुरेश्वरसमद्युतिः
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān| piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ
ज्येष्ठस्तस्य महाबाहुः पुत्रः प्रियतरः प्रभुः। पितुर्निदेशान्निष्क्रान्तः प्रविष्टो दण्डकावनम्
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyataraḥ prabhuḥ| piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam
लक्ष्मणेन सह भ्राता सीतया सह भार्यया। रामो नाम महातेजा धर्म्यं पन्थानमाश्रितः
lakṣmaṇena saha bhrātā sītayā saha bhāryayā| rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāśritaḥ
तस्य भार्या जनस्थाने भ्रष्टा सीतेति विश्रुता। वैदेहस्य सुता राज्ञो जनकस्य महात्मनः
tasya bhāryā janasthāne bhraṣṭā sīteti viśrutā| vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ
मार्गमाणस्तु तां देवीं राजपुत्रः सहानुजः। ऋष्यमूकमनुप्राप्तः सुग्रीवेण च संगतः
mārgamāṇastu tāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ| ṛṣyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa ca saṃgataḥ
तस्य तेन प्रतिज्ञातं सीतायाः परिमार्गणम्। सुग्रीवस्यापि रामेण हरिराज्यं निवेदितुम्
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam| sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditum
ततस्तेन मृधे हत्वा राजपुत्रेण वालिनम्। सुग्रीवः स्थापितो राज्ये हर्यृक्षाणां गणेश्वरः
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam| sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ
त्वया विज्ञातपूर्वश्च वाली वानरपुङ्गवः। स तेन निहतः संख्ये शरेणैकेन वानरः
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ| sa tena nihataḥ saṃkhye śareṇaikena vānaraḥ
स सीतामार्गणे व्यग्रः सुग्रीवः सत्यसंगरः। हरीन् सम्प्रेषयामास दिशः सर्वा हरीश्वरः
sa sītāmārgaṇe vyagraḥ sugrīvaḥ satyasaṃgaraḥ| harīn sampreṣayāmāsa diśaḥ sarvā harīśvaraḥ
तां हरीणां सहस्राणि शतानि नियुतानि च। दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते ह्यधश्चोपरि चाम्बरे
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca| dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare
वैनतेयसमाः केचित् केचित् तत्रानिलोपमाः। असङ्गगतयः शीघ्रा हरिवीरा महाबलाः
vainateyasamāḥ kecit kecit tatrānilopamāḥ| asaṅgagatayaḥ śīghrā harivīrā mahābalāḥ
अहं तु हनुमान्नाम मारुतस्यौरसः सुतः। सीतायास्तु कृते तूर्णं शतयोजनमायतम्
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasaḥ sutaḥ| sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam
समुद्रं लङ्घयित्वैव त्वां दिदृक्षुरिहागतः। भ्रमता च मया दृष्टा गृहे ते जनकात्मजा
samudraṃ laṅghayitvaiva tvāṃ didṛkṣurihāgataḥ| bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā
तद् भवान् दृष्टधर्मार्थस्तपःकृतपरिग्रहः। परदारान् महाप्राज्ञ नोपरोद्धुं त्वमर्हसि
tad bhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ| paradārān mahāprājña noparodadhuṃ tvamarhasi
नहि धर्मविरुद्धेषु बह्वपायेषु कर्मसु। मूलघातिषु सज्जन्ते बुद्धिमन्तो भवद्विधाः
nahi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu| mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ
कश्च लक्ष्मणमुक्तानां रामकोपानुवर्तिनाम्। शराणामग्रतः स्थातुं शक्तो देवासुरेष्वपि
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām| śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi
न चापि त्रिषु लोकेषु राजन् विद्येत कश्चन। राघवस्य व्यलीकं यः कृत्वा सुखमवाप्नुयात्
na cāpi triṣu lokeṣu rājan vidyeta kaścana| rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt
तत् त्रिकालहितं वाक्यं धर्म्यमर्थानुयायि च। मन्यस्व नरदेवाय जानकी प्रतिदीयताम्
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānuyāyi ca| manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām
दृष्टा हीयं मया देवी लब्धं यदिह दुर्लभम्। उत्तरं कर्म यच्छेषं निमित्तं तत्र राघवः
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham| uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ
लक्षितेयं मया सीता तथा शोकपरायणा। गृहे यां नाभिजानासि पञ्चास्यामिव पन्नगीम्
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā| gṛhe yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm
नेयं जरयितुं शक्या सासुरैरमरैरपि। विषसंस्पृष्टमत्यर्थं भुक्तमन्नमिवौजसा
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi| viṣasaṃspṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā
तपःसंतापलब्धस्ते सोऽयं धर्मपरिग्रहः। न स नाशयितुं न्याय्य आत्मप्राणपरिग्रहः
tapaḥsaṃtāpalabdhaste so'yaṃ dharmaparigrahaḥ| na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ
अवध्यतां तपोभिर्यां भवान् समनुपश्यति। आत्मनः सासुरैर्देवैर्हेतुस्तत्राप्ययं महान्
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati| ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān
सुग्रीवो न च देवोऽयं न यक्षो न च राक्षसः। मानुषो राघवो राजन् सुग्रीवश्च हरीश्वरः। तस्मात् प्राणपरित्राणं कथं राजन् करिष्यसि
sugrīvo na ca devo'yaṃ na yakṣo na ca rākṣasaḥ| mānuṣo rāghavo rājan sugrīvaśca harīśvaraḥ| tasmāt prāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājan kariṣyasi
न तु धर्मोपसंहारमधर्मफलसंहितम्। तदेव फलमन्वेति धर्मश्चाधर्मनाशनः
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam| tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ
प्राप्तं धर्मफलं तावद् भवता नात्र संशयः। फलमस्याप्यधर्मस्य क्षिप्रमेव प्रपत्स्यसे
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvad bhavatā nātra saṃśayaḥ| phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase
जनस्थानवधं बुद्ध्वा वालिनश्च वधं तथा। रामसुग्रीवसख्यं च बुद्ध्यस्व हितमात्मनः
janasthānavadhaṃ buddhvā vālinaśca vadhaṃ tathā| rāmasugrīvasakhyaṃ ca buddhyasva hitamātmanaḥ
कामं खल्वहमप्येकः सवाजिरथकुञ्जराम्। लङ्कां नाशयितुं शक्तस्तस्यैष तु न निश्चयः
kāmaṃ khalvahamapyekaḥ savājirathakuñjarām| laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ
रामेण हि प्रतिज्ञातं हर्यृक्षगणसंनिधौ। उत्सादनममित्राणां सीता यैस्तु प्रधर्षिता
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasaṃnidhau| utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā
अपकुर्वन् हि रामस्य साक्षादपि पुरंदरः। न सुखं प्राप्नुयादन्यः किं पुनस्त्वद्विधो जनः
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi puraṃdaraḥ| na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ
यां सीतेत्यभिजानासि येयं तिष्ठति ते गृहे। कालरात्रीति तां विद्धि सर्वलङ्काविनाशिनीम्
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te gṛhe| kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm
तदलं कालपाशेन सीताविग्रहरूपिणा। स्वयं स्कन्धावसक्तेन क्षेममात्मनि चिन्त्यताम्
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā| svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām
सीतायास्तेजसा दग्धां रामकोपप्रदीपिताम्। दह्यमानामिमां पश्य पुरीं साट्टप्रतोलिकाम्
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopapradīpitām| dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām
स्वानि मित्राणि मन्त्रींश्च ज्ञातीन् भ्रातॄन् सुतान्हितान्। भोगान् दारांश्च लङ्कां च मा विनाशमुपानय
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātṝn sutānahitān| bhogān dārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya
सत्यं राक्षसराजेन्द्र शृणुष्व वचनं मम। रामदासस्य दूतस्य वानरस्य विशेषतः
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama| rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ
सर्वाल्ँ लोकान् सुसंहृत्य सभूतान् सचराचरान्। पुनरेव तथा स्रष्टुं शक्तो रामो महायशाः
sarvāl~ lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān| punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ
देवासुरनरेन्द्रेषु यक्षरक्षोरगेषु च। विद्याधरेषु नागेषु गन्धर्वेषु मृगेषु च
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣorageṣu ca| vidyādhareṣu nāgeṣu gandharveṣu mṛgeṣu ca
सिद्धेषु किंनरेन्द्रेषु पतत्त्रिषु च सर्वतः। सर्वत्र सर्वभूतेषु सर्वकालेषु नास्ति सः
siddheṣu kiṃnarendreṣu patattriṣu ca sarvataḥ| sarvatra sarvabhūteṣu sarvakāleṣu nāsti saḥ
यो रामं प्रति युध्येत विष्णुतुल्यपराक्रमम्। सर्वलोकेश्वरस्येह कृत्वा विप्रियमीदृशम्। रामस्य राजसिंहस्य दुर्लभं तव जीवितम्
yo rāmaṃ prati yudhyeta viṣṇutulyaparākramam| sarvalokeśvarasyeha kṛtvā vipriyamīdṛśam| rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam
देवाश्च दैत्याश्च निशाचरेन्द्र गन्धर्वविद्याधरनागयक्षाः। रामस्य लोकत्रयनायकस्य स्थातुं न शक्ताः समरेषु सर्वे
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ| rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāḥ samareṣu sarve
ब्रह्मा स्वयम्भूश्चतुराननो वा रुद्रस्त्रिनेत्रस्त्रिपुरान्तको वा। इन्द्रो महेन्द्रः सुरनायको वा स्थातुं न शक्ता युधि राघवस्य
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastrinetrastripurāntako vā| indro mahendraḥ suranāyako vā sthātuṃ na śaktā yudhi rāghavasya
स सौष्ठवोपेतमदीनवादिनः कपेर्निशम्याप्रतिमोऽप्रियं वचः। दशाननः कोपविवृत्तलोचनः समादिशत् तस्य वधं महाकपेः
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ| daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśat tasya vadhaṃ mahākapeḥ
स तस्य वचनं श्रुत्वा वानरस्य महात्मनः। आज्ञापयद् वधं तस्य रावणः क्रोधमूर्च्छितः
sa tasya vacanaṃ śrutvā vānarasya mahātmanaḥ| ājñāpayad vadhaṃ tasya rāvaṇaḥ krodhamūrcchitaḥ
वधे तस्य समाज्ञप्ते रावणेन दुरात्मना। निवेदितवतो दौत्यं नानुमेने विभीषणः
vadhe tasya samājñapte rāvaṇena durātmanā| niveditavato dautyaṃ nānumene vibhīṣaṇaḥ
तं रक्षोऽधिपतिं क्रुद्धं तच्च कार्यमुपस्थितम्। विदित्वा चिन्तयामास कार्यं कार्यविधौ स्थितः
taṃ rakṣo'dhipatiṃ kruddhaṃ tacca kāryamupasthitam| viditvā cintayāmāsa kāryaṃ kāryavidhau sthitaḥ
निश्चितार्थस्ततः साम्ना पूज्यं शत्रुजिदग्रजम्। उवाच हितमत्यर्थं वाक्यं वाक्यविशारदः
niścitārthastataḥ sāmnā pūjyaṃ śatrujidagrajam| uvāca hitamatyarthaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ
क्षमस्व रोषं त्यज राक्षसेन्द्र प्रसीद मे वाक्यमिदं शृणुष्व। वधं न कुर्वन्ति परावरज्ञा दूतस्य सन्तो वसुधाधिपेन्द्राः
kṣamasva roṣaṃ tyaja rākṣasendra prasīda me vākyamidaṃ śṛṇuṣva| vadhaṃ na kurvanti parāvarajñā dūtasya santo vasudhādhipendrāḥ
राजन् धर्मविरुद्धं च लोकवृत्तेश्च गर्हितम्। तव चासदृशं वीर कपेरस्य प्रमापणम्
rājan dharmaviruddhaṃ ca lokavṛtteśca garhitam| tava cāsadṛśaṃ vīra kaperasya pramāpaṇam
धर्मज्ञश्च कृतज्ञश्च राजधर्मविशारदः। परावरज्ञो भूतानां त्वमेव परमार्थवित्
dharmajñaśca kṛtajñaśca rājadharmaviśāradaḥ| parāvarajño bhūtānāṃ tvameva paramārthavit
गृह्यन्ते यदि रोषेण त्वादृशोऽपि विचक्षणाः। ततः शास्त्रविपश्चित्त्वं श्रम एव हि केवलम्
gṛhyante yadi roṣeṇa tvādṛśo'pi vicakṣaṇāḥ| tataḥ śāstravipaścittvaṃ śrama eva hi kevalam
तस्मात् प्रसीद शत्रुघ्न राक्षसेन्द्र दुरासद। युक्तायुक्तं विनिश्चित्य दूतदण्डो विधीयताम्
tasmāt prasīda śatrughna rākṣasendra durāsada| yuktāyuktaṃ viniścitya dūtadaṇḍo vidhīyatām
विभीषणवचः श्रुत्वा रावणो राक्षसेश्वरः। कोपेन महताऽऽविष्टो वाक्यमुत्तरमब्रवीत्
vibhīṣaṇavacaḥ śrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ| kopena mahatā''viṣṭo vākyamuttaramabravīt
न पापानां वधे पापं विद्यते शत्रुसूदन। तस्मादिमं वधिष्यामि वानरं पापकारिणम्
na pāpānāṃ vadhe pāpaṃ vidyate śatrusūdana| tasmādimaṃ vadhiṣyāmi vānaraṃ pāpakāriṇam
अधर्ममूलं बहुदोषयुक्त- मनार्यजुष्टं वचनं निशम्य। उवाच वाक्यं परमार्थतत्त्वं विभीषणो बुद्धिमतां वरिष्ठः
adharmamūlaṃ bahudoṣayukta- manāryajuṣṭaṃ vacanaṃ niśamya| uvāca vākyaṃ paramārthatattvaṃ vibhīṣaṇo buddhimatāṃ variṣṭhaḥ
प्रसीद लङ्केश्वर राक्षसेन्द्र धर्मार्थतत्त्वं वचनं शृणुष्व। दूता न वध्याः समयेषु राजन् सर्वेषु सर्वत्र वदन्ति सन्तः
prasīda laṅkeśvara rākṣasendra dharmārthatattvaṃ vacanaṃ śṛṇuṣva| dūtā na vadhyāḥ samayeṣu rājan sarveṣu sarvatra vadanti santaḥ
असंशयं शत्रुरयं प्रवृद्धः कृतं ह्यनेनाप्रियमप्रमेयम्। न दूतवध्यां प्रवदन्ति सन्तो दूतस्य दृष्टा बहवो हि दण्डाः
asaṃśayaṃ śatrurayaṃ pravṛddhaḥ kṛtaṃ hyanenāpriyamaprameyam| na dūtavadhyāṃ pravadanti santo dūtasya dṛṣṭā bahavo hi daṇḍāḥ
वैरूप्यमङ्गेषु कशाभिघातो मौण्ड्यं तथा लक्षणसंनिपातः। एतान् हि दूते प्रवदन्ति दण्डान् वधस्तु दूतस्य न नः श्रुतोऽस्ति
vairūpyamaṅgeṣu kaśābhighāto mauṇḍyaṃ tathā lakṣaṇasaṃnipātaḥ| etān hi dūte pravadanti daṇḍān vadhastu dūtasya na naḥ śruto'sti
कथं च धर्मार्थविनीतबुद्धिः परावरप्रत्ययनिश्चितार्थः। भवद्विधः कोपवशे हि तिष्ठेत् कोपं न गच्छन्ति हि सत्त्ववन्तः
kathaṃ ca dharmārthavinītabuddhiḥ parāvarapratyayaniścitārthaḥ| bhavadvidhaḥ kopavaśe hi tiṣṭhet kopaṃ na gacchanti hi sattvavantaḥ
न धर्मवादे न च लोकवृत्ते न शास्त्रबुद्धिग्रहणेषु वापि। विद्येत कश्चित्तव वीर तुल्य- स्त्वं ह्युत्तमः सर्वसुरासुराणाम्
na dharmavāde na ca lokavṛtte na śāstrabuddhigrahaṇeṣu vāpi| vidyeta kaścittava vīra tulya- stvaṃ hyuttamaḥ sarvasurāsurāṇām
पराक्रमोत्साहमनस्विनां च सुरासुराणामपि दुर्जयेन। त्वयाप्रमेयेण सुरेन्द्रसङ्घा जिताश्च युद्धेष्वसकृन्नरेन्द्राः
parākramotsāhamanasvināṃ ca surāsurāṇāmapi durjayena| tvayāprameyeṇa surendrasaṅghā jitāśca yuddheṣvasakṛnnarendrāḥ
इत्थंविधस्यामरदैत्यशत्रोः शूरस्य वीरस्य तवाजितस्य। कुर्वन्ति वीरा मनसाप्यलीकं प्राणैर्विमुक्ता न तु भोः पुरा ते
itthaṃvidhasyāmaradaityaśatroḥ śūrasya vīrasya tavājitasya| kurvanti vīrā manasāpyalīkaṃ prāṇairvimuktā na tu bhoḥ purā te
न चाप्यस्य कपेर्घाते कंचित् पश्याम्यहं गुणम्। तेष्वयं पात्यतां दण्डो यैरयं प्रेषितः कपिः
na cāpyasya kaperghāte kaṃcit paśyāmyahaṃ guṇam| teṣvayaṃ pātyatāṃ daṇḍo yairayaṃ preṣitaḥ kapiḥ
साधुर्वा यदि वासाधुः परैरेष समर्पितः। ब्रुवन् परार्थं परवान् न दूतो वधमर्हति
sādhurvā yadi vāsādhuḥ paraireṣa samarpitaḥ| bruvan parārthaṃ paravān na dūto vadhamarhati
अपि चास्मिन् हते नान्यं राजन् पश्यामि खेचरम्। इह यः पुनरागच्छेत् परं पारं महोदधेः
api cāsmin hate nānyaṃ rājan paśyāmi khecaram| iha yaḥ punarāgacchet paraṃ pāraṃ mahodadheḥ
तस्मान्नास्य वधे यत्नः कार्यः परपुरंजय। भवान् सेन्द्रेषु देवेषु यत्नमास्थातुमर्हति
tasmānnāsya vadhe yatnaḥ kāryaḥ parapuraṃjaya| bhavān sendreṣu deveṣu yatnamāsthātumarhati
अस्मिन् विनष्टे नहि भूतमन्यं पश्यामि यस्तौ नरराजपुत्रौ। युद्धाय युद्धप्रिय दुर्विनीता- वुद्योजयेद् वै भवता विरुद्धौ
asmin vinaṣṭe nahi bhūtamanyaṃ paśyāmi yastau nararājaputrau| yuddhāya yuddhapriya durvinītā- vudyojayed vai bhavatā viruddhau
पराक्रमोत्साहमनस्विनां च सुरासुराणामपि दुर्जयेन। त्वया मनोनन्दन नैर्ऋतानां युद्धाय निर्नाशयितुं न युक्तम्
parākramotsāhamanasvināṃ ca surāsurāṇāmapi durjayena| tvayā manonandana nairṛtānāṃ yuddhāya nirnāśayituṃ na yuktam
हिताश्च शूराश्च समाहिताश्च कुलेषु जाताश्च महागुणेषु। मनस्विनः शस्त्रभृतां वरिष्ठाः कोपप्रशस्ताः सुभृताश्च योधाः
hitāśca śūrāśca samāhitāśca kuleṣu jātāśca mahāguṇeṣu| manasvinaḥ śastrabhṛtāṃ variṣṭhāḥ kopapraśastāḥ subhṛtāśca yodhāḥ
तदेकदेशेन बलस्य तावत् केचित् तवादेशकृतोऽद्य यान्तु। तौ राजपुत्रावुपगृह्य मूढौ परेषु ते भावयितुं प्रभावम्
tadekadeśena balasya tāvat kecit tavādeśakṛto'dya yāntu| tau rājaputrāvupagṛhya mūḍhau pareṣu te bhāvayituṃ prabhāvam
निशाचराणामधिपोऽनुजस्य विभीषणस्योत्तमवाक्यमिष्टम्। जग्राह बुद्ध्या सुरलोकशत्रु- र्महाबलो राक्षसराजमुख्यः
niśācarāṇāmadhipo'nujasya vibhīṣaṇasyottamavākyamiṣṭam| jagrāha buddhyā suralokaśatru- rmahābalo rākṣasarājamukhyaḥ
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा दशग्रीवो महात्मनः। देशकालहितं वाक्यं भ्रातुरुत्तरमब्रवीत्
tasya tad vacanaṃ śrutvā daśagrīvo mahātmanaḥ| deśakālahitaṃ vākyaṃ bhrāturuttaramabravīt
सम्यगुक्तं हि भवता दूतवध्या विगर्हिता। अवश्यं तु वधायान्यः क्रियतामस्य निग्रहः
samyaguktaṃ hi bhavatā dūtavadhyā vigarhitā| avaśyaṃ tu vadhāyānyaḥ kriyatāmasya nigrahaḥ
कपीनां किल लाङ्गूलमिष्टं भवति भूषणम्। तदस्य दीप्यतां शीघ्रं तेन दग्धेन गच्छतु
kapīnāṃ kila lāṅgūlamiṣṭaṃ bhavati bhūṣaṇam| tadasya dīpyatāṃ śīghraṃ tena dagdhena gacchatu
ततः पश्यन्त्वमुं दीनमङ्गवैरूप्यकर्शितम्। सुमित्रज्ञातयः सर्वे बान्धवाः ससुहृज्जनाः
tataḥ paśyantvamuṃ dīnamaṅgavairūpyakarśitam| sumitrajñātayaḥ sarve bāndhavāḥ sasuhṛjjanāḥ
आज्ञापयद् राक्षसेन्द्रः पुरं सर्वं सचत्वरम्। लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन रक्षोभिः परिणीयताम्
ājñāpayad rākṣasendraḥ puraṃ sarvaṃ sacatvaram| lāṅgūlena pradīptena rakṣobhiḥ pariṇīyatām
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा राक्षसाः कोपकर्कशाः। वेष्टन्ते तस्य लाङ्गूलं जीर्णैः कार्पासिकैः पटैः
tasya tad vacanaṃ śrutvā rākṣasāḥ kopakarkaśāḥ| veṣṭante tasya lāṅgūlaṃ jīrṇaiḥ kārpāsikaiḥ paṭaiḥ
संवेष्ट्यमाने लाङ्गूले व्यवर्धत महाकपिः। शुष्कमिन्धनमासाद्य वनेष्विव हुताशनम्
saṃveṣṭyamāne lāṅgūle vyavardhata mahākapiḥ| śuṣkamindhanamāsādya vaneṣviva hutāśanam
तैलेन परिषिच्याथ तेऽग्निं तत्रोपपादयन्। लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन राक्षसांस्तानताडयत्
tailena pariṣicyātha te'gniṃ tatropapādayan| lāṅgūlena pradīptena rākṣasāṃstānatāḍayat
रोषामर्षपरीतात्मा बालसूर्यसमाननः। स भूयः संगतैः क्रूरै राक्षसैर्हरिपुङ्गवः
roṣāmarṣaparītātmā bālasūryasamānanaḥ| sa bhūyaḥ saṃgataiḥ krūrai rākṣasairharipuṅgavaḥ
सहस्त्रीबालवृद्धाश्च जग्मुः प्रीतिं निशाचराः। निबद्धः कृतवान् वीरस्तत्कालसदृशीं मतिम्
sahastrībālavṛddhāśca jagmuḥ prītiṃ niśācarāḥ| nibaddhaḥ kṛtavān vīrastatkālasadṛśīṃ matim
कामं खलु न मे शक्ता निबद्धस्यापि राक्षसाः। छित्त्वा पाशान् समुत्पत्य हन्यामहमिमान् पुनः
kāmaṃ khalu na me śaktā nibaddhasyāpi rākṣasāḥ| chittvā pāśān samutpatya hanyāmahamimān punaḥ
यदि भर्तृहितार्थाय चरन्तं भर्तृशासनात्। निबध्नन्ते दुरात्मानो न तु मे निष्कृतिः कृता
yadi bhartṛhitārthāya carantaṃ bhartṛśāsanāt| nibadhnante durātmāno na tu me niṣkṛtiḥ kṛtā
सर्वेषामेव पर्याप्तो राक्षसानामहं युधि। किं तु रामस्य प्रीत्यर्थं विषहिष्येऽहमीदृशम्
sarveṣāmeva paryāpto rākṣasānāmahaṃ yudhi| kiṃ tu rāmasya prītyarthaṃ viṣahiṣye'hamīdṛśam
लङ्का चारयितव्या मे पुनरेव भवेदिति। रात्रौ नहि सुदृष्टा मे दुर्गकर्मविधानतः
laṅkā cārayitavyā me punareva bhavediti| rātrau nahi sudṛṣṭā me durgakarmavidhānataḥ
अवश्यमेव द्रष्टव्या मया लङ्का निशाक्षये। कामं बध्नन्तु मे भूयः पुच्छस्योद्दीपनेन च
avaśyameva draṣṭavyā mayā laṅkā niśākṣaye| kāmaṃ badhnantu me bhūyaḥ pucchasyoddīpanena ca
पीडां कुर्वन्ति रक्षांसि न मेऽस्ति मनसः श्रमः। ततस्ते संवृताकारं सत्त्ववन्तं महाकपिम्
pīḍāṃ kurvanti rakṣāṃsi na me'sti manasaḥ śramaḥ| tataste saṃvṛtākāraṃ sattvavantaṃ mahākapim
परिगृह्य ययुर्हृष्टा राक्षसाः कपिकुञ्जरम्। शङ्खभेरीनिनादैश्च घोषयन्तः स्वकर्मभिः
parigṛhya yayurhṛṣṭā rākṣasāḥ kapikuñjaram| śaṅkhabherīninādaiśca ghoṣayantaḥ svakarmabhiḥ
राक्षसाः क्रूरकर्माणश्चारयन्ति स्म तां पुरीम्। अन्वीयमानो रक्षोभिर्ययौ सुखमिरंदमः
rākṣasāḥ krūrakarmāṇaścārayanti sma tāṃ purīm| anvīyamāno rakṣobhiryayau sukhamiraṃdamaḥ
हनूमांश्चारयामास राक्षसानां महापुरीम्। अथापश्यद् विमानानि विचित्राणि महाकपिः
hanūmāṃścārayāmāsa rākṣasānāṃ mahāpurīm| athāpaśyad vimānāni vicitrāṇi mahākapiḥ
संवृतान् भूमिभागांश्च सुविभक्तांश्च चत्वरान्। रथ्याश्च गृहसम्बाधाः कपिः शृङ्गाटकानि च
saṃvṛtān bhūmibhāgāṃśca suvibhaktāṃśca catvarān| rathyāśca gṛhasambādhāḥ kapiḥ śṛṅgāṭakāni ca
