Ramayana · Chapter 1
Bala Kanda
बालकाण्ड
Rama's birth and boyhood; bringing Sita home.
78 verses
तपःस्वाध्यायनिरतं तपस्वी वाग्विदां वरम्। नारदं परिपप्रच्छ वाल्मीकिर्मुनिपुङ्गवम्॥
tapaḥ-svādhyāya-nirataṁ tapasvī vāg-vidāṁ varam nāradaṁ paripapraccha vālmīkir muni-puṅgavam
Meaning (English)
The ascetic Valmiki asked Narada — the eminent sage, foremost of those skilled in speech, devoted to penance and Vedic study — the following question.
को न्वस्मिन्साम्प्रतं लोके गुणवान् कश्च वीर्यवान्। धर्मज्ञश्च कृतज्ञश्च सत्यवाक्यो दृढव्रतः॥
ko nv asmin sāmprataṁ loke guṇavān kaśca vīryavān dharmajñaś ca kṛtajñaś ca satya-vākyo dṛḍha-vrataḥ
Meaning (English)
Who in this world today is virtuous and valorous, a knower of dharma, ever grateful, truthful in speech, and firm in vows?
''' नारदस्य तु तद्वाक्यं श्रुत्वा वाक्यविशारदः । पूजयामास धर्मात्मा सहशिष्यो महामुनिम्
''' nāradasya tu tadvākyaṃ śrutvā vākyaviśāradaḥ | pūjayāmāsa dharmātmā sahaśiṣyo mahāmunim
''' श्रुत्वा वस्तु समग्रं तद्धर्मार्थसहितं हितम् । व्यक्तमन्वेषते भूयो यद् वृत्तं तस्य धीमतः
''' śrutvā vastu samagraṃ taddharmārthasahitaṃ hitam | vyaktamanveṣate bhūyo yad vṛttaṃ tasya dhīmataḥ
''' प्राप्तराज्यस्य रामस्य वाल्मीकिर्भगवानृषिः । चकार चरितं कृत्स्नं विचित्रपदमर्थवत्
''' prāptarājyasya rāmasya vālmīkirbhagavānṛṣiḥ | cakāra caritaṃ kṛtsnaṃ vicitrapadamarthavat
''' सर्वा पूर्वमियं येषामासीत् कृत्स्ना वसुंधरा । प्रजापतिमुपादाय नृपाणां जयशालिनाम्
''' sarvā pūrvamiyaṃ yeṣāmāsīt kṛtsnā vasuṃdharā | prajāpatimupādāya nṛpāṇāṃ jayaśālinām
''' तस्यां पुर्यामयोध्यायां वेदवित् सर्वसंग्रहः । दीर्घदर्शी महातेजाः पौरजानपदप्रियः
''' tasyāṃ puryāmayodhyāyāṃ vedavit sarvasaṃgrahaḥ | dīrghadarśī mahātejāḥ paurajānapadapriyaḥ
''' तस्यामात्या गुणैरासन्विक्ष्वाकोः सुमहात्मनः । मन्त्रज्ञाश्चेङ्गितज्ञाश्च नित्यं प्रियहिते रताः
''' tasyāmātyā guṇairāsanvikṣvākoḥ sumahātmanaḥ | mantrajñāśceṅgitajñāśca nityaṃ priyahite ratāḥ
''' तस्य चैवं प्रभावस्य धर्मज्ञस्य महात्मनः । सुतार्थं तप्यमानस्य नासीद् वंशकरः सुतः
''' tasya caivaṃ prabhāvasya dharmajñasya mahātmanaḥ | sutārthaṃ tapyamānasya nāsīd vaṃśakaraḥ sutaḥ
''' एतच्छ्रुत्वा रहः सूतो राजानमिदमब्रवीत् । श्रूयतां तत् पुरावृत्तं पुराणे च मया श्रुतम्
''' etacchrutvā rahaḥ sūto rājānamidamabravīt | śrūyatāṃ tat purāvṛttaṃ purāṇe ca mayā śrutam
''' सुमन्त्रश्चोदितो राज्ञा प्रोवाचेदं वचस्तदा यथर्ष्यशृङ्गस्त्वानीतो येनोपायेन मन्त्रिभिः तन्मे निगदितं सर्वं शृणु मे मन्त्रिभिः सह
''' sumantraścodito rājñā provācedaṃ vacastadā yatharṣyaśṛṅgastvānīto yenopāyena mantribhiḥ tanme nigaditaṃ sarvaṃ śṛṇu me mantribhiḥ saha
