Sant Seva ParishadSant Seva ParishadSSP · sant seva
← Verse view|📖 Devi Mahatmya (Durga Saptashati) · Ch 4
« Ch 3Ch 5 »

Devi Mahatmya (Durga Saptashati) · अध्याय 4

Shakra-Stuti

शक्रादिस्तुतिः

Indra and the gods praise the Devi — the first famous hymn.

  1. । ध्यानम् । ॐ कालाभ्राभां कटाक्षैररिकुलभयदां मौलिबद्धेन्दुरेखां शङ्खं चक्रं कृपाणं त्रिशिखमपि करैरुद्वहन्तीं त्रिनेत्राम् । सिंहस्कन्धाधिरूढां त्रिभुवनमखिलं तेजसा पूरयन्तीं ध्यायेद्दुर्गां जयाख्यां त्रिदशपरिवृतां सेवितां सिद्धिकामैः ॥ ॐ ऋषिरुवाच

    | dhyānam | oṃ kālābhrābhāṃ kaṭākṣairarikulabhayadāṃ maulibaddhendurekhāṃ śaṅkhaṃ cakraṃ kṛpāṇaṃ triśikhamapi karairudvahantīṃ trinetrām | siṃhaskandhādhirūḍhāṃ tribhuvanamakhilaṃ tejasā pūrayantīṃ dhyāyeddurgāṃ jayākhyāṃ tridaśaparivṛtāṃ sevitāṃ siddhikāmaiḥ || oṃ ṛṣiruvāca

  2. शक्रादयः सुरगणा निहतेऽतिवीर्ये तस्मिन्दुरात्मनि सुरारिबले च देव्या । तां तुष्टुवुः प्रणतिनम्रशिरोधरांसा वाग्भिः प्रहर्षपुलकोद्।ह्गमचारुदेहाः

    śakrādayaḥ suragaṇā nihate'tivīrye tasmindurātmani surāribale ca devyā | tāṃ tuṣṭuvuḥ praṇatinamraśirodharāṃsā vāgbhiḥ praharṣapulakod|hgamacārudehāḥ

  3. देव्या यया ततमिदं जगदात्मशक्त्या निःशेषदेवगणशक्तिसमूहमूर्त्या । तामम्बिकामखिलदेवमहर्षिपूज्यां भक्त्या नताः स्म विदधातु शुभानि सा नः

    devyā yayā tatamidaṃ jagadātmaśaktyā niḥśeṣadevagaṇaśaktisamūhamūrtyā | tāmambikāmakhiladevamaharṣipūjyāṃ bhaktyā natāḥ sma vidadhātu śubhāni sā naḥ

  4. यस्याः प्रभावमतुलं भगवाननन्तो ब्रह्मा हरश्च न हि वक्तुमलं बलं च । सा चण्डिकाखिलजगत्परिपालनाय नाशाय चाशुभभयस्य मतिं करोतु

    yasyāḥ prabhāvamatulaṃ bhagavānananto brahmā haraśca na hi vaktumalaṃ balaṃ ca | sā caṇḍikākhilajagatparipālanāya nāśāya cāśubhabhayasya matiṃ karotu

  5. या श्रीः स्वयं सुकृतिनां भवनेष्वलक्ष्मीः पापात्मनां कृतधियां हृदयेषु बुद्धिः । श्रद्धा सतां कुलजनप्रभवस्य लज्जा तां त्वां नताः स्म परिपालय देवि विश्वम्

    yā śrīḥ svayaṃ sukṛtināṃ bhavaneṣvalakṣmīḥ pāpātmanāṃ kṛtadhiyāṃ hṛdayeṣu buddhiḥ | śraddhā satāṃ kulajanaprabhavasya lajjā tāṃ tvāṃ natāḥ sma paripālaya devi viśvam

  6. किं वर्णयाम तव रूपमचिन्त्यमेतत् किञ्चातिवीर्यमसुरक्षयकारि भूरि । किं चाहवेषु चरितानि तवाति यानि सर्वेषु देव्यसुरदेवगणादिकेषु

    kiṃ varṇayāma tava rūpamacintyametat kiñcātivīryamasurakṣayakāri bhūri | kiṃ cāhaveṣu caritāni tavāti yāni sarveṣu devyasuradevagaṇādikeṣu

  7. हेतुः समस्तजगतां त्रिगुणापि दोषै\- र्न ज्ञायसे हरिहरादिभिरप्यपारा । सर्वाश्रयाखिलमिदं जगदंशभूत\- मव्याकृता हि परमा प्रकृतिस्त्वमाद्या

    hetuḥ samastajagatāṃ triguṇāpi doṣai\- rna jñāyase hariharādibhirapyapārā | sarvāśrayākhilamidaṃ jagadaṃśabhūta\- mavyākṛtā hi paramā prakṛtistvamādyā