तथा रथ्योपरथ्याश्च तथैव च गृहान्तरान्। चत्वरेषु चतुष्केषु राजमार्गे तथैव च
tathā rathyoparathyāśca tathaiva ca gṛhāntarān| catvareṣu catuṣkeṣu rājamārge tathaiva ca
घोषयन्ति कपिं सर्वे चार इत्येव राक्षसाः। स्त्रीबालवृद्धा निर्जग्मुस्तत्र तत्र कुतूहलात्
ghoṣayanti kapiṃ sarve cāra ityeva rākṣasāḥ| strībālavṛddhā nirjagmustatra tatra kutūhalāt
तं प्रदीपितलाङ्गूलं हनूमन्तं दिदृक्षवः। दीप्यमाने ततस्तस्य लाङ्गूलाग्रे हनूमतः
taṃ pradīpitalāṅgūlaṃ hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ| dīpyamāne tatastasya lāṅgūlāgre hanūmataḥ
राक्षस्यस्ता विरूपाक्ष्यः शंसुर्देव्यास्तदप्रियम्। यस्त्वया कृतसंवादः सीते ताम्रमुखः कपिः
rākṣasyastā virūpākṣyaḥ śaṃsurdevyāstadapriyam| yastvayā kṛtasaṃvādaḥ sīte tāmramukhaḥ kapiḥ
लाङ्गूलेन प्रदीप्तेन स एष परिणीयते। श्रुत्वा तद् वचनं क्रूरमात्मापहरणोपमम्
lāṅgūlena pradīptena sa eṣa pariṇīyate| śrutvā tad vacanaṃ krūramātmāpaharaṇopamam
वैदेही शोकसंतप्ता हुताशनमुपागमत्। मङ्गलाभिमुखी तस्य सा तदासीन्महाकपेः
vaidehī śokasaṃtaptā hutāśanamupāgamat| maṅgalābhimukhī tasya sā tadāsīnmahākapeḥ
उपतस्थे विशालाक्षी प्रयता हव्यवाहनम्। यद्यस्ति पतिशुश्रूषा यद्यस्ति चरितं तपः। यदि वा त्वेकपत्नीत्वं शीतो भव हनूमतः
upatasthe viśālākṣī prayatā havyavāhanam| yadyasti patiśuśrūṣā yadyasti caritaṃ tapaḥ| yadi vā tvekapatnītvaṃ śīto bhava hanūmataḥ
यदि किंचिदनुक्रोशस्तस्य मय्यस्ति धीमतः। यदि वा भाग्यशेषो मे शीतो भव हनूमतः
yadi kiṃcidanukrośastasya mayyasti dhīmataḥ| yadi vā bhāgyaśeṣo me śīto bhava hanūmataḥ
यदि मां वृत्तसम्पन्नां तत्समागमलालसाम्। स विजानाति धर्मात्मा शीतो भव हनूमतः
yadi māṃ vṛttasampannāṃ tatsamāgamalālasām| sa vijānāti dharmātmā śīto bhava hanūmataḥ
यदि मां तारयेदार्यः सुग्रीवः सत्यसंगरः। अस्माद् दुःखाम्बुसंरोधाच्छीतो भव हनूमतः
yadi māṃ tārayedāryaḥ sugrīvaḥ satyasaṃgaraḥ| asmād duḥkhāmbusaṃrodhācchīto bhava hanūmataḥ
ततस्तीक्ष्णार्चिरव्यग्रः प्रदक्षिणशिखोऽनलः। जज्वाल मृगशावाक्ष्याः शंसन्निव शुभं कपेः
tatastīkṣṇārciravyagraḥ pradakṣiṇaśikho'nalaḥ| jajvāla mṛgaśāvākṣyāḥ śaṃsanniva śubhaṃ kapeḥ
हनूमज्जनकश्चैव पुच्छानलयुतोऽनिलः। ववौ स्वास्थ्यकरो देव्याः प्रालेयानिलशीतलः
hanūmajjanakaścaiva pucchānalayuto'nilaḥ| vavau svāsthyakaro devyāḥ prāleyānilaśītalaḥ
दह्यमाने च लाङ्गूले चिन्तयामास वानरः। प्रदीप्तोऽग्निरयं कस्मान्न मां दहति सर्वतः
dahyamāne ca lāṅgūle cintayāmāsa vānaraḥ| pradīpto'gnirayaṃ kasmānna māṃ dahati sarvataḥ
दृश्यते च महाज्वालः करोति च न मे रुजम्। शिशिरस्येव सम्पातो लाङ्गूलाग्रे प्रतिष्ठितः
dṛśyate ca mahājvālaḥ karoti ca na me rujam| śiśirasyeva sampāto lāṅgūlāgre pratiṣṭhitaḥ
अथ वा तदिदं व्यक्तं यद् दृष्टं प्लवता मया। रामप्रभावादाश्चर्यं पर्वतः सरितां पतौ
atha vā tadidaṃ vyaktaṃ yad dṛṣṭaṃ plavatā mayā| rāmaprabhāvādāścaryaṃ parvataḥ saritāṃ patau
यदि तावत् समुद्रस्य मैनाकस्य च धीमतः। रामार्थं सम्भ्रमस्तादृक् किमग्निर्न करिष्यति
yadi tāvat samudrasya mainākasya ca dhīmataḥ| rāmārthaṃ sambhramastādṛk kimagnirna kariṣyati
सीतायाश्चानृशंस्येन तेजसा राघवस्य च। पितुश्च मम सख्येन न मां दहति पावकः
sītāyāścānṛśaṃsyena tejasā rāghavasya ca| pituśca mama sakhyena na māṃ dahati pāvakaḥ
भूयः स चिन्तयामास मुहूर्तं कपिकुञ्जरः। कथमस्मद्विधस्येह बन्धनं राक्षसाधमैः
bhūyaḥ sa cintayāmāsa muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ| kathamasmadvidhasyeha bandhanaṃ rākṣasādhamaiḥ
प्रतिक्रियास्य युक्ता स्यात् सति मह्यं पराक्रमे। ततश्छित्त्वा च तान् पाशान् वेगवान् वै महाकपिः
pratikriyāsya yuktā syāt sati mahyaṃ parākrame| tataśchittvā ca tān pāśān vegavān vai mahākapiḥ
उत्पपाताथ वेगेन ननाद च महाकपिः। पुरद्वारं ततः श्रीमान् शैलशृङ्गमिवोन्नतम्
utpapātātha vegena nanāda ca mahākapiḥ| puradvāraṃ tataḥ śrīmān śailaśṛṅgamivonnatam
विभक्तरक्षःसम्बाधमाससादानिलात्मजः। स भूत्वा शैलसंकाशः क्षणेन पुनरात्मवान्
vibhaktarakṣaḥsambādhamāsasādānilātmajaḥ| sa bhūtvā śailasaṃkāśaḥ kṣaṇena punarātmavān
ह्रस्वतां परमां प्राप्तो बन्धनान्यवशातयत्। विमुक्तश्चाभवच्छ्रीमान् पुनः पर्वतसंनिभः
hrasvatāṃ paramāṃ prāpto bandhanānyavaśātayat| vimuktaścābhavacchrīmān punaḥ parvatasaṃnibhaḥ
वीक्षमाणश्च ददृशे परिघं तोरणाश्रितम्। स तं गृह्य महाबाहुः कालायसपरिष्कृतम्। रक्षिणस्तान् पुनः सर्वान् सूदयामास मारुतिः
vīkṣamāṇaśca dadṛśe parighaṃ toraṇāśritam| sa taṃ gṛhya mahābāhuḥ kālāyasapariṣkṛtam| rakṣiṇastān punaḥ sarvān sūdayāmāsa mārutiḥ
स तान् निहत्वा रणचण्डविक्रमः समीक्षमाणः पुनरेव लङ्काम्। प्रदीप्तलाङ्गूलकृतार्चिमाली प्रकाशितादित्य इवार्चिमाली
sa tān nihatvā raṇacaṇḍavikramaḥ samīkṣamāṇaḥ punareva laṅkām| pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī prakāśitāditya ivārcimālī
वीक्षमाणस्ततो लङ्कां कपिः कृतमनोरथः। वर्धमानसमुत्साहः कार्यशेषमचिन्तयत्
vīkṣamāṇastato laṅkāṃ kapiḥ kṛtamanorathaḥ| vardhamānasamutsāhaḥ kāryaśeṣamacintayat
किं नु खल्ववशिष्टं मे कर्तव्यमिह साम्प्रतम्। यदेषां रक्षसां भूयः संतापजननं भवेत्
kiṃ nu khalvavaśiṣṭaṃ me kartavyamiha sāmpratam| yadeṣāṃ rakṣasāṃ bhūyaḥ saṃtāpajananaṃ bhavet
वनं तावत्प्रमथितं प्रकृष्टा राक्षसा हताः। बलैकदेशः क्षपितः शेषं दुर्गविनाशनम्
vanaṃ tāvatpramathitaṃ prakṛṣṭā rākṣasā hatāḥ| balaikadeśaḥ kṣapitaḥ śeṣaṃ durgavināśanam
दुर्गे विनाशिते कर्म भवेत् सुखपरिश्रमम्। अल्पयत्नेन कार्येऽस्मिन् मम स्यात् सफलः श्रमः
durge vināśite karma bhavet sukhapariśramam| alpayatnena kārye'smin mama syāt saphalaḥ śramaḥ
यो ह्ययं मम लाङ्गूले दीप्यते हव्यवाहनः। अस्य संतर्पणं न्याय्यं कर्तुमेभिर्गृहोत्तमैः
yo hyayaṃ mama lāṅgūle dīpyate havyavāhanaḥ| asya saṃtarpaṇaṃ nyāyyaṃ kartumebhirgṛhottamaiḥ
ततः प्रदीप्तलाङ्गूलः सविद्युदिव तोयदः। भवनाग्रेषु लङ्काया विचचार महाकपिः
tataḥ pradīptalāṅgūlaḥ savidyudiva toyadaḥ| bhavanāgreṣu laṅkāyā vicacāra mahākapiḥ
गृहाद् गृहं राक्षसानामुद्यानानि च वानरः। वीक्षमाणो ह्यसंत्रस्तः प्रासादांश्च चचार सः
gṛhād gṛhaṃ rākṣasānāmudyānāni ca vānaraḥ| vīkṣamāṇo hyasaṃtrastaḥ prāsādāṃśca cacāra saḥ
अवप्लुत्य महावेगः प्रहस्तस्य निवेशनम्। अग्निं तत्र विनिक्षिप्य श्वसनेन समो बली
avaplutya mahāvegaḥ prahastasya niveśanam| agniṃ tatra vinikṣipya śvasanena samo balī
ततोऽन्यत् पुप्लुवे वेश्म महापार्श्वस्य वीर्यवान्। मुमोच हनुमानग्निं कालानलशिखोपमम्
tato'nyat pupluve veśma mahāpārśvasya vīryavān| mumoca hanumānagniṃ kālānalaśikhopamam
वज्रदंष्ट्रस्य च तथा पुप्लुवे स महाकपिः। शुकस्य च महातेजाः सारणस्य च धीमतः
vajradaṃṣṭrasya ca tathā pupluve sa mahākapiḥ| śukasya ca mahātejāḥ sāraṇasya ca dhīmataḥ
तथा चेन्द्रजितो वेश्म ददाह हरियूथपः। जम्बुमालेः सुमालेश्च ददाह भवनं ततः
tathā cendrajito veśma dadāha hariyūthapaḥ| jambumāleḥ sumāleśca dadāha bhavanaṃ tataḥ
रश्मिकेतोश्च भवनं सूर्यशत्रोस्तथैव च। ह्रस्वकर्णस्य दंष्ट्रस्य रोमशस्य च रक्षसः
raśmiketośca bhavanaṃ sūryaśatrostathaiva ca| hrasvakarṇasya daṃṣṭrasya romaśasya ca rakṣasaḥ
युद्धोन्मत्तस्य मत्तस्य ध्वजग्रीवस्य रक्षसः। विद्युज्जिह्वस्य घोरस्य तथा हस्तिमुखस्य च
yuddhonmattasya mattasya dhvajagrīvasya rakṣasaḥ| vidyujjihvasya ghorasya tathā hastimukhasya ca
करालस्य विशालस्य शोणिताक्षस्य चैव हि। कुम्भकर्णस्य भवनं मकराक्षस्य चैव हि
karālasya viśālasya śoṇitākṣasya caiva hi| kumbhakarṇasya bhavanaṃ makarākṣasya caiva hi
नरान्तकस्य कुम्भस्य निकुम्भस्य दुरात्मनः। यज्ञशत्रोश्च भवनं ब्रह्मशत्रोस्तथैव च
narāntakasya kumbhasya nikumbhasya durātmanaḥ| yajñaśatrośca bhavanaṃ brahmaśatrostathaiva ca
वर्जयित्वा महातेजा विभीषणगृहं प्रति। क्रममाणः क्रमेणैव ददाह हरिपुङ्गवः
varjayitvā mahātejā vibhīṣaṇagṛhaṃ prati| kramamāṇaḥ krameṇaiva dadāha haripuṅgavaḥ
तेषु तेषु महार्हेषु भवनेषु महायशाः। गृहेष्वृद्धिमतामृद्धिं ददाह कपिकुञ्जरः
teṣu teṣu mahārheṣu bhavaneṣu mahāyaśāḥ| gṛheṣvṛddhimatāmṛddhiṃ dadāha kapikuñjaraḥ
सर्वेषां समतिक्रम्य राक्षसेन्द्रस्य वीर्यवान्। आससादाथ लक्ष्मीवान् रावणस्य निवेशनम्
sarveṣāṃ samatikramya rākṣasendrasya vīryavān| āsasādātha lakṣmīvān rāvaṇasya niveśanam
ततस्तस्मिन् गृहे मुख्ये नानारत्नविभूषिते। मेरुमन्दरसंकाशे नानामङ्गलशोभिते
tatastasmin gṛhe mukhye nānāratnavibhūṣite| merumandarasaṃkāśe nānāmaṅgalaśobhite
प्रदीप्तमग्निमुत्सृज्य लाङ्गूलाग्रे प्रतिष्ठितम्। ननाद हनुमान् वीरो युगान्तजलदो यथा
pradīptamagnimutsṛjya lāṅgūlāgre pratiṣṭhitam| nanāda hanumān vīro yugāntajalado yathā
श्वसनेन च संयोगादतिवेगो महाबलः। कालाग्निरिव जज्वाल प्रावर्धत हुताशनः
śvasanena ca saṃyogādativego mahābalaḥ| kālāgniriva jajvāla prāvardhata hutāśanaḥ
प्रदीप्तमग्निं पवनस्तेषु वेश्मसु चारयन्। तानि काञ्चनजालानि मुक्तामणिमयानि च
pradīptamagniṃ pavanasteṣu veśmasu cārayan| tāni kāñcanajālāni muktāmaṇimayāni ca
भवनानि व्यशीर्यन्त रत्नवन्ति महान्ति च। तानि भग्नविमानानि निपेतुर्वसुधातले
bhavanāni vyaśīryanta ratnavanti mahānti ca| tāni bhagnavimānāni nipeturvasudhātale
भवनानीव सिद्धानामम्बरात् पुण्यसंक्षये। संजज्ञे तुमुलः शब्दो राक्षसानां प्रधावताम्
bhavanānīva siddhānāmambarāt puṇyasaṃkṣaye| saṃjajñe tumulaḥ śabdo rākṣasānāṃ pradhāvatām
स्वे स्वे गृहपरित्राणे भग्नोत्साहोज्झितश्रियाम्। नूनमेषोऽग्निरायातः कपिरूपेण हा इति
sve sve gṛhaparitrāṇe bhagnotsāhojjhitaśriyām| nūnameṣo'gnirāyātaḥ kapirūpeṇa hā iti
क्रन्दन्त्यः सहसा पेतुः स्तनंधयधराः स्त्रियः। काश्चिदग्निपरीताङ्ग्यो हर्म्येभ्यो मुक्तमूर्धजाः
krandantyaḥ sahasā petuḥ stanaṃdhayadharāḥ striyaḥ| kāścidagniparītāṅgyo harmyebhyo muktamūrdhajāḥ
पतन्त्योरेजिरेऽभ्रेभ्यः सौदामन्य इवाम्बरात्। वज्रविद्रुमवैदूर्यमुक्तारजतसंहतान्
patantyorejire'bhrebhyaḥ saudāmanya ivāmbarāt| vajravidrumavaidūryamuktārajatasaṃhatān
विचित्रान् भवनाद्धातून् स्यन्दमानान् ददर्श सः। नाग्निस्तृप्यति काष्ठानां तृणानां च यथा तथा
vicitrān bhavanāddhātūn syandamānān dadarśa saḥ| nāgnistṛpyati kāṣṭhānāṃ tṛṇānāṃ ca yathā tathā
हनूमान् राक्षसेन्द्राणां वधे किंचिन्न तृप्यति। न हनूमद्विशस्तानां राक्षसानां वसुन्धरा
hanūmān rākṣasendrāṇāṃ vadhe kiṃcinna tṛpyati| na hanūmadviśastānāṃ rākṣasānāṃ vasundharā
हनूमता वेगवता वानरेण महात्मना। लङ्कापुरं प्रदग्धं तद् रुद्रेण त्रिपुरं यथा
hanūmatā vegavatā vānareṇa mahātmanā| laṅkāpuraṃ pradagdhaṃ tad rudreṇa tripuraṃ yathā
ततः स लङ्कापुरपर्वताग्रे समुत्थितो भीमपराक्रमोऽग्निः। प्रसार्य चूडावलयं प्रदीप्तो हनूमता वेगवतोपसृष्टः
tataḥ sa laṅkāpuraparvatāgre samutthito bhīmaparākramo'gniḥ| prasārya cūḍāvalayaṃ pradīpto hanūmatā vegavatopasṛṣṭaḥ
युगान्तकालानलतुल्यरूपः समारुतोऽग्निर्ववृधे दिवस्पृक्। विधूमरश्मिर्भवनेषु सक्तो रक्षःशरीराज्यसमर्पितार्चिः
yugāntakālānalatulyarūpaḥ samāruto'gnirvavṛdhe divaspṛk| vidhūmaraśmirbhavaneṣu sakto rakṣaḥśarīrājyasamarpitārciḥ
आदित्यकोटीसदृशः सुतेजा लङ्कां समस्तां परिवार्य तिष्ठन्। शब्दैरनेकैरशनिप्ररूढै- र्भिन्दन्निवाण्डं प्रबभौ महाग्निः
ādityakoṭīsadṛśaḥ sutejā laṅkāṃ samastāṃ parivārya tiṣṭhan| śabdairanekairaśaniprarūḍhai- rbhindannivāṇḍaṃ prababhau mahāgniḥ
तत्राम्बरादग्निरतिप्रवृद्धो रूक्षप्रभः किंशुकपुष्पचूडः। निर्वाणधूमाकुलराजयश्च नीलोत्पलाभाः प्रचकाशिरेऽभ्राः
tatrāmbarādagniratipravṛddho rūkṣaprabhaḥ kiṃśukapuṣpacūḍaḥ| nirvāṇadhūmākularājayaśca nīlotpalābhāḥ pracakāśire'bhrāḥ
वज्री महेन्द्रस्त्रिदशेश्वरो वा साक्षाद् यमो वा वरुणोऽनिलो वा। रौद्रोऽग्निरर्को धनदश्च सोमो न वानरोऽयं स्वयमेव कालः
vajrī mahendrastridaśeśvaro vā sākṣād yamo vā varuṇo'nilo vā| raudro'gnirarko dhanadaśca somo na vānaro'yaṃ svayameva kālaḥ
किं ब्रह्मणः सर्वपितामहस्य लोकस्य धातुश्चतुराननस्य। इहागतो वानररूपधारी रक्षोपसंहारकरः प्रकोपः
kiṃ brahmaṇaḥ sarvapitāmahasya lokasya dhātuścaturānanasya| ihāgato vānararūpadhārī rakṣopasaṃhārakaraḥ prakopaḥ
किं वैष्णवं वा कपिरूपमेत्य रक्षोविनाशाय परं सुतेजः। अचिन्त्यमव्यक्तमनन्तमेकं स्वमायया साम्प्रतमागतं वा
kiṃ vaiṣṇavaṃ vā kapirūpametya rakṣovināśāya paraṃ sutejaḥ| acintyamavyaktamanantamekaṃ svamāyayā sāmpratamāgataṃ vā
इत्येवमूचुर्बहवो विशिष्टा रक्षोगणास्तत्र समेत्य सर्वे। सप्राणिसङ्घां सगृहां सवृक्षां दग्धां पुरीं तां सहसा समीक्ष्य
ityevamūcurbahavo viśiṣṭā rakṣogaṇāstatra sametya sarve| saprāṇisaṅghāṃ sagṛhāṃ savṛkṣāṃ dagdhāṃ purīṃ tāṃ sahasā samīkṣya
ततस्तु लङ्का सहसा प्रदग्धा सराक्षसा साश्वरथा सनागा। सपक्षिसङ्घा समृगा सवृक्षा रुरोद दीना तुमुलं सशब्दम्
tatastu laṅkā sahasā pradagdhā sarākṣasā sāśvarathā sanāgā| sapakṣisaṅghā samṛgā savṛkṣā ruroda dīnā tumulaṃ saśabdam
हा तात हा पुत्रक कान्त मित्र हा जीवितेशाङ्ग हतं सुपुण्यम्। रक्षोभिरेवं बहुधा ब्रुवद्भिः शब्दः कृतो घोरतरः सुभीमः
hā tāta hā putraka kānta mitra hā jīviteśāṅga hataṃ supuṇyam| rakṣobhirevaṃ bahudhā bruvadbhiḥ śabdaḥ kṛto ghorataraḥ subhīmaḥ
हुताशनज्वालसमावृता सा हतप्रवीरा परिवृत्तयोधा। हनूमतः क्रोधबलाभिभूता बभूव शापोपहतेव लङ्का
hutāśanajvālasamāvṛtā sā hatapravīrā parivṛttayodhā| hanūmataḥ krodhabalābhibhūtā babhūva śāpopahateva laṅkā
ससम्भ्रमं त्रस्तविषण्णराक्षसां समुज्ज्वलज्ज्वालहुताशनाङ्किताम्। ददर्श लङ्कां हनुमान् महामनाः स्वयंभुरोषोपहतामिवावनिम्
sasambhramaṃ trastaviṣaṇṇarākṣasāṃ samujjvalajjvālahutāśanāṅkitām| dadarśa laṅkāṃ hanumān mahāmanāḥ svayaṃbhuroṣopahatāmivāvanim
भङ्क्त्वा वनं पादपरत्नसंकुलं हत्वा तु रक्षांसि महान्ति संयुगे। दग्ध्वा पुरीं तां गृहरत्नमालिनीं तस्थौ हनूमान् पवनात्मजः कपिः
bhaṅktvā vanaṃ pādaparatnasaṃkulaṃ hatvā tu rakṣāṃsi mahānti saṃyuge| dagdhvā purīṃ tāṃ gṛharatnamālinīṃ tasthau hanūmān pavanātmajaḥ kapiḥ
स राक्षसांस्तान् सुबहूंश्च हत्वा वनं च भङ्क्त्वा बहुपादपं तत्। विसृज्य रक्षोभवनेषु चाग्निं जगाम रामं मनसा महात्मा
sa rākṣasāṃstān subahūṃśca hatvā vanaṃ ca bhaṅktvā bahupādapaṃ tat| visṛjya rakṣobhavaneṣu cāgniṃ jagāma rāmaṃ manasā mahātmā
ततस्तु तं वानरवीरमुख्यं महाबलं मारुततुल्यवेगम्। महामतिं वायुसुतं वरिष्ठं प्रतुष्टुवुर्देवगणाश्च सर्वे
tatastu taṃ vānaravīramukhyaṃ mahābalaṃ mārutatulyavegam| mahāmatiṃ vāyusutaṃ variṣṭhaṃ pratuṣṭuvurdevagaṇāśca sarve
देवाश्च सर्वे मुनिपुङ्गवाश्च गन्धर्वविद्याधरपन्नगाश्च। भूतानि सर्वाणि महान्ति तत्र जग्मुः परां प्रीतिमतुल्यरूपाम्
devāśca sarve munipuṅgavāśca gandharvavidyādharapannagāśca| bhūtāni sarvāṇi mahānti tatra jagmuḥ parāṃ prītimatulyarūpām
भङ्क्त्वा वनं महातेजा हत्वा रक्षांसि संयुगे। दग्ध्वा लङ्कापुरीं भीमां रराज स महाकपिः
bhaṅktvā vanaṃ mahātejā hatvā rakṣāṃsi saṃyuge| dagdhvā laṅkāpurīṃ bhīmāṃ rarāja sa mahākapiḥ
गृहाग्र्यशृङ्गाग्रतले विचित्रे प्रतिष्ठितो वानरराजसिंहः। प्रदीप्तलाङ्गूलकृतार्चिमाली व्यराजतादित्य इवार्चिमाली
gṛhāgryaśṛṅgāgratale vicitre pratiṣṭhito vānararājasiṃhaḥ| pradīptalāṅgūlakṛtārcimālī vyarājatāditya ivārcimālī
लङ्कां समस्तां सम्पीड्य लाङ्गूलाग्निं महाकपिः। निर्वापयामास तदा समुद्रे हरिपुङ्गवः
laṅkāṃ samastāṃ sampīḍya lāṅgūlāgniṃ mahākapiḥ| nirvāpayāmāsa tadā samudre haripuṅgavaḥ
ततो देवाः सगन्धर्वाः सिद्धाश्च परमर्षयः। दृष्ट्वा लङ्कां प्रदग्धां तां विस्मयं परमं गताः
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ| dṛṣṭvā laṅkāṃ pradagdhāṃ tāṃ vismayaṃ paramaṃ gatāḥ
तं दृष्ट्वा वानरश्रेष्ठं हनूमन्तं महाकपिम्। कालाग्निरिति संचिन्त्य सर्वभूतानि तत्रसुः
taṃ dṛṣṭvā vānaraśreṣṭhaṃ hanūmantaṃ mahākapim| kālāgniriti saṃcintya sarvabhūtāni tatrasuḥ
संदीप्यमानां वित्रस्तां त्रस्तरक्षोगणां पुरीम्। अवेक्ष्य हनुमाँल्लङ्कां चिन्तयामास वानरः
saṃdīpyamānāṃ vitrastāṃ trastarakṣogaṇāṃ purīm| avekṣya hanumā~llaṅkāṃ cintayāmāsa vānaraḥ
तस्याभूत् सुमहांस्त्रासः कुत्सा चात्मन्यजायत। लङ्कां प्रदहता कर्म किंस्वित् कृतमिदं मया
tasyābhūt sumahāṃstrāsaḥ kutsā cātmanyajāyata| laṅkāṃ pradahatā karma kiṃsvit kṛtamidaṃ mayā
धन्याः खलु महात्मानो ये बुद्ध्या कोपमुत्थितम्। निरुन्धन्ति महात्मानो दीप्तमग्निमिवाम्भसा
dhanyāḥ khalu mahātmāno ye budadhyā kopamutthitam| nirundhanti mahātmāno dīptamagnimivāmbhasā
क्रुद्धः पापं न कुर्यात् कः क्रुद्धो हन्याद् गुरूनपि। क्रुद्धः परुषया वाचा नरः साधूनधिक्षिपेत्
kruddhaḥ pāpaṃ na kuryāt kaḥ kruddho hanyād gurūnapi| kruddhaḥ paruṣayā vācā naraḥ sādhūnadhikṣipet
वाच्यावाच्यं प्रकुपितो न विजानाति कर्हिचित्। नाकार्यमस्ति क्रुद्धस्य नावाच्यं विद्यते क्वचित्
vācyāvācyaṃ prakupito na vijānāti karhicit| nākāryamasti kruddhasya nāvācyaṃ vidyate kvacit
यः समुत्पतितं क्रोधं क्षमयैव निरस्यति। यथोरगस्त्वचं जीर्णां स वै पुरुष उच्यते
yaḥ samutpatitaṃ krodhaṃ kṣamayaiva nirasyati| yathoragastvacaṃ jīrṇāṃ sa vai puruṣa ucyate
धिगस्तु मां सुदुर्बुद्धिं निर्लज्जं पापकृत्तमम्। अचिन्तयित्वा तां सीतामग्निदं स्वामिघातकम्
dhigastu māṃ sudurbuddhiṃ nirlajjaṃ pāpakṛttamam| acintayitvā tāṃ sītāmagnidaṃ svāmighātakam
यदि दग्धा त्वियं सर्वा नूनमार्यापि जानकी। दग्धा तेन मया भर्तुर्हतं कार्यमजानता
yadi dagdhā tviyaṃ sarvā nūnamāryāpi jānakī| dagdhā tena mayā bharturhataṃ kāryamajānatā
यदर्थमयमारम्भस्तत्कार्यमवसादितम्। मया हि दहता लङ्कां न सीता परिरक्षिता
yadarthamayamārambhastatkāryamavasāditam| mayā hi dahatā laṅkāṃ na sītā parirakṣitā
ईषत्कार्यमिदं कार्यं कृतमासीन्न संशयः। तस्य क्रोधाभिभूतेन मया मूलक्षयः कृतः
īṣatkāryamidaṃ kāryaṃ kṛtamāsīnna saṃśayaḥ| tasya krodhābhibhūtena mayā mūlakṣayaḥ kṛtaḥ
विनष्टा जानकी व्यक्तं न ह्यदग्धः प्रदृश्यते। लङ्कायाः कश्चिदुद्देशः सर्वा भस्मीकृता पुरी
vinaṣṭā jānakī vyaktaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate| laṅkāyāḥ kaściduddeśaḥ sarvā bhasmīkṛtā purī
यदि तद्विहतं कार्यं मया प्रज्ञाविपर्ययात्। इहैव प्राणसंन्यासो ममापि ह्यद्य रोचते
yadi tadvihataṃ kāryaṃ mayā prajñāviparyayāt| ihaiva prāṇasaṃnyāso mamāpi hyadya rocate
किमग्नौ निपताम्यद्य आहोस्विद् वडवामुखे। शरीरमिह सत्त्वानां दद्मि सागरवासिनाम्
kimagnau nipatāmyadya āhosvid vaḍavāmukhe| śarīramiha sattvānāṃ dadmi sāgaravāsinām
कथं नु जीवता शक्यो मया द्रष्टुं हरीश्वरः। तौ वा पुरुषशार्दूलौ कार्यसर्वस्वघातिना
kathaṃ nu jīvatā śakyo mayā draṣṭuṃ harīśvaraḥ| tau vā puruṣaśārdūlau kāryasarvasvaghātinā
मया खलु तदेवेदं रोषदोषात् प्रदर्शितम्। प्रथितं त्रिषु लोकेषु कपित्वमनवस्थितम्
mayā khalu tadevedaṃ roṣadoṣāt pradarśitam| prathitaṃ triṣu lokeṣu kapitvamanavasthitam
धिगस्तु राजसं भावमनीशमनवस्थितम्। ईश्वरेणापि यद् रागान्मया सीता न रक्षिता
dhigastu rājasaṃ bhāvamanīśamanavasthitam| īśvareṇāpi yad rāgānmayā sītā na rakṣitā
विनष्टायां तु सीतायां तावुभौ विनशिष्यतः। तयोर्विनाशे सुग्रीवः सबन्धुर्विनशिष्यति
vinaṣṭāyāṃ tu sītāyāṃ tāvubhau vinaśiṣyataḥ| tayorvināśe sugrīvaḥ sabandhurvinaśiṣyati
एतदेव वचः श्रुत्वा भरतो भ्रातृवत्सलः। धर्मात्मा सहशत्रुघ्नः कथं शक्ष्यति जीवितुम्
etadeva vacaḥ śrutvā bharato bhrātṛvatsalaḥ| dharmātmā sahaśatrughnaḥ kathaṃ śakṣyati jīvitum
इक्ष्वाकुवंशे धर्मिष्ठे गते नाशमसंशयम्। भविष्यन्ति प्रजाः सर्वाः शोकसंतापपीडिताः
ikṣvākuvaṃśe dharmiṣṭhe gate nāśamasaṃśayam| bhaviṣyanti prajāḥ sarvāḥ śokasaṃtāpapīḍitāḥ
तदहं भाग्यरहितो लुप्तधर्मार्थसंग्रहः। रोषदोषपरीतात्मा व्यक्तं लोकविनाशनः
tadahaṃ bhāgyarahito luptadharmārthasaṃgrahaḥ| roṣadoṣaparītātmā vyaktaṃ lokavināśanaḥ
इति चिन्तयतस्तस्य निमित्तान्युपपेदिरे। पूर्वमप्युपलब्धानि साक्षात् पुनरचिन्तयत्
iti cintayatastasya nimittānyupapedire| pūrvamapyupalabdhāni sākṣāt punaracintayat