''' भूय एव हि राजेन्द्र शृणु मे वचनं हितम् । यथा स देवप्रवरः कथयामास बुद्धिमान्
''' bhūya eva hi rājendra śṛṇu me vacanaṃ hitam | yathā sa devapravaraḥ kathayāmāsa buddhimān
''' ततः काले बहुतिथे कस्मिंश्चित् सुमनोहरे । वसन्ते समनुप्राप्ते राज्ञो यष्टुं मनोऽभवत्
''' tataḥ kāle bahutithe kasmiṃścit sumanohare | vasante samanuprāpte rājño yaṣṭuṃ mano'bhavat
''' पुनः प्राप्ते वसन्ते तु पूर्णः संवत्सरोऽभवत् । प्रसवार्थं गतो यष्टुं हयमेधेन वीर्यवान्
''' punaḥ prāpte vasante tu pūrṇaḥ saṃvatsaro'bhavat | prasavārthaṃ gato yaṣṭuṃ hayamedhena vīryavān
''' अथ संवत्सरे पूर्णे तस्मिन् प्राप्ते तुरङ्गमे । सरय्वाश्चोत्तरे तीरे राज्ञो यज्ञोऽभ्यवर्तत
''' atha saṃvatsare pūrṇe tasmin prāpte turaṅgame | sarayvāścottare tīre rājño yajño'bhyavartata
''' मेधावी तु ततो ध्यात्वा स किञ्चिदिदमुत्तरम् । लब्धसंज्ञस्ततस्तं तु वेदज्ञो नृपमब्रवीत्
''' medhāvī tu tato dhyātvā sa kiñcididamuttaram | labdhasaṃjñastatastaṃ tu vedajño nṛpamabravīt
''' ततो नारायणो विष्णुर्नियुक्तः सुरसत्तमैः । जानन्नपि सुरानेवं श्लक्ष्णं वचनमब्रवीत्
''' tato nārāyaṇo viṣṇurniyuktaḥ surasattamaiḥ | jānannapi surānevaṃ ślakṣṇaṃ vacanamabravīt
''' पुत्रत्वं तु गते विष्णौ राज्ञस्तस्य महात्मनः । उवाच देवताः सर्वाः स्वयम्भूर्भगवानिदम्
''' putratvaṃ tu gate viṣṇau rājñastasya mahātmanaḥ | uvāca devatāḥ sarvāḥ svayambhūrbhagavānidam
''' निर्वृत्ते तु क्रतौ तस्मिन् हयमेधे महात्मनः । प्रतिगृह्यमरा भागान् प्रतिजग्मुर्यथागतम्
''' nirvṛtte tu kratau tasmin hayamedhe mahātmanaḥ | pratigṛhyamarā bhāgān pratijagmuryathāgatam
''' तच्छ्रुत्वा राजसिंहस्य वाक्यमद्भुतविस्तरम् । हृष्टरोमा महातेजा विश्वामित्रोऽभ्यभाषत
''' tacchrutvā rājasiṃhasya vākyamadbhutavistaram | hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro'bhyabhāṣata
''' तच्छ्रुत्वा राजशार्दूलो विश्वामित्रस्य भाषितम् । मुहूर्तमिव निःसंज्ञः संज्ञावानिदमब्रवीत्
''' tacchrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam | muhūrtamiva niḥsaṃjñaḥ saṃjñāvānidamabravīt
''' तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य स्नेहपर्याकुलाक्षरम् । समन्युः कौशिको वाक्यं प्रत्युवाच महीपतिम्
''' tacchrutvā vacanaṃ tasya snehaparyākulākṣaram | samanyuḥ kauśiko vākyaṃ pratyuvāca mahīpatim
''' तथा वसिष्ठे ब्रुवति राजा दशरथः स्वयम् । प्रहृष्टवदनो राममाजुहाव सलक्ष्मणम्
''' tathā vasiṣṭhe bruvati rājā daśarathaḥ svayam | prahṛṣṭavadano rāmamājuhāva salakṣmaṇam
''' प्रभातायां तु शर्वर्यां विश्वामित्रो महामुनिः । अभ्यभाषत काकुत्स्थं शयानं पर्णसंस्तरे
