Sant Seva ParishadSant Seva ParishadSSP · sant seva

Bhagavad Gita

श्रीमद्भगवद्गीता

मूल श्लोकः

अर्जुन उवाच | ये शास्त्रविधिमुत्सृज्य यजन्ते श्रद्धयान्विताः | तेषां निष्ठा तु का कृष्ण सत्त्वमाहो रजस्तमः ||१७-१||

arjuna uvāca . ye śāstravidhimutsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ . teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvamāho rajastamaḥ ||17-1||

BG 17.1

Audio
Translations & commentaries(4)
Show:

Sūtra Translation

SūtraSwami Sivananda· EN

17.1 Arjuna said Those who, setting aside the ordinances of the scriptures, perform sacrifice with faith, what is their condition, O Krishna? Is is Sattva, Rajas or Tamas?

SūtraSwami Tejomayananda· HI

।।17.1।। अर्जुन ने कहा -- हे कृष्ण ! जो लोग शास्त्रविधि को त्यागकर (केवल) श्रद्धा युक्त यज्ञ (पूजा) करते हैं, उनकी स्थिति (निष्ठा) कौन सी है ?क्या वह सात्त्विक है अथवा राजसिक या तामसिक ?

SūtraShankaracharya· SA

तस्माच् छास्त्रं प्रमाणं त [गीता १६।२४] इति भगवद्-वाक्याल् लब्ध-प्रश्न-बीजो ऽर्जुन उवाच - ये केचिद् अविशेषिताः शास्त्र-विधिं शास्त्र-विधानं श्रुति-स्मृति-शास्त्र-चोदनाम् उत्सृज्य परित्यज्य यजन्ते देवादीन् पूजयन्ति श्रद्धयान्विताः श्रद्धयास्तिक्य-बुद्ध्यान्विताः संयुक्ताः सन्तः । श्रुति-लक्षणं स्मृति-लक्षणं वा कंचित् शास्त्र-विधिम् अपश्यन्तो वृद्ध-व्यवहार-दर्शनाद् एव श्रद्दधानतया ये देवादीन् पूजयन्ति । ते इह ये शास्त्र-विधिम् उत्सृज्य यजन्ते श्रद्धयान्विता इत्य् एवं गृह्यन्ते । ये पुनः कंचित् शास्त्र-विधिं उपलभमानैव तम् उत्सृज्यायथा-विधि देवादीन् पूजयन्ति । त इह ये शास्त्र-विधिम् उत्सृज्य यजन्त इति न परिगृह्यन्ते । कस्मात् ? श्रद्धयान्वितत्व-विशेषणात् । देवादि-पूजा-विधि-परं किंचित् शास्त्रं पश्यन्त एव तद् उत्सृज्याश्रद्दधानतया तद्-विहितायां देवादि-पूजायां श्रद्धयान्विताः प्रवर्तन्त इति न शक्यं कल्पयितुं यस्मात्, तस्मात् पूर्वोक्तैव ये शास्त्र-विधिम् उत्सृज्य यजन्ते श्रद्धयान्विता इत्य् अत्र गृह्यन्ते । तेषाम् एवं-भूतानां निष्ठा तु का कृष्ण सत्त्वम् आहो रजस् तमः, किं सत्त्वं निष्ठावस्थानम्, आहो स्वित् रजः, अथवा तम इति । एतद् उक्तं भवति - या तेषां देवादि-विषया पूजा, सा किं सात्त्विकी, आहो स्वित् राजसी, उत तामसीति

SūtraShankaracharya· SA-ROMAN

tasmāc chāstraṃ pramāṇaṃ ta [gītā 16.24] iti bhagavad-vākyāl labdha-praśna-bījo 'rjuna uvāca - ye kecid aviśeṣitāḥ śāstra-vidhiṃ śāstra-vidhānaṃ śruti-smṛti-śāstra-codanām utsṛjya parityajya yajante devādīn pūjayanti śraddhayānvitāḥ śraddhayāstikya-buddhyānvitāḥ saṃyuktāḥ santaḥ | śruti-lakṣaṇaṃ smṛti-lakṣaṇaṃ vā kaṃcit śāstra-vidhim apaśyanto vṛddha-vyavahāra-darśanād eva śraddadhānatayā ye devādīn pūjayanti | te iha ye śāstra-vidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitā ity evaṃ gṛhyante | ye punaḥ kaṃcit śāstra-vidhiṃ upalabhamānaiva tam utsṛjyāyathā-vidhi devādīn pūjayanti | ta iha ye śāstra-vidhim utsṛjya yajanta iti na parigṛhyante | kasmāt ? śraddhayānvitatva-viśeṣaṇāt | devādi-pūjā-vidhi-paraṃ kiṃcit śāstraṃ paśyanta eva tad utsṛjyāśraddadhānatayā tad-vihitāyāṃ devādi-pūjāyāṃ śraddhayānvitāḥ pravartanta iti na śakyaṃ kalpayituṃ yasmāt, tasmāt pūrvoktaiva ye śāstra-vidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitā ity atra gṛhyante | teṣām evaṃ-bhūtānāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ, kiṃ sattvaṃ niṣṭhāvasthānam, āho svit rajaḥ, athavā tama iti | etad uktaṃ bhavati - yā teṣāṃ devādi-viṣayā pūjā, sā kiṃ sāttvikī, āho svit rājasī, uta tāmasīti