अथ वा चारुसर्वाङ्गी रक्षिता स्वेन तेजसा। न नशिष्यति कल्याणी नाग्निरग्नौ प्रवर्तते
atha vā cārusarvāṅgī rakṣitā svena tejasā| na naśiṣyati kalyāṇī nāgniragnau pravartate
नहि धर्मात्मनस्तस्य भार्याममिततेजसः। स्वचरित्राभिगुप्तां तां स्प्रष्टुमर्हति पावकः
nahi dharmātmanastasya bhāryāmamitatejasaḥ| svacaritrābhiguptāṃ tāṃ spraṣṭumarhati pāvakaḥ
नूनं रामप्रभावेण वैदेह्याः सुकृतेन च। यन्मां दहनकर्मायं नादहद्धव्यवाहनः
nūnaṃ rāmaprabhāveṇa vaidehyāḥ sukṛtena ca| yanmāṃ dahanakarmāyaṃ nādahaddhavyavāhanaḥ
त्रयाणां भरतादीनां भ्रातॄणां देवता च या। रामस्य च मनःकान्ता सा कथं विनशिष्यति
trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātṝṇāṃ devatā ca yā| rāmasya ca manaḥkāntā sā kathaṃ vinaśiṣyati
यद् वा दहनकर्मायं सर्वत्र प्रभुरव्ययः। न मे दहति लाङ्गूलं कथमार्यां प्रधक्ष्यति
yad vā dahanakarmāyaṃ sarvatra prabhuravyayaḥ| na me dahati lāṅgūlaṃ kathamāryāṃ pradhakṣyati
पुनश्चाचिन्तयत् तत्र हनूमान् विस्मितस्तदा। हिरण्यनाभस्य गिरेर्जलमध्ये प्रदर्शनम्
punaścācintayat tatra hanūmān vismitastadā| hiraṇyanābhasya girerjalamadhye pradarśanam
तपसा सत्यवाक्येन अनन्यत्वाच्च भर्तरि। असौ विनिर्दहेदग्निं न तामग्निः प्रधक्ष्यति
tapasā satyavākyena ananyatvācca bhartari| asau vinirdahedagniṃ na tāmagniḥ pradhakṣyati
स तथा चिन्तयंस्तत्र देव्या धर्मपरिग्रहम्। शुश्राव हनुमांस्तत्र चारणानां महात्मनाम्
sa tathā cintayaṃstatra devyā dharmaparigraham| śuśrāva hanumāṃstatra cāraṇānāṃ mahātmanām
अहो खलु कृतं कर्म दुर्विगाहं हनूमता। अग्निं विसृजता तीक्ष्णं भीमं राक्षससद्मनि
aho khalu kṛtaṃ karma durvigāhaṃ hanūmatā| agniṃ visṛjatā tīkṣṇaṃ bhīmaṃ rākṣasasadmani
प्रपलायितरक्षःस्त्रीबालवृद्धसमाकुला। जनकोलाहलाध्माता क्रन्दन्तीवाद्रिकन्दरैः
prapalāyitarakṣaḥstrībālavṛddhasamākulā| janakolāhalādhmātā krandantīvādrikandaraiḥ
दग्धेयं नगरी लङ्का साट्टप्राकारतोरणा। जानकी न च दग्धेति विस्मयोऽद्भुत एव नः
dagdheyaṃ nagarī laṅkā sāṭṭaprākāratoraṇā| jānakī na ca dagdheti vismayo'dbhuta eva naḥ
इति शुश्राव हनुमान् वाचं ताममृतोपमाम्। बभूव चास्य मनसो हर्षस्तत्कालसम्भवः
iti śuśrāva hanumān vācaṃ tāmamṛtopamām| babhūva cāsya manaso harṣastatkālasambhavaḥ
स निमित्तैश्च दृष्टार्थैः कारणैश्च महागुणैः। ऋषिवाक्यैश्च हनुमानभवत् प्रीतमानसः
sa nimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ| ṛṣivākyaiśca hanumānabhavat prītamānasaḥ
ततः कपिः प्राप्तमनोरथार्थ- स्तामक्षतां राजसुतां विदित्वा। प्रत्यक्षतस्तां पुनरेव दृष्ट्वा प्रतिप्रयाणाय मतिं चकार
tataḥ kapiḥ prāptamanorathārtha- stāmakṣatāṃ rājasutāṃ viditvā| pratyakṣatastāṃ punareva dṛṣṭvā pratiprayāṇāya matiṃ cakāra
ततस्तु शिंशपामूले जानकीं पर्यवस्थिताम्। अभिवाद्याब्रवीद् दिष्ट्या पश्यामि त्वामिहाक्षताम्
tatastu śiṃśapāmūle jānakīṃ paryavasthitām| abhivādyābravīd diṣṭyā paśyāmi tvāmihākṣatām
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः। भर्तुः स्नेहान्विता वाक्यं हनूमन्तमभाषत
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ| bhartuḥ snehānvitā vākyaṃ hanūmantamabhāṣata
यदि त्वं मन्यसे तात वसैकाहमिहानघ। क्वचित् सुसंवृते देशे विश्रान्तः श्वो गमिष्यसि
yadi tvaṃ manyase tāta vasaikāhamihānagha| kvacit susaṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi
मम चैवाल्पभाग्यायाः सांनिध्यात् तव वानर। शोकस्यास्याप्रमेयस्य मुहूर्तं स्यादपि क्षयः
mama caivālpabhāgyāyāḥ sāṃnidhyāt tava vānara| śokasyāsyāprameyasya muhūrtaṃ syādapi kṣayaḥ
गते हि हरिशार्दूल पुनः सम्प्राप्तये त्वयि। प्राणेष्वपि न विश्वासो मम वानरपुङ्गव
gate hi hariśārdūla punaḥ samprāptaye tvayi| prāṇeṣvapi na viśvāso mama vānarapuṅgava
अदर्शनं च ते वीर भूयो मां दारयिष्यति। दुःखाद् दुःखतरं प्राप्तां दुर्मनःशोककर्शिताम्
adarśanaṃ ca te vīra bhūyo māṃ dārayiṣyati| duḥkhād duḥkhataraṃ prāptāṃ durmanaḥśokakarśitām
अयं च वीर संदेहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः। सुमहत्सु सहायेषु हर्यृक्षेषु महाबलः
ayaṃ ca vīra saṃdehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ| sumahatsu sahāyeṣu haryṛkṣeṣu mahābalaḥ
कथं नु खलु दुष्पारं संतरिष्यति सागरम्। तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ saṃtariṣyati sāgaram| tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यापि लङ्घने। शक्तिः स्याद् वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāpi laṅghane| śaktiḥ syād vainateyasya tava vā mārutasya vā
तदत्र कार्यनिर्बन्धे समुत्पन्ने दुरासदे। किं पश्यसि समाधानं त्वं हि कार्यविशारदः
tadatra kāryanirbandhe samutpanne durāsade| kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryaviśāradaḥ
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने। पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते फलोदयः
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane| paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ
बलैस्तु संकुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः। मां नयेद् यदि काकुत्स्थस्तत् तस्य सदृशं भवेत्
balaistu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ| māṃ nayed yadi kākutsthastat tasya sadṛśaṃ bhavet
तद् यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः। भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय
tad yathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ| bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम्। निशम्य हनुमान् वीरो वाक्यमुत्तरमब्रवीत्
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam| niśamya hanumān vīro vākyamuttaramabravīt
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः। सुग्रीवः सत्त्वसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ| sugrīvaḥ sattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ
स वानरसहस्राणां कोटीभिरभिसंवृतः। क्षिप्रमेष्यति वैदेहि सुग्रीवः प्लवगाधिपः
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ| kṣiprameṣyati vaidehi sugrīvaḥ plavagādhipaḥ
तौ च वीरौ नरवरौ सहितौ रामलक्ष्मणौ। आगम्य नगरीं लङ्कां सायकैर्विधमिष्यतः
tau ca vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau| āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ
सगणं राक्षसं हत्वा नचिराद् रघुनन्दनः। त्वामादाय वरारोहे स्वां पुरीं प्रति यास्यति
sagaṇaṃ rākṣasaṃ hatvā nacirād raghunandanaḥ| tvāmādāya varārohe svāṃ purīṃ prati yāsyati
समाश्वसिहि भद्रं ते भव त्वं कालकाङ्क्षिणी। क्षिप्रं द्रक्ष्यसि रामेण निहतं रावणं रणे
samāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī| kṣipraṃ drakṣyasi rāmeṇa nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe
निहते राक्षसेन्द्रे च सपुत्रामात्यबान्धवे। त्वं समेष्यसि रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी
nihate rākṣasendre ca saputrāmātyabāndhave| tvaṃ sameṣyasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थो हर्यृक्षप्रवरैर्युतः। यस्ते युधि विजित्यारीञ्छोकं व्यपनयिष्यति
kṣiprameṣyati kākutstho haryṛkṣapravarairyutaḥ| yaste yudhi vijityārīñchokaṃ vyapanayiṣyati
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनूमान् मारुतात्मजः। गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीमभ्यवादयत्
evamāśvāsya vaidehīṃ hanūmān mārutātmajaḥ| gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīmabhyavādayat
राक्षसान् प्रवरान् हत्वा नाम विश्राव्य चात्मनः। समाश्वास्य च वैदेहीं दर्शयित्वा परं बलम्
rākṣasān pravarān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ| samāśvāsya ca vaidehīṃ darśayitvā paraṃ balam
नगरीमाकुलां कृत्वा वञ्चयित्वा च रावणम्। दर्शयित्वा बलं घोरं वैदेहीमभिवाद्य च
nagarīmākulāṃ kṛtvā vañcayitvā ca rāvaṇam| darśayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca
प्रतिगन्तुं मनश्चक्रे पुनर्मध्येन सागरम्। ततः स कपिशार्दूलः स्वामिसंदर्शनोत्सुकः
pratigantuṃ manaścakre punarmadhyena sāgaram| tataḥ sa kapiśārdūlaḥ svāmisaṃdarśanotsukaḥ
आरुरोह गिरिश्रेष्ठमरिष्टमरिमर्दनः। तुङ्गपद्मकजुष्टाभिर्नीलाभिर्वनराजिभिः
āruroha giriśreṣṭhamariṣṭamarimardanaḥ| tuṅgapadmakajuṣṭābhirnīlābhirvanarājibhiḥ
सोत्तरीयमिवाम्भोदैः शृङ्गान्तरविलम्बिभिः। बोध्यमानमिव प्रीत्या दिवाकरकरैः शुभैः
sottarīyamivāmbhodaiḥ śṛṅgāntaravilambibhiḥ| bodhyamānamiva prītyā divākarakaraiḥ śubhaiḥ
उन्मिषन्तमिवोद्धूतैर्लोचनैरिव धातुभिः। तोयौघनिःस्वनैर्मन्द्रैः प्राधीतमिव पर्वतम्
unmiṣantamivoddhūtairlocanairiva dhātubhiḥ| toyaughaniḥsvanairmandraiḥ prādhītamiva parvatam
प्रगीतमिव विस्पष्टं नानाप्रस्रवणस्वनैः। देवदारुभिरुद्धूतैरूर्ध्वबाहुमिव स्थितम्
pragītamiva vispaṣṭaṃ nānāprasravaṇasvanaiḥ| devadārubhiruddhūtairūrdhvabāhumiva sthitam
प्रपातजलनिर्घोषैः प्राक्रुष्टमिव सर्वतः। वेपमानमिव श्यामैः कम्पमानैः शरद्वनैः
prapātajalanirghoṣaiḥ prākruṣṭamiva sarvataḥ| vepamānamiva śyāmaiḥ kampamānaiḥ śaradvanaiḥ
वेणुभिर्मारुतोद्धूतैः कूजन्तमिव कीचकैः। निःश्वसन्तमिवामर्षाद् घोरैराशीविषोत्तमैः
veṇubhirmārutoddhūtaiḥ kūjantamiva kīcakaiḥ| niḥśvasantamivāmarṣād ghorairāśīviṣottamaiḥ
नीहारकृतगम्भीरैर्ध्यायन्तमिव गह्वरैः। मेघपादनिभैः पादैः प्रक्रान्तमिव सर्वतः
nīhārakṛtagambhīrairdhyāyantamiva gahvaraiḥ| meghapādanibhaiḥ pādaiḥ prakrāntamiva sarvataḥ
जृम्भमाणमिवाकाशे शिखरैरभ्रमालिभिः। कूटैश्च बहुधा कीर्णं शोभितं बहुकन्दरैः
jṛmbhamāṇamivākāśe śikharairabhramālibhiḥ| kūṭaiśca bahudhā kīrṇaṃ śobhitaṃ bahukandaraiḥ
सालतालैश्च कर्णैश्च वंशैश्च बहुभिर्वृतम्। लतावितानैर्विततैः पुष्पवद्भिरलंकृतम्
sālatālaiśca karṇaiśca vaṃśaiśca bahubhirvṛtam| latāvitānairvitataiḥ puṣpavadbhiralaṃkṛtam
नानामृगगणैः कीर्णं धातुनिष्यन्दभूषितम्। बहुप्रस्रवणोपेतं शिलासंचयसंकटम्
nānāmṛgagaṇaiḥ kīrṇaṃ dhātuniṣyandabhūṣitam| bahuprasravaṇopetaṃ śilāsaṃcayasaṃkaṭam
महर्षियक्षगन्धर्वकिंनरोरगसेवितम्। लतापादपसम्बाधं सिंहाधिष्ठितकन्दरम्
maharṣiyakṣagandharvakiṃnaroragasevitam| latāpādapasambādhaṃ siṃhādhiṣṭhitakandaram
व्याघ्रादिभिः समाकीर्णं स्वादुमूलफलद्रुमम्। आरुरोहानिलसुतः पर्वतं प्लवगोत्तमः
vyāghrādibhiḥ samākīrṇaṃ svādumūlaphaladrumam| ārurohānilasutaḥ parvataṃ plavagottamaḥ
रामदर्शनशीघ्रेण प्रहर्षेणाभिचोदितः। तेन पादतलक्रान्ता रम्येषु गिरिसानुषु
rāmadarśanaśīghreṇa praharṣeṇābhicoditaḥ| tena pādatalakrāntā ramyeṣu girisānuṣu
सघोषाः समशीर्यन्त शिलाश्चूर्णीकृतास्ततः। स तमारुह्य शैलेन्द्रं व्यवर्धत महाकपिः
saghoṣāḥ samaśīryanta śilāścūrṇīkṛtāstataḥ| sa tamāruhya śailendraṃ vyavardhata mahākapiḥ
दक्षिणादुत्तरं पारं प्रार्थयँल्लवणाम्भसः। अधिरुह्य ततो वीरः पर्वतं पवनात्मजः
dakṣiṇāduttaraṃ pāraṃ prārthaya~llavaṇāmbhasaḥ| adhiruhya tato vīraḥ parvataṃ pavanātmajaḥ
ददर्श सागरं भीमं भीमोरगनिषेवितम्। स मारुत इवाकाशं मारुतस्यात्मसम्भवः
dadarśa sāgaraṃ bhīmaṃ bhīmoraganiṣevitam| sa māruta ivākāśaṃ mārutasyātmasambhavaḥ
प्रपेदे हरिशार्दूलो दक्षिणादुत्तरां दिशम्। स तदा पीडितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः
prapede hariśārdūlo dakṣiṇāduttarāṃ diśam| sa tadā pīḍitastena kapinā parvatottamaḥ
ररास विविधैर्भूतैः प्राविशद् वसुधातलम्। कम्पमानैश्च शिखरैः पतद्भिरपि च द्रुमैः
rarāsa vividhairbhūtaiḥ prāviśad vasudhātalam| kampamānaiśca śikharaiḥ patadbhirapi ca drumaiḥ
तस्योरुवेगोन्मथिताः पादपाः पुष्पशालिनः। निपेतुर्भूतले भग्नाः शक्रायुधहता इव
tasyoruvegonmathitāḥ pādapāḥ puṣpaśālinaḥ| nipeturbhūtale bhagnāḥ śakrāyudhahatā iva
कन्दरोदरसंस्थानां पीडितानां महौजसाम्। सिंहानां निनदो भीमो नभो भिन्दन् हि शुश्रुवे
kandarodarasaṃsthānāṃ pīḍitānāṃ mahaujasām| siṃhānāṃ ninado bhīmo nabho bhindan hi śuśruve
त्रस्तव्याविद्धवसना व्याकुलीकृतभूषणाः। विद्याधर्यः समुत्पेतुः सहसा धरणीधरात्
trastavyāviddhavasanā vyākulīkṛtabhūṣaṇāḥ| vidyādharyaḥ samutpetuḥ sahasā dharaṇīdharāt
अतिप्रमाणा बलिनो दीप्तजिह्वा महाविषाः। निपीडितशिरोग्रीवा व्यवेष्टन्त महाहयः
atipramāṇā balino dīptajihvā mahāviṣāḥ| nipīḍitaśirogrīvā vyaveṣṭanta mahāhayaḥ
किंनरोरगगन्धर्वयक्षविद्याधरास्तथा। पीडितं तं नगवरं त्यक्त्वा गगनमास्थिताः
kiṃnaroragagandharvayakṣavidyādharāstathā| pīḍitaṃ taṃ nagavaraṃ tyaktvā gaganamāsthitāḥ
स च भूमिधरः श्रीमान् बलिना तेन पीडितः। सवृक्षशिखरोदग्रः प्रविवेश रसातलम्
sa ca bhūmidharaḥ śrīmān balinā tena pīḍitaḥ| savṛkṣaśikharodagraḥ praviveśa rasātalam
दशयोजनविस्तारस्त्रिंशद्योजनमुच्छ्रितः। धरण्यां समतां यातः स बभूव धराधरः
daśayojanavistārastriṃśadyojanamucchritaḥ| dharaṇyāṃ samatāṃ yātaḥ sa babhūva dharādharaḥ
स लिलङ्घयिषुर्भीमं सलीलं लवणार्णवम्। कल्लोलास्फालवेलान्तमुत्पपात नभो हरिः
sa lilaṅghayiṣurbhīmaṃ salīlaṃ lavaṇārṇavam| kallolāsphālavelāntamutpapāta nabho hariḥ
आप्लुत्य च महावेगः पक्षवानिव पर्वतः। भुजङ्गयक्षगन्धर्वप्रबुद्धकमलोत्पलम्
āplutya ca mahāvegaḥ pakṣavāniva parvataḥ| bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam
स चन्द्रकुमुदं रम्यं सार्ककारण्डवं शुभम्। तिष्यश्रवणकादम्बमभ्रशैवलशाद्वलम्
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham| tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivalaśādvalam
पुनर्वसुमहामीनं लोहिताङ्गमहाग्रहम्। ऐरावतमहाद्वीपं स्वातीहंसविलासितम्
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham| airāvatamahādvīpaṃ svātīhaṃsavilāsitam
वातसंघातजालोर्मिचन्द्रांशुशिशिराम्बुमत्। हनूमानपरिश्रान्तः पुप्लुवे गगनार्णवम्
vātasaṃghātajālormicandrāṃśuśiśirāmbumat| hanūmānapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam
ग्रसमान इवाकाशं ताराधिपमिवोल्लिखन्। हरन्निव सनक्षत्रं गगनं सार्कमण्डलम्
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan| haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam
अपारमपरिश्रान्तश्चाम्बुधिं समगाहत। हनूमान् मेघजालानि विकर्षन्निव गच्छति
apāramapariśrāntaścāmbudhiṃ samagāhata| hanūmān meghajālāni vikarṣanniva gacchati
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च। हरितारुणवर्णानि महाभ्राणि चकाशिरे
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca| haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्क्रमंश्च पुनः पुनः। प्रकाशश्चाप्रकाशश्च चन्द्रमा इव दृश्यते
praviśannabhrajālāni niṣkramaṃśca punaḥ punaḥ| prakāśaścāprakāśaśca candramā iva dṛśyate
विविधाभ्रघनापन्नगोचरो धवलाम्बरः। दृश्यादृश्यतनुर्वीरस्तथा चन्द्रायतेऽम्बरे
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ| dṛśyādṛśyatanurvīrastathā candrāyate'mbare
तार्क्ष््यायमाणो गगने स बभौ वायुनन्दनः। दारयन् मेघवृन्दानि निष्पतंश्च पुनः पुनः
tārkṣyāyamāṇo gagane sa babhau vāyunandanaḥ| dārayan meghavṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ
नदन् नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः। प्रवरान् राक्षसान् हत्वा नाम विश्राव्य चात्मनः
nadan nādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ| pravarān rākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ
आकुलां नगरीं कृत्वा व्यथयित्वा च रावणम्। अर्दयित्वा महावीरान् वैदेहीमभिवाद्य च
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam| ardayitvā mahāvīrān vaidehīmabhivādya ca
आजगाम महातेजाः पुनर्मध्येन सागरम्। पर्वतेन्द्रं सुनाभं च समुपस्पृश्य वीर्यवान्
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram| parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān
ज्यामुक्त इव नाराचो महावेगोऽभ्युपागमत्। स किंचिदारात् सम्प्राप्तः समालोक्य महागिरिम्
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgamat| sa kiṃcidārāt samprāptaḥ samālokya mahāgirim
महेन्द्रं मेघसंकाशं ननाद स महाकपिः। स पूरयामास कपिर्दिशो दश समन्ततः
mahendraṃ meghasaṃkāśaṃ nanāda sa mahākapiḥ| sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ
नदन् नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः। स तं देशमनुप्राप्तः सुहृद्दर्शनलालसः
nadan nādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ| sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddarśanalālasaḥ
ननाद सुमहानादं लाङ्गूलं चाप्यकम्पयत्। तस्य नानद्यमानस्य सुपर्णाचरिते पथि
nanāda sumahānādaṃ lāṅgūlaṃ cāpyakampayat| tasya nānadyamānasya suparṇācarite pathi
फलतीवास्य घोषेण गगनं सार्कमण्डलम्। ये तु तत्रोत्तरे कूले समुद्रस्य महाबलाः
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam| ye tu tatrottare kūle samudrasya mahābalāḥ
पूर्वं संविष्ठिताः शूरा वायुपुत्रदिदृक्षवः। महतो वायुनुन्नस्य तोयदस्येव निःस्वनम्। शुश्रुवुस्ते तदा घोषमूरुवेगं हनूमतः
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāḥ śūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ| mahato vāyununnasya toyadasyeva niḥsvanam| śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ
ते दीनमनसः सर्वे शुश्रुवुः काननौकसः। वानरेन्द्रस्य निर्घोषं पर्जन्यनिनदोपमम्
te dīnamanasaḥ sarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ| vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam
निशम्य नदतो नादं वानरास्ते समन्ततः। बभूवुरुत्सुकाः सर्वे सुहृद्दर्शनकाङ्क्षिणः
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ| babhūvurutsukāḥ sarve suhṛddarśanakāṅkṣiṇaḥ
जाम्बवान् स हरिश्रेष्ठः प्रीतिसंहृष्टमानसः। उपामन्त्र्य हरीन् सर्वानिदं वचनमब्रवीत्
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ| upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt
सर्वथा कृतकार्योऽसौ हनूमान् नात्र संशयः। न ह्यस्याकृतकार्यस्य नाद एवंविधो भवेत्
sarvathā kṛtakāryo'sau hanūmān nātra saṃśayaḥ| na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet
तस्य बाहूरुवेगं च निनादं च महात्मनः। निशम्य हरयो हृष्टाः समुत्पेतुर्यतस्ततः
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ| niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpeturyatastataḥ
ते नगाग्रान्नगाग्राणि शिखराच्छिखराणि च। प्रहृष्टाः समपद्यन्त हनूमन्तं दिदृक्षवः
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca| prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ
ते प्रीताः पादपाग्रेषु गृह्य शाखामवस्थिताः। वासांसि च प्रकाशानि समाविध्यन्त वानराः
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāmavasthitāḥ| vāsāṃsi ca prakāśāni samāvidhyanta vānarāḥ
गिरिगह्वरसंलीनो यथा गर्जति मारुतः। एवं जगर्ज बलवान् हनूमान् मारुतात्मजः
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ| evaṃ jagarja balavān hanūmān mārutātmajaḥ
तमभ्रघनसंकाशमापतन्तं महाकपिम्। दृष्ट्वा ते वानराः सर्वे तस्थुः प्राञ्जलयस्तदा
tamabhraghanasaṃkāśamāpatantaṃ mahākapim| dṛṣṭvā te vānarāḥ sarve tasthuḥ prāñjalayastadā
ततस्तु वेगवान् वीरो गिरेर्गिरिनिभः कपिः। निपपात गिरेस्तस्य शिखरे पादपाकुले
tatastu vegavān vīro girergirinibhaḥ kapiḥ| nipapāta girestasya śikhare pādapākule
हर्षेणापूर्यमाणोऽसौ रम्ये पर्वतनिर्झरे। छिन्नपक्ष इवाकाशात् पपात धरणीधरः
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare| chinnapakṣa ivākāśāt papāta dharaṇīdharaḥ
ततस्ते प्रीतमनसः सर्वे वानरपुङ्गवाः। हनूमन्तं महात्मानं परिवार्योपतस्थिरे
tataste prītamanasaḥ sarve vānarapuṅgavāḥ| hanūmantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire
परिवार्य च ते सर्वे परां प्रीतिमुपागताः। प्रहृष्टवदनाः सर्वे तमागतमुपागमन्
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ| prahṛṣṭavadanāḥ sarve tamāgatamupāgaman
उपायनानि चादाय मूलानि च फलानि च। प्रत्यर्चयन् हरिश्रेष्ठं हरयो मारुतात्मजम्
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca| pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam
विनेदुर्मुदिताः केचित् केचित् किलकिलां तथा। हृष्टाः पादपशाखाश्च आनिन्युर्वानरर्षभाः
vinedurmuditāḥ kecit kecit kilakilāṃ tathā| hṛṣṭāḥ pādapaśākhāśca āninyurvānararṣabhāḥ
हनूमांस्तु गुरून् वृद्धाञ्जाम्बवत्प्रमुखांस्तदा। कुमारमङ्गदं चैव सोऽवन्दत महाकपिः
hanūmāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā| kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ
स ताभ्यां पूजितः पूज्यः कपिभिश्च प्रसादितः। दृष्टा देवीति विक्रान्तः संक्षेपेण न्यवेदयत्
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ| dṛṣṭā devīti vikrāntaḥ saṃkṣepeṇa nyavedayat
निषसाद च हस्तेन गृहीत्वा वालिनः सुतम्। रमणीये वनोद्देशे महेन्द्रस्य गिरेस्तदा
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinaḥ sutam| ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā
हनूमानब्रवीत् पृष्टस्तदा तान् वानरर्षभान्। अशोकवनिकासंस्था दृष्टा सा जनकात्मजा
hanūmānabravīt pṛṣṭastadā tān vānararṣabhān| aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā
रक्ष्यमाणा सुघोराभी राक्षसीभिरनिन्दिता। एकवेणीधरा बाला रामदर्शनलालसा
rakṣyamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā| ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā
उपवासपरिश्रान्ता मलिना जटिला कृशा। ततो दृष्टेति वचनं महार्थममृतोपमम्
upavāsapariśrāntā malinā jaṭilā kṛśā| tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam
निशम्य मारुतेः सर्वे मुदिता वानराभवन्। क्ष्वेडन्त्यन्ये नदन्त्यन्ये गर्जन्त्यन्ये महाबलाः
niśamya māruteḥ sarve muditā vānarābhavan| kṣveḍantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ
चक्रुः किलकिलामन्ये प्रतिगर्जन्ति चापरे। केचिदुच्छ्रितलाङ्गूलाः प्रहृष्टाः कपिकुञ्जराः
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare| keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ
आयताञ्चितदीर्घाणि लाङ्गूलानि प्रविव्यधुः। अपरे तु हनूमन्तं श्रीमन्तं वानरोत्तमम्
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ| apare tu hanūmantaṃ śrīmantaṃ vānarottamam
आप्लुत्य गिरिशृङ्गेषु संस्पृशन्ति स्म हर्षिताः। उक्तवाक्यं हनूमन्तमङ्गदस्तु तदाब्रवीत्
āplutya giriśṛṅgeṣu saṃspṛśanti sma harṣitāḥ| uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastu tadābravīt
सर्वेषां हरिवीराणां मध्ये वाचमनुत्तमाम्। सत्त्वे वीर्ये न ते कश्चित् समो वानर विद्यते
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vācamanuttamām| sattve vīrye na te kaścit samo vānara vidyate
यदवप्लुत्य विस्तीर्णं सागरं पुनरागतः। जीवितस्य प्रदाता नस्त्वमेको वानरोत्तम
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ| jīvitasya pradātā nastvameko vānarottama
त्वत्प्रसादात् समेष्यामः सिद्धार्था राघवेण ह। अहो स्वामिनि ते भक्तिरहो वीर्यमहो धृतिः
tvatprasādāt sameṣyāmaḥ siddhārthā rāghaveṇa ha| aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ
दिष्ट्या दृष्टा त्वया देवी रामपत्नी यशस्विनी। दिष्ट्या त्यक्ष्यति काकुत्स्थः शोकं सीतावियोगजम्
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī| diṣṭyā tyakṣyati kākutsthaḥ śokaṃ sītāviyogajam
ततोऽङ्गदं हनूमन्तं जाम्बवन्तं च वानराः। परिवार्य प्रमुदिता भेजिरे विपुलाः शिलाः
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ| parivārya pramuditā bhejire vipulāḥ śilāḥ
उपविष्टा गिरेस्तस्य शिलासु विपुलासु ते। श्रोतुकामाः समुद्रस्य लङ्घनं वानरोत्तमाः
upaviṣṭā girestasya śilāsu vipulāsu te| śrotukāmāḥ samudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ
दर्शनं चापि लङ्कायाः सीताया रावणस्य च। तस्थुः प्राञ्जलयः सर्वे हनूमद्वदनोन्मुखाः
darśanaṃ cāpi laṅkāyāḥ sītāyā rāvaṇasya ca| tasthuḥ prāñjalayaḥ sarve hanūmadvadanonmukhāḥ
तस्थौ तत्राङ्गदः श्रीमान् वानरैर्बहुभिर्वृतः। उपास्यमानो विबुधैर्दिवि देवपतिर्यथा
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ| upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā
हनूमता कीर्तिमता यशस्विना तथाङ्गदेनाङ्गदनद्धबाहुना। मुदा तदाध्यासितमुन्नतं मह- न्महीधराग्रं ज्वलितं श्रियाभवत्
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadanaddhabāhunā| mudā tadādhyāsitamunnataṃ maha- nmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat
ततस्तस्य गिरेः शृङ्गे महेन्द्रस्य महाबलाः। हनुमत्प्रमुखाः प्रीतिं हरयो जग्मुरुत्तमाम्
tatastasya gireḥ śṛṅge mahendrasya mahābalāḥ| hanumatpramukhāḥ prītiṃ harayo jagmuruttamām
प्रीतिमत्सूपविष्टेषु वानरेषु महात्मसु। तं ततः प्रतिसंहृष्टः प्रीतियुक्तं महाकपिम्
prītimatsūpaviṣṭeṣu vānareṣu mahātmasu| taṃ tataḥ pratisaṃhṛṣṭaḥ prītiyuktaṃ mahākapim
जाम्बवान् कार्यवृत्तान्तमपृच्छदनिलात्मजम्। कथं दृष्टा त्वया देवी कथं वा तत्र वर्तते
jāmbavān kāryavṛttāntamapṛcchadanilātmajam| kathaṃ dṛṣṭā tvayā devī kathaṃ vā tatra vartate
तस्यां चापि कथं वृत्तः क्रूरकर्मा दशाननः। तत्त्वतः सर्वमेतन्नः प्रब्रूहि त्वं महाकपे
tasyāṃ cāpi kathaṃ vṛttaḥ krūrakarmā daśānanaḥ| tattvataḥ sarvametannaḥ prabrūhi tvaṃ mahākape
सम्मार्गिता कथं देवी किं च सा प्रत्यभाषत। श्रुतार्थाश्चिन्तयिष्यामो भूयः कार्यविनिश्चयम्
sammārgitā kathaṃ devī kiṃ ca sā pratyabhāṣata| śrutārthāścintayiṣyāmo bhūyaḥ kāryaviniścayam
यश्चार्थस्तत्र वक्तव्यो गतैरस्माभिरात्मवान्। रक्षितव्यं च यत्तत्र तद् भवान् व्याकरोतु नः
yaścārthastatra vaktavyo gatairasmābhirātmavān| rakṣitavyaṃ ca yattatra tad bhavān vyākarotu naḥ
स नियुक्तस्ततस्तेन सम्प्रहृष्टतनूरुहः। नमस्यन् शिरसा देव्यै सीतायै प्रत्यभाषत
sa niyuktastatastena samprahṛṣṭatanūruhaḥ| namasyan śirasā devyai sītāyai pratyabhāṣata
प्रत्यक्षमेव भवतां महेन्द्राग्रात् खमाप्लुतः। उदधेर्दक्षिणं पारं काङ्क्षमाणः समाहितः
pratyakṣameva bhavatāṃ mahendrāgrāt khamāplutaḥ| udadherdakṣiṇaṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇaḥ samāhitaḥ
गच्छतश्च हि मे घोरं विघ्नरूपमिवाभवत्। काञ्चनं शिखरं दिव्यं पश्यामि सुमनोहरम्
gacchataśca hi me ghoraṃ vighnarūpamivābhavat| kāñcanaṃ śikharaṃ divyaṃ paśyāmi sumanoharam
स्थितं पन्थानमावृत्य मेने विघ्नं च तं नगम्। उपसंगम्य तं दिव्यं काञ्चनं नगमुत्तमम्
sthitaṃ panthānamāvṛtya mene vighnaṃ ca taṃ nagam| upasaṃgamya taṃ divyaṃ kāñcanaṃ nagamuttamam
कृता मे मनसा बुद्धिर्भेत्तव्योऽयं मयेति च। प्रहतस्य मया तस्य लाङ्गूलेन महागिरेः
kṛtā me manasā buddhirbhettavyo'yaṃ mayeti ca| prahatasya mayā tasya lāṅgūlena mahāgireḥ
शिखरं सूर्यसंकाशं व्यशीर्यत सहस्रधा। व्यवसायं च तं बुद्ध्वा स होवाच महागिरिः
śikharaṃ sūryasaṃkāśaṃ vyaśīryata sahasradhā| vyavasāyaṃ ca taṃ buddhvā sa hovāca mahāgiriḥ
पुत्रेति मधुरां वाणीं मनः प्रह्लादयन्निव। पितृव्यं चापि मां विद्धि सखायं मातरिश्वनः
putreti madhurāṃ vāṇīṃ manaḥ prahlādayanniva| pitṛvyaṃ cāpi māṃ viddhi sakhāyaṃ mātariśvanaḥ
मैनाकमिति विख्यातं निवसन्तं महोदधौ। पक्षवन्तः पुरा पुत्र बभूवुः पर्वतोत्तमाः
mainākamiti vikhyātaṃ nivasantaṃ mahodadhau| pakṣavantaḥ purā putra babhūvuḥ parvatottamāḥ
छन्दतः पृथिवीं चेरुर्बाधमानाः समन्ततः। श्रुत्वा नगानां चरितं महेन्द्रः पाकशासनः
chandataḥ pṛthivīṃ cerurbādhamānāḥ samantataḥ| śrutvā nagānāṃ caritaṃ mahendraḥ pākaśāsanaḥ
वज्रेण भगवान् पक्षौ चिच्छेदैषां सहस्रशः। अहं तु मोचितस्तस्मात् तव पित्रा महात्मना
vajreṇa bhagavān pakṣau cicchedaiṣāṃ sahasraśaḥ| ahaṃ tu mocitastasmāt tava pitrā mahātmanā
मारुतेन तदा वत्स प्रक्षिप्तो वरुणालये। राघवस्य मया साह्ये वर्तितव्यमरिंदम
mārutena tadā vatsa prakṣipto varuṇālaye| rāghavasya mayā sāhye vartitavyamariṃdama
रामो धर्मभृतां श्रेष्ठो महेन्द्रसमविक्रमः। एतच्छ्रुत्वा मया तस्य मैनाकस्य महात्मनः
rāmo dharmabhṛtāṃ śreṣṭho mahendrasamavikramaḥ| etacchrutvā mayā tasya mainākasya mahātmanaḥ
कार्यमावेद्य च गिरेरुद्धतं वै मनो मम। तेन चाहमनुज्ञातो मैनाकेन महात्मना
kāryamāvedya ca gireruddhataṃ vai mano mama| tena cāhamanujñāto mainākena mahātmanā
स चाप्यन्तर्हितः शैलो मानुषेण वपुष्मता। शरीरेण महाशैलः शैलेन च महोदधौ
sa cāpyantarhitaḥ śailo mānuṣeṇa vapuṣmatā| śarīreṇa mahāśailaḥ śailena ca mahodadhau
उत्तमं जवमास्थाय शेषमध्वानमास्थितः। ततोऽहं सुचिरं कालं जवेनाभ्यगमं पथि
uttamaṃ javamāsthāya śeṣamadhvānamāsthitaḥ| tato'haṃ suciraṃ kālaṃ javenābhyagamaṃ pathi
ततः पश्याम्यहं देवीं सुरसां नागमातरम्। समुद्रमध्ये सा देवी वचनं चेदमब्रवीत्
tataḥ paśyāmyahaṃ devīṃ surasāṃ nāgamātaram| samudramadhye sā devī vacanaṃ cedamabravīt
मम भक्ष्यः प्रदिष्टस्त्वममरैर्हरिसत्तम। ततस्त्वां भक्षयिष्यामि विहितस्त्वं हि मे सुरैः
mama bhakṣyaḥ pradiṣṭastvamamarairharisattama| tatastvāṃ bhakṣayiṣyāmi vihitastvaṃ hi me suraiḥ
एवमुक्तः सुरसया प्राञ्जलिः प्रणतः स्थितः। विवर्णवदनो भूत्वा वाक्यं चेदमुदीरयम्
evamuktaḥ surasayā prāñjaliḥ praṇataḥ sthitaḥ| vivarṇavadano bhūtvā vākyaṃ cedamudīrayam
रामो दाशरथिः श्रीमान् प्रविष्टो दण्डकावनम्। लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया च परंतपः
rāmo dāśarathiḥ śrīmān praviṣṭo daṇḍakāvanam| lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā ca paraṃtapaḥ
तस्य सीता हृता भार्या रावणेन दुरात्मना। तस्याः सकाशं दूतोऽहं गमिष्ये रामशासनात्
tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena durātmanā| tasyāḥ sakāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt
कर्तुमर्हसि रामस्य साहाय्यं विषये सती। अथवा मैथिलीं दृष्ट्वा रामं चाक्लिष्टकारिणम्
kartumarhasi rāmasya sāhāyyaṃ viṣaye satī| athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam
आगमिष्यामि ते वक्त्रं सत्यं प्रतिशृणोमि ते। एवमुक्ता मया सा तु सुरसा कामरूपिणी
āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te| evamuktā mayā sā tu surasā kāmarūpiṇī
अब्रवीन्नातिवर्तेत कश्चिदेष वरो मम। एवमुक्तः सुरसया दशयोजनमायतः
abravīnnātivarteta kaścideṣa varo mama| evamuktaḥ surasayā daśayojanamāyataḥ
ततोऽर्धगुणविस्तारो बभूवाहं क्षणेन तु। मत्प्रमाणाधिकं चैव व्यादितं तु मुखं तया
tato'rdhaguṇavistāro babhūvāhaṃ kṣaṇena tu| matpramāṇādhikaṃ caiva vyāditaṃ tu mukhaṃ tayā
तद् दृष्ट्वा व्यादितं त्वास्यं ह्रस्वं ह्यकरवं पुनः। तस्मिन् मुहूर्ते च पुनर्बभूवाङ्गुष्ठसम्मितः
tad dṛṣṭvā vyāditaṃ tvāsyaṃ hrasvaṃ hyakaravaṃ punaḥ| tasmin muhūrte ca punarbabhūvāṅguṣṭhasammitaḥ
अभिपत्याशु तद्वक्त्रं निर्गतोऽहं ततः क्षणात् । अब्रवीत् सुरसा देवी स्वेन रूपेण मां पुनः
abhipatyāśu tadvaktraṃ nirgato'haṃ tataḥ kṣaṇāt | abravīt surasā devī svena rūpeṇa māṃ punaḥ
अर्थसिद्धौ हरिश्रेष्ठ गच्छ सौम्य यथासुखम्। समानय च वैदेहीं राघवेण महात्मना
arthasiddhau hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham| samānaya ca vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā
सुखी भव महाबाहो प्रीतास्मि तव वानर। ततोऽहं साधुसाध्वीति सर्वभूतैः प्रशंसितः
sukhī bhava mahābāho prītāsmi tava vānara| tato'haṃ sādhusādhvīti sarvabhūtaiḥ praśaṃsitaḥ
ततोऽन्तरिक्षं विपुलं प्लुतोऽहं गरुडो यथा। छाया मे निगृहीता च न च पश्यामि किंचन
tato'ntarikṣaṃ vipulaṃ pluto'haṃ garuḍo yathā| chāyā me nigṛhītā ca na ca paśyāmi kiṃcana
सोऽहं विगतवेगस्तु दिशो दश विलोकयन्। न किंचित् तत्र पश्यामि येन मे विहता गतिः
so'haṃ vigatavegastu diśo daśa vilokayan| na kiṃcit tatra paśyāmi yena me vihatā gatiḥ
अथ मे बुद्धिरुत्पन्ना किंनाम गमने मम। ईदृशो विघ्न उत्पन्नो रूपमत्र न दृश्यते
atha me buddhirutpannā kiṃnāma gamane mama| īdṛśo vighna utpanno rūpamatra na dṛśyate
अधोभागे तु मे दृष्टिः शोचतः पतिता तदा। तत्राद्राक्षमहं भीमां राक्षसीं सलिलेशयाम्
adhobhāge tu me dṛṣṭiḥ śocataḥ patitā tadā| tatrādrākṣamahaṃ bhīmāṃ rākṣasīṃ salileśayām
प्रहस्य च महानादमुक्तोऽहं भीमया तया। अवस्थितमसम्भ्रान्तमिदं वाक्यमशोभनम्
prahasya ca mahānādamukto'haṃ bhīmayā tayā| avasthitamasambhrāntamidaṃ vākyamaśobhanam
क्वासि गन्ता महाकाय क्षुधिताया ममेप्सितः। भक्षः प्रीणय मे देहं चिरमाहारवर्जितम्
kvāsi gantā mahākāya kṣudhitāyā mamepsitaḥ| bhakṣaḥ prīṇaya me dehaṃ ciramāhāravarjitam
बाढमित्येव तां वाणीं प्रत्यगृह्णामहं ततः। आस्यप्रमाणादधिकं तस्याः कायमपूरयम्
bāḍhamityeva tāṃ vāṇīṃ pratyagṛhṇāmahaṃ tataḥ| āsyapramāṇādadhikaṃ tasyāḥ kāyamapūrayam
तस्याश्चास्यं महद् भीमं वर्धते मम भक्षणे। न तु मां सा नु बुबुधे मम वा विकृतं कृतम्
tasyāścāsyaṃ mahad bhīmaṃ vardhate mama bhakṣaṇe| na tu māṃ sā nu bubudhe mama vā vikṛtaṃ kṛtam
ततोऽहं विपुलं रूपं संक्षिप्य निमिषान्तरात्। तस्या हृदयमादाय प्रपतामि नभःस्थलम्
tato'haṃ vipulaṃ rūpaṃ saṃkṣipya nimiṣāntarāt| tasyā hṛdayamādāya prapatāmi nabhaḥsthalam
सा विसृष्टभुजा भीमा पपात लवणाम्भसि। मया पर्वतसंकाशा निकृत्तहृदया सती
sā visṛṣṭabhujā bhīmā papāta lavaṇāmbhasi| mayā parvatasaṃkāśā nikṛttahṛdayā satī
शृणोमि खगतानां च वाचः सौम्या महात्मनाम्। राक्षसी सिंहिका भीमा क्षिप्रं हनुमता हता
śṛṇomi khagatānāṃ ca vācaḥ saumyā mahātmanām| rākṣasī siṃhikā bhīmā kṣipraṃ hanumatā hatā
तां हत्वा पुनरेवाहं कृत्यमात्ययिकं स्मरन्। गत्वा च महदध्वानं पश्यामि नगमण्डितम्
tāṃ hatvā punarevāhaṃ kṛtyamātyayikaṃ smaran| gatvā ca mahadadhvānaṃ paśyāmi nagamaṇḍitam
दक्षिणं तीरमुदधेर्लङ्का यत्र गता पुरी। अस्तं दिनकरे याते रक्षसां निलयं पुरीम्
dakṣiṇaṃ tīramudadherlaṅkā yatra gatā purī| astaṃ dinakare yāte rakṣasāṃ nilayaṃ purīm
प्रविष्टोऽहमविज्ञातो रक्षोभिर्भीमविक्रमैः। तत्र प्रविशतश्चापि कल्पान्तघनसप्रभा
praviṣṭo'hamavijñāto rakṣobhirbhīmavikramaiḥ| tatra praviśataścāpi kalpāntaghanasaprabhā
अट्टहासं विमुञ्चन्ती नारी काप्युत्थिता पुरः। जिघांसन्तीं ततस्तां तु ज्वलदग्निशिरोरुहाम्
aṭṭahāsaṃ vimuñcantī nārī kāpyutthitā puraḥ| jighāṃsantīṃ tatastāṃ tu jvaladagniśiroruhām
सव्यमुष्टिप्रहारेण पराजित्य सुभैरवाम्। प्रदोषकाले प्रविशं भीतयाहं तयोदितः
savyamuṣṭiprahāreṇa parājitya subhairavām| pradoṣakāle praviśaṃ bhītayāhaṃ tayoditaḥ
अहं लङ्कापुरी वीर निर्जिता विक्रमेण ते। यस्मात् तस्माद् विजेतासि सर्वरक्षांस्यशेषतः
ahaṃ laṅkāpurī vīra nirjitā vikrameṇa te| yasmāt tasmād vijetāsi sarvarakṣāṃsyaśeṣataḥ
तत्राहं सर्वरात्रं तु विचरञ्जनकात्मजाम्। रावणान्तःपुरगतो न चापश्यं सुमध्यमाम्
tatrāhaṃ sarvarātraṃ tu vicarañjanakātmajām| rāvaṇāntaḥpuragato na cāpaśyaṃ sumadhyamām
ततः सीतामपश्यंस्तु रावणस्य निवेशने। शोकसागरमासाद्य न पारमुपलक्षये
tataḥ sītāmapaśyaṃstu rāvaṇasya niveśane| śokasāgaramāsādya na pāramupalakṣaye
शोचता च मया दृष्टं प्राकारेणाभिसंवृतम्। काञ्चनेन विकृष्टेन गृहोपवनमुत्तमम्
śocatā ca mayā dṛṣṭaṃ prākāreṇābhisaṃvṛtam| kāñcanena vikṛṣṭena gṛhopavanamuttamam
सप्राकारमवप्लुत्य पश्यामि बहुपादपम्। अशोकवनिकामध्ये शिंशपापादपो महान्
saprākāramavaplutya paśyāmi bahupādapam| aśokavanikāmadhye śiṃśapāpādapo mahān
तमारुह्य च पश्यामि काञ्चनं कदलीवनम्। अदूराच्छिंशपावृक्षात् पश्यामि वरवर्णिनीम्
tamāruhya ca paśyāmi kāñcanaṃ kadalīvanam| adūrācchiṃśapāvṛkṣāt paśyāmi varavarṇinīm
श्यामां कमलपत्राक्षीमुपवासकृशाननाम्। तदेकवासःसंवीतां रजोध्वस्तशिरोरुहाम्
śyāmāṃ kamalapatrākṣīmupavāsakṛśānanām| tadekavāsaḥsaṃvītāṃ rajodhvastaśiroruhām
शोकसंतापदीनाङ्गीं सीतां भर्तृहिते स्थिताम्। राक्षसीभिर्विरूपाभिः क्रूराभिरभिसंवृताम्
śokasaṃtāpadīnāṅgīṃ sītāṃ bhartṛhite sthitām| rākṣasībhirvirūpābhiḥ krūrābhirabhisaṃvṛtām
मांसशोणितभक्ष्याभिर्व्याघ्रीभिर्हरिणीं यथा। सा मया राक्षसीमध्ये तर्ज्यमाना मुहुर्मुहुः
māṃsaśoṇitabhakṣyābhirvyāghrībhirhariṇīṃ yathā| sā mayā rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ
एकवेणीधरा दीना भर्तृचिन्तापरायणा। भूमिशय्या विवर्णाङ्गी पद्मिनीव हिमागमे
ekaveṇīdharā dīnā bhartṛcintāparāyaṇā| bhūmiśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame
रावणाद् विनिवृत्तार्था मर्तव्ये कृतनिश्चया। कथंचिन्मृगशावाक्षी तूर्णमासादिता मया
rāvaṇād vinivṛttārthā martavye kṛtaniścayā| kathaṃcinmṛgaśāvākṣī tūrṇamāsāditā mayā
तां दृष्ट्वा तादृशीं नारीं रामपत्नीं यशस्विनीम्। तत्रैव शिंशपावृक्षे पश्यन्नहमवस्थितः
tāṃ dṛṣṭvā tādṛśīṃ nārīṃ rāmapatnīṃ yaśasvinīm| tatraiva śiṃśapāvṛkṣe paśyannahamavasthitaḥ
ततो हलहलाशब्दं काञ्चीनूपुरमिश्रितम्। शृणोम्यधिकगम्भीरं रावणस्य निवेशने
tato halahalāśabdaṃ kāñcīnūpuramiśritam| śṛṇomyadhikagambhīraṃ rāvaṇasya niveśane
ततोऽहं परमोद्विग्नः स्वरूपं प्रत्यसंहरम्। अहं च शिंशपावृक्षे पक्षीव गहने स्थितः
tato'haṃ paramodvignaḥ svarūpaṃ pratyasaṃharam| ahaṃ ca śiṃśapāvṛkṣe pakṣīva gahane sthitaḥ
ततो रावणदाराश्च रावणश्च महाबलः। तं देशमनुसम्प्राप्तो यत्र सीताभवत् स्थिता
tato rāvaṇadārāśca rāvaṇaśca mahābalaḥ| taṃ deśamanusamprāpto yatra sītābhavat sthitā
तं दृष्ट्वाथ वरारोहा सीता रक्षोगणेश्वरम्। संकुच्योरू स्तनौ पीनौ बाहुभ्यां परिरभ्य च
taṃ dṛṣṭvātha varārohā sītā rakṣogaṇeśvaram| saṃkucyorū stanau pīnau bāhubhyāṃ parirabhya ca
वित्रस्तां परमोद्विग्नां वीक्ष्यमाणामितस्ततः। त्राणं कंचिदपश्यन्तीं वेपमानां तपस्विनीम्
vitrastāṃ paramodvignāṃ vīkṣyamāṇāmitastataḥ| trāṇaṃ kaṃcidapaśyantīṃ vepamānāṃ tapasvinīm
तामुवाच दशग्रीवः सीतां परमदुःखिताम्। अवाक्शिराः प्रपतितो बहुमन्यस्व मामिति
tāmuvāca daśagrīvaḥ sītāṃ paramaduḥkhitām| avākśirāḥ prapatito bahumanyasva māmiti
यदि चेत्त्वं तु मां दर्पान्नाभिनन्दसि गर्विते। द्विमासानन्तरं सीते पास्यामि रुधिरं तव
yadi cettvaṃ tu māṃ darpānnābhinandasi garvite| dvimāsānantaraṃ sīte pāsyāmi rudhiraṃ tava
एतच्छ्रुत्वा वचस्तस्य रावणस्य दुरात्मनः। उवाच परमक्रुद्धा सीता वचनमुत्तमम्
etacchrutvā vacastasya rāvaṇasya durātmanaḥ| uvāca paramakruddhā sītā vacanamuttamam
राक्षसाधम रामस्य भार्याममिततेजसः। इक्ष्वाकुवंशनाथस्य स्नुषां दशरथस्य च
rākṣasādhama rāmasya bhāryāmamitatejasaḥ| ikṣvākuvaṃśanāthasya snuṣāṃ daśarathasya ca
अवाच्यं वदतो जिह्वा कथं न पतिता तव। किंस्विद्वीर्य तवानार्य यो मां भर्तुरसंनिधौ
avācyaṃ vadato jihvā kathaṃ na patitā tava| kiṃsvidvīrya tavānārya yo māṃ bharturasaṃnidhau
अपहृत्यागतः पाप तेनादृष्टो महात्मना। न त्वं रामस्य सदृशो दास्येऽप्यस्य न युज्यसे
apahṛtyāgataḥ pāpa tenādṛṣṭo mahātmanā| na tvaṃ rāmasya sadṛśo dāsye'pyasya na yujyase
अजेयः सत्यवाक् शूरो रणश्लाघी च राघवः। जानक्या परुषं वाक्यमेवमुक्तो दशाननः
ajeyaḥ satyavāk śūro raṇaślāghī ca rāghavaḥ| jānakyā paruṣaṃ vākyamevamukto daśānanaḥ
जज्वाल सहसा कोपाच्चितास्थ इव पावकः। विवृत्य नयने क्रूरे मुष्टिमुद्यम्य दक्षिणम्
jajvāla sahasā kopāccitāstha iva pāvakaḥ| vivṛtya nayane krūre muṣṭimudyamya dakṣiṇam
मैथिलीं हन्तुमारब्धः स्त्रीभिर्हाहाकृतं तदा। स्त्रीणां मध्यात् समुत्पत्य तस्य भार्या दुरात्मनः
maithilīṃ hantumārabdhaḥ strībhirhāhākṛtaṃ tadā| strīṇāṃ madhyāt samutpatya tasya bhāryā durātmanaḥ
वरा मन्दोदरी नाम तया स प्रतिषेधितः। उक्तश्च मधुरां वाणीं तया स मदनार्दितः
varā mandodarī nāma tayā sa pratiṣedhitaḥ| uktaśca madhurāṃ vāṇīṃ tayā sa madanārditaḥ
सीतया तव किं कार्यं महेन्द्रसमविक्रम। मया सह रमस्वाद्य मद्विशिष्टा न जानकी
sītayā tava kiṃ kāryaṃ mahendrasamavikrama| mayā saha ramasvādya madviśiṣṭā na jānakī
देवगन्धर्वकन्याभिर्यक्षकन्याभिरेव च। सार्धं प्रभो रमस्वेति सीतया किं करिष्यसि
devagandharvakanyābhiryakṣakanyābhireva ca| sārdhaṃ prabho ramasveti sītayā kiṃ kariṣyasi
ततस्ताभिः समेताभिर्नारीभिः स महाबलः। उत्थाप्य सहसा नीतो भवनं स्वं निशाचरः
tatastābhiḥ sametābhirnārībhiḥ sa mahābalaḥ| utthāpya sahasā nīto bhavanaṃ svaṃ niśācaraḥ
याते तस्मिन् दशग्रीवे राक्षस्यो विकृताननाः। सीतां निर्भर्त्सयामासुर्वाक्यैः क्रूरैः सुदारुणैः
yāte tasmin daśagrīve rākṣasyo vikṛtānanāḥ| sītāṃ nirbhartsayāmāsurvākyaiḥ krūraiḥ sudāruṇaiḥ