''' prabhātāyāṃ tu śarvaryāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ | abhyabhāṣata kākutsthaṃ śayānaṃ parṇasaṃstare
''' ततः प्रभाते विमले कृताह्निकमरिन्दमौ । विश्वामित्रं पुरस्कृत्य नद्यास्तीरमुपागतौ
''' tataḥ prabhāte vimale kṛtāhnikamarindamau | viśvāmitraṃ puraskṛtya nadyāstīramupāgatau
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम्। श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम्
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam| śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram
मुनेर्वचनमक्लीबं श्रुत्वा नरवरात्मजः । राघवः प्राञ्जलिर्भूत्वा प्रत्युवाच दृढव्रतः
munervacanamaklībaṃ śrutvā naravarātmajaḥ | rāghavaḥ prāñjalirbhūtvā pratyuvāca dṛḍhavrataḥ
अथ तां रजनीमुष्य विश्वामित्रो महायशाः । प्रहस्य राघवं वाक्यमुवाच मधुरस्वरम्
atha tāṃ rajanīmuṣya viśvāmitro mahāyaśāḥ | prahasya rāghavaṃ vākyamuvāca madhurasvaram
प्रतिगृह्य ततोऽस्त्राणि प्रहृष्टवदनः शुचिः । गच्छन्नेव च काकुत्स्थो विश्वामित्रमथाब्रवीत्
pratigṛhya tato'strāṇi prahṛṣṭavadanaḥ śuciḥ | gacchanneva ca kākutstho viśvāmitramathābravīt
अथ तस्याप्रमेयस्य वचनं परिपृच्छतः । विश्वामित्रो महातेजा व्याख्यातुमुपचक्रमे
atha tasyāprameyasya vacanaṃ paripṛcchataḥ | viśvāmitro mahātejā vyākhyātumupacakrame
अथ तौ देशकालज्ञौ राजपुत्रावरिंदमौ । देशे काले च वाक्यज्ञावब्रूतां कौशिकं वचः
atha tau deśakālajñau rājaputrāvariṃdamau | deśe kāle ca vākyajñāvabrūtāṃ kauśikaṃ vacaḥ
अथ तां रजनीं तत्र कृतार्थौ रामलक्षणौ । ऊषतुर्मुदितौ वीरौ प्रहृष्टेनान्तरात्मना
atha tāṃ rajanīṃ tatra kṛtārthau rāmalakṣaṇau | ūṣaturmuditau vīrau prahṛṣṭenāntarātmanā
ब्रह्मयोनिर्महानासीत् कुशो नाम महातपाः । अक्लिष्टव्रतधर्मज्ञः सज्जनप्रतिपूजकः
brahmayonirmahānāsīt kuśo nāma mahātapāḥ | akliṣṭavratadharmajñaḥ sajjanapratipūjakaḥ
''' तस्य तद्वचनं श्रुत्वा कुशनाभस्य धीमतः । शिरोभिश्चरणौ स्पृष्ट्वा कन्याशतमभाषत
''' tasya tadvacanaṃ śrutvā kuśanābhasya dhīmataḥ | śirobhiścaraṇau spṛṣṭvā kanyāśatamabhāṣata
कृतोद्वाहे गते तस्मिन् ब्रह्मदत्ते च राघव । अपुत्रः पुत्रलाभाय पौत्रीमिष्टिमकल्पयत्
kṛtodvāhe gate tasmin brahmadatte ca rāghava | aputraḥ putralābhāya pautrīmiṣṭimakalpayat
''' उपास्य रात्रिशेषं तु शोणाकूले महर्षिभिः । निशायां सुप्रभातायां विश्वामित्रोऽभ्यभाषत
''' upāsya rātriśeṣaṃ tu śoṇākūle maharṣibhiḥ | niśāyāṃ suprabhātāyāṃ viśvāmitro'bhyabhāṣata
उक्तवाक्ये मुनौ तस्मिन्नुभौ राघवलक्ष्मणौ । प्रतिनन्द्य कथां वीरावूचतुर्मुनिपुङ्गवम्
uktavākye munau tasminnubhau rāghavalakṣmaṇau | pratinandya kathāṃ vīrāvūcaturmunipuṅgavam
तप्यमाने तदा देवे सेन्द्राः साग्निपुरोगमाः । सेनापतिमभीप्सन्तः पितामहमुपागमन्