  8. यस्याः समस्तसुरता समुदीरणेन तृप्तिं प्रयाति सकलेषु मखेषु देवि । स्वाहासि वै पितृगणस्य च तृप्तिहेतु\- रुच्चार्यसे त्वमत एव जनैः स्वधा च

    yasyāḥ samastasuratā samudīraṇena tṛptiṃ prayāti sakaleṣu makheṣu devi | svāhāsi vai pitṛgaṇasya ca tṛptihetu\- ruccāryase tvamata eva janaiḥ svadhā ca

  9. या मुक्तिहेतुरविचिन्त्यमहाव्रता त्वं अभ्यस्यसे सुनियतेन्द्रियतत्त्वसारैः । मोक्षार्थिभिर्मुनिभिरस्तसमस्तदोषै\- र्विद्यासि सा भगवती परमा हि देवि

    yā muktiheturavicintyamahāvratā tvaṃ abhyasyase suniyatendriyatattvasāraiḥ | mokṣārthibhirmunibhirastasamastadoṣai\- rvidyāsi sā bhagavatī paramā hi devi

  10. शब्दात्मिका सुविमलर्ग्यजुषां निधान\- मुद्गीथरम्यपदपाठवतां च साम्नाम् । देवि त्रयी भगवती भवभावनाय वार्तासि सर्वजगतां परमार्तिहन्त्री

    śabdātmikā suvimalargyajuṣāṃ nidhāna\- mudgītharamyapadapāṭhavatāṃ ca sāmnām | devi trayī bhagavatī bhavabhāvanāya vārtāsi sarvajagatāṃ paramārtihantrī

  11. मेधासि देवि विदिताखिलशास्त्रसारा दुर्गासि दुर्गभवसागरनौरसङ्गा । श्रीः कैटभारिहृदयैककृताधिवासा गौरी त्वमेव शशिमौलिकृतप्रतिष्ठा

    medhāsi devi viditākhilaśāstrasārā durgāsi durgabhavasāgaranaurasaṅgā | śrīḥ kaiṭabhārihṛdayaikakṛtādhivāsā gaurī tvameva śaśimaulikṛtapratiṣṭhā

  12. ईषत्सहासममलं परिपूर्णचन्द्र\- बिम्बानुकारि कनकोत्तमकान्तिकान्तम् । अत्यद्भुतं प्रहृतमात्तरुषा तथापि वक्त्रं विलोक्य सहसा महिषासुरेण

    īṣatsahāsamamalaṃ paripūrṇacandra\- bimbānukāri kanakottamakāntikāntam | atyadbhutaṃ prahṛtamāttaruṣā tathāpi vaktraṃ vilokya sahasā mahiṣāsureṇa

  13. दृष्ट्वा तु देवि कुपितं भ्रुकुटीकराल\- मुद्यच्छशाङ्कसदृशच्छवि यन्न सद्यः । प्राणान् मुमोच महिषस्तदतीव चित्रं कैर्जीव्यते हि कुपितान्तकदर्शनेन

    dṛṣṭvā tu devi kupitaṃ bhrukuṭīkarāla\- mudyacchaśāṅkasadṛśacchavi yanna sadyaḥ | prāṇān mumoca mahiṣastadatīva citraṃ kairjīvyate hi kupitāntakadarśanena

  14. देवि प्रसीद परमा भवती भवाय सद्यो विनाशयसि कोपवती कुलानि । विज्ञातमेतदधुनैव यदस्तमेत\- न्नीतं बलं सुविपुलं महिषासुरस्य

    devi prasīda paramā bhavatī bhavāya sadyo vināśayasi kopavatī kulāni | vijñātametadadhunaiva yadastameta\- nnītaṃ balaṃ suvipulaṃ mahiṣāsurasya

  15. ते सम्मता जनपदेषु धनानि तेषां तेषां यशांसि न च सीदति बन्धुवर्गः । धन्यास्त एव निभृतात्मजभृत्यदारा येषां सदाभ्युदयदा भवती प्रसन्ना

    te sammatā janapadeṣu dhanāni teṣāṃ teṣāṃ yaśāṃsi na ca sīdati bandhuvargaḥ | dhanyāsta eva nibhṛtātmajabhṛtyadārā yeṣāṃ sadābhyudayadā bhavatī prasannā