तृणवद् भाषितं तासां गणयामास जानकी। गर्जितं च तथा तासां सीतां प्राप्य निरर्थकम्
tṛṇavad bhāṣitaṃ tāsāṃ gaṇayāmāsa jānakī| garjitaṃ ca tathā tāsāṃ sītāṃ prāpya nirarthakam
वृथा गर्जितनिश्चेष्टा राक्षस्यः पिशिताशनाः। रावणाय शशंसुस्ताः सीताव्यवसितं महत्
vṛthā garjitaniśceṣṭā rākṣasyaḥ piśitāśanāḥ| rāvaṇāya śaśaṃsustāḥ sītāvyavasitaṃ mahat
ततस्ताः सहिताः सर्वा विहताशा निरुद्यमाः। परिक्लिश्य समस्तास्ता निद्रावशमुपागताः
tatastāḥ sahitāḥ sarvā vihatāśā nirudyamāḥ| parikliśya samastāstā nidrāvaśamupāgatāḥ
तासु चैव प्रसुप्तासु सीता भर्तृहिते रता। विलप्य करुणं दीना प्रशुशोच सुदुःखिता
tāsu caiva prasuptāsu sītā bhartṛhite ratā| vilapya karuṇaṃ dīnā praśuśoca suduḥkhitā
तासां मध्यात् समुत्थाय त्रिजटा वाक्यमब्रवीत्। आत्मानं खादत क्षिप्रं न सीतामसितेक्षणाम्
tāsāṃ madhyāt samutthāya trijaṭā vākyamabravīt| ātmānaṃ khādata kṣipraṃ na sītāmasitekṣaṇām
जनकस्यात्मजां साध्वीं स्नुषां दशरथस्य च। स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः
janakasyātmajāṃ sādhvīṃ snuṣāṃ daśarathasya ca| svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ
रक्षसां च विनाशाय भर्तुरस्या जयाय च। अलमस्मान् परित्रातुं राघवाद् राक्षसीगणम्
rakṣasāṃ ca vināśāya bharturasyā jayāya ca| alamasmān paritrātuṃ rāghavād rākṣasīgaṇam
अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते। यदि ह्येवंविधः स्वप्नो दुःखितायाः प्रदृश्यते
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate| yadi hyevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāḥ pradṛśyate
सा दुःखैर्विविधैर्मुक्ता सुखमाप्नोत्यनुत्तमम्। प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा
sā duḥkhairvividhairmuktā sukhamāpnotyanuttamam| praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā
अलमेषा परित्रातुं राक्षस्यो महतो भयात्। ततः सा ह्रीमती बाला भर्तुर्विजयहर्षिता
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt| tataḥ sā hrīmatī bālā bharturvijayaharṣitā
अवोचद् यदि तत् तथ्यं भवेयं शरणं हि वः। तां चाहं तादृशीं दृष्ट्वा सीताया दारुणां दशाम्
avocad yadi tat tathyaṃ bhaveyaṃ śaraṇaṃ hi vaḥ| tāṃ cāhaṃ tādṛśīṃ dṛṣṭvā sītāyā dāruṇāṃ daśām
चिन्तयामास विश्रान्तो न च मे निर्वृतं मनः। सम्भाषणार्थे च मया जानक्याश्चिन्तितो विधिः
cintayāmāsa viśrānto na ca me nirvṛtaṃ manaḥ| sambhāṣaṇārthe ca mayā jānakyāścintito vidhiḥ
इक्ष्वाकुकुलवंशस्तु स्तुतो मम पुरस्कृतः। श्रुत्वा तु गदितां वाचं राजर्षिगणभूषिताम्
ikṣvākukulavaṃśastu stuto mama puraskṛtaḥ| śrutvā tu gaditāṃ vācaṃ rājarṣigaṇabhūṣitām
प्रत्यभाषत मां देवी बाष्पैः पिहितलोचना। कस्त्वं केन कथं चेह प्राप्तो वानरपुङ्गव
pratyabhāṣata māṃ devī bāṣpaiḥ pihitalocanā| kastvaṃ kena kathaṃ ceha prāpto vānarapuṅgava
का च रामेण ते प्रीतिस्तन्मे शंसितुमर्हसि। तस्यास्तद् वचनं श्रुत्वा अहमप्यब्रुवं वचः
kā ca rāmeṇa te prītistanme śaṃsitumarhasi| tasyāstad vacanaṃ śrutvā ahamapyabruvaṃ vacaḥ
देवि रामस्य भर्तुस्ते सहायो भीमविक्रमः। सुग्रीवो नाम विक्रान्तो वानरेन्द्रो महाबलः
devi rāmasya bhartuste sahāyo bhīmavikramaḥ| sugrīvo nāma vikrānto vānarendro mahābalaḥ
तस्य मां विद्धि भृत्यं त्वं हनूमन्तमिहागतम्। भर्त्रा सम्प्रहितस्तुभ्यं रामेणाक्लिष्टकर्मणा
tasya māṃ viddhi bhṛtyaṃ tvaṃ hanūmantamihāgatam| bhartrā samprahitastubhyaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā
इदं तु पुरुषव्याघ्रः श्रीमान् दाशरथिः स्वयम्। अङ्गुलीयमभिज्ञानमदात् तुभ्यं यशस्विनि
idaṃ tu puruṣavyāghraḥ śrīmān dāśarathiḥ svayam| aṅgulīyamabhijñānamadāt tubhyaṃ yaśasvini
तदिच्छामि त्वयाज्ञप्तं देवि किं करवाण्यहम्। रामलक्ष्मणयोः पार्श्वं नयामि त्वां किमुत्तरम्
tadicchāmi tvayājñaptaṃ devi kiṃ karavāṇyaham| rāmalakṣmaṇayoḥ pārśvaṃ nayāmi tvāṃ kimuttaram
एतच्छ्रुत्वा विदित्वा च सीता जनकनन्दिनी। आह रावणमुत्पाट्य राघवो मां नयत्विति
etacchrutvā viditvā ca sītā janakanandinī| āha rāvaṇamutpāṭya rāghavo māṃ nayatviti
प्रणम्य शिरसा देवीमहमार्यामनिन्दिताम्। राघवस्य मनोह्लादमभिज्ञानमयाचिषम्
praṇamya śirasā devīmahamāryāmaninditām| rāghavasya manohlādamabhijñānamayāciṣam
अथ मामब्रवीत् सीता गृह्यतामयमुत्तमः। मणिर्येन महाबाहू रामस्त्वां बहु मन्यते
atha māmabravīt sītā gṛhyatāmayamuttamaḥ| maṇiryena mahābāhū rāmastvāṃ bahu manyate
इत्युक्त्वा तु वरारोहा मणिप्रवरमुत्तमम्। प्रायच्छत् परमोद्विग्ना वाचा मां संदिदेश ह
ityuktvā tu varārohā maṇipravaramuttamam| prāyacchat paramodvignā vācā māṃ saṃdideśa ha
ततस्तस्यै प्रणम्याहं राजपुत्र्यै समाहितः। प्रदक्षिणं परिक्राममिहाभ्युद्गतमानसः
tatastasyai praṇamyāhaṃ rājaputryai samāhitaḥ| pradakṣiṇaṃ parikrāmamihābhyudagatamānasaḥ
उत्तरं पुनरेवाह निश्चित्य मनसा तदा। हनूमन् मम वृत्तान्तं वक्तुमर्हसि राघवे
uttaraṃ punarevāha niścitya manasā tadā| hanūman mama vṛttāntaṃ vaktumarhasi rāghave
यथा श्रुत्वैव नचिरात् तावुभौ रामलक्ष्मणौ। सुग्रीवसहितौ वीरावुपेयातां तथा कुरु
yathā śrutvaiva nacirāt tāvubhau rāmalakṣmaṇau| sugrīvasahitau vīrāvupeyātāṃ tathā kuru
यदन्यथा भवेदेतद् द्वौ मासौ जीवितं मम। न मां द्रक्ष्यति काकुत्स्थो म्रिये साहमनाथवत्
yadanyathā bhavedetad dvau māsau jīvitaṃ mama| na māṃ drakṣyati kākutstho mriye sāhamanāthavat
तच्छ्रुत्वा करुणं वाक्यं क्रोधो मामभ्यवर्तत। उत्तरं च मया दृष्टं कार्यशेषमनन्तरम्
tacchrutvā karuṇaṃ vākyaṃ krodho māmabhyavartata| uttaraṃ ca mayā dṛṣṭaṃ kāryaśeṣamanantaram
ततोऽवर्धत मे कायस्तदा पर्वतसंनिभः। युद्धाकाङ्क्षी वनं तस्य विनाशयितुमारभे
tato'vardhata me kāyastadā parvatasaṃnibhaḥ| yuddhākāṅkṣī vanaṃ tasya vināśayitumārabhe
तद् भग्नं वनखण्डं तु भ्रान्तत्रस्तमृगद्विजम्। प्रतिबुद्ध्य निरीक्षन्ते राक्षस्यो विकृताननाः
tad bhagnaṃ vanakhaṇḍaṃ tu bhrāntatrastamṛgadvijam| pratibuddhya nirīkṣante rākṣasyo vikṛtānanāḥ
मां च दृष्ट्वा वने तस्मिन् समागम्य ततस्ततः। ताः समभ्यागताः क्षिप्रं रावणायाचचक्षिरे
māṃ ca dṛṣṭvā vane tasmin samāgamya tatastataḥ| tāḥ samabhyāgatāḥ kṣipraṃ rāvaṇāyācacakṣire
राजन् वनमिदं दुर्गं तव भग्नं दुरात्मना। वानरेण ह्यविज्ञाय तव वीर्यं महाबल
rājan vanamidaṃ durgaṃ tava bhagnaṃ durātmanā| vānareṇa hyavijñāya tava vīryaṃ mahābala
तस्य दुर्बुद्धिता राजंस्तव विप्रियकारिणः। वधमाज्ञापय क्षिप्रं यथासौ न पुनर्व्रजेत्
tasya durbuddhitā rājaṃstava vipriyakāriṇaḥ| vadhamājñāpaya kṣipraṃ yathāsau na punarvrajet
तच्छ्रुत्वा राक्षसेन्द्रेण विसृष्टा बहुदुर्जयाः। राक्षसाः किंकरा नाम रावणस्य मनोऽनुगाः
tacchrutvā rākṣasendreṇa visṛṣṭā bahudurjayāḥ| rākṣasāḥ kiṃkarā nāma rāvaṇasya mano'nugāḥ
तेषामशीतिसाहस्रं शूलमुद्गरपाणिनाम्। मया तस्मिन् वनोद्देशे परिघेण निषूदितम्
teṣāmaśītisāhasraṃ śūlamudagarapāṇinām| mayā tasmin vanoddeśe parigheṇa niṣūditam
तेषां तु हतशिष्टा ये ते गता लघुविक्रमाः। निहतं च मया सैन्यं रावणायाचचक्षिरे
teṣāṃ tu hataśiṣṭā ye te gatā laghuvikramāḥ| nihataṃ ca mayā sainyaṃ rāvaṇāyācacakṣire
ततो मे बुद्धिरुत्पन्ना चैत्यप्रासादमुत्तमम्। तत्रस्थान् राक्षसान् हत्वा शतं स्तम्भेन वै पुनः
tato me buddhirutpannā caityaprāsādamuttamam| tatrasthān rākṣasān hatvā śataṃ stambhena vai punaḥ
ललामभूतो लङ्काया मया विध्वंसितो रुषा। ततः प्रहस्तस्य सुतं जम्बुमालिनमादिशत्
lalāmabhūto laṅkāyā mayā vidhvaṃsito ruṣā| tataḥ prahastasya sutaṃ jambumālinamādiśat
राक्षसैर्बहुभिः सार्धं घोररूपैर्भयानकैः। तमहं बलसम्पन्नं राक्षसं रणकोविदम्
rākṣasairbahubhiḥ sārdhaṃ ghorarūpairbhayānakaiḥ| tamahaṃ balasampannaṃ rākṣasaṃ raṇakovidam
परिघेणातिघोरेण सूदयामि सहानुगम्। तच्छ्रुत्वा राक्षसेन्द्रस्तु मन्त्रिपुत्रान् महाबलान्
parigheṇātighoreṇa sūdayāmi sahānugam| tacchrutvā rākṣasendrastu mantriputrān mahābalān
पदातिबलसम्पन्नान् प्रेषयामास रावणः। परिघेणैव तान् सर्वान् नयामि यमसादनम्
padātibalasampannān preṣayāmāsa rāvaṇaḥ| parigheṇaiva tān sarvān nayāmi yamasādanam
मन्त्रिपुत्रान् हतान् श्रुत्वा समरे लघुविक्रमान्। पञ्च सेनाग्रगान् शूरान् प्रेषयामास रावणः
mantriputrān hatān śrutvā samare laghuvikramān| pañca senāgragān śūrān preṣayāmāsa rāvaṇaḥ
तानहं सहसैन्यान् वै सर्वानेवाभ्यसूदयम्। ततः पुनर्दशग्रीवः पुत्रमक्षं महाबलम्
tānahaṃ sahasainyān vai sarvānevābhyasūdayam| tataḥ punardaśagrīvaḥ putramakṣaṃ mahābalam
बहुभी राक्षसैः सार्धं प्रेषयामास संयुगे। तं तु मन्दोदरीपुत्रं कुमारं रणपण्डितम्
bahubhī rākṣasaiḥ sārdhaṃ preṣayāmāsa saṃyuge| taṃ tu mandodarīputraṃ kumāraṃ raṇapaṇḍitam
सहसा खं समुद्यन्तं पादयोश्च गृहीतवान्। तमासीनं शतगुणं भ्रामयित्वा व्यपेषयम्
sahasā khaṃ samudyantaṃ pādayośca gṛhītavān| tamāsīnaṃ śataguṇaṃ bhrāmayitvā vyapeṣayam
तमक्षमागतं भग्नं निशम्य स दशाननः। ततश्चेन्द्रजितं नाम द्वितीयं रावणः सुतम्
tamakṣamāgataṃ bhagnaṃ niśamya sa daśānanaḥ| tataścendrajitaṃ nāma dvitīyaṃ rāvaṇaḥ sutam
व्यादिदेश सुसंक्रुद्धो बलिनं युद्धदुर्मदम्। तच्चाप्यहं बलं सर्वं तं च राक्षसपुङ्गवम्
vyādideśa susaṃkruddho balinaṃ yuddhadurmadam| taccāpyahaṃ balaṃ sarvaṃ taṃ ca rākṣasapuṅgavam
नष्टौजसं रणे कृत्वा परं हर्षमुपागतः। महतापि महाबाहुः प्रत्ययेन महाबलः
naṣṭaujasaṃ raṇe kṛtvā paraṃ harṣamupāgataḥ| mahatāpi mahābāhuḥ pratyayena mahābalaḥ
प्रहितो रावणेनैष सह वीरैर्मदोद्धतैः। सोऽविषह्यं हि मां बुद्ध्वा स्वसैन्यं चावमर्दितम्
prahito rāvaṇenaiṣa saha vīrairmadoddhataiḥ| so'viṣahyaṃ hi māṃ buddhvā svasainyaṃ cāvamarditam
ब्रह्मणोऽस्त्रेण स तु मां प्रबद्ध्वा चातिवेगिनः। रज्जुभिश्चापि बध्नन्ति ततो मां तत्र राक्षसाः
brahmaṇo'streṇa sa tu māṃ prabaddhvā cātiveginaḥ| rajjubhiścāpi badhnanti tato māṃ tatra rākṣasāḥ
रावणस्य समीपं च गृहीत्वा मामुपागमन्। दृष्ट्वा सम्भाषितश्चाहं रावणेन दुरात्मना
rāvaṇasya samīpaṃ ca gṛhītvā māmupāgaman| dṛṣṭvā sambhāṣitaścāhaṃ rāvaṇena durātmanā
पृष्टश्च लङ्कागमनं राक्षसानां च तं वधम्। तत्सर्वं च रणे तत्र सीतार्थमुपजल्पितम्
pṛṣṭaśca laṅkāgamanaṃ rākṣasānāṃ ca taṃ vadham| tatsarvaṃ ca raṇe tatra sītārthamupajalpitam
तस्यास्तु दर्शनाकाङ्क्षी प्राप्तस्त्वद्भवनं विभो। मारुतस्यौरसः पुत्रो वानरो हनुमानहम्
tasyāstu darśanākāṅkṣī prāptastvadbhavanaṃ vibho| mārutasyaurasaḥ putro vānaro hanumānaham
रामदूतं च मां विद्धि सुग्रीवसचिवं कपिम्। सोऽहं दौत्येन रामस्य त्वत्सकाशमिहागतः
rāmadūtaṃ ca māṃ viddhi sugrīvasacivaṃ kapim| so'haṃ dautyena rāmasya tvatsakāśamihāgataḥ
शृणु चापि समादेशं यदहं प्रब्रवीमि ते। राक्षसेश हरीशस्त्वां वाक्यमाह समाहितम्
śṛṇu cāpi samādeśaṃ yadahaṃ prabravīmi te| rākṣaseśa harīśastvāṃ vākyamāha samāhitam
सुग्रीवश्च महाभागः स त्वां कौशलमब्रवीत्। धर्मार्थकामसहितं हितं पथ्यमुवाच ह
sugrīvaśca mahābhāgaḥ sa tvāṃ kauśalamabravīt| dharmārthakāmasahitaṃ hitaṃ pathyamuvāca ha
वसतो ऋष्यमूके मे पर्वते विपुलद्रुमे। राघवो रणविक्रान्तो मित्रत्वं समुपागतः
vasato ṛṣyamūke me parvate vipuladrume| rāghavo raṇavikrānto mitratvaṃ samupāgataḥ
तेन मे कथितं राजन् भार्या मे रक्षसा हृता। तत्र साहाय्यहेतोर्मे समयं कर्तुमर्हसि
tena me kathitaṃ rājan bhāryā me rakṣasā hṛtā| tatra sāhāyyahetorme samayaṃ kartumarhasi
वालिना हृतराज्येन सुग्रीवेण सह प्रभुः। चक्रेऽग्निसाक्षिकं सख्यं राघवः सहलक्ष्मणः
vālinā hṛtarājyena sugrīveṇa saha prabhuḥ| cakre'gnisākṣikaṃ sakhyaṃ rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ
तेन वालिनमाहत्य शरेणैकेन संयुगे। वानराणां महाराजः कृतः सम्प्लवतां प्रभुः
tena vālinamāhatya śareṇaikena saṃyuge| vānarāṇāṃ mahārājaḥ kṛtaḥ samplavatāṃ prabhuḥ
तस्य साहाय्यमस्माभिः कार्यं सर्वात्मना त्विह। तेन प्रस्थापितस्तुभ्यं समीपमिह धर्मतः
tasya sāhāyyamasmābhiḥ kāryaṃ sarvātmanā tviha| tena prasthāpitastubhyaṃ samīpamiha dharmataḥ
क्षिप्रमानीयतां सीता दीयतां राघवस्य च। यावन्न हरयो वीरा विधमन्ति बलं तव
kṣipramānīyatāṃ sītā dīyatāṃ rāghavasya ca| yāvanna harayo vīrā vidhamanti balaṃ tava
वानराणां प्रभावोऽयं न केन विदितः पुरा। देवतानां सकाशं च ये गच्छन्ति निमन्त्रिताः
vānarāṇāṃ prabhāvo'yaṃ na kena viditaḥ purā| devatānāṃ sakāśaṃ ca ye gacchanti nimantritāḥ
इति वानरराजस्त्वामाहेत्यभिहितो मया। मामैक्षत ततो रुष्टश्चक्षुषा प्रदहन्निव
iti vānararājastvāmāhetyabhihito mayā| māmaikṣata tato ruṣṭaścakṣuṣā pradahanniva
तेन वध्योऽहमाज्ञप्तो रक्षसा रौद्रकर्मणा। मत्प्रभावमविज्ञाय रावणेन दुरात्मना
tena vadhyo'hamājñapto rakṣasā raudrakarmaṇā| matprabhāvamavijñāya rāvaṇena durātmanā
ततो विभीषणो नाम तस्य भ्राता महामतिः। तेन राक्षसराजश्च याचितो मम कारणात्
tato vibhīṣaṇo nāma tasya bhrātā mahāmatiḥ| tena rākṣasarājaśca yācito mama kāraṇāt
नैवं राक्षसशार्दूल त्यज्यतामेष निश्चयः। राजशास्त्रव्यपेतो हि मार्गः संलक्ष्यते त्वया
naivaṃ rākṣasaśārdūla tyajyatāmeṣa niścayaḥ| rājaśāstravyapeto hi mārgaḥ saṃlakṣyate tvayā
दूतवध्या न दृष्टा हि राजशास्त्रेषु राक्षस। दूतेन वेदितव्यं च यथाभिहितवादिना
dūtavadhyā na dṛṣṭā hi rājaśāstreṣu rākṣasa| dūtena veditavyaṃ ca yathābhihitavādinā
सुमहत्यपराधेऽपि दूतस्यातुलविक्रम। विरूपकरणं दृष्टं न वधोऽस्ति हि शास्त्रतः
sumahatyaparādhe'pi dūtasyātulavikrama| virūpakaraṇaṃ dṛṣṭaṃ na vadho'sti hi śāstrataḥ
विभीषणेनैवमुक्तो रावणः संदिदेश तान्। राक्षसानेतदेवाद्य लाङ्गूलं दह्यतामिति
vibhīṣaṇenaivamukto rāvaṇaḥ saṃdideśa tān| rākṣasānetadevādya lāṅgūlaṃ dahyatāmiti
ततस्तस्य वचः श्रुत्वा मम पुच्छं समन्ततः। वेष्टितं शणवल्कैश्च पट्टैः कार्पासकैस्तथा
tatastasya vacaḥ śrutvā mama pucchaṃ samantataḥ| veṣṭitaṃ śaṇavalkaiśca paṭṭaiḥ kārpāsakaistathā
राक्षसाः सिद्धसंनाहास्ततस्ते चण्डविक्रमाः। तदादीप्यन्त मे पुच्छं हनन्तः काष्ठमुष्टिभिः
rākṣasāḥ siddhasaṃnāhāstataste caṇḍavikramāḥ| tadādīpyanta me pucchaṃ hanantaḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ
बद्धस्य बहुभिः पाशैर्यन्त्रितस्य च राक्षसैः। न मे पीडाभवत् काचिद् दिदृक्षोर्नगरीं दिवा
baddhasya bahubhiḥ pāśairyantritasya ca rākṣasaiḥ| na me pīḍābhavat kācid didṛkṣornagarīṃ divā
ततस्ते राक्षसाः शूरा बद्धं मामग्निसंवृतम्। अघोषयन् राजमार्गे नगरद्वारमागताः
tataste rākṣasāḥ śūrā baddhaṃ māmagnisaṃvṛtam| aghoṣayan rājamārge nagaradvāramāgatāḥ
ततोऽहं सुमहद्रूपं संक्षिप्य पुनरात्मनः। विमोचयित्वा तं बन्धं प्रकृतिस्थः स्थितः पुनः
tato'haṃ sumahadrūpaṃ saṃkṣipya punarātmanaḥ| vimocayitvā taṃ bandhaṃ prakṛtisthaḥ sthitaḥ punaḥ
आयसं परिघं गृह्य तानि रक्षांस्यसूदयम्। ततस्तन्नगरद्वारं वेगेन प्लुतवानहम्
āyasaṃ parighaṃ gṛhya tāni rakṣāṃsyasūdayam| tatastannagaradvāraṃ vegena plutavānaham
पुच्छेन च प्रदीप्तेन तां पुरीं साट्टगोपुराम्। दहाम्यहमसम्भ्रान्तो युगान्ताग्निरिव प्रजाः
pucchena ca pradīptena tāṃ purīṃ sāṭṭagopurām| dahāmyahamasambhrānto yugāntāgniriva prajāḥ
विनष्टा जानकी व्यक्तं न ह्यदग्धः प्रदृश्यते। लङ्कायाः कश्चिदुद्देशः सर्वा भस्मीकृता पुरी
vinaṣṭā jānakī vyaktaṃ na hyadagdhaḥ pradṛśyate| laṅkāyāḥ kaściduddeśaḥ sarvā bhasmīkṛtā purī
दहता च मया लङ्कां दग्धा सीता न संशयः। रामस्य च महत्कार्यं मयेदं विफलीकृतम्
dahatā ca mayā laṅkāṃ dagdhā sītā na saṃśayaḥ| rāmasya ca mahatkāryaṃ mayedaṃ viphalīkṛtam
इति शोकसमाविष्टश्चिन्तामहमुपागतः। ततोऽहं वाचमश्रौषं चारणानां शुभाक्षराम्
iti śokasamāviṣṭaścintāmahamupāgataḥ| tato'haṃ vācamaśrauṣaṃ cāraṇānāṃ śubhākṣarām
जानकी न च दग्धेति विस्मयोदन्तभाषिणाम्। ततो मे बुद्धिरुत्पन्ना श्रुत्वा तामद्भुतां गिरम्
jānakī na ca dagdheti vismayodantabhāṣiṇām| tato me buddhirutpannā śrutvā tāmadbhutāṃ giram
अदग्धा जानकीत्येव निमित्तैश्चोपलक्षितम्। दीप्यमाने तु लाङ्गूले न मां दहति पावकः
adagdhā jānakītyeva nimittaiścopalakṣitam| dīpyamāne tu lāṅgūle na māṃ dahati pāvakaḥ
हृदयं च प्रहृष्टं मे वाताः सुरभिगन्धिनः। तैर्निमित्तैश्च दृष्टार्थैः कारणैश्च महागुणैः
hṛdayaṃ ca prahṛṣṭaṃ me vātāḥ surabhigandhinaḥ| tairnimittaiśca dṛṣṭārthaiḥ kāraṇaiśca mahāguṇaiḥ
ऋषिवाक्यैश्च दृष्टार्थैरभवं हृष्टमानसः। पुनर्दृष्टा च वैदेही विसृष्टश्च तया पुनः
ṛṣivākyaiśca dṛṣṭārthairabhavaṃ hṛṣṭamānasaḥ| punardṛṣṭā ca vaidehī visṛṣṭaśca tayā punaḥ
ततः पर्वतमासाद्य तत्रारिष्टमहं पुनः। प्रतिप्लवनमारेभे युष्मद्दर्शनकाङ्क्षया
tataḥ parvatamāsādya tatrāriṣṭamahaṃ punaḥ| pratiplavanamārebhe yuṣmaddarśanakāṅkṣayā
ततः श्वसनचन्द्रार्कसिद्धगन्धर्वसेवितम्। पन्थानमहमाक्रम्य भवतो दृष्टवानिह
tataḥ śvasanacandrārkasiddhagandharvasevitam| panthānamahamākramya bhavato dṛṣṭavāniha
राघवस्य प्रसादेन भवतां चैव तेजसा। सुग्रीवस्य च कार्यार्थं मया सर्वमनुष्ठितम्
rāghavasya prasādena bhavatāṃ caiva tejasā| sugrīvasya ca kāryārthaṃ mayā sarvamanuṣṭhitam
एतत् सर्वं मया तत्र यथावदुपपादितम्। तत्र यन्न कृतं शेषं तत् सर्वं क्रियतामिति
etat sarvaṃ mayā tatra yathāvadupapāditam| tatra yanna kṛtaṃ śeṣaṃ tat sarvaṃ kriyatāmiti
एतदाख्याय तत् सर्वं हनूमान् मारुतात्मजः। भूयः समुपचक्राम वचनं वक्तुमुत्तरम्
etadākhyāya tat sarvaṃ hanūmān mārutātmajaḥ| bhūyaḥ samupacakrāma vacanaṃ vaktumuttaram
सफलो राघवोद्योगः सुग्रीवस्य च सम्भ्रमः। शीलमासाद्य सीताया मम च प्रीणितं मनः
saphalo rāghavodyogaḥ sugrīvasya ca sambhramaḥ| śīlamāsādya sītāyā mama ca prīṇitaṃ manaḥ
आर्यायाः सदृशं शीलं सीतायाः प्लवगर्षभाः। तपसा धारयेल्लोकान् क्रुद्धा वा निर्दहेदपि
āryāyāḥ sadṛśaṃ śīlaṃ sītāyāḥ plavagarṣabhāḥ| tapasā dhārayellokān kruddhā vā nirdahedapi
सर्वथातिप्रकृष्टोऽसौ रावणो राक्षसेश्वरः। यस्य तां स्पृशतो गात्रं तपसा न विनाशितम्
sarvathātiprakṛṣṭo'sau rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ| yasya tāṃ spṛśato gātraṃ tapasā na vināśitam
न तदग्निशिखा कुर्यात् संस्पृष्टा पाणिना सती। जनकस्य सुता कुर्याद् यत् क्रोधकलुषीकृता
na tadagniśikhā kuryāt saṃspṛṣṭā pāṇinā satī| janakasya sutā kuryād yat krodhakaluṣīkṛtā
जाम्बवत्प्रमुखान् सर्वाननुज्ञाप्य महाकपीन्। अस्मिन् नेवंगते कार्ये भवतां च निवेदिते। न्याय्यं स्म सह वैदेह्या द्रष्टुं तौ पार्थिवात्मजौ
jāmbavatpramukhān sarvānanujñāpya mahākapīn| asmin nevaṃgate kārye bhavatāṃ ca nivedite| nyāyyaṃ sma saha vaidehyā draṣṭuṃ tau pārthivātmajau
अहमेकोऽपि पर्याप्तः सराक्षसगणां पुरीम्। तां लङ्कां तरसा हन्तुं रावणं च महाबलम्
ahameko'pi paryāptaḥ sarākṣasagaṇāṃ purīm| tāṃ laṅkāṃ tarasā hantuṃ rāvaṇaṃ ca mahābalam
किं पुनः सहितो वीरैर्बलवद्भिः कृतात्मभिः। कृतास्त्रैः प्लवगैः शक्तैर्भवद्भिर्विजयैषिभिः
kiṃ punaḥ sahito vīrairbalavadbhiḥ kṛtātmabhiḥ| kṛtāstraiḥ plavagaiḥ śaktairbhavadbhirvijayaiṣibhiḥ
अहं तु रावणं युद्धे ससैन्यं सपुरःसरम्। सहपुत्रं वधिष्यामि सहोदरयुतं युधि
ahaṃ tu rāvaṇaṃ yuddhe sasainyaṃ sapuraḥsaram| sahaputraṃ vadhiṣyāmi sahodarayutaṃ yudhi
ब्राह्ममस्त्रं च रौद्रं च वायव्यं वारुणं तथा। यदि शक्रजितोऽस्त्राणि दुर्निरीक्ष्याणि संयुगे। तान्यहं निहनिष्यामि विधमिष्यामि राक्षसान्
brāhmamastraṃ ca raudraṃ ca vāyavyaṃ vāruṇaṃ tathā| yadi śakrajito'strāṇi durnirīkṣyāṇi saṃyuge| tānyahaṃ nihaniṣyāmi vidhamiṣyāmi rākṣasān
भवतामभ्यनुज्ञातो विक्रमो मे रुणद्धि तम्। मयातुला विसृष्टा हि शैलवृष्टिर्निरन्तरा
bhavatāmabhyanujñāto vikramo me ruṇaddhi tam| mayātulā visṛṣṭā hi śailavṛṣṭirnirantarā
देवानपि रणे हन्यात् किं पुनस्तान् निशाचरान्। भवतामननुज्ञातो विक्रमो मे रुणद्धि माम्
devānapi raṇe hanyāt kiṃ punastān niśācarān| bhavatāmananujñāto vikramo me ruṇaddhi mām
सागरोऽप्यतियाद् वेलां मन्दरः प्रचलेदपि। न जाम्बवन्तं समरे कम्पयेदरिवाहिनी
sāgaro'pyatiyād velāṃ mandaraḥ pracaledapi| na jāmbavantaṃ samare kampayedarivāhinī
सर्वराक्षससङ्घानां राक्षसा ये च पूर्वजाः। अलमेकोऽपि नाशाय वीरो वालिसुतः कपिः
