6.4 When a man is not attached to the sense-objects or to actions, having renounced all thoughts, then he is said to have attained to Yoga.
Bhagavad Gita
श्रीमद्भगवद्गीता
मूल श्लोकः
यदा हि नेन्द्रियार्थेषु न कर्मस्वनुषज्जते | सर्वसङ्कल्पसंन्यासी योगारूढस्तदोच्यते ||६-४||
yadā hi nendriyārtheṣu na karmasvanuṣajjate . sarvasaṅkalpasaṃnyāsī yogārūḍhastadocyate ||6-4||
BG 6.4
Audio
Translations & commentaries(4)
Sūtra — Translation
।।6.4।। जब (साधक) न इन्द्रियों के विषयों में और न कर्मों में आसक्त होता है तब सर्व संकल्पों के संन्यासी को योगारूढ़ कहा जाता है।।
अथेदानीं कदा योगारूढो भवतीत्य् उच्यते - यदा समाधीयमान-चित्तो योगी हीन्द्रियार्थेष्व् इन्द्रियाणाम् अर्थाः शब्दादयस् तेष्व् इन्द्रियार्थेषु कर्मसु च नित्य-नैमित्तिक-काम्य-प्रतिषिद्धेषु प्रयोजनाभाव-बुद्ध्या नानुषज्जते ऽनुषङ्गं कर्तव्यता-बुद्धिं न करोतीत्य् अर्थः । सर्व-संकल्प-संन्यासी सर्वान् संकल्पान् इहामुत्रार्थ-काम-हेतून संन्यसितुं शीलम् अस्येति सर्व-संकल्प-संन्यासी । योगारूढः प्राप्त-योग इत्य् एतत्, तदा तस्मिन् काल उच्यते । सर्व-संकल्प-संन्यासीति वचनात् सर्वांश् च कामान् सर्वाणि च कर्माणि संन्यस्येद् इत्य् अर्थः । संकल्प-मूला हि सर्वे कामाः - संकल्प-मूलः कामो वै यज्ञाः संकल्प-संभवाः [मनु २।३] काम जानामि ते मूलं संकल्पात् त्वं हि जायसे । न त्वां संकल्पयिष्यामि तेन मे न भविष्यसि ॥ [मभ् १२।१७७।२५] इत्य् आदि-स्मृतेः । सर्व-काम-परित्यागे च सर्व-कर्म-संन्यासः सिद्धो भवति । स यथा-कामो भवति तत्-क्रतुर् भवति यत् क्रतुर् भवति तत् कर्म कुरुते [बौ ४।४।५] इत्य् आदि श्रुतिभ्यः । यद् यद् धि कुरुते जन्तुस् तत् तत् कामस्य चेष्टितम् [मनु २।४] इत्य् आदि-स्मृतिभ्यश् च । न्यायाच् च - न हि सर्व-संकल्प-संन्यासे कश्चित् स्पन्दितुम् अपि शक्तः । तस्मात् सर्व-संकल्प-संन्यासीति वचनात् सर्वान् कामान् सर्वाणि कर्माणि च त्याजयति भगवान्
athedānīṃ kadā yogārūḍho bhavatīty ucyate - yadā samādhīyamāna-citto yogī hīndriyārtheṣv indriyāṇām arthāḥ śabdādayas teṣv indriyārtheṣu karmasu ca nitya-naimittika-kāmya-pratiṣiddheṣu prayojanābhāva-buddhyā nānuṣajjate 'nuṣaṅgaṃ kartavyatā-buddhiṃ na karotīty arthaḥ | sarva-saṃkalpa-saṃnyāsī sarvān saṃkalpān ihāmutrārtha-kāma-hetūna saṃnyasituṃ śīlam asyeti sarva-saṃkalpa-saṃnyāsī | yogārūḍhaḥ prāpta-yoga ity etat, tadā tasmin kāla ucyate | sarva-saṃkalpa-saṃnyāsīti vacanāt sarvāṃś ca kāmān sarvāṇi ca karmāṇi saṃnyasyed ity arthaḥ | saṃkalpa-mūlā hi sarve kāmāḥ - saṃkalpa-mūlaḥ kāmo vai yajñāḥ saṃkalpa-saṃbhavāḥ [manu 2.3] kāma jānāmi te mūlaṃ saṃkalpāt tvaṃ hi jāyase | na tvāṃ saṃkalpayiṣyāmi tena me na bhaviṣyasi || [mabh 12.177.25] ity ādi-smṛteḥ | sarva-kāma-parityāge ca sarva-karma-saṃnyāsaḥ siddho bhavati | sa yathā-kāmo bhavati tat-kratur bhavati yat kratur bhavati tat karma kurute [bau 4.4.5] ity ādi śrutibhyaḥ | yad yad dhi kurute jantus tat tat kāmasya ceṣṭitam [manu 2.4] ity ādi-smṛtibhyaś ca | nyāyāc ca - na hi sarva-saṃkalpa-saṃnyāse kaścit spanditum api śaktaḥ | tasmāt sarva-saṃkalpa-saṃnyāsīti vacanāt sarvān kāmān sarvāṇi karmāṇi ca tyājayati bhagavān