tapyamāne tadā deve sendrāḥ sāgnipurogamāḥ | senāpatimabhīpsantaḥ pitāmahamupāgaman
''' तां कथां कौशिको रामे निवेद्य मधुराक्षराम् । पुनरेवापरं वाक्यं काकुत्स्थमिदमब्रवीत्
''' tāṃ kathāṃ kauśiko rāme nivedya madhurākṣarām | punarevāparaṃ vākyaṃ kākutsthamidamabravīt
''' विश्वामित्रवचः श्रुत्वा कथान्ते रघुनन्दनः । उवाच परमप्रीतो मुनिं दीप्तमिवानलम्
''' viśvāmitravacaḥ śrutvā kathānte raghunandanaḥ | uvāca paramaprīto muniṃ dīptamivānalam
''' देवतानां वचः श्रुत्वा भगवान् वै पितामहः । प्रत्युवाच सुसंत्रस्तान् कृतान्तबलमोहितान्
''' devatānāṃ vacaḥ śrutvā bhagavān vai pitāmahaḥ | pratyuvāca susaṃtrastān kṛtāntabalamohitān
''' पुत्रांश्चिरगताञ्ज्ञात्वा सगरो रघुनन्दन । नप्तारमब्रवीद् राजा दीप्यमानं स्वतेजसा
''' putrāṃściragatāñjñātvā sagaro raghunandana | naptāramabravīd rājā dīpyamānaṃ svatejasā
''' कालधर्मं गते राम सगरे प्रकृतीजनाः । राजानं रोचयामासुरंशुमन्तं सुधार्मिकम्
''' kāladharmaṃ gate rāma sagare prakṛtījanāḥ | rājānaṃ rocayāmāsuraṃśumantaṃ sudhārmikam
''' देवदेवे गते तस्मिन् सोऽङ्गुष्ठाग्रनिपीडिताम् । कृत्वा वसुमतीं राम वत्सरं समुपासत
''' devadeve gate tasmin so'ṅguṣṭhāgranipīḍitām | kṛtvā vasumatīṃ rāma vatsaraṃ samupāsata
''' स गत्वा सागरं राजा गङ्गायानुगतस्तदा । प्रविवेश तलं भूमेर्यत्र ते भस्मसात्कृताः
''' sa gatvā sāgaraṃ rājā gaṅgāyānugatastadā | praviveśa talaṃ bhūmeryatra te bhasmasātkṛtāḥ
''' विश्वामित्रवचः श्रुत्वा राघवः सहलक्ष्मणः। विस्मयं परमं गत्वा विश्वामित्रमथाब्रवीत्
''' viśvāmitravacaḥ śrutvā rāghavaḥ sahalakṣmaṇaḥ| vismayaṃ paramaṃ gatvā viśvāmitramathābravīt
''' हतेषु तेषु पुत्रेषु दितिः परमदुःखिता। मारीचं कश्यपं नाम भर्तारमिदमब्रवीत्
''' hateṣu teṣu putreṣu ditiḥ paramaduḥkhitā| mārīcaṃ kaśyapaṃ nāma bhartāramidamabravīt
''' सप्तधा तु कृते गर्भे दितिः परमदुःखिता। सहस्राक्षं दुराधर्षं वाक्यं सानुनयाब्रवीत्
''' saptadhā tu kṛte garbhe ditiḥ paramaduḥkhitā| sahasrākṣaṃ durādharṣaṃ vākyaṃ sānunayābravīt
''' पृष्ट्वा तु कुशलं तत्र परस्परसमागमे। कथान्ते सुमतिर्वाक्यं व्याजहार महामुनिम्
''' pṛṣṭvā tu kuśalaṃ tatra parasparasamāgame| kathānte sumatirvākyaṃ vyājahāra mahāmunim
''' अफलस्तु ततः शक्रो देवानग्निपुरोगमान्। अब्रवीत् त्रस्तनयनः सिद्धगन्धर्वचारणान्
''' aphalastu tataḥ śakro devānagnipurogamān| abravīt trastanayanaḥ siddhagandharvacāraṇān
''' ततः प्रागुत्तरां गत्वा रामः सौमित्रिणा सह। विश्वामित्रं पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत्
''' tataḥ prāguttarāṃ gatvā rāmaḥ saumitriṇā saha| viśvāmitraṃ puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat
''' तस्य तद् वचनं श्रुत्वा विश्वामित्रस्य धीमतः। हृष्टरोमा महातेजाः शतानन्दो महातपाः
''' tasya tad vacanaṃ śrutvā viśvāmitrasya dhīmataḥ| hṛṣṭaromā mahātejāḥ śatānando mahātapāḥ
''' तं दृष्ट्वा परमप्रीतो विश्वामित्रो महाबलः। प्रणतो विनयाद् वीरो वसिष्ठं जपतां वरम्
''' taṃ dṛṣṭvā paramaprīto viśvāmitro mahābalaḥ| praṇato vinayād vīro vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam
''' एवमुक्ता वसिष्ठेन शबला शत्रुसूदन। विदधे कामधुक् कामान् यस्य यस्येप्सितं यथा
''' evamuktā vasiṣṭhena śabalā śatrusūdana| vidadhe kāmadhuk kāmān yasya yasyepsitaṃ yathā
''' कामधेनुं वसिष्ठोऽपि यदा न त्यजते मुनिः। तदास्य शबलां राम विश्वामित्रोऽन्वकर्षत
''' kāmadhenuṃ vasiṣṭho'pi yadā na tyajate muniḥ| tadāsya śabalāṃ rāma viśvāmitro'nvakarṣata
''' ततस्तानाकुलान् दृष्ट्वा विश्वामित्रास्त्रमोहितान्। वसिष्ठश्चोदयामास कामधुक् सृज योगतः
''' tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān| vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ
''' एवमुक्तो वसिष्ठेन विश्वामित्रो महाबलः। आग्नेयमस्त्रमुद्दिश्य तिष्ठ तिष्ठेति चाब्रवीत्
''' evamukto vasiṣṭhena viśvāmitro mahābalaḥ| āgneyamastramuddiśya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt
''' ततः संतप्तहृदयः स्मरन्निग्रहमात्मनः। विनिःश्वस्य विनिःश्वस्य कृतवैरो महात्मना
''' tataḥ saṃtaptahṛdayaḥ smarannigrahamātmanaḥ| viniḥśvasya viniḥśvasya kṛtavairo mahātmanā
''' ततस्त्रिशङ्कोर्वचनं श्रुत्वा क्रोधसमन्वितम्। ऋषिपुत्रशतं राम राजानमिदमब्रवीत्
''' tatastriśaṅkorvacanaṃ śrutvā krodhasamanvitam| ṛṣiputraśataṃ rāma rājānamidamabravīt
''' उक्तवाक्यं तु राजानं कृपया कुशिकात्मजः। अब्रवीन्मधुरं वाक्यं साक्षाच्चण्डालतां गतम्
''' uktavākyaṃ tu rājānaṃ kṛpayā kuśikātmajaḥ| abravīnmadhuraṃ vākyaṃ sākṣāccaṇḍālatāṃ gatam
''' तपोबलहतान् ज्ञात्वा वासिष्ठान् समहोदयान्। ऋषिमध्ये महातेजा विश्वामित्रोऽभ्यभाषत
''' tapobalahatān jñātvā vāsiṣṭhān samahodayān| ṛṣimadhye mahātejā viśvāmitro'bhyabhāṣata
''' विश्वामित्रो महातेजाः प्रस्थितान् वीक्ष्य तानृषीन्। अब्रवीन्नरशार्दूल सर्वांस्तान् वनवासिनः
''' viśvāmitro mahātejāḥ prasthitān vīkṣya tānṛṣīn| abravīnnaraśārdūla sarvāṃstān vanavāsinaḥ
''' शुनःशेपं नरश्रेष्ठ गृहीत्वा तु महायशाः। व्यश्रमत् पुष्करे राजा मध्याह्ने रघुनन्दन
''' śunaḥśepaṃ naraśreṣṭha gṛhītvā tu mahāyaśāḥ| vyaśramat puṣkare rājā madhyāhne raghunandana
''' पूर्णे वर्षसहस्रे तु व्रतस्नातं महामुनिम्। अभ्यगच्छन् सुराः सर्वे तपः फलचिकीर्षवः
''' pūrṇe varṣasahasre tu vratasnātaṃ mahāmunim| abhyagacchan surāḥ sarve tapaḥ phalacikīrṣavaḥ
सुरकार्यमिदं रम्भे कर्तव्यं सुमहत् त्वया। लोभनं कौशिकस्येह काममोहसमन्वितम्