sarvarākṣasasaṅghānāṃ rākṣasā ye ca pūrvajāḥ| alameko'pi nāśāya vīro vālisutaḥ kapiḥ
प्लवगस्योरुवेगेन नीलस्य च महात्मनः। मन्दरोऽप्यवशीर्येत किं पुनर्युधि राक्षसाः
plavagasyoruvegena nīlasya ca mahātmanaḥ| mandaro'pyavaśīryeta kiṃ punaryudhi rākṣasāḥ
सदेवासुरयक्षेषु गन्धर्वोरगपक्षिषु। मैन्दस्य प्रतियोद्धारं शंसत द्विविदस्य वा
sadevāsurayakṣeṣu gandharvoragapakṣiṣu| maindasya pratiyoddhāraṃ śaṃsata dvividasya vā
अश्विपुत्रौ महावेगावेतौ प्लवगसत्तमौ। एतयोः प्रतियोद्धारं न पश्यामि रणाजिरे
aśviputrau mahāvegāvetau plavagasattamau| etayoḥ pratiyoddhāraṃ na paśyāmi raṇājire
मयैव निहता लङ्का दग्धा भस्मीकृता पुरी। राजमार्गेषु सर्वेषु नाम विश्रावितं मया
mayaiva nihatā laṅkā dagdhā bhasmīkṛtā purī| rājamārgeṣu sarveṣu nāma viśrāvitaṃ mayā
जयत्यतिबलो रामो लक्ष्मणश्च महाबलः। राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ| rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ
अहं कोसलराजस्य दासः पवनसम्भवः। हनूमानिति सर्वत्र नाम विश्रावितं मया
ahaṃ kosalarājasya dāsaḥ pavanasambhavaḥ| hanūmāniti sarvatra nāma viśrāvitaṃ mayā
अशोकवनिकामध्ये रावणस्य दुरात्मनः। अधस्ताच्छिंशपामूले साध्वी करुणमास्थिता
aśokavanikāmadhye rāvaṇasya durātmanaḥ| adhastācchiṃśapāmūle sādhvī karuṇamāsthitā
राक्षसीभिः परिवृता शोकसंतापकर्शिता। मेघरेखापरिवृता चन्द्ररेखेव निष्प्रभा
rākṣasībhiḥ parivṛtā śokasaṃtāpakarśitā| megharekhāparivṛtā candrarekheva niṣprabhā
अचिन्तयन्ती वैदेही रावणं बलदर्पितम्। पतिव्रता च सुश्रोणी अवष्टब्धा च जानकी
acintayantī vaidehī rāvaṇaṃ baladarpitam| pativratā ca suśroṇī avaṣṭabdhā ca jānakī
अनुरक्ता हि वैदेही रामे सर्वात्मना शुभा। अनन्यचित्ता रामेण पौलोमीव पुरन्दरे
anuraktā hi vaidehī rāme sarvātmanā śubhā| ananyacittā rāmeṇa paulomīva purandare
तदेकवासःसंवीता रजोध्वस्ता तथैव च। सा मया राक्षसीमध्ये तर्ज्यमाना मुहुर्मुहुः
tadekavāsaḥsaṃvītā rajodhvastā tathaiva ca| sā mayā rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ
राक्षसीभिर्विरूपाभिर्दृष्टा हि प्रमदावने। एकवेणीधरा दीना भर्तृचिन्तापरायणा
rākṣasībhirvirūpābhirdṛṣṭā hi pramadāvane| ekaveṇīdharā dīnā bhartṛcintāparāyaṇā
अधःशय्या विवर्णाङ्गी पद्मिनीव हिमोदये। रावणाद् विनिवृत्तार्था मर्तव्यकृतनिश्चया
adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himodaye| rāvaṇād vinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā
कथंचिन्मृगशावाक्षी विश्वासमुपपादिता। ततः सम्भाषिता चैव सर्वमर्थं प्रकाशिता
kathaṃcinmṛgaśāvākṣī viśvāsamupapāditā| tataḥ sambhāṣitā caiva sarvamarthaṃ prakāśitā
रामसुग्रीवसख्यं च श्रुत्वा प्रीतिमुपागता। नियतः समुदाचारो भक्तिर्भर्तरि चोत्तमा
rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā prītimupāgatā| niyataḥ samudācāro bhaktirbhartari cottamā
यन्न हन्ति दशग्रीवं स महात्मा दशाननः। निमित्तमात्रं रामस्तु वधे तस्य भविष्यति
yanna hanti daśagrīvaṃ sa mahātmā daśānanaḥ| nimittamātraṃ rāmastu vadhe tasya bhaviṣyati
सा प्रकृत्यैव तन्वङ्गी तद्वियोगाच्च कर्शिता। प्रतिपत्पाठशीलस्य विद्येव तनुतां गता
sā prakṛtyaiva tanvaṅgī tadviyogācca karśitā| pratipatpāṭhaśīlasya vidyeva tanutāṃ gatā
एवमास्ते महाभागा सीता शोकपरायणा। यदत्र प्रतिकर्तव्यं तत् सर्वमुपकल्प्यताम्
evamāste mahābhāgā sītā śokaparāyaṇā| yadatra pratikartavyaṃ tat sarvamupakalpyatām
तस्य तद् वचनं श्रुत्वा वालिसूनुरभाषत। अश्विपुत्रौ महावेगौ बलवन्तौ प्लवंगमौ
tasya tad vacanaṃ śrutvā vālisūnurabhāṣata| aśviputrau mahāvegau balavantau plavaṃgamau
पितामहवरोत्सेकात् परमं दर्पमास्थितौ। अश्विनोर्माननार्थं हि सर्वलोकपितामहः
pitāmahavarotsekāt paramaṃ darpamāsthitau| aśvinormānanārthaṃ hi sarvalokapitāmahaḥ
सर्वावध्यत्वमतुलमनयोर्दत्तवान् पुरा। वरोत्सेकेन मत्तौ च प्रमथ्य महतीं चमूम्
sarvāvadhyatvamatulamanayordattavān purā| varotsekena mattau ca pramathya mahatīṃ camūm
सुराणाममृतं वीरौ पीतवन्तौ महाबलौ। एतावेव हि संक्रुद्धौ सवाजिरथकुञ्जराम्
surāṇāmamṛtaṃ vīrau pītavantau mahābalau| etāveva hi saṃkruddhau savājirathakuñjarām
लङ्कां नाशयितुं शक्तौ सर्वे तिष्ठन्तु वानराः। अहमेकोऽपि पर्याप्तः सराक्षसगणां पुरीम्
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktau sarve tiṣṭhantu vānarāḥ| ahameko'pi paryāptaḥ sarākṣasagaṇāṃ purīm
तां लङ्कां तरसा हन्तुं रावणं च महाबलम्। किं पुनः सहितो वीरैर्बलवद्भिः कृतात्मभिः
tāṃ laṅkāṃ tarasā hantuṃ rāvaṇaṃ ca mahābalam| kiṃ punaḥ sahito vīrairbalavadbhiḥ kṛtātmabhiḥ
कृतास्त्रैः प्लवगैः शक्तैर्भवद्भिर्विजयैषिभिः। वायुसूनोर्बलेनैव दग्धा लङ्केति नः श्रुतम्
kṛtāstraiḥ plavagaiḥ śaktairbhavadbhirvijayaiṣibhiḥ| vāyusūnorbalenaiva dagdhā laṅketi naḥ śrutam
दृष्टा देवी न चानीता इति तत्र निवेदितुम्। न युक्तमिव पश्यामि भवद्भिः ख्यातपौरुषैः
dṛṣṭā devī na cānītā iti tatra niveditum| na yuktamiva paśyāmi bhavadbhiḥ khyātapauruṣaiḥ
नहि वः प्लवने कश्चिन्नापि कश्चित् पराक्रमे। तुल्यः सामरदैत्येषु लोकेषु हरिसत्तमाः
nahi vaḥ plavane kaścinnāpi kaścit parākrame| tulyaḥ sāmaradaityeṣu lokeṣu harisattamāḥ
जित्वा लङ्कां सरक्षौघां हत्वा तं रावणं रणे। सीतामादाय गच्छामः सिद्धार्था हृष्टमानसाः
jitvā laṅkāṃ sarakṣaughāṃ hatvā taṃ rāvaṇaṃ raṇe| sītāmādāya gacchāmaḥ siddhārthā hṛṣṭamānasāḥ
तेष्वेवं हतवीरेषु राक्षसेषु हनूमता। किमन्यदत्र कर्तव्यं गृहीत्वा याम जानकीम्
teṣvevaṃ hatavīreṣu rākṣaseṣu hanūmatā| kimanyadatra kartavyaṃ gṛhītvā yāma jānakīm
रामलक्ष्मणयोर्मध्ये न्यस्याम जनकात्मजाम्। किं व्यलीकैस्तु तान् सर्वान् वानरान् वानरर्षभान्
rāmalakṣmaṇayormadhye nyasyāma janakātmajām| kiṃ vyalīkaistu tān sarvān vānarān vānararṣabhān
वयमेव हि गत्वा तान् हत्वा राक्षसपुङ्गवान्। राघवं द्रष्टुमर्हामः सुग्रीवं सहलक्ष्मणम्
vayameva hi gatvā tān hatvā rākṣasapuṅgavān| rāghavaṃ draṣṭumarhāmaḥ sugrīvaṃ sahalakṣmaṇam
तमेवं कृतसंकल्पं जाम्बवान् हरिसत्तमः। उवाच परमप्रीतो वाक्यमर्थवदर्थवित्
tamevaṃ kṛtasaṃkalpaṃ jāmbavān harisattamaḥ| uvāca paramaprīto vākyamarthavadarthavit
नैषा बुद्धिर्महाबुद्धे यद् ब्रवीषि महाकपे। विचेतुं वयमाज्ञप्ता दक्षिणां दिशमुत्तमाम्
naiṣā buddhirmahābuddhe yad bravīṣi mahākape| vicetuṃ vayamājñaptā dakṣiṇāṃ diśamuttamām
नानेतुं कपिराजेन नैव रामेण धीमता। कथंचिन्निर्जितां सीतामस्माभिर्नाभिरोचयेत्
nānetuṃ kapirājena naiva rāmeṇa dhīmatā| kathaṃcinnirjitāṃ sītāmasmābhirnābhirocayet
राघवो नृपशार्दूलः कुलं व्यपदिशन् स्वकम्। प्रतिज्ञाय स्वयं राजा सीताविजयमग्रतः
rāghavo nṛpaśārdūlaḥ kulaṃ vyapadiśan svakam| pratijñāya svayaṃ rājā sītāvijayamagrataḥ
सर्वेषां कपिमुख्यानां कथं मिथ्या करिष्यति। विफलं कर्म च कृतं भवेत् तुष्टिर्न तस्य च
sarveṣāṃ kapimukhyānāṃ kathaṃ mithyā kariṣyati| viphalaṃ karma ca kṛtaṃ bhavet tuṣṭirna tasya ca
वृथा च दर्शितं वीर्यं भवेद् वानरपुङ्गवाः। तस्माद् गच्छाम वै सर्वे यत्र रामः सलक्ष्मणः। सुग्रीवश्च महातेजाः कार्यस्यास्य निवेदने
vṛthā ca darśitaṃ vīryaṃ bhaved vānarapuṅgavāḥ| tasmād gacchāma vai sarve yatra rāmaḥ salakṣmaṇaḥ| sugrīvaśca mahātejāḥ kāryasyāsya nivedane
न तावदेषा मतिरक्षमा नो यथा भवान् पश्यति राजपुत्र। यथा तु रामस्य मतिर्निविष्टा तथा भवान् पश्यतु कार्यसिद्धिम्
na tāvadeṣā matirakṣamā no yathā bhavān paśyati rājaputra| yathā tu rāmasya matirniviṣṭā tathā bhavān paśyatu kāryasiddhim
ततो जाम्बवतो वाक्यमगृह्णन्त वनौकसः। अङ्गदप्रमुखा वीरा हनूमांश्च महाकपिः
tato jāmbavato vākyamagṛhṇanta vanaukasaḥ| aṅgadapramukhā vīrā hanūmāṃśca mahākapiḥ
प्रीतिमन्तस्ततः सर्वे वायुपुत्रपुरःसराः। महेन्द्राग्रात् समुत्पत्य पुप्लुवुः प्लवगर्षभाः
prītimantastataḥ sarve vāyuputrapuraḥsarāḥ| mahendrāgrāt samutpatya pupluvuḥ plavagarṣabhāḥ
मेरुमन्दरसंकाशा मत्ता इव महागजाः। छादयन्त इवाकाशं महाकाया महाबलाः
merumandarasaṃkāśā mattā iva mahāgajāḥ| chādayanta ivākāśaṃ mahākāyā mahābalāḥ
सभाज्यमानं भूतैस्तमात्मवन्तं महाबलम्। हनूमन्तं महावेगं वहन्त इव दृष्टिभिः
sabhājyamānaṃ bhūtaistamātmavantaṃ mahābalam| hanūmantaṃ mahāvegaṃ vahanta iva dṛṣṭibhiḥ
राघवे चार्थनिर्वृत्तिं कर्तुं च परमं यशः। समाधाय समृद्धार्थाः कर्मसिद्धिभिरुन्नताः
rāghave cārthanirvṛttiṃ kartuṃ ca paramaṃ yaśaḥ| samādhāya samṛddhārthāḥ karmasiddhibhirunnatāḥ
प्रियाख्यानोन्मुखाः सर्वे सर्वे युद्धाभिनन्दिनः। सर्वे रामप्रतीकारे निश्चितार्था मनस्विनः
priyākhyānonmukhāḥ sarve sarve yuddhābhinandinaḥ| sarve rāmapratīkāre niścitārthā manasvinaḥ
प्लवमानाः खमाप्लुत्य ततस्ते काननौकसः। नन्दनोपममासेदुर्वनं द्रुमशतायुतम्
plavamānāḥ khamāplutya tataste kānanaukasaḥ| nandanopamamāsedurvanaṃ drumaśatāyutam
यत् तन्मधुवनं नाम सुग्रीवस्याभिरक्षितम्। अधृष्यं सर्वभूतानां सर्वभूतमनोहरम्
yat tanmadhuvanaṃ nāma sugrīvasyābhirakṣitam| adhṛṣyaṃ sarvabhūtānāṃ sarvabhūtamanoharam
यद् रक्षति महावीरः सदा दधिमुखः कपिः। मातुलः कपिमुख्यस्य सुग्रीवस्य महात्मनः
yad rakṣati mahāvīraḥ sadā dadhimukhaḥ kapiḥ| mātulaḥ kapimukhyasya sugrīvasya mahātmanaḥ
ते तद् वनमुपागम्य बभूवुः परमोत्कटाः। वानरा वानरेन्द्रस्य मनःकान्तं महावनम्
te tad vanamupāgamya babhūvuḥ paramotkaṭāḥ| vānarā vānarendrasya manaḥkāntaṃ mahāvanam
ततस्ते वानरा हृष्टा दृष्ट्वा मधुवनं महत्। कुमारमभ्ययाचन्त मधूनि मधुपिङ्गलाः
tataste vānarā hṛṣṭā dṛṣṭvā madhuvanaṃ mahat| kumāramabhyayācanta madhūni madhupiṅgalāḥ
ततः कुमारस्तान् वृद्धाञ्जाम्बवत्प्रमुखान् कपीन्। अनुमान्य ददौ तेषां निसर्गं मधुभक्षणे
tataḥ kumārastān vṛddhāñjāmbavatpramukhān kapīn| anumānya dadau teṣāṃ nisargaṃ madhubhakṣaṇe
ते निसृष्टाः कुमारेण धीमता वालिसूनुना। हरयः समपद्यन्त द्रुमान् मधुकराकुलान्
te nisṛṣṭāḥ kumāreṇa dhīmatā vālisūnunā| harayaḥ samapadyanta drumān madhukarākulān
भक्षयन्तः सुगन्धीनि मूलानि च फलानि च। जग्मुः प्रहर्षं ते सर्वे बभूवुश्च मदोत्कटाः
bhakṣayantaḥ sugandhīni mūlāni ca phalāni ca| jagmuḥ praharṣaṃ te sarve babhūvuśca madotkaṭāḥ
ततश्चानुमताः सर्वे सुसंहृष्टा वनौकसः। मुदिताश्च ततस्ते च प्रनृत्यन्ति ततस्ततः
tataścānumatāḥ sarve susaṃhṛṣṭā vanaukasaḥ| muditāśca tataste ca pranṛtyanti tatastataḥ
गायन्ति केचित् प्रहसन्ति केचि- न्नृत्यन्ति केचित् प्रणमन्ति केचित्। पतन्ति केचित् प्रचरन्ति केचित् प्लवन्ति केचित् प्रलपन्ति केचित्
gāyanti kecit prahasanti keci- nnṛtyanti kecit praṇamanti kecit| patanti kecit pracaranti kecit plavanti kecit pralapanti kecit
परस्परं केचिदुपाश्रयन्ति परस्परं केचिदतिब्रुवन्ति। द्रुमाद् द्रुमं केचिदभिद्रवन्ति क्षितौ नगाग्रान्निपतन्ति केचित्
parasparaṃ kecidupāśrayanti parasparaṃ kecidatibruvanti| drumād drumaṃ kecidabhidravanti kṣitau nagāgrānnipatanti kecit
महीतलात् केचिदुदीर्णवेगा महाद्रुमाग्राण्यभिसम्पतन्ति। गायन्तमन्यः प्रहसन्नुपैति हसन्तमन्यः प्ररुदन्नुपैति
mahītalāt kecidudīrṇavegā mahādrumāgrāṇyabhisampatanti| gāyantamanyaḥ prahasannupaiti hasantamanyaḥ prarudannupaiti
तुदन्तमन्यः प्रणदन्नुपैति समाकुलं तत् कपिसैन्यमासीत्। न चात्र कश्चिन्न बभूव मत्तो न चात्र कश्चिन्न बभूव दृप्तः
tudantamanyaḥ praṇadannupaiti samākulaṃ tat kapisainyamāsīt| na cātra kaścinna babhūva matto na cātra kaścinna babhūva dṛptaḥ
ततो वनं तत् परिभक्ष्यमाणं द्रुमांश्च विध्वंसितपत्रपुष्पान्। समीक्ष्य कोपाद् दधिवक्त्रनामा निवारयामास कपिः कपींस्तान्
tato vanaṃ tat paribhakṣyamāṇaṃ drumāṃśca vidhvaṃsitapatrapuṣpān| samīkṣya kopād dadhivaktranāmā nivārayāmāsa kapiḥ kapīṃstān
स तैः प्रवृद्धैः परिभर्त्स्यमानो वनस्य गोप्ता हरिवृद्धवीरः। चकार भूयो मतिमुग्रतेजा वनस्य रक्षां प्रति वानरेभ्यः
sa taiḥ pravṛddhaiḥ paribhartsyamāno vanasya goptā harivṛddhavīraḥ| cakāra bhūyo matimugratejā vanasya rakṣāṃ prati vānarebhyaḥ
उवाच कांश्चित् परुषाण्यभीत- मसक्तमन्यांश्च तलैर्जघान। समेत्य कैश्चित् कलहं चकार तथैव साम्नोपजगाम कांश्चित्
uvāca kāṃścit paruṣāṇyabhīta- masaktamanyāṃśca talairjaghāna| sametya kaiścit kalahaṃ cakāra tathaiva sāmnopajagāma kāṃścit
स तैर्मदादप्रतिवार्यवेगै- र्बलाच्च तेन प्रतिवार्यमाणैः। प्रधर्षणे त्यक्तभयैः समेत्य प्रकृष्यते चाप्यनवेक्ष्य दोषम्
sa tairmadādaprativāryavegai- rbalācca tena prativāryamāṇaiḥ| pradharṣaṇe tyaktabhayaiḥ sametya prakṛṣyate cāpyanavekṣya doṣam
नखैस्तुदन्तो दशनैर्दशन्त- स्तलैश्च पादैश्च समापयन्तः। मदात् कपिं ते कपयः समन्ता- न्महावनं निर्विषयं च चक्रुः
nakhaistudanto daśanairdaśanta- stalaiśca pādaiśca samāpayantaḥ| madāt kapiṃ te kapayaḥ samantā- nmahāvanaṃ nirviṣayaṃ ca cakruḥ
तानुवाच हरिश्रेष्ठो हनूमान् वानरर्षभः। अव्यग्रमनसो यूयं मधु सेवत वानराः
tānuvāca hariśreṣṭho hanūmān vānararṣabhaḥ| avyagramanaso yūyaṃ madhu sevata vānarāḥ
अहमावर्जयिष्यामि युष्माकं परिपन्थिनः। श्रुत्वा हनूमतो वाक्यं हरीणां प्रवरोऽङ्गदः
ahamāvarjayiṣyāmi yuṣmākaṃ paripanthinaḥ| śrutvā hanūmato vākyaṃ harīṇāṃ pravaro'ṅgadaḥ
प्रत्युवाच प्रसन्नात्मा पिबन्तु हरयो मधु। अवश्यं कृतकार्यस्य वाक्यं हनुमतो मया
pratyuvāca prasannātmā pibantu harayo madhu| avaśyaṃ kṛtakāryasya vākyaṃ hanumato mayā
अकार्यमपि कर्तव्यं किमङ्गं पुनरीदृशम्। अङ्गदस्य मुखाच्छ्रुत्वा वचनं वानरर्षभाः
akāryamapi kartavyaṃ kimaṅgaṃ punarīdṛśam| aṅgadasya mukhācchrutvā vacanaṃ vānararṣabhāḥ
साधु साध्विति संहृष्टा वानराः प्रत्यपूजयन्। पूजयित्वाङ्गदं सर्वे वानरा वानरर्षभम्
sādhu sādhviti saṃhṛṣṭā vānarāḥ pratyapūjayan| pūjayitvāṅgadaṃ sarve vānarā vānararṣabham
जग्मुर्मधुवनं यत्र नदीवेग इव द्रुमम्। ते प्रविष्टा मधुवनं पालानाक्रम्य शक्तितः
jagmurmadhuvanaṃ yatra nadīvega iva drumam| te praviṣṭā madhuvanaṃ pālānākramya śaktitaḥ
अतिसर्गाच्च पटवो दृष्ट्वा श्रुत्वा च मैथिलीम्। पपुः सर्वे मधु तदा रसवत् फलमाददुः
atisargācca paṭavo dṛṣṭvā śrutvā ca maithilīm| papuḥ sarve madhu tadā rasavat phalamādaduḥ
उत्पत्य च ततः सर्वे वनपालान् समागतान्। ते ताडयन्तः शतशः सक्ता मधुवने तदा
utpatya ca tataḥ sarve vanapālān samāgatān| te tāḍayantaḥ śataśaḥ saktā madhuvane tadā
मधूनि द्रोणमात्राणि बाहुभिः परिगृह्य ते। पिबन्ति कपयः केचित् सङ्घशस्तत्र हृष्टवत्
madhūni droṇamātrāṇi bāhubhiḥ parigṛhya te| pibanti kapayaḥ kecit saṅghaśastatra hṛṣṭavat
घ्नन्ति स्म सहिताः सर्वे भक्षयन्ति तथापरे। केचित् पीत्वापविध्यन्ति मधूनि मधुपिङ्गलाः
ghnanti sma sahitāḥ sarve bhakṣayanti tathāpare| kecit pītvāpavidhyanti madhūni madhupiṅgalāḥ
मधूच्छिष्टेन केचिच्च जघ्नुरन्योन्यमुत्कटाः। अपरे वृक्षमूलेषु शाखा गृह्य व्यवस्थिताः
madhūcchiṣṭena kecicca jaghnuranyonyamutkaṭāḥ| apare vṛkṣamūleṣu śākhā gṛhya vyavasthitāḥ
अत्यर्थं च मदग्लानाः पर्णान्यास्तीर्य शेरते। उन्मत्तवेगाः प्लवगा मधुमत्ताश्च हृष्टवत्
atyarthaṃ ca madaglānāḥ parṇānyāstīrya śerate| unmattavegāḥ plavagā madhumattāśca hṛṣṭavat
क्षिपन्त्यपि तथान्योन्यं स्खलन्ति च तथापरे। केचित् क्ष्वेडान् प्रकुर्वन्ति केचित् कूजन्ति हृष्टवत्
kṣipantyapi tathānyonyaṃ skhalanti ca tathāpare| kecit kṣveḍān prakurvanti kecit kūjanti hṛṣṭavat
हरयो मधुना मत्ताः केचित् सुप्ता महीतले। धृष्टाः केचिद्धसन्त्यन्ये केचित् कुर्वन्ति चेतरत्
harayo madhunā mattāḥ kecit suptā mahītale| dhṛṣṭāḥ keciddhasantyanye kecit kurvanti cetarat
कृत्वा केचिद् वदन्त्यन्ये केचिद् बुध्यन्ति चेतरत्। येऽप्यत्र मधुपालाः स्युः प्रेष्या दधिमुखस्य तु
kṛtvā kecid vadantyanye kecid budhyanti cetarat| ye'pyatra madhupālāḥ syuḥ preṣyā dadhimukhasya tu
तेऽपि तैर्वानरैर्भीमैः प्रतिषिद्धा दिशो गताः। जानुभिश्च प्रघृष्टाश्च देवमार्गं च दर्शिताः
te'pi tairvānarairbhīmaiḥ pratiṣiddhā diśo gatāḥ| jānubhiśca praghṛṣṭāśca devamārgaṃ ca darśitāḥ
अब्रुवन् परमोद्विग्ना गत्वा दधिमुखं वचः। हनूमता दत्तवरैर्हतं मधुवनं बलात्। वयं च जानुभिर्घृष्टा देवमार्गं च दर्शिताः
abruvan paramodvignā gatvā dadhimukhaṃ vacaḥ| hanūmatā dattavarairhataṃ madhuvanaṃ balāt| vayaṃ ca jānubhirghṛṣṭā devamārgaṃ ca darśitāḥ
तदा दधिमुखः क्रुद्धो वनपस्तत्र वानरः। हतं मधुवनं श्रुत्वा सान्त्वयामास तान् हरीन्
tadā dadhimukhaḥ kruddho vanapastatra vānaraḥ| hataṃ madhuvanaṃ śrutvā sāntvayāmāsa tān harīn
एतागच्छत गच्छामो वानरानतिदर्पितान्। बलेनावारयिष्यामि प्रभुञ्जानान् मधूत्तमम्
etāgacchata gacchāmo vānarānatidarpitān| balenāvārayiṣyāmi prabhuñjānān madhūttamam
श्रुत्वा दधिमुखस्येदं वचनं वानरर्षभाः। पुनर्वीरा मधुवनं तेनैव सहिता ययुः
śrutvā dadhimukhasyedaṃ vacanaṃ vānararṣabhāḥ| punarvīrā madhuvanaṃ tenaiva sahitā yayuḥ
मध्ये चैषां दधिमुखः सुप्रगृह्य महातरुम्। समभ्यधावन् वेगेन सर्वे ते च प्लवंगमाः
madhye caiṣāṃ dadhimukhaḥ supragṛhya mahātarum| samabhyadhāvan vegena sarve te ca plavaṃgamāḥ
ते शिलाः पादपांश्चैव पाषाणानपि वानराः। गृहीत्वाभ्यागमन् क्रुद्धा यत्र ते कपिकुञ्जराः
te śilāḥ pādapāṃścaiva pāṣāṇānapi vānarāḥ| gṛhītvābhyāgaman kruddhā yatra te kapikuñjarāḥ
बलान्निवारयन्तश्च आसेदुर्हरयो हरीन्। संदष्टौष्ठपुटाः क्रुद्धा भर्त्सयन्तो मुहुर्मुहुः
balānnivārayantaśca āsedurharayo harīn| saṃdaṣṭauṣṭhapuṭāḥ kruddhā bhartsayanto muhurmuhuḥ
अथ दृष्ट्वा दधिमुखं क्रुद्धं वानरपुङ्गवाः। अभ्यधावन्त वेगेन हनुमत्प्रमुखास्तदा
atha dṛṣṭvā dadhimukhaṃ kruddhaṃ vānarapuṅgavāḥ| abhyadhāvanta vegena hanumatpramukhāstadā
सवृक्षं तं महाबाहुमापतन्तं महाबलम्। वेगवन्तं विजग्राह बाहुभ्यां कुपितोऽङ्गदः
savṛkṣaṃ taṃ mahābāhumāpatantaṃ mahābalam| vegavantaṃ vijagrāha bāhubhyāṃ kupito'ṅgadaḥ
मदान्धो न कृपां चक्रे आर्यकोऽयं ममेति सः। अथैनं निष्पिपेषाशु वेगेन वसुधातले
madāndho na kṛpāṃ cakre āryako'yaṃ mameti saḥ| athainaṃ niṣpipeṣāśu vegena vasudhātale
स भग्नबाहूरुमुखो विह्वलः शोणितोक्षितः। प्रमुमोह महावीरो मुहूर्तं कपिकुञ्जरः
sa bhagnabāhūrumukho vihvalaḥ śoṇitokṣitaḥ| pramumoha mahāvīro muhūrtaṃ kapikuñjaraḥ
स कथंचिद् विमुक्तस्तैर्वानरैर्वानरर्षभः। उवाचैकान्तमागत्य स्वान् भृत्यान् समुपागतान्
sa kathaṃcid vimuktastairvānarairvānararṣabhaḥ| uvācaikāntamāgatya svān bhṛtyān samupāgatān
एतागच्छत गच्छामो भर्ता नो यत्र वानरः। सुग्रीवो विपुलग्रीवः सह रामेण तिष्ठति
etāgacchata gacchāmo bhartā no yatra vānaraḥ| sugrīvo vipulagrīvaḥ saha rāmeṇa tiṣṭhati
सर्वं चैवाङ्गदे दोषं श्रावयिष्याम पार्थिवे। अमर्षी वचनं श्रुत्वा घातयिष्यति वानरान्
sarvaṃ caivāṅgade doṣaṃ śrāvayiṣyāma pārthive| amarṣī vacanaṃ śrutvā ghātayiṣyati vānarān
इष्टं मधुवनं ह्येतत् सुग्रीवस्य महात्मनः। पितृपैतामहं दिव्यं देवैरपि दुरासदम्
iṣṭaṃ madhuvanaṃ hyetat sugrīvasya mahātmanaḥ| pitṛpaitāmahaṃ divyaṃ devairapi durāsadam
स वानरानिमान् सर्वान् मधुलुब्धान् गतायुषः। घातयिष्यति दण्डेन सुग्रीवः ससुहृज्जनान्
sa vānarānimān sarvān madhulubdhān gatāyuṣaḥ| ghātayiṣyati daṇḍena sugrīvaḥ sasuhṛjjanān
वध्या ह्येते दुरात्मानो नृपाज्ञापरिपन्थिनः। अमर्षप्रभवो रोषः सफलो मे भविष्यति
vadhyā hyete durātmāno nṛpājñāparipanthinaḥ| amarṣaprabhavo roṣaḥ saphalo me bhaviṣyati
एवमुक्त्वा दधिमुखो वनपालान् महाबलः। जगाम सहसोत्पत्य वनपालैः समन्वितः
evamuktvā dadhimukho vanapālān mahābalaḥ| jagāma sahasotpatya vanapālaiḥ samanvitaḥ
निमेषान्तरमात्रेण स हि प्राप्तो वनालयः। सहस्रांशुसुतो धीमान् सुग्रीवो यत्र वानरः
nimeṣāntaramātreṇa sa hi prāpto vanālayaḥ| sahasrāṃśusuto dhīmān sugrīvo yatra vānaraḥ
रामं च लक्ष्मणं चैव दृष्ट्वा सुग्रीवमेव च। समप्रतिष्ठां जगतीमाकाशान्निपपात ह
rāmaṃ ca lakṣmaṇaṃ caiva dṛṣṭvā sugrīvameva ca| samapratiṣṭhāṃ jagatīmākāśānnipapāta ha
स निपत्य महावीरः सर्वैस्तैः परिवारितः। हरिर्दधिमुखः पालैः पालानां परमेश्वरः
sa nipatya mahāvīraḥ sarvaistaiḥ parivāritaḥ| harirdadhimukhaḥ pālaiḥ pālānāṃ parameśvaraḥ