  16. धर्म्याणि देवि सकलानि सदैव कर्मा\- ण्यत्यादृतः प्रतिदिनं सुकृती करोति । स्वर्गं प्रयाति च ततो भवती प्रसादा\- ल्लोकत्रयेऽपि फलदा ननु देवि तेन

    dharmyāṇi devi sakalāni sadaiva karmā\- ṇyatyādṛtaḥ pratidinaṃ sukṛtī karoti | svargaṃ prayāti ca tato bhavatī prasādā\- llokatraye'pi phaladā nanu devi tena

  17. या देवी सर्वभूतेषु विष्णुमायेति शब्दिता। नमस्तस्यै नमस्तस्यै नमस्तस्यै नमो नमः॥

    yā devī sarva-bhūteṣu viṣṇu-māyeti śabditā namas tasyai namas tasyai namas tasyai namo namaḥ

    Meaning · English

    To that Devi who is celebrated in all beings as Vishnu's maya — salutations to Her, salutations to Her, salutations to Her, salutations again and again.

  18. एभिर्हतैर्जगदुपैति सुखं तथैते कुर्वन्तु नाम नरकाय चिराय पापम् । सङ्ग्राममृत्युमधिगम्य दिवं प्रयान्तु मत्वेति नूनमहितान्विनिहंसि देवि

    ebhirhatairjagadupaiti sukhaṃ tathaite kurvantu nāma narakāya cirāya pāpam | saṅgrāmamṛtyumadhigamya divaṃ prayāntu matveti nūnamahitānvinihaṃsi devi

  19. दृष्ट्वैव किं न भवती प्रकरोति भस्म सर्वासुरानरिषु यत्।ह्प्रहिणोषि शस्त्रम् । लोकान्प्रयान्तु रिपवोऽपि हि शस्त्रपूता इत्थं मतिर्भवति तेष्वहितेषुसाध्वी

    dṛṣṭvaiva kiṃ na bhavatī prakaroti bhasma sarvāsurānariṣu yat|hprahiṇoṣi śastram | lokānprayāntu ripavo'pi hi śastrapūtā itthaṃ matirbhavati teṣvahiteṣusādhvī

  20. खड्गप्रभानिकरविस्फुरणैस्तथोग्रैः शूलाग्रकान्तिनिवहेन दृशोऽसुराणाम् । यन्नागता विलयमंशुमदिन्दुखण्ड\- योग्याननं तव विलोकयतां तदेतत्

    khaḍgaprabhānikaravisphuraṇaistathograiḥ śūlāgrakāntinivahena dṛśo'surāṇām | yannāgatā vilayamaṃśumadindukhaṇḍa\- yogyānanaṃ tava vilokayatāṃ tadetat

  21. दुर्वृत्तवृत्तशमनं तव देवि शीलं रूपं तथैतदविचिन्त्यमतुल्यमन्यैः । वीर्यं च हन्तृ हृतदेवपराक्रमाणां वैरिष्वपि प्रकटितैव दया त्वयेत्थम्

    durvṛttavṛttaśamanaṃ tava devi śīlaṃ rūpaṃ tathaitadavicintyamatulyamanyaiḥ | vīryaṃ ca hantṛ hṛtadevaparākramāṇāṃ vairiṣvapi prakaṭitaiva dayā tvayettham

  22. केनोपमा भवतु तेऽस्य पराक्रमस्य रूपं च शत्रुभयकार्यतिहारि कुत्र । चित्ते कृपा समरनिष्ठुरता च दृष्टा त्वय्येव देवि वरदे भुवनत्रयेऽपि

    kenopamā bhavatu te'sya parākramasya rūpaṃ ca śatrubhayakāryatihāri kutra | citte kṛpā samaraniṣṭhuratā ca dṛṣṭā tvayyeva devi varade bhuvanatraye'pi

  23. त्रैलोक्यमेतदखिलं रिपुनाशनेन त्रातं त्वया समरमूर्धनि तेऽपि हत्वा । नीता दिवं रिपुगणा भयमप्यपास्तम् अस्माकमुन्मदसुरारिभवं नमस्ते

    trailokyametadakhilaṃ ripunāśanena trātaṃ tvayā samaramūrdhani te'pi hatvā | nītā divaṃ ripugaṇā bhayamapyapāstam asmākamunmadasurāribhavaṃ namaste

  24. शूलेन पाहि नो देवि पाहि खड्गेन चाम्बिके । घण्टास्वनेन नः पाहि चापज्यानिःस्वनेन च

    śūlena pāhi no devi pāhi khaḍgena cāmbike | ghaṇṭāsvanena naḥ pāhi cāpajyāniḥsvanena ca