surakāryamidaṃ rambhe kartavyaṃ sumahat tvayā| lobhanaṃ kauśikasyeha kāmamohasamanvitam
''' अथ हैमवतीं राम दिशं त्यक्त्वा महामुनिः। पूर्वां दिशमनुप्राप्य तपस्तेपे सुदारुणम्
''' atha haimavatīṃ rāma diśaṃ tyaktvā mahāmuniḥ| pūrvāṃ diśamanuprāpya tapastepe sudāruṇam
''' ततः प्रभाते विमले कृतकर्मा नराधिपः। विश्वामित्रं महात्मानमाजुहाव सराघवम्
''' tataḥ prabhāte vimale kṛtakarmā narādhipaḥ| viśvāmitraṃ mahātmānamājuhāva sarāghavam
''' जनकस्य वचः श्रुत्वा विश्वामित्रो महामुनिः। धनुर्दर्शय रामाय इति होवाच पार्थिवम्
''' janakasya vacaḥ śrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ| dhanurdarśaya rāmāya iti hovāca pārthivam
''' जनकेन समादिष्टा दूतास्ते क्लान्तवाहनाः। त्रिरात्रमुषिता मार्गे तेऽयोध्यां प्राविशन् पुरीम्
''' janakena samādiṣṭā dūtāste klāntavāhanāḥ| trirātramuṣitā mārge te'yodhyāṃ prāviśan purīm
''' ततो रात्र्यां व्यतीतायां सोपाध्यायः सबान्धवः। राजा दशरथो हृष्टः सुमन्त्रमिदमब्रवीत्
''' tato rātryāṃ vyatītāyāṃ sopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ| rājā daśaratho hṛṣṭaḥ sumantramidamabravīt
''' ततः प्रभाते जनकः कृतकर्मा महर्षिभिः। उवाच वाक्यं वाक्यज्ञः शतानन्दं पुरोहितम्
''' tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ| uvāca vākyaṃ vākyajñaḥ śatānandaṃ purohitam
''' एवं ब्रुवाणं जनकः प्रत्युवाच कृताञ्जलिः। श्रोतुमर्हसि भद्रं ते कुलं नः परिकीर्तितम्
''' evaṃ bruvāṇaṃ janakaḥ pratyuvāca kṛtāñjaliḥ| śrotumarhasi bhadraṃ te kulaṃ naḥ parikīrtitam
''' तमुक्तवन्तं वैदेहं विश्वामित्रो महामुनिः। उवाच वचनं वीरं वसिष्ठसहितो नृपम्
''' tamuktavantaṃ vaidehaṃ viśvāmitro mahāmuniḥ| uvāca vacanaṃ vīraṃ vasiṣṭhasahito nṛpam
''' यस्मिंस्तु दिवसे राजा चक्रे गोदानमुत्तमम्। तस्मिंस्तु दिवसे वीरो युधाजित् समुपेयिवान्
''' yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam| tasmiṃstu divase vīro yudhājit samupeyivān
''' अथ रात्र्यां व्यतीतायां विश्वामित्रो महामुनिः। आपृष्ट्वा तौ च राजानौ जगामोत्तरपर्वतम्
''' atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ| āpṛṣṭvā tau ca rājānau jagāmottaraparvatam
''' राम दाशरथे वीर वीर्यं ते श्रूयतेऽद्भुतम्। धनुषो भेदनं चैव निखिलेन मया श्रुतम्
''' rāma dāśarathe vīra vīryaṃ te śrūyate'dbhutam| dhanuṣo bhedanaṃ caiva nikhilena mayā śrutam
''' श्रुत्वा तु जामदग्न्यस्य वाक्यं दाशरथिस्तदा। गौरवाद्यन्त्रितकथः पितू राममथाब्रवीत्
''' śrutvā tu jāmadagnyasya vākyaṃ dāśarathistadā| gauravādyantritakathaḥ pitū rāmamathābravīt
''' गते रामे प्रशान्तात्मा रामो दाशरथिर्धनुः। वरुणायाप्रमेयाय ददौ हस्ते महायशाः
''' gate rāme praśāntātmā rāmo dāśarathirdhanuḥ| varuṇāyāprameyāya dadau haste mahāyaśāḥ