स दीनवदनो भूत्वा कृत्वा शिरसि चाञ्जलिम्। सुग्रीवस्याशु तौ मूर्ध्ना चरणौ प्रत्यपीडयत्
sa dīnavadano bhūtvā kṛtvā śirasi cāñjalim| sugrīvasyāśu tau mūrdhnā caraṇau pratyapīḍayat
ततो मूर्ध्ना निपतितं वानरं वानरर्षभः। दृष्ट्वैवोद्विग्नहृदयो वाक्यमेतदुवाच ह
tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ| dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyametaduvāca ha
उत्तिष्ठोत्तिष्ठ कस्मात् त्वं पादयोः पतितो मम। अभयं ते प्रदास्यामि सत्यमेवाभिधीयताम्
uttiṣṭhottiṣṭha kasmāt tvaṃ pādayoḥ patito mama| abhayaṃ te pradāsyāmi satyamevābhidhīyatām
किं सम्भ्रमाद्धितं कृत्स्नं ब्रूहि यद् वक्तुमर्हसि। कच्चिन्मधुवने स्वस्ति श्रोतुमिच्छामि वानर
kiṃ sambhramāddhitaṃ kṛtsnaṃ brūhi yad vaktumarhasi| kaccinmadhuvane svasti śrotumicchāmi vānara
स समाश्वासितस्तेन सुग्रीवेण महात्मना। उत्थाय स महाप्राज्ञो वाक्यं दधिमुखोऽब्रवीत्
sa samāśvāsitastena sugrīveṇa mahātmanā| utthāya sa mahāprājño vākyaṃ dadhimukho'bravīt
नैवर्क्षरजसा राजन् न त्वया न च वालिना। वनं निसृष्टपूर्वं ते नाशितं तत्तु वानरैः
naivarkṣarajasā rājan na tvayā na ca vālinā| vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ te nāśitaṃ tattu vānaraiḥ
न्यवारयमहं सर्वान् सहैभिर्वनचारिभिः। अचिन्तयित्वा मां हृष्टा भक्षयन्ति पिबन्ति च
nyavārayamahaṃ sarvān sahaibhirvanacāribhiḥ| acintayitvā māṃ hṛṣṭā bhakṣayanti pibanti ca
एभिः प्रधर्षणायां च वारितं वनपालकैः। मामप्यचिन्तयन् देव भक्षयन्ति वनौकसः
ebhiḥ pradharṣaṇāyāṃ ca vāritaṃ vanapālakaiḥ| māmapyacintayan deva bhakṣayanti vanaukasaḥ
शिष्टमत्रापविध्यन्ति भक्षयन्ति तथापरे। निवार्यमाणास्ते सर्वे भ्रुकुटिं दर्शयन्ति हि
śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare| nivāryamāṇāste sarve bhrukuṭiṃ darśayanti hi
इमे हि संरब्धतरास्तदा तैः सम्प्रधर्षिताः। निवार्यन्ते वनात् तस्मात् क्रुद्धैर्वानरपुङ्गवैः
ime hi saṃrabdhatarāstadā taiḥ sampradharṣitāḥ| nivāryante vanāt tasmāt kruddhairvānarapuṅgavaiḥ
ततस्तैर्बहुभिर्वीरैर्वानरैर्वानरर्षभाः। संरक्तनयनैः क्रोधाद्धरयः सम्प्रधर्षिताः
tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabhāḥ| saṃraktanayanaiḥ krodhāddharayaḥ sampradharṣitāḥ
पाणिभिर्निहताः केचित् केचिज्जानुभिराहताः। प्रकृष्टाश्च तदा कामं देवमार्गं च दर्शिताः
pāṇibhirnihatāḥ kecit kecijjānubhirāhatāḥ| prakṛṣṭāśca tadā kāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ
एवमेते हताः शूरास्त्वयि तिष्ठति भर्तरि। कृत्स्नं मधुवनं चैव प्रकामं तैश्च भक्ष्यते
evamete hatāḥ śūrāstvayi tiṣṭhati bhartari| kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiśca bhakṣyate
एवं विज्ञाप्यमानं तं सुग्रीवं वानरर्षभम्। अपृच्छत् तं महाप्राज्ञो लक्ष्मणः परवीरहा
evaṃ vijñāpyamānaṃ taṃ sugrīvaṃ vānararṣabham| apṛcchat taṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā
किमयं वानरो राजन् वनपः प्रत्युपस्थितः। किं चार्थमभिनिर्दिश्य दुःखितो वाक्यमब्रवीत्
kimayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ| kiṃ cārthamabhinirdiśya duḥkhito vākyamabravīt
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना। लक्ष्मणं प्रत्युवाचेदं वाक्यं वाक्यविशारदः
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā| lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ
आर्य लक्ष्मण सम्प्राह वीरो दधिमुखः कपिः। अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्भक्षितं मधु वानरैः
ārya lakṣmaṇa samprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ| aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṃ madhu vānaraiḥ
नैषामकृतकार्याणामीदृशः स्याद् व्यतिक्रमः। वनं यदभिपन्नास्ते साधितं कर्म तद् ध्रुवम्
naiṣāmakṛtakāryāṇāmīdṛśaḥ syād vyatikramaḥ| vanaṃ yadabhipannāste sādhitaṃ karma tad dhruvam
वारयन्तो भृशं प्राप्ताः पाला जानुभिराहताः। तथा न गणितश्चायं कपिर्दधिमुखो बली
vārayanto bhṛśaṃ prāptāḥ pālā jānubhirāhatāḥ| tathā na gaṇitaścāyaṃ kapirdadhimukho balī
पतिर्मम वनस्यायमस्माभिः स्थापितः स्वयम्। दृष्टा देवी न संदेहो न चान्येन हनूमता
patirmama vanasyāyamasmābhiḥ sthāpitaḥ svayam| dṛṣṭā devī na saṃdeho na cānyena hanūmatā
न ह्यन्यः साधने हेतुः कर्मणोऽस्य हनूमतः। कार्यसिद्धिर्हनुमति मतिश्च हरिपुङ्गवे
na hyanyaḥ sādhane hetuḥ karmaṇo'sya hanūmataḥ| kāryasiddhirhanumati matiśca haripuṅgave
व्यवसायश्च वीर्यं च श्रुतं चापि प्रतिष्ठितम्। जाम्बवान् यत्र नेता स्यादङ्गदश्च महाबलः
vyavasāyaśca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam| jāmbavān yatra netā syādaṅgadaśca mahābalaḥ
हनूमांश्चाप्यधिष्ठाता न तत्र गतिरन्यथा। अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्हतं मधुवनं किल
hanūmāṃścāpyadhiṣṭhātā na tatra gatiranyathā| aṅgadapramukhairvīrairhataṃ madhuvanaṃ kila
विचित्य दक्षिणामाशामागतैर्हरिपुङ्गवैः। आगतैश्चाप्रधृष्यं तद्धतं मधुवनं हि तैः
vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ| āgataiścāpradhṛṣyaṃ taddhataṃ madhuvanaṃ hi taiḥ
धर्षितं च वनं कृत्स्नमुपयुक्तं तु वानरैः। पातिता वनपालास्ते तदा जानुभिराहताः
dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnamupayuktaṃ tu vānaraiḥ| pātitā vanapālāste tadā jānubhirāhatāḥ
एतदर्थमयं प्राप्तो वक्तुं मधुरवागिह। नाम्ना दधिमुखो नाम हरिः प्रख्यातविक्रमः
etadarthamayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāgiha| nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ
दृष्टा सीता महाबाहो सौमित्रे पश्य तत्त्वतः। अभिगम्य यथा सर्वे पिबन्ति मधु वानराः
dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ| abhigamya yathā sarve pibanti madhu vānarāḥ
न चाप्यदृष्ट्वा वैदेहीं विश्रुताः पुरुषर्षभ। वनं दत्तवरं दिव्यं धर्षयेयुर्वनौकसः
na cāpyadṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha| vanaṃ dattavaraṃ divyaṃ dharṣayeyurvanaukasaḥ
ततः प्रहृष्टो धर्मात्मा लक्ष्मणः सहराघवः। श्रुत्वा कर्णसुखां वाणीं सुग्रीववदनाच्च्युताम्
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇaḥ saharāghavaḥ| śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāccyutām
प्राहृष्यत भृशं रामो लक्ष्मणश्च महायशाः। श्रुत्वा दधिमुखस्यैवं सुग्रीवस्तु प्रहृष्य च
prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahāyaśāḥ| śrutvā dadhimukhasyaivaṃ sugrīvastu prahṛṣya ca
वनपालं पुनर्वाक्यं सुग्रीवः प्रत्यभाषत। प्रीतोऽस्मि सोऽहं यद्भुक्तं वनं तैः कृतकर्मभिः
vanapālaṃ punarvākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata| prīto'smi so'haṃ yadbhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ
धर्षितं मर्षणीयं च चेष्टितं कृतकर्मणाम्। गच्छ शीघ्रं मधुवनं संरक्षस्व त्वमेव हि। शीघ्रं प्रेषय सर्वांस्तान् हनूमत्प्रमुखान् कपीन्
dharṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām| gaccha śīghraṃ madhuvanaṃ saṃrakṣasva tvameva hi| śīghraṃ preṣaya sarvāṃstān hanūmatpramukhān kapīn
इच्छामि शीघ्रं हनुमत्प्रधानान्- शाखामृगांस्तान् मृगराजदर्पान्। प्रष्टुं कृतार्थान् सह राघवाभ्यां श्रोतुं च सीताधिगमे प्रयत्नम्
icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān- śākhāmṛgāṃstān mṛgarājadarpān| praṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam
प्रीतिस्फीताक्षौ सम्प्रहृष्टौ कुमारौ दृष्ट्वा सिद्धार्थौ वानराणां च राजा। अङ्गैः प्रहृष्टैः कार्यसिद्धिं विदित्वा बाह्वोरासन्नामतिमात्रं ननन्द
prītisphītākṣau samprahṛṣṭau kumārau dṛṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṃ ca rājā| aṅgaiḥ prahṛṣṭaiḥ kāryasiddhiṃ viditvā bāhvorāsannāmatimātraṃ nananda
सुग्रीवेणैवमुक्तस्तु हृष्टो दधिमुखः कपिः। राघवं लक्ष्मणं चैव सुग्रीवं चाभ्यवादयत्
sugrīveṇaivamuktastu hṛṣṭo dadhimukhaḥ kapiḥ| rāghavaṃ lakṣmaṇaṃ caiva sugrīvaṃ cābhyavādayat
स प्रणम्य च सुग्रीवं राघवौ च महाबलौ। वानरैः सहितः शूरैर्दिवमेवोत्पपात ह
sa praṇamya ca sugrīvaṃ rāghavau ca mahābalau| vānaraiḥ sahitaḥ śūrairdivamevotpapāta ha
स यथैवागतः पूर्वं तथैव त्वरितं गतः। निपत्य गगनाद् भूमौ तद् वनं प्रविवेश ह
sa yathaivāgataḥ pūrvaṃ tathaiva tvaritaṃ gataḥ| nipatya gaganād bhūmau tad vanaṃ praviveśa ha
स प्रविष्टो मधुवनं ददर्श हरियूथपान्। विमदानुद्धतान् सर्वान् मेहमानान् मधूदकम्
sa praviṣṭo madhuvanaṃ dadarśa hariyūthapān| vimadānuddhatān sarvān mehamānān madhūdakam
स तानुपागमद् वीरो बद्ध्वा करपुटाञ्जलिम्। उवाच वचनं श्लक्ष्णमिदं हृष्टवदङ्गदम्
sa tānupāgamad vīro baddhvā karapuṭāñjalim| uvāca vacanaṃ ślakṣṇamidaṃ hṛṣṭavadaṅgadam
सौम्य रोषो न कर्तव्यो यदेभिः परिवारणम्। अज्ञानाद् रक्षिभिः क्रोधाद् भवन्तः प्रतिषेधिताः
saumya roṣo na kartavyo yadebhiḥ parivāraṇam| ajñānād rakṣibhiḥ krodhād bhavantaḥ pratiṣedhitāḥ
श्रान्तो दूरादनुप्राप्तो भक्षयस्व स्वकं मधु। युवराजस्त्वमीशश्च वनस्यास्य महाबल
śrānto dūrādanuprāpto bhakṣayasva svakaṃ madhu| yuvarājastvamīśaśca vanasyāsya mahābala
मौर्ख्यात् पूर्वं कृतो रोषस्तद् भवान् क्षन्तुमर्हति। यथैव हि पिता तेऽभूत् पूर्वं हरिगणेश्वरः
maurkhyāt pūrvaṃ kṛto roṣastad bhavān kṣantumarhati| yathaiva hi pitā te'bhūt pūrvaṃ harigaṇeśvaraḥ
तथा त्वमपि सुग्रीवो नान्यस्तु हरिसत्तम। आख्यातं हि मया गत्वा पितृव्यस्य तवानघ
tathā tvamapi sugrīvo nānyastu harisattama| ākhyātaṃ hi mayā gatvā pitṛvyasya tavānagha
इहोपयानं सर्वेषामेतेषां वनचारिणाम्। भवदागमनं श्रुत्वा सहैभिर्वनचारिभिः
ihopayānaṃ sarveṣāmeteṣāṃ vanacāriṇām| bhavadāgamanaṃ śrutvā sahaibhirvanacāribhiḥ
प्रहृष्टो न तु रुष्टोऽसौ वनं श्रुत्वा प्रधर्षितम्। प्रहृष्टो मां पितृव्यस्ते सुग्रीवो वानरेश्वरः
prahṛṣṭo na tu ruṣṭo'sau vanaṃ śrutvā pradharṣitam| prahṛṣṭo māṃ pitṛvyaste sugrīvo vānareśvaraḥ
शीघ्रं प्रेषय सर्वांस्तानिति होवाच पार्थिवः। श्रुत्वा दधिमुखस्यैतद् वचनं श्लक्ष्णमङ्गदः
śīghraṃ preṣaya sarvāṃstāniti hovāca pārthivaḥ| śrutvā dadhimukhasyaitad vacanaṃ ślakṣṇamaṅgadaḥ
अब्रवीत् तान् हरिश्रेष्ठो वाक्यं वाक्यविशारदः। शङ्के श्रुतोऽयं वृत्तान्तो रामेण हरियूथपाः
abravīt tān hariśreṣṭho vākyaṃ vākyaviśāradaḥ| śaṅke śruto'yaṃ vṛttānto rāmeṇa hariyūthapāḥ
अयं च हर्षादाख्याति तेन जानामि हेतुना। तत् क्षमं नेह नः स्थातुं कृते कार्ये परंतपाः
ayaṃ ca harṣādākhyāti tena jānāmi hetunā| tat kṣamaṃ neha naḥ sthātuṃ kṛte kārye paraṃtapāḥ
पीत्वा मधु यथाकामं विक्रान्ता वनचारिणः। किं शेषं गमनं तत्र सुग्रीवो यत्र वानरः
pītvā madhu yathākāmaṃ vikrāntā vanacāriṇaḥ| kiṃ śeṣaṃ gamanaṃ tatra sugrīvo yatra vānaraḥ
सर्वे यथा मां वक्ष्यन्ति समेत्य हरिपुङ्गवाः। तथास्मि कर्ता कर्तव्ये भवद्भिः परवानहम्
sarve yathā māṃ vakṣyanti sametya haripuṅgavāḥ| tathāsmi kartā kartavye bhavadbhiḥ paravānaham
नाज्ञापयितुमीशोऽहं युवराजोऽस्मि यद्यपि। अयुक्तं कृतकर्माणो यूयं धर्षयितुं बलात्
nājñāpayitumīśo'haṃ yuvarājo'smi yadyapi| ayuktaṃ kṛtakarmāṇo yūyaṃ dharṣayituṃ balāt
ब्रुवतश्चाङ्गदस्यैवं श्रुत्वा वचनमुत्तमम्। प्रहृष्टमनसो वाक्यमिदमूचुर्वनौकसः
bruvataścāṅgadasyaivaṃ śrutvā vacanamuttamam| prahṛṣṭamanaso vākyamidamūcurvanaukasaḥ
एवं वक्ष्यति को राजन् प्रभुः सन् वानरर्षभ। ऐश्वर्यमदमत्तो हि सर्वोऽहमिति मन्यते
evaṃ vakṣyati ko rājan prabhuḥ san vānararṣabha| aiśvaryamadamatto hi sarvo'hamiti manyate
तव चेदं सुसदृशं वाक्यं नान्यस्य कस्यचित्। सन्नतिर्हि तवाख्याति भविष्यच्छुभयोग्यताम्
tava cedaṃ susadṛśaṃ vākyaṃ nānyasya kasyacit| sannatirhi tavākhyāti bhaviṣyacchubhayogyatām
सर्वे वयमपि प्राप्तास्तत्र गन्तुं कृतक्षणाः। स यत्र हरिवीराणां सुग्रीवः पतिरव्ययः
sarve vayamapi prāptāstatra gantuṃ kṛtakṣaṇāḥ| sa yatra harivīrāṇāṃ sugrīvaḥ patiravyayaḥ
त्वया ह्यनुक्तैर्हरिभिर्नैव शक्यं पदात् पदम्। क्वचिद् गन्तुं हरिश्रेष्ठ ब्रूमः सत्यमिदं तु ते
tvayā hyanuktairharibhirnaiva śakyaṃ padāt padam| kvacid gantuṃ hariśreṣṭha brūmaḥ satyamidaṃ tu te
एवं तु वदतां तेषामङ्गदः प्रत्यभाषत। साधु गच्छाम इत्युक्त्वा खमुत्पेतुर्महाबलाः
evaṃ tu vadatāṃ teṣāmaṅgadaḥ pratyabhāṣata| sādhu gacchāma ityuktvā khamutpeturmahābalāḥ
उत्पतन्तमनूत्पेतुः सर्वे ते हरियूथपाः। कृत्वाऽऽकाशं निराकाशं यन्त्रोत्क्षिप्ता इवोपलाः
utpatantamanūtpetuḥ sarve te hariyūthapāḥ| kṛtvā''kāśaṃ nirākāśaṃ yantrotkṣiptā ivopalāḥ
अङ्गदं पुरतः कृत्वा हनूमन्तं च वानरम्। तेऽम्बरं सहसोत्पत्य वेगवन्तः प्लवङ्गमाः
aṅgadaṃ purataḥ kṛtvā hanūmantaṃ ca vānaram| te'mbaraṃ sahasotpatya vegavantaḥ plavaṅgamāḥ
विनदन्तो महानादं घना वातेरिता यथा। अङ्गदे समनुप्राप्ते सुग्रीवो वानरेश्वरः
vinadanto mahānādaṃ ghanā vāteritā yathā| aṅgade samanuprāpte sugrīvo vānareśvaraḥ
उवाच शोकसंतप्तं रामं कमललोचनम्। समाश्वसिहि भद्रं ते दृष्टा देवी न संशयः
uvāca śokasaṃtaptaṃ rāmaṃ kamalalocanam| samāśvasihi bhadraṃ te dṛṣṭā devī na saṃśayaḥ
नागन्तुमिह शक्यं तैरतीतसमयैरिह। अङ्गदस्य प्रहर्षाच्च जानामि शुभदर्शन
nāgantumiha śakyaṃ tairatītasamayairiha| aṅgadasya praharṣācca jānāmi śubhadarśana
न मत्सकाशमागच्छेत् कृत्ये हि विनिपातिते। युवराजो महाबाहुः प्लवतामङ्गदो वरः
na matsakāśamāgacchet kṛtye hi vinipātite| yuvarājo mahābāhuḥ plavatāmaṅgado varaḥ
यद्यप्यकृतकृत्यानामीदृशः स्यादुपक्रमः। भवेत् तु दीनवदनो भ्रान्तविप्लुतमानसः
yadyapyakṛtakṛtyānāmīdṛśaḥ syādupakramaḥ| bhavet tu dīnavadano bhrāntaviplutamānasaḥ
पितृपैतामहं चैतत् पूर्वकैरभिरक्षितम्। न मे मधुवनं हन्याददृष्ट्वा जनकात्मजाम्
pitṛpaitāmahaṃ caitat pūrvakairabhirakṣitam| na me madhuvanaṃ hanyādadṛṣṭvā janakātmajām
कौसल्या सुप्रजा राम समाश्वसिहि सुव्रत। दृष्टा देवी न संदेहो न चान्येन हनूमता
kausalyā suprajā rāma samāśvasihi suvrata| dṛṣṭā devī na saṃdeho na cānyena hanūmatā
नह्यन्यः कर्मणो हेतुः साधनेऽस्य हनूमतः। हनूमतीह सिद्धिश्च मतिश्च मतिसत्तम
nahyanyaḥ karmaṇo hetuḥ sādhane'sya hanūmataḥ| hanūmatīha siddhiśca matiśca matisattama
व्यवसायश्च शौर्यं च श्रुतं चापि प्रतिष्ठितम्। जाम्बवान् यत्र नेता स्यादङ्गदश्च हरीश्वरः
vyavasāyaśca śauryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam| jāmbavān yatra netā syādaṅgadaśca harīśvaraḥ
हनूमांश्चाप्यधिष्ठाता न तत्र गतिरन्यथा। मा भूश्चिन्तासमायुक्तः सम्प्रत्यमितविक्रम
hanūmāṃścāpyadhiṣṭhātā na tatra gatiranyathā| mā bhūścintāsamāyuktaḥ sampratyamitavikrama
यदा हि दर्पितोदग्राः संगताः काननौकसः। नैषामकृतकार्याणामीदृशः स्यादुपक्रमः
yadā hi darpitodagrāḥ saṃgatāḥ kānanaukasaḥ| naiṣāmakṛtakāryāṇāmīdṛśaḥ syādupakramaḥ
वनभङ्गेन जानामि मधूनां भक्षणेन च। ततः किलकिलाशब्दं शुश्रावासन्नमम्बरे
vanabhaṅgena jānāmi madhūnāṃ bhakṣaṇena ca| tataḥ kilakilāśabdaṃ śuśrāvāsannamambare
हनूमत्कर्मदृप्तानां नदतां काननौकसाम्। किष्किन्धामुपयातानां सिद्धिं कथयतामिव
hanūmatkarmadṛptānāṃ nadatāṃ kānanaukasām| kiṣkindhāmupayātānāṃ siddhiṃ kathayatāmiva
ततः श्रुत्वा निनादं तं कपीनां कपिसत्तमः। आयताञ्चितलाङ्गूलः सोऽभवद्हृष्टमानसः
tataḥ śrutvā ninādaṃ taṃ kapīnāṃ kapisattamaḥ| āyatāñcitalāṅgūlaḥ so'bhavadhṛṣṭamānasaḥ
आजग्मुस्तेऽपि हरयो रामदर्शनकाङ्क्षिणः। अङ्गदं पुरतः कृत्वा हनूमन्तं च वानरम्
ājagmuste'pi harayo rāmadarśanakāṅkṣiṇaḥ| aṅgadaṃ purataḥ kṛtvā hanūmantaṃ ca vānaram
तेऽङ्गदप्रमुखा वीराः प्रहृष्टाश्च मुदान्विताः। निपेतुर्हरिराजस्य समीपे राघवस्य च
te'ṅgadapramukhā vīrāḥ prahṛṣṭāśca mudānvitāḥ| nipeturharirājasya samīpe rāghavasya ca
हनूमांश्च महाबाहुः प्रणम्य शिरसा ततः। नियतामक्षतां देवीं राघवाय न्यवेदयत्
hanūmāṃśca mahābāhuḥ praṇamya śirasā tataḥ| niyatāmakṣatāṃ devīṃ rāghavāya nyavedayat
दृष्टा देवीति हनुमद्वदनादमृतोपमम्। आकर्ण्य वचनं रामो हर्षमाप सलक्ष्मणः
dṛṣṭā devīti hanumadvadanādamṛtopamam| ākarṇya vacanaṃ rāmo harṣamāpa salakṣmaṇaḥ
निश्चितार्थं ततस्तस्मिन् सुग्रीवं पवनात्मजे। लक्ष्मणः प्रीतिमान् प्रीतं बहुमानादवैक्षत
niścitārthaṃ tatastasmin sugrīvaṃ pavanātmaje| lakṣmaṇaḥ prītimān prītaṃ bahumānādavaikṣata
प्रीत्या च परयोपेतो राघवः परवीरहा। बहुमानेन महता हनूमन्तमवैक्षत
prītyā ca parayopeto rāghavaḥ paravīrahā| bahumānena mahatā hanūmantamavaikṣata
ततः प्रस्रवणं शैलं ते गत्वा चित्रकाननम्। प्रणम्य शिरसा रामं लक्ष्मणं च महाबलम्
tataḥ prasravaṇaṃ śailaṃ te gatvā citrakānanam| praṇamya śirasā rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam
युवराजं पुरस्कृत्य सुग्रीवमभिवाद्य च। प्रवृत्तिमथ सीतायाः प्रवक्तुमुपचक्रमुः
yuvarājaṃ puraskṛtya sugrīvamabhivādya ca| pravṛttimatha sītāyāḥ pravaktumupacakramuḥ
रावणान्तःपुरे रोधं राक्षसीभिश्च तर्जनम्। रामे समनुरागं च यथा च नियमः कृतः
rāvaṇāntaḥpure rodhaṃ rākṣasībhiśca tarjanam| rāme samanurāgaṃ ca yathā ca niyamaḥ kṛtaḥ
एतदाख्याय ते सर्वं हरयो रामसंनिधौ। वैदेहीमक्षतां श्रुत्वा रामस्तूत्तरमब्रवीत्
etadākhyāya te sarvaṃ harayo rāmasaṃnidhau| vaidehīmakṣatāṃ śrutvā rāmastūttaramabravīt
क्व सीता वर्तते देवी कथं च मयि वर्तते। एतन्मे सर्वमाख्यात वैदेहीं प्रति वानराः
kva sītā vartate devī kathaṃ ca mayi vartate| etanme sarvamākhyāta vaidehīṃ prati vānarāḥ
रामस्य गदितं श्रुत्वा हरयो रामसंनिधौ। चोदयन्ति हनूमन्तं सीतावृत्तान्तकोविदम्
rāmasya gaditaṃ śrutvā harayo rāmasaṃnidhau| codayanti hanūmantaṃ sītāvṛttāntakovidam
श्रुत्वा तु वचनं तेषां हनूमान् मारुतात्मजः। प्रणम्य शिरसा देव्यै सीतायै तां दिशं प्रति
śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ hanūmān mārutātmajaḥ| praṇamya śirasā devyai sītāyai tāṃ diśaṃ prati
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञः सीताया दर्शनं यथा। तं मणिं काञ्चनं दिव्यं दीप्यमानं स्वतेजसा
uvāca vākyaṃ vākyajñaḥ sītāyā darśanaṃ yathā| taṃ maṇiṃ kāñcanaṃ divyaṃ dīpyamānaṃ svatejasā
दत्त्वा रामाय हनुमांस्ततः प्राञ्जलिरब्रवीत्। समुद्रं लङ्घयित्वाहं शतयोजनमायतम्
dattvā rāmāya hanumāṃstataḥ prāñjalirabravīt| samudraṃ laṅghayitvāhaṃ śatayojanamāyatam
अगच्छं जानकीं सीतां मार्गमाणो दिदृक्षया। तत्र लङ्केति नगरी रावणस्य दुरात्मनः
agacchaṃ jānakīṃ sītāṃ mārgamāṇo didṛkṣayā| tatra laṅketi nagarī rāvaṇasya durātmanaḥ
दक्षिणस्य समुद्रस्य तीरे वसति दक्षिणे। तत्र सीता मया दृष्टा रावणान्तःपुरे सती
dakṣiṇasya samudrasya tīre vasati dakṣiṇe| tatra sītā mayā dṛṣṭā rāvaṇāntaḥpure satī
त्वयि संन्यस्य जीवन्ती रामा राम मनोरथम्। दृष्टा मे राक्षसीमध्ये तर्ज्यमाना मुहुर्मुहुः
tvayi saṃnyasya jīvantī rāmā rāma manoratham| dṛṣṭā me rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ
राक्षसीभिर्विरूपाभी रक्षिता प्रमदावने। दुःखमापद्यते देवी त्वया वीर सुखोचिता
rākṣasībhirvirūpābhī rakṣitā pramadāvane| duḥkhamāpadyate devī tvayā vīra sukhocitā
रावणान्तःपुरे रुद्धा राक्षसीभिः सुरक्षिता। एकवेणीधरा दीना त्वयि चिन्तापरायणा
rāvaṇāntaḥpure ruddhā rākṣasībhiḥ surakṣitā| ekaveṇīdharā dīnā tvayi cintāparāyaṇā
अधःशय्या विवर्णाङ्गी पद्मिनीव हिमागमे। रावणाद् विनिवृत्तार्था मर्तव्यकृतनिश्चया
adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame| rāvaṇād vinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā
देवी कथंचित् काकुत्स्थ त्वन्मना मार्गिता मया। इक्ष्वाकुवंशविख्यातिं शनैः कीर्तयतानघ
devī kathaṃcit kākutstha tvanmanā mārgitā mayā| ikṣvākuvaṃśavikhyātiṃ śanaiḥ kīrtayatānagha
सा मया नरशार्दूल शनैर्विश्वासिता तदा। ततः सम्भाषिता देवी सर्वमर्थं च दर्शिता
sā mayā naraśārdūla śanairviśvāsitā tadā| tataḥ sambhāṣitā devī sarvamarthaṃ ca darśitā
रामसुग्रीवसख्यं च श्रुत्वा हर्षमुपागता। नियतः समुदाचारो भक्तिश्चास्याः सदा त्वयि
rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā harṣamupāgatā| niyataḥ samudācāro bhaktiścāsyāḥ sadā tvayi