  25. प्राच्यां रक्ष प्रतीच्यां च चण्डिके रक्ष दक्षिणे । भ्रामणेनात्मशूलस्य उत्तरस्यां तथेश्वरि

    prācyāṃ rakṣa pratīcyāṃ ca caṇḍike rakṣa dakṣiṇe | bhrāmaṇenātmaśūlasya uttarasyāṃ tatheśvari

  26. सौम्यानि यानि रूपाणि त्रैलोक्ये विचरन्ति ते । यानि चात्यन्तघोराणि तै रक्षास्मांस्तथा भुवम्

    saumyāni yāni rūpāṇi trailokye vicaranti te | yāni cātyantaghorāṇi tai rakṣāsmāṃstathā bhuvam

  27. खड्गशूलगदादीनि यानि चास्त्रानि तेऽम्बिके । करपल्लवसङ्गीनि तैरस्मान्रक्ष सर्वतः

    khaḍgaśūlagadādīni yāni cāstrāni te'mbike | karapallavasaṅgīni tairasmānrakṣa sarvataḥ

  28. ऋषिरुवाच

    ṛṣiruvāca

  29. एवं स्तुता सुरैर्दिव्यैः कुसुमैर्नन्दनोद्भवैः । अर्चिता जगतां धात्री तथा गन्धानुलेपनैः

    evaṃ stutā surairdivyaiḥ kusumairnandanodbhavaiḥ | arcitā jagatāṃ dhātrī tathā gandhānulepanaiḥ

  30. भक्त्या समस्तैस्त्रिदशैर्दिव्यैर्धूपैः सुधूपिता । प्राह प्रसादसुमुखी समस्तान् प्रणतान् सुरान्

    bhaktyā samastaistridaśairdivyairdhūpaiḥ sudhūpitā | prāha prasādasumukhī samastān praṇatān surān

  31. देव्युवाच

    devyuvāca

  32. व्रियतां त्रिदशाः सर्वे यदस्मत्तोऽभिवाञ्छितम्

    vriyatāṃ tridaśāḥ sarve yadasmatto'bhivāñchitam

  33. देवा ऊचुः

    devā ūcuḥ

  34. भगवत्या कृतं सर्वं न किञ्चिदवशिष्यते

    bhagavatyā kṛtaṃ sarvaṃ na kiñcidavaśiṣyate

  35. यदयं निहतः शत्रुरस्माकं महिषासुरः । यदि चापि वरो देयस्त्वयास्माकं महेश्वरि

    yadayaṃ nihataḥ śatrurasmākaṃ mahiṣāsuraḥ | yadi cāpi varo deyastvayāsmākaṃ maheśvari

  36. संस्मृता संस्मृता त्वं नो हिंसेथाः परमापदः । यश्च मर्त्यः स्तवैरेभिस्त्वां स्तोष्यत्यमलानने

    saṃsmṛtā saṃsmṛtā tvaṃ no hiṃsethāḥ paramāpadaḥ | yaśca martyaḥ stavairebhistvāṃ stoṣyatyamalānane

  37. तस्य वित्तर्द्धिविभवैर्धनदारादिसम्पदाम् । वृद्धयेऽस्मत्प्रसन्ना त्वं भवेथाः सर्वदाम्बिके

    tasya vittarddhivibhavairdhanadārādisampadām | vṛddhaye'smatprasannā tvaṃ bhavethāḥ sarvadāmbike

  38. ऋषिरुवाच

    ṛṣiruvāca

  39. इति प्रसादिता देवैर्जगतोऽर्थे तथात्मनः । तथेत्युक्त्वा भद्रकाली बभूवान्तर्हिता नृप

    iti prasāditā devairjagato'rthe tathātmanaḥ | tathetyuktvā bhadrakālī babhūvāntarhitā nṛpa

  40. इत्येतत्कथितं भूप सम्भूता सा यथा पुरा । देवी देवशरीरेभ्यो जगत्त्रयहितैषिणी

    ityetatkathitaṃ bhūpa sambhūtā sā yathā purā | devī devaśarīrebhyo jagattrayahitaiṣiṇī

  41. पुनश्च गौरीदेहात्सा समुद्।ह्भूता यथाभवत् । वधाय दुष्टदैत्यानां तथा शुम्भनिशुम्भयोः

    punaśca gaurīdehātsā samud|hbhūtā yathābhavat | vadhāya duṣṭadaityānāṃ tathā śumbhaniśumbhayoḥ

  42. रक्षणाय च लोकानां देवानामुपकारिणी । तच्छृणुष्व मयाख्यातं यथावत्कथयामि ते

    rakṣaṇāya ca lokānāṃ devānāmupakāriṇī | tacchṛṇuṣva mayākhyātaṃ yathāvatkathayāmi te