Sant Seva ParishadSant Seva ParishadSSP · sant seva

Bhagavad Gita

श्रीमद्भगवद्गीता

मूल श्लोकः

द्वाविमौ पुरुषौ लोके क्षरश्चाक्षर एव च | क्षरः सर्वाणि भूतानि कूटस्थोऽक्षर उच्यते ||१५-१६||

dvāvimau puruṣau loke kṣaraścākṣara eva ca . kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho.akṣara ucyate ||15-16||

BG 15.16

Audio
Translations & commentaries(4)
Show:

Sūtra Translation

SūtraSwami Sivananda· EN

15.16 Two Purushas there are in this world, the perishable and the imperishable. All beings are the perishable and the Kutastha the unchanging is called the imperishable.

SūtraSwami Tejomayananda· HI

।।15.16।। इस लोक में क्षर (नश्वर) और अक्षर (अनश्वर) ये दो पुरुष हैं, समस्त भूत क्षर हैं और 'कूटस्थ' अक्षर कहलाता है।।

SūtraShankaracharya· SA

भगवत ईश्वरस्य नारायणाख्यस्य विभूति-संक्षेप उक्तो विशिष्टोपाधि-कृतो यद् आदित्य-गतं तेजः [गीता १५।१२] इत्य् आदिना । अथाधुना तस्यैव क्षराक्षरोपाधि-प्रविभक्ततया निरुपाधिकस्य केवलस्य तत्त्व-स्वरूप-निर्दिधारयिषयोत्तर-श्लोका आरभ्यन्ते । तत्र सर्वम् एवातीतान् आगतान् अन्तराध्यायार्थ-जातं त्रिधा राशीकृत्य आह - द्वाव् इमौ पृथग्-राशी-कृतौ पुरुषाव् इत्य् उच्येते लोके संसारे - क्षरश् च क्षरतीति क्षरो विनाशी इत्य् एको राशिः । अपरः पुरुषो ऽक्षरस् तद्-विपरीतः, भगवतो माया-शक्तिः, क्षराख्यस्य पुरुषस्य उत्पत्ति-बीजम् अनेक-संसारि-जन्तु-काम-कर्मादि-संस्काराश्रय अक्षरः पुरुष उच्यते । कौ तौ पुरुषौ ? इत्य् आह स्वयम् एव भगवान् - क्षरः सर्वाणि भूतानि, समस्तं विकार-जातम् इत्य् अर्थः । कूटास्थः कूटाः राशी राशिर् इव स्थितः । अथवा, कूटा माया वचना जिह्मता कुटिलता इति पर्यायाः । अनेक-माया-वचनादि-प्रकारेण स्थितः कूटास्थः । संसार-बीजानन्त्यात्, न क्षरतीत्य् अक्षर उच्यते

SūtraShankaracharya· SA-ROMAN

bhagavata īśvarasya nārāyaṇākhyasya vibhūti-saṃkṣepa ukto viśiṣṭopādhi-kṛto yad āditya-gataṃ tejaḥ [gītā 15.12] ity ādinā | athādhunā tasyaiva kṣarākṣaropādhi-pravibhaktatayā nirupādhikasya kevalasya tattva-svarūpa-nirdidhārayiṣayottara-ślokā ārabhyante | tatra sarvam evātītān āgatān antarādhyāyārtha-jātaṃ tridhā rāśīkṛtya āha - dvāv imau pṛthag-rāśī-kṛtau puruṣāv ity ucyete loke saṃsāre - kṣaraś ca kṣaratīti kṣaro vināśī ity eko rāśiḥ | aparaḥ puruṣo 'kṣaras tad-viparītaḥ, bhagavato māyā-śaktiḥ, kṣarākhyasya puruṣasya utpatti-bījam aneka-saṃsāri-jantu-kāma-karmādi-saṃskārāśraya akṣaraḥ puruṣa ucyate | kau tau puruṣau ? ity āha svayam eva bhagavān - kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni, samastaṃ vikāra-jātam ity arthaḥ | kūṭāsthaḥ kūṭāḥ rāśī rāśir iva sthitaḥ | athavā, kūṭā māyā vacanā jihmatā kuṭilatā iti paryāyāḥ | aneka-māyā-vacanādi-prakāreṇa sthitaḥ kūṭāsthaḥ | saṃsāra-bījānantyāt, na kṣaratīty akṣara ucyate