एवं मया महाभाग दृष्टा जनकनन्दिनी। उग्रेण तपसा युक्ता त्वद्भक्त्या पुरुषर्षभ
evaṃ mayā mahābhāga dṛṣṭā janakanandinī| ugreṇa tapasā yuktā tvadbhaktyā puruṣarṣabha
अभिज्ञानं च मे दत्तं यथावृत्तं तवान्तिके। चित्रकूटे महाप्राज्ञ वायसं प्रति राघव
abhijñānaṃ ca me dattaṃ yathāvṛttaṃ tavāntike| citrakūṭe mahāprājña vāyasaṃ prati rāghava
विज्ञाप्यः पुनरप्येष रामो वायुसुत त्वया। अखिलेन यथा दृष्टमिति मामाह जानकी
vijñāpyaḥ punarapyeṣa rāmo vāyusuta tvayā| akhilena yathā dṛṣṭamiti māmāha jānakī
अयं चास्मै प्रदातव्यो यत्नात् सुपरिरक्षितः। ब्रुवता वचनान्येवं सुग्रीवस्योपशृण्वतः
ayaṃ cāsmai pradātavyo yatnāt suparirakṣitaḥ| bruvatā vacanānyevaṃ sugrīvasyopaśṛṇvataḥ
एष चूडामणिः श्रीमान् मया ते यत्नरक्षितः। मनःशिलायास्तिलकं तत् स्मरस्वेति चाब्रवीत्
eṣa cūḍāmaṇiḥ śrīmān mayā te yatnarakṣitaḥ| manaḥśilāyāstilakaṃ tat smarasveti cābravīt
एष निर्यातितः श्रीमान् मया ते वारिसम्भवः। एनं दृष्ट्वा प्रमोदिष्ये व्यसने त्वामिवानघ
eṣa niryātitaḥ śrīmān mayā te vārisambhavaḥ| enaṃ dṛṣṭvā pramodiṣye vyasane tvāmivānagha
जीवितं धारयिष्यामि मासं दशरथात्मज। ऊर्ध्वं मासान्न जीवेयं रक्षसां वशमागता
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja| ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ rakṣasāṃ vaśamāgatā
इति मामब्रवीत् सीता कृशाङ्गी धर्मचारिणी। रावणान्तःपुरे रुद्धा मृगीवोत्फुल्ललोचना
iti māmabravīt sītā kṛśāṅgī dharmacāriṇī| rāvaṇāntaḥpure ruddhā mṛgīvotphullalocanā
एतदेव मयाऽऽख्यातं सर्वं राघव यद् यथा। सर्वथा सागरजले संतारः प्रविधीयताम्
etadeva mayā''khyātaṃ sarvaṃ rāghava yad yathā| sarvathā sāgarajale saṃtāraḥ pravidhīyatām
तौ जाताश्वासौ राजपुत्रौ विदित्वा तच्चाभिज्ञानं राघवाय प्रदाय। देव्या चाख्यातं सर्वमेवानुपूर्व्याद् वाचा सम्पूर्णं वायुपुत्रः शशंस
tau jātāśvāsau rājaputrau viditvā taccābhijñānaṃ rāghavāya pradāya| devyā cākhyātaṃ sarvamevānupūrvyād vācā sampūrṇaṃ vāyuputraḥ śaśaṃsa
एवमुक्तो हनुमता रामो दशरथात्मजः। तं मणिं हृदये कृत्वा रुरोद सहलक्ष्मणः
evamukto hanumatā rāmo daśarathātmajaḥ| taṃ maṇiṃ hṛdaye kṛtvā ruroda sahalakṣmaṇaḥ
तं तु दृष्ट्वा मणिश्रेष्ठं राघवः शोककर्शितः। नेत्राभ्यामश्रुपूर्णाभ्यां सुग्रीवमिदमब्रवीत्
taṃ tu dṛṣṭvā maṇiśreṣṭhaṃ rāghavaḥ śokakarśitaḥ| netrābhyāmaśrupūrṇābhyāṃ sugrīvamidamabravīt
यथैव धेनुः स्रवति स्नेहाद् वत्सस्य वत्सला। तथा ममापि हृदयं मणिश्रेष्ठस्य दर्शनात्
yathaiva dhenuḥ sravati snehād vatsasya vatsalā| tathā mamāpi hṛdayaṃ maṇiśreṣṭhasya darśanāt
मणिरत्नमिदं दत्तं वैदेह्याः श्वशुरेण मे। वधूकाले यथा बद्धमधिकं मूर्ध्नि शोभते
maṇiratnamidaṃ dattaṃ vaidehyāḥ śvaśureṇa me| vadhūkāle yathā baddhamadhikaṃ mūrdhni śobhate
अयं हि जलसम्भूतो मणिः प्रवरपूजितः। यज्ञे परमतुष्टेन दत्तः शक्रेण धीमता
ayaṃ hi jalasambhūto maṇiḥ pravarapūjitaḥ| yajñe paramatuṣṭena dattaḥ śakreṇa dhīmatā
इमं दृष्ट्वा मणिश्रेष्ठं तथा तातस्य दर्शनम्। अद्यास्म्यवगतः सौम्य वैदेहस्य तथा विभोः
imaṃ dṛṣṭvā maṇiśreṣṭhaṃ tathā tātasya darśanam| adyāsmyavagataḥ saumya vaidehasya tathā vibhoḥ
अयं हि शोभते तस्याः प्रियाया मूर्ध्नि मे मणिः। अद्यास्य दर्शनेनाहं प्राप्तां तामिव चिन्तये
ayaṃ hi śobhate tasyāḥ priyāyā mūrdhni me maṇiḥ| adyāsya darśanenāhaṃ prāptāṃ tāmiva cintaye
किमाह सीता वैदेही ब्रूहि सौम्य पुनः पुनः। परासुमिव तोयेन सिञ्चन्ती वाक्यवारिणा
kimāha sītā vaidehī brūhi saumya punaḥ punaḥ| parāsumiva toyena siñcantī vākyavāriṇā
इतस्तु किं दुःखतरं यदिमं वारिसम्भवम्। मणिं पश्यामि सौमित्रे वैदेहीमागतां विना
itastu kiṃ duḥkhataraṃ yadimaṃ vārisambhavam| maṇiṃ paśyāmi saumitre vaidehīmāgatāṃ vinā
चिरं जीवति वैदेही यदि मासं धरिष्यति। क्षणं वीर न जीवेयं विना तामसितेक्षणाम्
ciraṃ jīvati vaidehī yadi māsaṃ dhariṣyati| kṣaṇaṃ vīra na jīveyaṃ vinā tāmasitekṣaṇām
नय मामपि तं देशं यत्र दृष्टा मम प्रिया। न तिष्ठेयं क्षणमपि प्रवृत्तिमुपलभ्य च
naya māmapi taṃ deśaṃ yatra dṛṣṭā mama priyā| na tiṣṭheyaṃ kṣaṇamapi pravṛttimupalabhya ca
कथं सा मम सुश्रोणी भीरुभीरुः सती तदा। भयावहानां घोराणां मध्ये तिष्ठति रक्षसाम्
kathaṃ sā mama suśroṇī bhīrubhīruḥ satī tadā| bhayāvahānāṃ ghorāṇāṃ madhye tiṣṭhati rakṣasām
शारदस्तिमिरोन्मुक्तो नूनं चन्द्र इवाम्बुदैः। आवृतो वदनं तस्या न विराजति साम्प्रतम्
śāradastimironmukto nūnaṃ candra ivāmbudaiḥ| āvṛto vadanaṃ tasyā na virājati sāmpratam
किमाह सीता हनुमंस्तत्त्वतः कथयस्व मे। एतेन खलु जीविष्ये भेषजेनातुरो यथा
kimāha sītā hanumaṃstattvataḥ kathayasva me| etena khalu jīviṣye bheṣajenāturo yathā
मधुरा मधुरालापा किमाह मम भामिनी। मद्विहीना वरारोहा हनुमन् कथयस्व मे। दुःखाद् दुःखतरं प्राप्य कथं जीवति जानकी
madhurā madhurālāpā kimāha mama bhāminī| madvihīnā varārohā hanuman kathayasva me| duḥkhād duḥkhataraṃ prāpya kathaṃ jīvati jānakī
एवमुक्तस्तु हनुमान् राघवेण महात्मना। सीताया भाषितं सर्वं न्यवेदयत राघवे
evamuktastu hanumān rāghaveṇa mahātmanā| sītāyā bhāṣitaṃ sarvaṃ nyavedayata rāghave
इदमुक्तवती देवी जानकी पुरुषर्षभ। पूर्ववृत्तमभिज्ञानं चित्रकूटे यथातथम्
idamuktavatī devī jānakī puruṣarṣabha| pūrvavṛttamabhijñānaṃ citrakūṭe yathātatham
सुखसुप्ता त्वया सार्धं जानकी पूर्वमुत्थिता। वायसः सहसोत्पत्य विददार स्तनान्तरम्
sukhasuptā tvayā sārdhaṃ jānakī pūrvamutthitā| vāyasaḥ sahasotpatya vidadāra stanāntaram
पर्यायेण च सुप्तस्त्वं देव्यङ्के भरताग्रज। पुनश्च किल पक्षी स देव्या जनयति व्यथा
paryāyeṇa ca suptastvaṃ devyaṅke bharatāgraja| punaśca kila pakṣī sa devyā janayati vyathā
ततः पुनरुपागम्य विददार भृशं किल। ततस्त्वं बोधितस्तस्याः शोणितेन समुक्षितः
tataḥ punarupāgamya vidadāra bhṛśaṃ kila| tatastvaṃ bodhitastasyāḥ śoṇitena samukṣitaḥ
वायसेन च तेनैवं सततं बाध्यमानया। बोधितः किल देव्या त्वं सुखसुप्तः परंतप
vāyasena ca tenaivaṃ satataṃ bādhyamānayā| bodhitaḥ kila devyā tvaṃ sukhasuptaḥ paraṃtapa
तां च दृष्ट्वा महाबाहो दारितां च स्तनान्तरे। आशीविष इव क्रुद्धस्ततो वाक्यं त्वमूचिवान्
tāṃ ca dṛṣṭvā mahābāho dāritāṃ ca stanāntare| āśīviṣa iva kruddhastato vākyaṃ tvamūcivān
नखाग्रैः केन ते भीरु दारितं वै स्तनान्तरम्। कः क्रीडति सरोषेण पञ्चवक्त्रेण भोगिना
nakhāgraiḥ kena te bhīru dāritaṃ vai stanāntaram| kaḥ krīḍati saroṣeṇa pañcavaktreṇa bhoginā
निरीक्षमाणः सहसा वायसं समुदैक्षथाः। नखैः सरुधिरैस्तीक्ष्णैस्तामेवाभिमुखं स्थितम्
nirīkṣamāṇaḥ sahasā vāyasaṃ samudaikṣathāḥ| nakhaiḥ sarudhiraistīkṣṇaistāmevābhimukhaṃ sthitam
सुतः किल स शक्रस्य वायसः पततां वरः। धरान्तरगतः शीघ्रं पवनस्य गतौ समः
sutaḥ kila sa śakrasya vāyasaḥ patatāṃ varaḥ| dharāntaragataḥ śīghraṃ pavanasya gatau samaḥ
ततस्तस्मिन् महाबाहो कोपसंवर्तितेक्षणः। वायसे त्वं व्यधाः क्रूरां मतिं मतिमतां वर
tatastasmin mahābāho kopasaṃvartitekṣaṇaḥ| vāyase tvaṃ vyadhāḥ krūrāṃ matiṃ matimatāṃ vara
स दर्भसंस्तराद् गृह्य ब्रह्मास्त्रेण न्ययोजयः। स दीप्त इव कालाग्निर्जज्वालाभिमुखं खगम्
sa darbhasaṃstarād gṛhya brahmāstreṇa nyayojayaḥ| sa dīpta iva kālāgnirjajvālābhimukhaṃ khagam
स त्वं प्रदीप्तं चिक्षेप दर्भं तं वायसं प्रति। ततस्तु वायसं दीप्तः स दर्भोऽनुजगाम ह
sa tvaṃ pradīptaṃ cikṣepa darbhaṃ taṃ vāyasaṃ prati| tatastu vāyasaṃ dīptaḥ sa darbho'nujagāma ha
भीतैश्च सम्परित्यक्तः सुरैः सर्वैश्च वायसः। त्रीँल्लोकान् सम्परिक्रम्य त्रातारं नाधिगच्छति
bhītaiśca samparityaktaḥ suraiḥ sarvaiśca vāyasaḥ| trī~llokān samparikramya trātāraṃ nādhigacchati
पुनरप्यागतस्तत्र त्वत्सकाशमरिंदम। त्वं तं निपतितं भूमौ शरण्यः शरणागतम्
punarapyāgatastatra tvatsakāśamariṃdama| tvaṃ taṃ nipatitaṃ bhūmau śaraṇyaḥ śaraṇāgatam
वधार्हमपि काकुत्स्थ कृपया परिपालयः। मोघमस्त्रं न शक्यं तु कर्तुमित्येव राघव
vadhārhamapi kākutstha kṛpayā paripālayaḥ| moghamastraṃ na śakyaṃ tu kartumityeva rāghava
भवांस्तस्याक्षि काकस्य हिनस्ति स्म स दक्षिणम्। राम त्वां स नमस्कृत्य राज्ञो दशरथस्य च
bhavāṃstasyākṣi kākasya hinasti sma sa dakṣiṇam| rāma tvāṃ sa namaskṛtya rājño daśarathasya ca
विसृष्टस्तु तदा काकः प्रतिपेदे स्वमालयम्। एवमस्त्रविदां श्रेष्ठः सत्त्ववाञ्छीलवानपि
visṛṣṭastu tadā kākaḥ pratipede svamālayam| evamastravidāṃ śreṣṭhaḥ sattvavāñchīlavānapi
किमर्थमस्त्रं रक्षःसु न योजयसि राघव। न दानवा न गन्धर्वा नासुरा न मरुद्गणाः
kimarthamastraṃ rakṣaḥsu na yojayasi rāghava| na dānavā na gandharvā nāsurā na marudagaṇāḥ
तव राम रणे शक्तास्तथा प्रतिसमासितुम्। तव वीर्यवतः कश्चिन्मयि यद्यस्ति सम्भ्रमः
tava rāma raṇe śaktāstathā pratisamāsitum| tava vīryavataḥ kaścinmayi yadyasti sambhramaḥ
क्षिप्रं सुनिशितैर्बाणैर्हन्यतां युधि रावणः। भ्रातुरादेशमाज्ञाय लक्ष्मणो वा परंतपः
kṣipraṃ suniśitairbāṇairhanyatāṃ yudhi rāvaṇaḥ| bhrāturādeśamājñāya lakṣmaṇo vā paraṃtapaḥ
स किमर्थं नरवरो न मां रक्षति राघवः। शक्तौ तौ पुरुषव्याघ्रौ वाय्वग्निसमतेजसौ
sa kimarthaṃ naravaro na māṃ rakṣati rāghavaḥ| śaktau tau puruṣavyāghrau vāyvagnisamatejasau
सुराणामपि दुर्धर्षौ किमर्थं मामुपेक्षतः। ममैव दुष्कृतं किंचिन्महदस्ति न संशयः
surāṇāmapi durdharṣau kimarthaṃ māmupekṣataḥ| mamaiva duṣkṛtaṃ kiṃcinmahadasti na saṃśayaḥ
समर्थौ सहितौ यन्मां न रक्षेते परंतपौ। वैदेह्या वचनं श्रुत्वा करुणं साधुभाषितम्
samarthau sahitau yanmāṃ na rakṣete paraṃtapau| vaidehyā vacanaṃ śrutvā karuṇaṃ sādhubhāṣitam
पुनरप्यहमार्यां तामिदं वचनमब्रुवम्। त्वच्छोकविमुखो रामो देवि सत्येन ते शपे
punarapyahamāryāṃ tāmidaṃ vacanamabruvam| tvacchokavimukho rāmo devi satyena te śape
रामे दुःखाभिभूते च लक्ष्मणः परितप्यते। कथंचिद् भवती दृष्टा न कालः परिशोचितुम्
rāme duḥkhābhibhūte ca lakṣmaṇaḥ paritapyate| kathaṃcid bhavatī dṛṣṭā na kālaḥ pariśocitum
अस्मिन् मुहूर्ते दुःखानामन्तं द्रक्ष्यसि भामिनि। तावुभौ नरशार्दूलौ राजपुत्रौ परंतपौ
asmin muhūrte duḥkhānāmantaṃ drakṣyasi bhāmini| tāvubhau naraśārdūlau rājaputrau paraṃtapau
त्वद्दर्शनकृतोत्साहौ लङ्कां भस्मीकरिष्यतः। हत्वा च समरे रौद्रं रावणं सहबान्धवम्
tvaddarśanakṛtotsāhau laṅkāṃ bhasmīkariṣyataḥ| hatvā ca samare raudraṃ rāvaṇaṃ sahabāndhavam
राघवस्त्वां वरारोहे स्वपुरीं नयिता ध्रुवम्। यत् तु रामो विजानीयादभिज्ञानमनिन्दिते
rāghavastvāṃ varārohe svapurīṃ nayitā dhruvam| yat tu rāmo vijānīyādabhijñānamanindite
प्रीतिसंजननं तस्य प्रदातुं तत् त्वमर्हसि। साभिवीक्ष्य दिशः सर्वा वेण्युद्ग्रथनमुत्तमम्
prītisaṃjananaṃ tasya pradātuṃ tat tvamarhasi| sābhivīkṣya diśaḥ sarvā veṇyudgrathanamuttamam
मुक्त्वा वस्त्राद् ददौ मह्यं मणिमेतं महाबल। प्रतिगृह्य मणिं दोर्भ्यां तव हेतो रघुप्रिय
muktvā vastrād dadau mahyaṃ maṇimetaṃ mahābala| pratigṛhya maṇiṃ dorbhyāṃ tava heto raghupriya
शिरसा सम्प्रणम्यैनामहमागमने त्वरे। गमने च कृतोत्साहमवेक्ष्य वरवर्णिनी
śirasā sampraṇamyaināmahamāgamane tvare| gamane ca kṛtotsāhamavekṣya varavarṇinī
विवर्धमानं च हि मामुवाच जनकात्मजा। अश्रुपूर्णमुखी दीना बाष्पगद्गदभाषिणी
vivardhamānaṃ ca hi māmuvāca janakātmajā| aśrupūrṇamukhī dīnā bāṣpagadagadabhāṣiṇī
ममोत्पतनसम्भ्रान्ता शोकवेगसमाहता। मामुवाच ततः सीता सभाग्योऽसि महाकपे
mamotpatanasambhrāntā śokavegasamāhatā| māmuvāca tataḥ sītā sabhāgyo'si mahākape
यद् द्रक्ष्यसि महाबाहुं रामं कमललोचनम्। लक्ष्मणं च महाबाहुं देवरं मे यशस्विनम्
yad drakṣyasi mahābāhuṃ rāmaṃ kamalalocanam| lakṣmaṇaṃ ca mahābāhuṃ devaraṃ me yaśasvinam
सीतयाप्येवमुक्तोऽहमब्रुवं मैथिलीं तथा। पृष्ठमारोह मे देवि क्षिप्रं जनकनन्दनि
sītayāpyevamukto'hamabruvaṃ maithilīṃ tathā| pṛṣṭhamāroha me devi kṣipraṃ janakanandani
यावत्ते दर्शयाम्यद्य ससुग्रीवं सलक्ष्मणम्। राघवं च महाभागे भर्तारमसितेक्षणे
yāvatte darśayāmyadya sasugrīvaṃ salakṣmaṇam| rāghavaṃ ca mahābhāge bhartāramasitekṣaṇe
साब्रवीन्मां ततो देवी नैष धर्मो महाकपे। यत्ते पृष्ठं सिषेवेऽहं स्ववशा हरिपुङ्गव
sābravīnmāṃ tato devī naiṣa dharmo mahākape| yatte pṛṣṭhaṃ siṣeve'haṃ svavaśā haripuṅgava
पुरा च यदहं वीर स्पृष्टा गात्रेषु रक्षसा। तत्राहं किं करिष्यामि कालेनोपनिपीडिता
purā ca yadahaṃ vīra spṛṣṭā gātreṣu rakṣasā| tatrāhaṃ kiṃ kariṣyāmi kālenopanipīḍitā
गच्छ त्वं कपिशार्दूल यत्र तौ नृपतेः सुतौ। इत्येवं सा समाभाष्य भूयः संदेष्टुमास्थिता
gaccha tvaṃ kapiśārdūla yatra tau nṛpateḥ sutau| ityevaṃ sā samābhāṣya bhūyaḥ saṃdeṣṭumāsthitā
हनूमन् सिंहसंकाशौ तावुभौ रामलक्ष्मणौ। सुग्रीवं च सहामात्यं सर्वान् ब्रूया अनामयम्
hanūman siṃhasaṃkāśau tāvubhau rāmalakṣmaṇau| sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ sarvān brūyā anāmayam
यथा च स महाबाहुर्मां तारयति राघवः। अस्माद्दुःखाम्बुसंरोधात् तत् त्वमाख्यातुमर्हसि
yathā ca sa mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ| asmādduḥkhāmbusaṃrodhāt tat tvamākhyātumarhasi
इदं च तीव्रं मम शोकवेगं रक्षोभिरेभिः परिभर्त्सनं च। ब्रूयास्तु रामस्य गतः समीपं शिवश्च तेऽध्वास्तु हरिप्रवीर
idaṃ ca tīvraṃ mama śokavegaṃ rakṣobhirebhiḥ paribhartsanaṃ ca| brūyāstu rāmasya gataḥ samīpaṃ śivaśca te'dhvāstu haripravīra
एतत् तवार्या नृप संयता सा सीता वचः प्राह विषादपूर्वम्। एतच्च बुद्ध्वा गदितं यथा त्वं श्रद्धत्स्व सीतां कुशलां समग्राम्
etat tavāryā nṛpa saṃyatā sā sītā vacaḥ prāha viṣādapūrvam| etacca buddhvā gaditaṃ yathā tvaṃ śraddhatsva sītāṃ kuśalāṃ samagrām
अथाहमुत्तरं देव्या पुनरुक्तः ससम्भ्रमम्। तव स्नेहान्नरव्याघ्र सौहार्दादनुमान्य च
athāhamuttaraṃ devyā punaruktaḥ sasambhramam| tava snehānnaravyāghra sauhārdādanumānya ca
एवं बहुविधं वाच्यो रामो दाशरथिस्त्वया। यथा मां प्राप्नुयाच्छीघ्रं हत्वा रावणमाहवे
evaṃ bahuvidhaṃ vācyo rāmo dāśarathistvayā| yathā māṃ prāpnuyācchīghraṃ hatvā rāvaṇamāhave
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिंदम। कस्मिंश्चित् संवृते देशे विश्रान्तः श्वो गमिष्यसि
yadi vā manyase vīra vasaikāhamariṃdama| kasmiṃścit saṃvṛte deśe viśrāntaḥ śvo gamiṣyasi
मम चाप्यल्पभाग्यायाः सांनिध्यात् तव वानर। अस्य शोकविपाकस्य मुहूर्तं स्याद् विमोक्षणम्
mama cāpyalpabhāgyāyāḥ sāṃnidhyāt tava vānara| asya śokavipākasya muhūrtaṃ syād vimokṣaṇam
गते हि त्वयि विक्रान्ते पुनरागमनाय वै। प्राणानामपि संदेहो मम स्यान्नात्र संशयः
gate hi tvayi vikrānte punarāgamanāya vai| prāṇānāmapi saṃdeho mama syānnātra saṃśayaḥ
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत्। दुखाद् दुःखपराभूतां दुर्गतां दुःखभागिनीम्
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet| dukhād duḥkhaparābhūtāṃ durgatāṃ duḥkhabhāginīm
अयं च वीर संदेहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः। सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वर
ayaṃ ca vīra saṃdehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ| sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvara
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम्। तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim| tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने। शक्तिः स्याद् वैनतेयस्य वायोर्वा तव चानघ
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane| śaktiḥ syād vainateyasya vāyorvā tava cānagha
तदस्मिन् कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे। किं पश्यसि समाधानं ब्रूहि कार्यविदां वर
tadasmin kāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame| kiṃ paśyasi samādhānaṃ brūhi kāryavidāṃ vara
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने। पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते बलोदयः
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane| paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste balodayaḥ
बलैः समग्रैर्यदि मां हत्वा रावणमाहवे। विजयी स्वपुरीं रामो नयेत् तत् स्याद् यशस्करम्
balaiḥ samagrairyadi māṃ hatvā rāvaṇamāhave| vijayī svapurīṃ rāmo nayet tat syād yaśaskaram
यथाहं तस्य वीरस्य वनादुपधिना हृता। रक्षसा तद्भयादेव तथा नार्हति राघवः
yathāhaṃ tasya vīrasya vanādupadhinā hṛtā| rakṣasā tadbhayādeva tathā nārhati rāghavaḥ
बलैस्तु संकुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः। मां नयेद् यदि काकुत्स्थस्तत् तस्य सदृशं भवेत्
balaistu saṃkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ| māṃ nayed yadi kākutsthastat tasya sadṛśaṃ bhavet
तद् यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः। भवत्याहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय
tad yathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ| bhavatyāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम्। निशम्याहं ततः शेषं वाक्यमुत्तरमब्रवम्
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam| niśamyāhaṃ tataḥ śeṣaṃ vākyamuttaramabravam
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः। सुग्रीवः सत्त्वसम्पन्नस्त्वदर्थे कृतनिश्चयः
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ| sugrīvaḥ sattvasampannastvadarthe kṛtaniścayaḥ
तस्य विक्रमसम्पन्नाः सत्त्ववन्तो महाबलाः। मनःसंकल्पसदृशा निदेशे हरयः स्थिताः
tasya vikramasampannāḥ sattvavanto mahābalāḥ| manaḥsaṃkalpasadṛśā nideśe harayaḥ sthitāḥ
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक् सज्जते गतिः। न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryak sajjate gatiḥ| na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ
असकृत् तैर्महाभागैर्वानरैर्बलसंयुतैः। प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः
asakṛt tairmahābhāgairvānarairbalasaṃyutaiḥ| pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः। मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसंनिधौ
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ| mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasaṃnidhau
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः। नहि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ| nahi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ
तदलं परितापेन देवि मन्युरपैतु ते। एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः
tadalaṃ paritāpena devi manyurapaitu te| ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ। त्वत्सकाशं महाभागे नृसिंहावागमिष्यतः
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau| tvatsakāśaṃ mahābhāge nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ
अरिघ्नं सिंहसंकाशं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम्। लक्ष्मणं च धनुष्मन्तं लङ्काद्वारमुपागतम्
arighnaṃ siṃhasaṃkāśaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam| lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣmantaṃ laṅkādvāramupāgatam
नखदंष्ट्रायुधान् वीरान् सिंहशार्दूलविक्रमान्। वानरान् वारणेन्द्राभान् क्षिप्रं द्रक्ष्यसि संगतान्
nakhadaṃṣṭrāyudhān vīrān siṃhaśārdūlavikramān| vānarān vāraṇendrābhān kṣipraṃ drakṣyasi saṃgatān
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु। नर्दतां कपिमुख्यानां नचिराच्छ्रोष्यसे स्वनम्
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu| nardatāṃ kapimukhyānāṃ nacirācchroṣyase svanam
निवृत्तवनवासं च त्वया सार्धमरिंदमम्। अभिषिक्तमयोध्यायां क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम्
nivṛttavanavāsaṃ ca tvayā sārdhamariṃdamam| abhiṣiktamayodhyāyāṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam
ततो मया वाग्भिरदीनभाषिणी शिवाभिरिष्टाभिरभिप्रसादिता। उवाह शान्तिं मम मैथिलात्मजा तवातिशोकेन तथातिपीडिता
tato mayā vāgbhiradīnabhāṣiṇī śivābhiriṣṭābhirabhiprasāditā| uvāha śāntiṃ mama maithilātmajā tavātiśokena tathātipīḍitā